Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Administratīvā procesa likumā

Izdarīt Administratīvā procesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23. nr.; 2003, 14. nr.; 2004, 4. nr.; 2006, 24. nr.; 2009, 3. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 183. nr.; 2013, 188. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā skaitli un vārdu "285 euro" ar skaitli un vārdu "300 euro".

2. Izslēgt visā likumā vārdus "atmaksājot drošības naudu".

3. Izslēgt visā likumā vārdus un skaitli "ievērojot šā likuma 113. panta noteikumus".

4. Izslēgt 16. panta piektajā un sestajā daļā vārdus "kā arī Tieslietu ministriju".

5. 18. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"18. pants. Administratīvā procesa izdevumi un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par administratīvo procesu tiesā maksā valsts nodevu un drošības naudu šā likuma 13. nodaļā noteiktajā kārtībā un apmērā.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja iestādē izskatāmā administratīvā lieta ir sarežģīta, iestāde pēc fiziskās personas lūguma, ievērojot šīs personas mantisko stāvokli, lemj par atlīdzību tās pārstāvim. Par pārstāvi šādos gadījumos var būt persona, kura var būt par juridiskās palīdzības sniedzēju Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma izpratnē. Atlīdzību izmaksā iestāde. Pārstāvim izmaksājamās atlīdzības apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.";

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli, pēc personas lūguma piešķir, pamatojoties uz tiesas (tiesneša) lēmumu, pēc pieteikuma saņemšanas tiesā līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Tiesa (tiesnesis) lēmumu par lūgumu piešķirt juridisko palīdzību pieņem mēneša laikā pēc lūguma izteikšanas dienas.

(6) Juridiskās palīdzības administrācija valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju norīko septiņu dienu laikā pēc tiesas (tiesneša) lēmuma saņemšanas. Juridiskās palīdzības apjomu un atlīdzības apmēru nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to samaksas kārtību.

(7) Ja zudis pamats valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai vai tiek konstatēti apstākļi juridiskās palīdzības pārtraukšanai, tiesa (tiesnesis) pieņem lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pārtraukšanu un triju dienu laikā to nosūta Juridiskās palīdzības administrācijai."

6. 21. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) pilngadīgai fiziskajai personai tiktāl, ciktāl tās rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tās fiziskās personas procesuālās tiesības, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu vai kuras rīcībspēju ierobežojusi tiesa, īsteno šīs personas likumiskais pārstāvis. Ja tiesa uzskata, ka nepilngadīgās personas likumisko pārstāvju vai likumisko pārstāvju un nepilngadīgās personas intereses ir savstarpēji atšķirīgas, tā pēc sava ieskata, izprasot bāriņtiesas viedokli, par nepilngadīgās personas pārstāvi var noteikt citu personu vai lūgt bāriņtiesu iecelt nepilngadīgajai personai sevišķo aizbildni šīs personas tiesību un interešu aizsardzībai konkrētajā lietā. Ja tiesa uzskata, ka aizgādņa un tās pilngadīgās personas intereses, kuras rīcībspēju ierobežojusi tiesa, ir savstarpēji atšķirīgas, tā pēc sava ieskata, izprasot bāriņtiesas viedokli, par attiecīgās pilngadīgās personas pārstāvi var noteikt citu personu vai lūgt bāriņtiesu iecelt pilngadīgajai personai aizgādni šīs personas tiesību un interešu aizsardzībai konkrētajā lietā."

7. 28. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Trešās personas statusu personai piešķir ar iestādes vai tiesas (tiesneša) lēmumu. Pamatotu lūgumu par trešās personas pieaicināšanu var iesniegt persona, kura uzskata sevi par atbilstošu trešās personas statusam, vai administratīvā procesa dalībnieks. Trešo personu var pieaicināt arī pēc iestādes vai tiesas (tiesneša) iniciatīvas.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ja lietā kā trešās personas pieaicināmas konkrēti neidentificētas personas, tiesa (tiesnesis) oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par ierosināto lietu ar aicinājumu personām, kuras atbilst trešās personas statusam lietā, mēneša laikā vērsties tiesā ar lūgumu par pieaicināšanu trešās personas statusā. Persona, kura minētajā termiņā lūgumu neiesniedz, zaudē tiesības kļūt par trešo personu.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Par tiesas (tiesneša) lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas pieaicināšanu lietā, var iesniegt blakus sūdzību, ja šāds lūgums izteikts līdz tiesas sēdei vai rakstveida procesā līdz dienai, kad administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi īstenot šā likuma 204. panta otrajā daļā paredzētās tiesības.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja tiesa (tiesnesis) konstatē, ka trešā persona lietā pieaicināta nepamatoti, tiesa (tiesnesis) lemj par trešās personas statusa atņemšanu šai personai. Par tiesas (tiesneša) lēmumu, ar kuru personai atņemts trešās personas statuss, šī persona var iesniegt blakus sūdzību."

8. Papildināt 33. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Lēmumu par atteikšanos aizstāt procesa dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju iestādē attiecīgā persona, adresāts vai iespējamais adresāts septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, — pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.

(5) Par tiesas (tiesneša) lēmumu, ar kuru atteikts aizstāt procesa dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju, var iesniegt blakus sūdzību."

9. Aizstāt 35. pantā vārdus "rīcībspējīga fiziskā" ar vārdiem "fiziskā persona, kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa".

10. Aizstāt 36. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus "likumā paredzētajā kārtībā ir atzīta par rīcībnespējīgu" ar vārdiem "kuras rīcībspēju ir ierobežojusi tiesa".

11. Papildināt 67. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Administratīvajā aktā var iekļaut brīdinājumu par piespiedu izpildi, kas noformēts atbilstoši šā likuma 361. pantā minētajām prasībām."

12. Izteikt 70. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja iestāde izvēlas sūtīt nelabvēlīgu administratīvo aktu pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu."

13. Izslēgt 74. panta pirmās daļas 3. punktu.

14. Papildināt 77. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja rakstveidā iesniegtajā iesniegumā ietvertais pamatojums administratīvā akta nepareizībai ir apjomīgs, iestāde var lūgt iesniedzējam iesniegt tā kopsavilkumu."

15. 78. pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu ar vārdiem "un kā izpaužas administratīvā akta nepareizība";

izslēgt otrajā daļā vārdus "norādīt arī administratīvā akta apstrīdēšanas motīvus, kā arī".

16. 85. pantā:

izslēgt otrās daļas 3. punktu;

izslēgt trešajā daļā skaitli un vārdu "3. vai";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Iestāde, ievērojot šā panta noteikumus, var atcelt vai grozīt arī tiesisku administratīvo līgumu, izņemot izlīgumu."

