Ministru kabineta rīkojums Nr. 63

Rīgā 2017. gada 14. februārī (prot. Nr. 7 13. §)

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10. panta trešo daļu apstiprināt Rīgas Aeronavigācijas institūta Konventa 2015. gada 24. septembrī pieņemto Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009. gada 11. novembra rīkojumu Nr. 774 "Par Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 181. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

(Ministru kabineta
2017. gada 14. februāra
rīkojums Nr. 63)

Rīgas Aeronavigācijas institūts (turpmāk – RAI) izveidots uz Rīgas Civilās aviācijas aeronavigācijas augstākās skolas bāzes un dibināts 1992.gada 15.jūlijā kā akciju sabiedrība "Rīgas Aeronavigācijas institūts" saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992.gada 23.aprīļa lēmumu Nr.146 "Par Rīgas Civilās aviācijas aeronavigācijas augstāko skolu" un Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas 1992.gada 4.maija pavēli Nr.36 "Par Rīgas Civilās aviācijas aeronavigācijas augstāko skolu" un 1992.gada 13.augusta pavēli Nr.95 "Par Rīgas civilās aviācijas aeronavigācijas augstākās skolas reorganizāciju".

2001.gada 17.aprīlī RAI ir reģistrēts Augstskolu reģistrā ar izglītības iestādes reģistrācijas Nr.3343801470.

RAI ir akreditēts 2001.gada 12.martā un tam izsniegta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas akreditācijas lapa Nr.019, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās izglītības padomes 2001.gada 8.marta lēmumu Nr.6 "Par Rīgas Aeronavigācijas institūta akreditāciju".

Līdz šīs Satversmes apstiprināšanai RAI Satversme pieņemta Konventa sapulcē 2001.gada 22.jūnijā un apstiprināta ar Ministru kabineta 2002.gada 25.septembra rīkojumu Nr.538 "Par Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversmes apstiprināšanu" un Konventa sapulcē 2009.gada 23.septembrī un apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 11.novembra rīkojumu Nr.774 "Par Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversmes apstiprināšanu".

Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversme pieņemta Konventa sapulcē 2015.gada 24.septembrī.

1. Rīgas Aeronavigācijas institūts ir akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija (augstskola), kura īsteno un attīsta mūsdienu līmenim atbilstošas studiju programmas un, pamatojoties uz augstākās izglītības un zinātnes vienotību, veic pārsvarā pielietojama rakstura zinātnisko pētniecību, kā arī nodrošina tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu un kursu īstenošanu.

2. Oficiālajā sarakstē vienlīdzīgi lietojami šādi nosaukumi:

2.1. latviešu valodā: RĪGAS AERONAVIGĀCIJAS INSTITŪTS, saīsināti – RAI;

2.2. angļu valodā: RIGA AERONAUTICAL INSTITUTE;

2.3. krievu valodā: РИЖСКИЙ ИНСТИТУТ АЭРОНАВИГАЦИИ.

3. RAI darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, citiem normatīvajiem aktiem un RAI Satversmi.

4. RAI ir komercsabiedrība, kuras dibinātājs ir tās akcionāri, kuru sastāvs ir mainīgs. RAI juridiskā adrese ir Mežkalna ielā 9, Rīga, LV-1058, Latvija. Akciju sabiedrības "Rīgas Aeronavigācijas institūts" juridiskā adrese ir Mežkalna ielā 9, Rīga, LV-1058, Latvija.

5. RAI ir tiesības patstāvīgi izvēlēties ceļus savu mērķu sasniegšanai un paņēmienus savu resursu izmantošanai.

6. RAI ir augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas sagatavo augsti kvalificētus speciālistus atbilstoši profesionālajām un akadēmiskajām studiju programmām. RAI ir speciālistu nepārtrauktas izglītības, zinātnes un kultūras centrs.

7. RAI darbības mērķis ir piedāvāt un īstenot augstāko akadēmisko un profesionālo tehnisko un ekonomisko izglītību, kā arī veikt zinātniski pētniecisko darbību.

8. RAI studijas notiek akadēmiskās un profesionāli orientētās studiju programmās un tiek veikti pārsvarā praktiski pielietojamie zinātniskie pētījumi. RAI var būt promocijas padome un darboties doktorantūra.