17. Papildināt 86. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Iestāde, ievērojot šā panta noteikumus, var atcelt vai grozīt arī prettiesisku administratīvo līgumu, izņemot izlīgumu."

18. Papildināt 87. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā panta noteikumi ir attiecināmi arī uz administratīvā līguma grozīšanu vai atcelšanu, izņemot izlīgumu."

19. Izteikt 93. panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Atlīdzinājumu par zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts administratīvā akta vai tiesas nolēmuma izpildes stadijā, var prasīt atsevišķi pēc tam, kad tiesa izskatījusi sūdzību par iestādes vai izpildiestādes rīcību (358. panta piektā un sestā daļa, 363. panta pirmā daļa, 376. panta otrā daļa). Prasījumu izskata tādā pašā kārtībā, kādā tiesā izskata pieteikumu par attiecīgo administratīvo aktu, kura izpildes stadijā nodarīti zaudējumi vai kaitējums."

20. Izteikt 114.¹ pantu šādā redakcijā:

"114.¹ pants. Tiesas un procesa dalībnieku saziņa

(1) Tiesa, sazinoties ar iestādi, nosūtot tai dokumentus vai aicinot iestādes pārstāvi ierasties tiesā, var sūtīt attiecīgo informāciju uz iestādes oficiālo elektroniskā pasta adresi, neizmantojot drošu elektronisko parakstu un nenoslēdzot vienošanos ar iestādi.

(2) Procesa dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai dokumentus elektroniski, ja tie sagatavoti un nosūtīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti. Ja dokumenti nav iesniegti atbilstoši šajā likumā noteiktajam, tiesa lemj par dokumentu pievienošanu lietai. Dokumentus, kas tiesā iesniegti elektroniski, iesniedzējam neatdod.

(3) Ja zvērināts advokāts ir personas pārstāvis tiesā vai sniedz lietas dalībniekam juridisko palīdzību, tiesas saziņa ar zvērinātu advokātu notiek tiesu informatīvās sistēmas datu izplatīšanas sistēmā."

21. Papildināt likumu ar 114.² pantu šādā redakcijā:

"114.² pants. Atkārtots procesuāls pieteikums vai lūgums

Tiesa atsakās pieņemt izskatīšanai procesuālu pieteikumu vai lūgumu, ja tas iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi ir mainījušies."

22. Aizstāt 116. panta trešajā daļā vārdu "Senāta" ar vārdiem "Augstākās tiesas".

23. Izslēgt 119. panta piekto daļu.

24. Izteikt 120. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja cita tiesas sastāva izveidošana attiecīgajā tiesu namā nav iespējama, lietu nosūta citam tiesu namam."

25. Izteikt 124. un 125. pantu šādā redakcijā:

"124. pants. Valsts nodeva un drošības nauda

(1) Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā, kā arī par pretpieteikumu un trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu maksā valsts nodevu 30 euro apmērā.

(2) Par apelācijas sūdzību, kā arī par pretapelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 60 euro apmērā.

(3) Par blakus sūdzību maksā drošības naudu 15 euro apmērā. Par blakus sūdzību, kas ietverta apelācijas vai kasācijas sūdzībā (292. panta 1.¹ daļa un 307. panta 4.¹ daļa), drošības naudu nemaksā.

(4) Par kasācijas sūdzību, kā arī par pretsūdzību maksā drošības naudu 70 euro apmērā.

(5) Par lūgumu par pagaidu aizsardzību (185. un 195. pants) maksā drošības naudu 15 euro apmērā.

(6) Par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem maksā drošības naudu 15 euro apmērā.

(7) Valsts nodevu par pretpieteikumu un pretapelācijas sūdzību, kā arī drošības naudu par pretsūdzību atmaksā tādā kārtībā, kāda noteikta valsts nodevas (125. pants) un drošības naudas (129.¹ pants) atmaksāšanai.

125. pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Valsts nodevu, kas samaksāta par pieteikumu, atmaksā pilnīgi, ja tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu vai atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka:

1) pieteikumu iesniegusi persona, kurai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi īstenot administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus;

2) pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, jo ņēmis vērā iestādes kļūdainu norādi par pārsūdzības kārtību.

(2) Valsts nodevu, kas samaksāta par apelācijas sūdzību, atmaksā pilnīgi:

1) ja tiesnesis atsakās pieņemt apelācijas sūdzību vai tiesa izbeidz apelācijas tiesvedību, pamatojoties uz to, ka pieteicējs vai trešā persona ir iesniegusi apelācijas sūdzību par spriedumu, kas nav pārsūdzams, jo ņēmusi vērā tiesas kļūdainu norādi par sprieduma pārsūdzības kārtību;

2) ja apelācijas instances tiesa atceļ pirmās instances tiesas spriedumu šā likuma 303. pantā paredzētajā gadījumā;

3) atbildētājam vai trešajai personai, ja pieteicējs atsakās no pieteikuma.

(3) Pusi no valsts nodevas, kas tika samaksāta par lietas izskatīšanu attiecīgajā tiesas instancē, atmaksā, ja pieteicējs vai trešā persona atteikusies no pieteikuma vai apelācijas sūdzības, pirms pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(4) Visu valsts nodevu vai pārmaksāto daļu atmaksā uz personas iesnieguma pamata bez tiesas (tiesneša) nolēmuma normatīvajos aktos par valsts nodevas iemaksāšanu, atmaksāšanu un atlīdzināšanu noteiktajā kārtībā, ja:

1) samaksāta valsts nodeva par tādām darbībām, par kurām tā nav jāmaksā;

2) samaksāta lielāka valsts nodeva, nekā nosaka likums."

26. Izteikt 126. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts (tostarp šā likuma 191.² pantā paredzētajā kārtībā) vai tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282. panta 7. punktu, tiesa (tiesnesis) piespriež no atbildētāja (iespējamā atbildētāja) par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu."

27. 128. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota fiziskā persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī publisko tiesību subjekts, kas iesniedz tiesā pieteikumu kā šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesa (tiesnesis) pēc fiziskās personas lūguma, ievērojot tās mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas. Tiesa (tiesnesis), pieņemot lēmumu, ņem vērā to, vai šīs personas iesniegtos citus pieteikumus, sūdzības un lūgumus administratīvajai tiesai pēdējo triju gadu laikā vairākkārt atteikts pieņemt, atteikts izskatīt, tie atstāti bez izskatīšanas vai noraidīti."

28. Izteikt 129.¹ pantu šādā redakcijā:

"129.¹ pants. Drošības naudas atmaksāšana

(1) Drošības naudu atmaksā pilnīgi:

1) ja blakus sūdzību, kasācijas sūdzību vai lūgumu par pagaidu aizsardzību apmierina pilnībā vai daļā;

2) ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus un nodod lietu vai tās daļu jaunai izskatīšanai;

3) atbildētājam vai trešajai personai, ja pieteicējs atsakās no pieteikuma;

4) ja blakus sūdzību, kasācijas sūdzību, lūgumu par pagaidu aizsardzību vai pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atsaka pieņemt vai atstāj bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka sūdzību, lūgumu vai pieteikumu iesniegusi persona, kurai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi īstenot administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus;

5) ja blakus sūdzību uzskata par neiesniegtu, atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību vai izbeidz blakus sūdzības vai kasācijas tiesvedību, pamatojoties uz to, ka procesa dalībnieks ir iesniedzis blakus sūdzību vai kasācijas sūdzību par nolēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, jo ņēmis vērā tiesas (tiesneša) kļūdainu norādi par nolēmuma pārsūdzības kārtību;

6) ja tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282. panta 7. punktu.

(2) Pusi no drošības naudas atmaksā, ja blakus sūdzību, kasācijas sūdzību, lūgumu par pagaidu aizsardzību vai pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atsauc, iekams nav pabeigta to izskatīšana pēc būtības.

(3) Visu drošības naudu vai pārmaksāto daļu atmaksā uz personas iesnieguma pamata bez tiesas (tiesneša) nolēmuma normatīvajos aktos par drošības naudas iemaksāšanu un atmaksāšanu noteiktajā kārtībā, ja:

1) samaksāta drošības nauda par tādām darbībām, par kurām tā nav jāmaksā;

2) samaksāta lielāka drošības nauda, nekā nosaka likums."

29. 129.² pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "vai tiesas (tiesneša) lēmumu";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesa (tiesnesis) pēc fiziskās personas lūguma, ievērojot tās mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas. Tiesa (tiesnesis), pieņemot lēmumu, ņem vērā to, vai šīs personas iesniegtos citus pieteikumus, sūdzības un lūgumus administratīvajai tiesai pēdējo triju gadu laikā vairākkārt atteikts pieņemt, atteikts izskatīt, tie atstāti bez izskatīšanas vai noraidīti."

30. Izteikt 132. pantu šādā redakcijā:

"132.pants. Tiesas paziņojuma un pavēstes paziņošana un nogādāšana

(1) Tiesas paziņojumu un pavēsti paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma 114.¹ panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos gadījumos.

(2) Pieteicējam tiesas paziņojums un pavēste tiek nosūtīta pa pastu uz pieteicēja norādīto adresi vai izmantojot elektroniskās saziņas veidu, kuru pieteicējs norādījis.

(3) Administratīvā procesa dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas pavēsti nogādāšanai citai šajā lietā aicināmai vai izsaucamai personai.

(4) Ja aicināmā vai izsaucamā persona norādījusi citu sakaru veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu var aicināt vai izsaukt uz tiesas sēdi, izmantojot arī citus sakaru veidus.

(5) Ja persona nav sasniedzama, izmantojot šā panta ceturtajā daļā norādītos sakaru veidus, tiesas pavēsti nogādā uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi."

31. Izslēgt 137. panta sestajā daļā vārdu "Senāta".

32. Papildināt 145. panta ceturto daļu pēc vārda "komerciālo" ar vārdu "izmeklēšanas".

33. 146. pantā:

izslēgt pirmo, otro un piekto daļu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja lietā kā trešās personas ar tādu pašu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu ir pieaicinātas vairāk nekā 10 personas, tām ir pienākums savu interešu pārstāvībai noteikt vienu kopīgu pārstāvi. Ja tiesas (tiesneša) noteiktajā termiņā trešās personas neinformē tiesu (tiesnesi) par kopīga pārstāvja noteikšanu, tiesa (tiesnesis) ar šo personu piekrišanu nosaka pārstāvi no trešo personu vidus. Tiesas paziņojumi, kas nosūtīti kopīgajam pārstāvim, uzskatāmi par paziņotiem visām trešajām personām. Trešajām personām ir saistošas visas kopīgā pārstāvja veiktās procesuālās darbības."

34. Izteikt 155. panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Pierādījumus līdz lietas ierosināšanai tiesā nodrošina tas tiesu nams, kura darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots."

35. Izteikt 159. pantu šādā redakcijā:

"159. pants. Tiesas uzdevumi

(1) Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas cita tiesu nama darbības teritorijā, tā uzdod izpildīt noteiktas procesuālās darbības tiesu namam, kura darbības teritorijā atrodas iegūstamie pierādījumi.

(2) Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāsta izskatāmās lietas būtību un norāda apstākļus, kuri jānoskaidro, un pierādījumus, kuri jāsavāc. Šis lēmums ir obligāts tiesu namam, kuram tas adresēts, un tiesu nams to izpilda viena mēneša laikā no tiesas uzdevuma saņemšanas dienas."

36. 167. pantā:

izslēgt vārdus "videomagnetofonu lentes, datoru disketes";

papildināt pantu pēc vārda "videodiski" ar vārdiem "vai citi datu nesēji".

37. 184. pantā:

izslēgt pirmās daļas 1. punktā vārdus "vai atzīšanu par prettiesisku";

papildināt otro daļu pēc vārda "akta" ar vārdiem "atzīšanu par prettiesisku vai tā".

38. Izslēgt 185. panta ceturtās daļas 4. punktā vārdu "zemessardzes".

39. 185.¹ pantā:

izslēgt trešo daļu;

aizstāt piektajā daļā vārdus "valsts nodeva" ar vārdiem "drošības nauda".

40. 186. pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja pieteikumā ietvertais pamatojums ir apjomīgs, tiesnesis var lūgt pieteicējam iesniegt tā kopsavilkumu.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniedz pieteikumu;

2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kā arī citu adresi (ja tāda ir), kurā persona ir sasniedzama. Ja pieteicējs vai viņa pārstāvis ir juridiskā persona, norāda tās nosaukumu, reģistrācijas numuru, ja tāds ir, un juridisko adresi;

3) pieteicēja (viņa pārstāvja) tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot attiecīgo saziņas līdzekli;

4) iestādes nosaukumu un adresi;

5) pieteikuma pamatu un pierādījumus, ja tādi ir viņa rīcībā;

6) prasījumu;

7) prasījuma summu, ja tajā ietverts prasījums atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu;

8) lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā, ja pieteicējs vēlas, lai pirmās instances tiesā lietu izskata mutvārdu procesā;

9) lūgumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, ja personai uz to ir tiesības;

10) citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanai;

11) pieteikumam pievienoto dokumentu sarakstu;

12) pieteikuma sastādīšanas vietu un laiku.";

izslēgt trešo daļu.