9. RAI uzdevumi ir:

9.1. sagatavot starptautiska līmeņa aviācijas un citu tautsaimniecības nozaru speciālistus ar augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju;

9.2. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

9.3. organizēt profesionālo tālākizglītību, lai paaugstinātu kvalifikāciju aviācijas un citu nozaru speciālistiem;

9.4. organizēt un īstenot pilna un nepilna laika studijas specialitātēs atbilstoši RAI profilam, kurās ir valsts, juridisko un fizisko personu pasūtījumi;

9.5. veikt zinātniskos pētījumus un izstrādāt projektus, kas veicina nozares ekonomikas un tehnoloģijas attīstību, nodrošina akadēmiskā personāla kompetences padziļināšanu un studiju procesa kvalitātes paaugstināšanu;

9.6. paaugstināt akadēmiskā un vispārējā personāla kvalifikāciju;

9.7. attīstīt studiju un mācību materiālo bāzi, organizēt ražošanu ar nolūku nodrošināt studiju procesu, zinātniski pētnieciskos darbus, kā arī RAI ekonomiskās attīstības un kultūrizglītības vajadzības;

9.8. popularizēt un izplatīt pētnieciskā darba, tehnoloģiskās projektēšanas, studiju metodiskā darba un informācijas uzkrāšanas rezultātus;

9.9. sadarboties ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu izglītības iestādēm, organizācijām un ražošanas uzņēmumiem RAI darbības profilā;

9.10. izstrādāt studiju programmas, izraudzīties akadēmisko personālu, nodrošināt studiju materiālo bāzi, izstrādāt studiju metodiskos materiālus un komplektēt bibliotēku, kas studējošiem dod iespēju iegūt zināšanas, augstāko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši nozares zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām;

9.11. nodrošināt tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolas.

10. Studijas un apmācību RAI veic saskaņā ar valsts un pašvaldību institūciju, juridisku vai fizisku personu pasūtījumiem un līgumiem.

11. RAI pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

11.1. Konvents;

11.2. Senāts;

11.3. Rektors;

11.4. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

12. Konvents ir RAI augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos. Konvents sastāv no 11 pārstāvjiem, no kuriem septiņi ir akadēmiskā personāla pārstāvji, trīs studējošo pārstāvji un viens vispārējā personāla pārstāvis.

13. Konventu ievēlē uz pieciem gadiem, aizklāti balsojot. Konventa pārstāvjus ievēlē un atsauc attiecīgā RAI personāla grupa. Studējošo pārstāvjus Konventā atbilstoši savam nolikumam ievēlē un atsauc RAI studējošo pašpārvalde.

14. Konvents darba vadīšanai ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Rektors un prorektori nevar būt par Konventa priekšsēdētāju. Ja Konventa loceklis pārtrauc darbu vai studijas RAI, Konventā trīs mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas ievēlē citu pārstāvi.

15. Konventu sasauc Rektors vai Senāts parasti studiju gada beigās. Rektors vai Senāts Konventu var sasaukt arī citā laikā.

16. Konvents lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsošana notiek atklāti, izņemot Augstskolu likumā un Satversmē noteiktos gadījumus, kad balsošana notiek aizklāti.

17. Konvents ievēlē un atceļ Rektoru, noklausās rektora pārskatu, ievēlē un atsauc Senātu, Revīzijas komisiju un Akadēmisko šķīrējtiesu, apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus. Lēmumu par Rektora ievēlēšanu un atcelšanu Konvents pieņem aizklātā balsošanā.

18. Konvents pieņem vai groza RAI Satversmi ar vienkāršu balsu vairākumu. Konvents ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vismaz deviņi Konventa locekļi.

19. Konvents izskata un pieņem lēmumus par perspektīvās attīstības plāniem, speciālistu sagatavošanas skaitu un kvalitāti akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās, kā arī par zinātniskās pētniecības virzieniem. Šos Konventa lēmumus var apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā 10 dienu laikā.

20. Senāts ir personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas RAI darbības sfēras. Senāta pilnvaru laiks ir trīs gadi. Senāts sastāv no 10 senatoriem, no kuriem astoņi ir akadēmiskā personāla pārstāvji un divi studējošo pārstāvji. Studējošo pārstāvjus atbilstoši savam nolikumam Senātā ievēlē un atsauc studējošo pašpārvalde.

21. Senāts no senatoru vidus ievēl priekšsēdētāju. Senāts ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vismaz septiņi senatori. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Senāta darbību un kompetenci nosaka Konventa apstiprināts nolikums.

22. Senāts:

22.1. izskata un apstiprina visus RAI iekšējos normatīvos aktus, izņemot tos, kas ir Konventa kompetencē;

22.2. izskata un apstiprina akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, studiju plānus un darba plānus;

22.3. izskata zinātniskās pētniecības tematiku un finansēšanas struktūru;

22.4. apstiprina studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu komisijas;

22.5. apstiprina metodisko padomi, struktūrvienību vadītājus (fakultāšu dekānus, nodaļu, katedru un zinātnisko laboratoriju vadītājus u.c);

22.6. ievēlē docentus;

22.7. noklausās prorektoru, struktūrvienību vadītāju un citu amatpersonu atskaiti par studiju norisi un attiecīgo dienestu darbību, kā arī pieņem atbilstošus lēmumus un ieteikumus Konventam;

22.8. pieņem lēmumus par RAI struktūrvienību izveidi, reorganizāciju vai likvidāciju, apstiprina to nolikumus;

22.9. var ierosināt Satversmes grozījumus;

22.10. veic citas normatīvajos aktos noteiktas funkcijas.

23. Senāta lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā.

24. Rektors ir RAI augstākā amatpersona, kas īsteno vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Rektoru aizklātā balsošanā ievēlē Konvents uz pieciem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par Rektoru var ievēlēt profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds. Kandidatūras Rektora amatam izvirza Konvents. Kārtējās Rektora vēlēšanas rīko vismaz vienu mēnesi pirms Rektora pilnvaru izbeigšanās.

25. Rektors:

25.1. atbild par RAI darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Satversmei;

25.2. atbild par RAI iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

25.3. personīgi atbild par finansiālo darbību un nodrošina mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu;

25.4. veicina personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

25.5. atbild par RAI izsniegto izglītības dokumentu atbilstību noteiktajiem izglītības standartiem;

25.6. veic citus Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī Satversmē noteiktos rektora pienākumus.

26. RAI ir vismaz viens prorektors. Prorektoru skaitu un viņu galvenos pienākumus nosaka Konvents. Prorektors īsteno studiju un zinātniski pētnieciskā darba operatīvo vadību, koordinē un organizē RAI sadarbības un attīstības pasākumus, kā arī veic citus Konventa, Senāta un rektora noteiktos uzdevumus. Prorektoru pēc Rektora priekšlikuma ievēl Senāts.

27. Revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā aizklātā balsošanā ievēlē Konvents. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt RAI administratīvā personāla pārstāvji. Vienu studējošo pārstāvi Revīzijas komisijā atbilstoši savam nolikumam ievēlē un atsauc RAI studējošo pašpārvalde.

28. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā pārbauda finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Satversmei. Revīzijas komisijai ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

29. Revīzijas komisija par pārbaudes rezultātiem sastāda rakstisku ziņojumu, ko iesniedz Senātam. Revīzijas komisijas lēmumus 10 dienu laikā var apstrīdēt Konventā.

30. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā ir divi pārstāvji no akadēmiskā personāla vidus, kurus uz trim gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē un atsauc Konvents, un viens studējošo pārstāvis, kuru atbilstoši savam nolikumam ievēlē un atsauc RAI studējošo pašpārvalde.

31. Akadēmiskā šķīrējtiesa:

31.1. izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem;

31.2. izskata strīdus starp RAI amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

31.3. veic citus Satversmē un Augstskolu likumā noteiktos uzdevumus.

32. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Konventam. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļus atbrīvot no darba pēc darba devēja iniciatīvas var tikai ar Konventa piekrišanu. Studējošo pārstāvi var atsaukt tikai pēc studējošo pašpārvaldes pieprasījuma. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus – administratīvos aktus – var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārējie Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumi, kuri nav administratīvie akti, nav pārsūdzami.

33. RAI struktūrvienības ir fakultātes, nodaļas, katedras, mācību un zinātniskās laboratorijas, kā arī filiāles un pārstāvniecības.

34. RAI var izveidot izglītības iestādes, kuru nolikumus (statūtus) izstrādā un pieņem saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem izglītības jomā.

35. Fakultāti vai nodaļu izveido, apvienojot struktūrvienības vairāku virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Fakultātes dekānu vai nodaļas vadītāju uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas ievēlē fakultātes Dome un apstiprina Senāts. Domes kompetencē ir lektoru un asistentu ievēlēšana akadēmiskajos amatos. Fakultātes Domes sastāvā ir astoņi akadēmiskā personāla un divi studējošo pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Domē deleģē RAI studējošo pašpārvalde.

36. Katedra ir studiju un zinātniskā darba pamatvienība, kas ir izveidota un darbojas saskaņā ar Senāta lēmumu un tā apstiprinātu nolikumu. Katedras akadēmiskais personāls nodrošina studējošajiem iespēju apgūt nepieciešamās zināšanas un profesionālās iemaņas atbilstoši studiju programmām un studiju plāniem.

37. Katedrai ir tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus attiecībā uz akadēmiskā, zinātniskā un metodiskā darba jautājumiem, kas nav RAI Senāta kompetencē. Mācību laboratorijas ir katedras sastāvdaļas. Katedras vadītājs atbild par katedrā veikto studiju, mācību un zinātnisko darbību. Katedras vadītāju ievēlē fakultātes Dome un apstiprina Senāts uz pieciem gadiem.

38. Zinātniskās laboratorijas ir zinātniskās pētniecības un eksperimentālās darbības pamatvienības. Zinātniskās laboratorijas tiek dibinātas ar Senāta lēmumu. Zinātniskās laboratorijas strādā saskaņā ar nolikumu par zinātniskajām laboratorijām un darba plāniem, ko apstiprina Senāts. Laboratorijas vadītāju ievēlē fakultātes Dome un apstiprina Senāts uz pieciem gadiem.