41. 187. pantā:

papildināt pirmās daļas 3. punktu ar vārdiem "vai lūgums";

aizstāt otrajā daļā vārdus "trešo personu" ar vārdiem "trešo personu — privātpersonu";

aizstāt trešajā daļā vārdus "pieteicēju — fizisko personu" ar vārdu "pieteicēju";

izslēgt trešajā daļā vārdus "nosūtīšanai atbildētājam un trešajai personai".

42. Izteikt 189. panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja likums noteic, ka administratīvo lietu kā pirmās instances tiesa izskata nevis Administratīvā rajona tiesa, bet gan Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, pieteikumu iesniedz attiecīgajai tiesai."

43. 190. pantā:

papildināt 1.¹ daļu pēc skaitļa un vārda "191.² pantu" ar vārdiem "vai pieteikumā izteikts lūgums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta pirmā, 1.¹  un otrā daļa piemērojama, tiesnesim lemjot par šajā likumā paredzēto sūdzību virzību."

44. 191. pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir spēkā stājies tiesas spriedums vai tiesas lēmums izbeigt tiesvedību vai tiesneša lēmums atteikties pieņemt pieteikumu sakarā ar pieteicēja atteikšanos no prasījuma;";

aizstāt pirmās daļas 6. punktā vārdus "rīcībnespējīga persona" ar vārdiem "persona, kurai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi īstenot administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus";

izteikt pirmās daļas 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"11) tiesai atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis (tiesa) jau atteicis, pamatojoties uz šīs daļas 1., 2., 3., 8., 9., 10., 12. vai 13. punktu, vai kura izskatīšana atteikta, pamatojoties uz šā likuma 191.¹ pantu, vai par kuru izbeigta tiesvedība, pamatojoties uz šā likuma 282. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 8., 9. vai 10. punktu;

12) pieteikums iesniegts par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, bet tas neatbilst šā likuma 184. panta otrajā daļā minētajiem attiecīgā pieteikuma pieļaujamības priekšnoteikumiem.";

papildināt pirmo daļu ar 13. punktu šādā redakcijā:

"13) pieteicējs atteicies no pieteikuma, pirms tiesnesis ir pieņēmis lēmumu par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību. Par lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz šā likuma 191. panta pirmās daļas 1., 8. vai 12. punktu, blakus sūdzību iesniedz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Blakus sūdzību par vairākiem viena nolēmuma ietvaros pieņemtiem lēmumiem, kuriem ir atšķirīga pārsūdzības kārtība, iesniedz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad pieteicējs saņēmis šā lēmuma norakstu."

45. Papildināt 21. nodaļu ar 194.² pantu šādā redakcijā:

"194.² pants. Pretpieteikuma iesniegšana un izskatīšana

(1) Lietā, kas ierosināta par publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību, atbildētājs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta pirmās instances tiesā, var iesniegt pretpieteikumu.

(2) Pretpieteikumu iesniedz atbilstoši pieteikuma iesniegšanas vispārīgajiem noteikumiem.

(3) Tiesa (tiesnesis) pieņem pretpieteikumu, ja:

1) starp pieteikumu un pretpieteikumu iespējams savstarpējs ieskaits;

2) pretpieteikuma apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz pieteikuma apmierināšanu;

3) pretpieteikumam un pieteikumam ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

(4) Pretpieteikumu izskata kopā ar pieteikumu.

(5) Ja pieteikums atsaukts, pretpieteikumu izskata patstāvīgi."

46. 197. pantā:

izslēgt otro daļu;

aizstāt trešajā daļā vārdus "valsts nodeva" ar vārdiem "drošības nauda".

47. 200. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "tā pati tiesa" ar vārdiem "tiesa, kura izskata lietu,";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja pagaidu noregulējums izbeidzas, tiesai to atceļot vai taisot spriedumu, ar kuru pieteikums tiek noraidīts, vai lēmumu, ar kuru pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas, vai lēmumu, ar kuru tiesvedība lietā tiek izbeigta saskaņā ar šā likuma 282. panta 1., 2., 3., 4., 8., 9. vai 10. punktu, tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma lemj par pagaidu noregulējuma izpildes seku novēršanu. Attiecīgu lūgumu administratīvā procesa dalībnieks var izteikt lietas izskatīšanas gaitā vai pēc sprieduma vai lēmuma taisīšanas, ierosinot taisīt papildspriedumu vai papildlēmumu. Ja pagaidu noregulējuma izpildes seku novēršana notiek, piedzenot naudas summas valsts budžetā, to izpilda šā likuma 377.¹ pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja pagaidu noregulējuma izpildes seku novēršana nav iespējama vai radītu privātpersonai nesamērīgu tiesību ierobežojumu, tiesa var noraidīt lūgumu par izpildes seku novēršanu vai noteikt samērīgus izpildes seku novēršanas pasākumus."

48. Papildināt 202. panta pirmo daļu pēc vārda "jautājumā" ar vārdiem "(izņemot lēmumu par atteikšanos pieņemt atkārtoti iesniegtu lūgumu par pagaidu noregulējumu)".

49. Papildināt 203. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja paskaidrojumā ietvertais pamatojums ir apjomīgs, tiesnesis var lūgt atbildētājam iesniegt tā kopsavilkumu."

50. Izslēgt 204. panta piekto un sesto daļu.

51. 222. pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "izņemot gadījumus, kad tiesas sēde fiksēta, izmantojot videokonferenci, skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus";

papildināt otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "izņemot gadījumus, kad tiesas sēde fiksēta, izmantojot videokonferenci, skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus".

52. 223. pantā:

papildināt piektās daļas otro teikumu ar vārdiem "izņemot gadījumus, kad tiesas sēde fiksēta, izmantojot videokonferenci, skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Tiesa var ierobežot paskaidrojumu sniegšanas ilgumu, nodrošinot pusēm vienādas tiesības izteikties."

53. Papildināt 241. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Tiesa var ierobežot tiesas debašu ilgumu, nodrošinot pusēm vienādas tiesības izteikties."

54. Izslēgt 243. panta otrajā daļā vārdus "lietas sarežģītības dēļ".

55. Izteikt 261. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Administratīvā procesa dalībnieks lūgumu par papildsprieduma taisīšanu var iesniegt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas."

56. Aizstāt 263. panta pirmajā daļā vārdu "Senāts" ar vārdiem "Administratīvo lietu departaments".

57. Papildināt 265. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja lietā, kurā tiesa noteikusi, ka spriedums pilnībā vai daļā izpildāms nekavējoties, tiesa taisa jaunu spriedumu, ar kuru pieteikumu noraida, vai lēmumu, ar kuru pieteikumu atstāj bez izskatīšanas, vai lēmumu, ar kuru tiesvedību lietā izbeidz saskaņā ar šā likuma 282. panta 1., 2., 3., 4., 8., 9. vai 10. punktu, tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma lemj par sprieduma nekavējošās izpildes seku novēršanu. Attiecīgu lūgumu administratīvā procesa dalībnieks izsaka lietas izskatīšanas gaitā vai pēc sprieduma vai lēmuma taisīšanas, ierosinot taisīt papildspriedumu vai papildlēmumu. Ja tiesas nolēmums paredz naudas summu piedziņu valsts budžetā, to izpilda šā likuma 377.¹ pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja sprieduma nekavējošās izpildes seku novēršana nav iespējama vai radītu privātpersonai nesamērīgu tiesību ierobežojumu, tiesa var noraidīt lūgumu par izpildes seku novēršanu vai noteikt samērīgus izpildes seku novēršanas pasākumus."

58. Izslēgt 271. panta pirmajā daļā vārdus "Ja tiesas sēdē ir klāt visi administratīvā procesa dalībnieki".

59. Izteikt 273. panta 2. punktu šādā redakcijā:

"2) pieteicējam vai trešajai personai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi īstenot administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus;".

60. 278. pantā:

aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "rīcībnespējīga persona" ar vārdiem "persona, kurai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi īstenot administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus";

papildināt pirmo daļu ar 5., 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"5) šā likuma 128. panta otrajā daļā minētajā gadījumā persona tiesas (tiesneša) noteiktajā termiņā nesamaksā valsts nodevu;

6) pieteicējs, kuram paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē;

7) pieteicējs lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, atkārtoti neatbild uz tiesas pieprasījumiem.";

papildināt otro daļu ar vārdiem "izņemot, gadījumus, kad pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas šā panta pirmās daļa 5., 6. un 7. punktā minētajos gadījumos".

61. Izslēgt 279. pantu.

62. Izteikt 282. panta 10. punktu šādā redakcijā:

"10) pieteikuma priekšmets ir administratīvā akta atzīšana par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšana, bet tas neatbilst šā likuma 184. panta otrajā daļā minētajiem attiecīgā pieteikuma pieļaujamības priekšnoteikumiem."

63. Izteikt 283. pantu šādā redakcijā:

"283. pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu

(1) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa (tiesnesis) pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Pirms jautājuma izlemšanas tiesa (tiesnesis) uzaicina administratīvā procesa dalībniekus izteikt viedokli par tiesvedības izbeigšanu, izņemot gadījumu, kad pieteicējs atteicies no pieteikuma.

(2) Par tiesas lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību. Par lēmumu, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282. panta 1., 2. vai 10. punktu, blakus sūdzību iesniedz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Ja viena nolēmuma ietvaros papildus lēmumam izbeigt tiesvedību uz šā likuma 282. panta 1., 2. vai 10. punkta pamata ir ietverts lēmums, kas saskaņā ar likumu pārsūdzams Administratīvajā apgabaltiesā, blakus sūdzību iesniedz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam."

64. 292. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) sūdzības iesniedzēja (viņa pārstāvja) tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot attiecīgo saziņas līdzekli;";

izslēgt pirmās daļas 3. punktu;

papildināt pirmās daļas 11. punktu pēc vārda "sastādīšanas" ar vārdiem "vietu un";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja spriedumā ietverts lēmums, par kuru var iesniegt blakus sūdzību apelācijas instances tiesai, un procesa dalībnieks vēlas to pārsūdzēt, iebildumus pret šo lēmumu ietver apelācijas sūdzībā, izņemot gadījumu, kad procesa dalībnieks pārsūdz tikai spriedumā ietverto lēmumu.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja apelācijas sūdzībā ietvertais pamatojums ir apjomīgs, tiesnesis var lūgt sūdzības iesniedzējam iesniegt tās kopsavilkumu."

65. 293. pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo un otro teikumu šādā redakcijā:

"Apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku — privātpersonu skaitam. Ja apelācijas sūdzībai pievieno citus dokumentus, iesniedzami arī to noraksti atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku — privātpersonu skaitam.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "iesniedzēju — fizisko personu" ar vārdu "iesniedzēju";

izslēgt otrajā daļā vārdus "nosūtīšanai pārējiem procesa dalībniekiem".

66. Aizstāt 299. panta pirmajā daļā vārdu "dalībnieku" ar vārdiem "dalībnieku — privātpersonu".

67. Papildināt 302. pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2²) Ja apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izspriedusi kādu prasījumu, apelācijas instances tiesa var nosūtīt lietu pirmās instances tiesai papildsprieduma taisīšanai. Lietas izskatīšanu apelācijas instances tiesā turpina pēc tam, kad pirmās instances tiesa lietā ir taisījusi papildspriedumu un ir beidzies likumā noteiktais termiņš apelācijas sūdzības (procesa dalībniekam, kurš lietā jau iesniedzis apelācijas sūdzību, — tās papildinājumu) iesniegšanai par papildspriedumu."

68. Papildināt 307. pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Ja kopā ar pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēts arī tajā ietvertais lēmums, par kuru var iesniegt blakus sūdzību apelācijas instances tiesai, spriedumā ietver arī par blakus sūdzību pieņemto lēmumu."

69. Aizstāt 309. panta otrajā daļā vārdu "Senāta" ar vārdiem "Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta".

70. Izteikt 311. pantu šādā redakcijā:

"311. pants. Apelācijas instances tiesas papildspriedums

Apelācijas instances tiesa papildspriedumu taisa šā likuma 261. pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā."

71. Papildināt 315. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Administratīvā akta vai tiesas nolēmuma izpildes ietvaros pieņemtie tiesas lēmumi, izņemot likumā noteiktos gadījumus, nav pārsūdzami."

72. Papildināt 316. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja lēmums ietverts spriedumā un procesa dalībnieks izsaka iebildumus tikai pret lēmumu (292. panta 1.¹ daļa), blakus sūdzību iesniedz sprieduma pārsūdzēšanas termiņā."

73. 317. pantā:

aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdu "Senātam" ar vārdiem "Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja nav pārsūdzams spriedums lietā, nav pārsūdzami arī tiesas pieņemtie lēmumi."

74. 318. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 2.^l punktu šādā redakcijā:

"2¹) sūdzības iesniedzēja (viņa pārstāvja) tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot attiecīgo saziņas līdzekli;";

izslēgt pirmās daļas 3. punktu;

papildināt pirmās daļas 9. punktu pēc vārda "sastādīšanas" ar vārdiem "vietu un";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja blakus sūdzībā ietvertais pamatojums ir apjomīgs, tiesa (tiesnesis) var lūgt sūdzības iesniedzējam iesniegt tās kopsavilkumu."

75. 319. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "dalībnieku" ar vārdiem "dalībnieku — privātpersonu";

aizstāt otrajā daļā vārdus "iesniedzēju — fizisko personu" ar vārdu "iesniedzēju";

izslēgt otrajā daļā vārdus "nosūtīšanai pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem".

76. Papildināt likumu ar 320.¹ pantu šādā redakcijā:

"320.¹ pants. Blakus sūdzības izskatīšanas atteikšana

Apelācijas instances tiesa vai Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija var pieņemt vienbalsīgu lēmumu par atteikšanos izskatīt blakus sūdzību, ja tā ir acīmredzami nepamatota."

77. Aizstāt 323. pantā vārdu "Senāts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments" (attiecīgā locījumā).

78. Papildināt 325. pantu ar vārdiem "un šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas".

79. 328. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja kasācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);

3) sūdzības iesniedzēja (viņa pārstāvja) tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot attiecīgo saziņas līdzekli;

4) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību;

5) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

6) kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi un pamatojumu, kā izpaužas šis pārkāpums;

7) pamatojumu, ja sūdzības iesniedzējs uzskata, ka kasācijas sūdzības izskatīšanai kasācijas tiesvedības kārtībā ir būtiska nozīme judikatūras veidošanā;

8) tiesai izteikto lūgumu;

9) sūdzības sastādīšanas laiku un vietu.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja spriedumā ietverts lēmums, par kuru var iesniegt blakus sūdzību kasācijas instances tiesai, iebildumus pret šo lēmumu ietver kasācijas sūdzībā, izņemot gadījumu, kad procesa dalībnieks pārsūdz tikai spriedumā ietverto lēmumu.";

izslēgt trešo daļu.

80. Izslēgt 330. pantu.

81. Izteikt 331. pantu šādā redakcijā:

"331. pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Kasācijas sūdzību iesniedz tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(2) Saņemto kasācijas sūdzību kopā ar lietu nekavējoties nosūta Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam.

(3) Ja kasācijas sūdzību noteiktā termiņā iesniedz tieši Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.

(4) Par kasācijas sūdzības pieļaujamību, virzību un nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu lemj Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments.

(5) Ja kasācijas sūdzībā ietvertais pamatojums ir apjomīgs, tiesnesis var lūgt sūdzības iesniedzējam iesniegt tās kopsavilkumu."

82. 332. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "dalībnieku" ar vārdiem "dalībnieku — privātpersonu";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot sūdzības iesniedzēju no pienākuma iesniegt kasācijas sūdzības norakstus."

83. 333. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesnesis pieņem lēmumu par kasācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, ja:

1) kasācijas sūdzība neatbilst šā likuma 328. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5. un 8. punktam vai otrajai daļai;

2) kasācijas sūdzība neatbilst Valsts valodas likuma prasībām;

3) kasācijas sūdzībai nav pievienoti nepieciešamie noraksti;

4) par kasācijas sūdzību nav samaksāta drošības nauda.";

izslēgt trešās daļas otro teikumu.

84. Izteikt 334. pantu šādā redakcijā:

"334. pants. Rīcība pēc kasācijas sūdzības pieņemšanas

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments nosūta administratīvā procesa dalībniekam kasācijas sūdzības norakstu un informē viņu par tiesībām viena mēneša laikā no noraksta nosūtīšanas dienas iesniegt paskaidrojumus sakarā ar kasācijas sūdzību."

85. Izteikt 335. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par pievienošanos kasācijas sūdzībai mēneša laikā no kasācijas sūdzības noraksta nosūtīšanas dienas rakstveidā paziņo Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam."

86. Izteikt 336. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja kasācijas sūdzību atsauc līdz rīcības sēdei, tiesnešu kolēģija atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību. Ja kasācijas sūdzību atsauc pēc rīcības sēdes, kasācijas tiesvedību izbeidz.

(3) Ja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments konstatē, ka kasācijas tiesvedība ierosināta par tādu zemākas instances tiesas spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, kasācijas tiesvedību izbeidz."

87. 337. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "Senātam" ar vārdiem "Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pretsūdzību, kas iesniegta pēc šā panta pirmajā daļā norādītā termiņa beigām, nepieņem un atdod iesniedzējam."

88. Izteikt 338. pantu šādā redakcijā:

"338. pants. Rīcības sēde

(1) Par kasācijas tiesvedības ierosināšanu rīcības sēdē lemj tiesnešu kolēģija triju tiesnešu sastāvā. Kolēģijas sastāvs tiek noteikts atbilstoši lietu sadales plānam.

(2) Ja tiesnešu kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību. Par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību tiek pieņemts rīcības sēdes lēmums.

(3) Ja tiesnešu viedoklis par kasācijas tiesvedības ierosināšanu atšķiras vai arī visi tiesneši uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas kārtībā, tiesnešu kolēģija ar lēmumu ierosina kasācijas tiesvedību.

(4) Tiesnešu kolēģija lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz šā likuma 338.¹ panta pirmo daļu, kā arī šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto lēmumu, var sastādīt rezolūcijas veidā.

(6) Kasācijas tiesvedības ierosināšanas gadījumā pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar rīcības sēdes lēmumu var apturēt sprieduma izpildi.

(7) Ja tiesnešu kolēģija konstatē kādu no šā likuma 273. pantā minētajiem gadījumiem, tā var apturēt tiesvedību.

(8) Tiesnešu kolēģija var izlemt arī jautājumu par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citus procesuālos jautājumus, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam).

(9) Tiesnešu kolēģija var pieņemt lēmumu nosūtīt lietu papildsprieduma taisīšanai tiesai, kuras spriedums pārsūdzēts, ja attiecīgā tiesa nav izspriedusi kādu prasījumu. Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā tiek turpināta pēc tam, kad attiecīgā tiesa lietā ir taisījusi papildspriedumu un ir beidzies likumā noteiktais termiņš kasācijas sūdzības (procesa dalībniekam, kurš lietā jau iesniedzis kasācijas sūdzību, — tās papildinājumu) iesniegšanai par papildspriedumu."

89. 338.¹ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "senatoru" ar vārdu "tiesnešu";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību šādos gadījumos:

1) kasācijas sūdzībā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra un pārsūdzētais spriedums tai atbilst;

2) izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā."

90. Izteikt 339. pantu šādā redakcijā:

"339. pants. Lietas izskatīšana kasācijas instancē

(1) Lietu kasācijas instancē izskata rakstveida procesā. Tiesas sastāvu un tiesnesi referentu nosaka atbilstoši lietu sadales plānam.

(2) Par lietas izskatīšanas laiku tiesa informē procesa dalībniekus. Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, procesa dalībniekiem paziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku šā likuma 14. nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Kasācijas instancē lietu izskata trīs tiesneši, bet šajā likumā noteiktajos gadījumos — Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta kopsēdē."

91. Izslēgt 340. panta pirmajā daļā vārdu "Senāts".

92. Izslēgt 344. pantā vārdu "Senātā".

93. 345. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Tiesas sēdē Senāts" ar vārdu "Tiesa";

aizstāt trešajā daļā vārdu "Senatori" ar vārdu "Tiesneši".

94. 346. pantā:

izteikt pirmās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

"Tiesa spriedumu sastāda mēneša laikā. Ja tiesa sprieduma sastādīšanas laikā konstatē, ka sprieduma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, tā nosaka citu sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko divu mēnešu laikā.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi tiesneši uzskata, ka lieta izskatāma Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "Senāta" ar vārdiem "Augstākās tiesas".

95. Papildināt 348. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Kasācijas instances tiesa šā likuma 261. pantā noteiktajā kārtībā taisa papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par zemākas instances tiesas spriedumu pārsūdzētajā daļā;

2) nav noteikta drošības naudas atmaksāšana vai valsts nodevas atmaksāšana vai atlīdzināšana.

(3) Ja kopā ar zemākas instances tiesas spriedumu pārsūdzēts arī tajā ietvertais lēmums, par kuru var iesniegt blakus sūdzību kasācijas instances tiesai, spriedumā ietver arī par blakus sūdzību pieņemto lēmumu.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

96. 349. pantā:

izteikt ceturtās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) apmierinot kasācijas sūdzību — argumentus par tiesas pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem, tiesību normu nepareizu piemērošanu vai tiesas kompetences robežu pārkāpumu.";

izslēgt piektajā daļā vārdu "Senāta";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka atzīst attiecīgo pamatojumu par pareizu. Šādā gadījumā šā panta ceturtās daļas 1. punktā noteiktos argumentus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

(7) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais spriedums neatbilst Augstākās tiesas judikatūrai citās līdzīgās lietās un pārsūdzētajā spriedumā nav argumentēti norādīts, kādēļ ir notikusi atkāpšanās no judikatūras, tiesa var taisīt spriedumu, tā motīvu daļā norādot judikatūru, kura nav ievērota vai kuras neievērošana nav pamatota. Šādā gadījumā spriedumā aprakstošo daļu var neiekļaut un šā panta ceturtās daļas 2. punktā noteiktos argumentus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt."

97. Aizstāt 352. panta pirmajā daļā vārdu "Senāts" ar vārdiem "Kasācijas instances tiesa".

98. Izteikt 354. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ierosina pēc lietas dalībnieka pieteikuma. Pieteikumu izskata tā pati tiesa, ar kuras spriedumu vai lēmumu pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības."

99. Izteikt 356. pantu šādā redakcijā:

"356. pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikuma pieņemšana izskatīšanai atsakāma, ja tiek konstatēti procesuāli šķēršļi pieteikuma pieļaujamībai. Par šādu pirmās instances tiesas vai apelācijas instances tiesas tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Tiesa pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata rakstveida procesā.

(3) Ja tiesa procesuālus šķēršļus pieteikuma pieļaujamībai konstatē pieteikuma izskatīšanas gaitā, tā tiesvedību izbeidz. Par šādu pirmās instances tiesas vai apelācijas instances tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja par pieteikumu nav samaksāta drošības nauda, kā arī tad, ja lūgums nav motivēts, nav parakstīts, tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti vai tas neatbilst Valsts valodas likuma prasībām, tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības saskaņā ar kārtību, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192. pants)."

100. 357. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā atceļ apstrīdēto nolēmumu pilnībā vai daļā un nodod lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai vai zemākas instances tiesai.";

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Par pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, var iesniegt blakus sūdzību."

101. 360. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) persona ir brīdināta par piespiedu izpildi.";

izslēgt trešajā daļā vārdu "zemessardzes";

izslēgt ceturto daļu.

102. Papildināt likumu ar 360.¹ pantu šādā redakcijā:

"360.¹ pants. Administratīvā akta izpildes noilgums

(1) Administratīvais akts, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus, nav izpildāms, ja no tā labprātīgas izpildes termiņa beigām pagājuši vairāk nekā pieci gadi. Noilguma termiņā neieskaita laiku, kad administratīvā akta adresātam nav deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvieta ir reģistrēta ārpus Latvijas, taču šādā gadījumā administratīvais akts nav izpildāms, ja no tā labprātīgas izpildes termiņa beigām pagājuši vairāk nekā seši gadi.

(2) Administratīvajam aktam, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, izpildes noilgums iestājas:

1) likumā noteiktajā termiņā, ja piespiedu izpildi veic iestāde, kas administratīvo aktu izdevusi;

2) atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam, ja izpildrīkojums ar pienākumu adresātam samaksāt noteiktu naudas summu piespiedu izpildei tiek nodots zvērinātam tiesu izpildītājam viena gada laikā no administratīvā akta labprātīgas izpildes termiņa beigām vai no brīža, kad administratīvā akta izpilde saskaņā ar likumu, uz kura pamata administratīvais akts izdots, piekrīt tiesu izpildītājam."

103. Izteikt 361. pantu šādā redakcijā:

"361. pants. Brīdinājums par piespiedu izpildi

(1) Par piespiedu izpildi adresātu vispirms brīdina. Brīdinājumu par rakstveidā izdota administratīvā akta piespiedu izpildi izdod rakstveidā.

(2) Uz brīdinājumu attiecas šā likuma 70. pantā minētie administratīvā akta spēkā stāšanās noteikumi.

(3) Rakstveida brīdinājumā ietver:

1) norādi, uz kuru administratīvo aktu tas attiecas;

2) uzaicinājumu adresātam labprātīgi izpildīt administratīvo aktu;

3) norādi par administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, ja to neizpilda labprātīgi;

4) norādi par piespiedu izpildes sākuma laiku;

5) izpildiestādi;

6) norādi par piemērojamiem piespiedu izpildes līdzekļiem;

7) norādi, ka piespiedu izpildi veic uz adresāta rēķina;

8) brīdinājuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu, ja brīdinājums nav administratīvā akta sastāvdaļa.

(4) Piespiedu izpildi veic atbilstoši brīdinājuma nosacījumiem. Ja iestāde vēlas mainīt piespiedu izpildes nosacījumus vai piemērojamos piespiedu izpildes līdzekļus, tā izdod jaunu brīdinājumu.

(5) Ja administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 69. pantu izdots vai varēja tikt izdots mutvārdos vai citādi, arī brīdinājumu var izdot mutvārdos vai citādi. Tajā var neietvert visas šā panta trešajā daļā noteiktās sastāvdaļas, tomēr brīdinājumam jābūt tādam, lai adresāts varētu saprast, ka tas ir brīdinājums par administratīvā akta piespiedu izpildi.

(6) Brīdinājums nav nepieciešams šā likuma 360. panta trešajā daļā minētajos gadījumos, kā arī tad, ja adresātam par neizpildītu administratīvo aktu atkārtoti uzliek piespiedu naudu."

104. Aizstāt 362. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus "brīdinājuma apstrīdēšanas" ar vārdiem "piespiedu izpildes darbību apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas".

105. Izteikt 363. pantu šādā redakcijā:

"363. pants. Piespiedu izpildes apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Privātpersona, pret kuru vērsta piespiedu izpilde, var iesniegt sūdzību, ja izpildiestādes darbības, kas vērstas uz administratīvā akta piespiedu izpildi, neatbilst likumos paredzētajiem administratīvo aktu un tiesas nolēmumu izpildes noteikumiem.

(2) Sūdzību var iesniegt septiņu dienu laikā no dienas, kad privātpersona ir uzzinājusi par izpildiestādes paredzēto vai veikto darbību. Sūdzību iesniedz augstākai iestādei, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, — tiesai. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.

(3) Augstāka iestāde vai tiesa, kas pieņēmusi sūdzību, var dot rīkojumu izpildiestādei līdz lēmuma pieņemšanai attiecīgo darbību pārtraukt vai atcelt."

106. Aizstāt 366. panta otrajā daļā vārdus "sestajā un astotajā" ar vārdiem "piektajā un sestajā".

107. Izteikt 367. panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) piedzenamo summu, tās labprātīgas samaksas termiņu un citus ar to saistītos izpildes nosacījumus;".

108. Papildināt 369. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja adresāts izpilda ar administratīvo aktu uzlikto darbību pirms aizvietotājizpildes pabeigšanas, adresātam uzliek uzsāktās aizvietotājizpildes izmaksas."

109. 370. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Minimālā piespiedu nauda ir 50 euro, maksimālā piespiedu nauda fiziskajai personai ir 5000 euro, bet juridiskajai personai — 10 000 euro. Nosakot piespiedu naudas summu, izpildiestāde ievēro samērīguma principu (13. pants), kā arī adresāta mantisko stāvokli.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Sūdzību par izpildrīkojumu par piespiedu naudu šā likuma 363. pantā noteiktajā kārtībā var iesniegt, lai lūgtu samazināt piespiedu naudas apmēru vai tad, ja administratīvais akts jau ir izpildīts labprātīgi. Ja augstāka iestāde vai tiesa uzskata, ka piespiedu naudas summa nav samērīga, tā nosaka piespiedu naudas apmēru."

110. Izteikt 375. un 376. pantu šādā redakcijā:

"375. pants. Iestādes pienākums izpildīt tiesas nolēmumu

(1) Iestādes pienākums ir pareizi un laikus izpildīt pret to vērstu administratīvajā lietā pieņemtu tiesas spriedumu vai citu lēmumu (nolēmumu).

(2) Par tiesas sprieduma izpildi iestāde paziņo pieteicējam.

376. pants. Tiesas rīcība sakarā ar tiesas nolēmuma izpildi

(1) Tiesa pēc procesa dalībnieka lūguma izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā spēkā stāšanos vai nolēmuma norakstu, kurā noteikts, ka tas izpildāms nekavējoties.

(2) Administratīvā procesa dalībnieks par tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi var iesniegt sūdzību, un to rakstveida procesā izskata tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu.

(3) Izlemjot sūdzību, tiesa var uzlikt atbildīgajai amatpersonai piespiedu naudu. Minimālā piespiedu nauda ir 50 euro, bet maksimālā piespiedu nauda — 5000 euro. Tiesas lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu tiek pieņemts saskaņā ar šā likuma 143. pantā noteikto kārtību.

(4) Persona var lūgt tiesu piespiedu naudu uzlikt atkārtoti, līdz iestādes vadītājs vai cita amatpersona izpilda vai pārtrauc tiesas nolēmumā noteikto darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā pēc septiņām dienām."

111. Izslēgt 377. pantu.

112. 377.¹ pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja tiesas nolēmums paredz naudas summu piedziņu valsts budžetā, tiesa pēc tiesas nolēmuma labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās sagatavo un nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam."

113. Izslēgt 378., 379., 380., 381., 382., 383., 384. un 385. pantu.

114. Papildināt pārejas noteikumus ar 20., 21. un 22. punktu šādā redakcijā:

"20. Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. septembrim izdod šā likuma 18. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017. gada 1. septembrim par atlīdzības izmaksas kārtību un apmēru fiziskās personas pārstāvim administratīvajā lietā iestādē piemērojami Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumi Nr. 735 "Noteikumi par atlīdzības izmaksas kārtību un tās apmēru fiziskās personas pārstāvim administratīvajā lietā, kas adresātam ir sarežģīta", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

21. Grozījumi šā likuma 124. pantā par panta izteikšanu jaunā redakcijā un šā likuma 128. panta pirmajā daļā par pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā nav attiecināmi uz pieteikumiem un sūdzībām, kuras iesniegtas pirms 2017. gada 1. marta.

22. Tiesa, kas pirms 2017. gada 1. marta sākusi izskatīt pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, pabeidz to izskatīšanu."

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. martā.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 2. februārī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2017. gada 16. februārī