39. Filiāles un pārstāvniecības ir struktūrvienības, kurām ir organizatoriska patstāvība un kas teritoriāli ir atdalītas no RAI atrašanās vietas. Filiāles pamatuzdevums īstenot RAI akreditētās studiju programmas. Pārstāvniecības galvenie uzdevumi ir augstskolas reklamēšana, studējošo nodrošināšana ar informāciju un mācību līdzekļiem, dokumentācijas nosūtīšana un saņemšana. Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina Senāts.

40. RAI personālu veido akadēmiskais personāls, vispārējais personāls un studējošie.

41. Personāla pienākums ir sekmēt studiju, mācību un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu RAI pārvaldē un lietu kārtošanā. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai RAI spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

42. Personālam ir tiesības piedalīties vadības un pārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās, kā arī noteiktā kārtībā piedalīties koleģiālo vadības institūciju sēdēs, tikt uzklausītam un piedalīties vadības lēmumu un iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā.

43. Vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem un nodrošināt iespēju paaugstināt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

44. Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pārkāpumiem un pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

45. Akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki un asistenti. Akadēmiskā personāla galvenais uzdevums ir studējošo izglītošana un zinātnisko pētījumu veikšana.

46. Darba samaksas principus un algu lielumus iesaka Senāts, bet mēnešalgas likmes nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

47. Akadēmiskā personāla un vēlētos administratīvos amatus var ieņemt personas, kas atbilst Augstskolu likuma noteikumiem.

48. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes apakšnozarē.

49. Profesoru saskaņā ar Augstskolu likuma nosacījumiem atklātā konkursā ievēlē nozares profesoru padome uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku.

50. Profesoru galvenie uzdevumi ir:

50.1. augsti kvalificētu lekciju lasīšana;

50.2. studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

50.3. pētniecības darba vadīšana savā zinātnes nozarē;

50.4. doktoru līmeņa studiju vadīšana;

50.5. studiju programmu un RAI struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšana.

51. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Profesionālo studiju programmu īstenošanai asociētā profesora amatu var ieņemt personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociēto profesoru, saskaņā ar Augstskolu likuma nosacījumiem, atklātā konkursā ievēl uz sešiem gadiem.

52. Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir pētniecības darba veikšana savā zinātnes apakšnozarē, pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai, studiju darba nodrošināšana un vadīšana.

53. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Profesionālo studiju programmu īstenošanai docenta amatu atbilstoši Senātā izstrādātām prasībām var ieņemt persona ar augstāko izglītību un vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžu attiecīgajā nozarē.

54. Docenta galvenie uzdevumi ir pētniecības darbs savā apakšnozarē, lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā.

55. Lektoru vai asistentu amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Lektorus vai asistentus ievēlē fakultātes Dome uz sešiem gadiem. Asistentus, kuriem nav doktora grāda, amatā var ievēlēt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Lektoru un asistentu ievēlēšanas noteikumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

56. Profesionālo studiju programmu īstenošanai par lektoru vai asistentu var ievēlēt personu ar augstāko izglītību, ja ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

57. Lektoru un asistentu uzdevums ir piedalīšanās profesoru vadītajos pētniecības darbos, praktisko un laboratorijas nodarbību vadīšana studējošajiem, atsevišķu lekciju kursu vai nodaļu lasīšana profesoru vai docentu uzraudzībā.

58. Ar ārštata akadēmisko personālu Rektors atbilstoši paredzētajam finansējumam var slēgt individuālus līgumus par studiju, mācību un zinātniskā darba veikšanu.

59. Vispārējais personāls ir studiju un administratīvais personāls, palīgpersonāls, tehniskais un saimnieciskais personāls.

60. Administratīvais personāls ir Rektors, prorektors, sekretāre, fakultāšu dekāni, nodaļu vadītāji un studiju daļas darbinieki.

61. Studiju palīgpersonāls ir laboranti, tehniķi un instruktori, kuru uzdevums ir palīdzēt akadēmiskajam personālam organizēt un nodrošināt studiju procesu.

62. Tehniskais un saimnieciskais personāls nodrošina tehnisko iekārtu un telpu normālu funkcionēšanu, kā arī uztur kārtību un tīrību telpās.

63. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais personāls, nosaka RAI Iekšējās un darba kārtības noteikumi, ievērojot Augstskolu likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

64. RAI studējošie ir bakalaura studiju programmu studenti, profesionālo studiju programmu studenti, maģistra studiju programmu studenti, doktoranti.

65. Uzņemšanu studiju programmā nosaka Senāta apstiprināti uzņemšanas noteikumi, kas izstrādāti, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmā.

66. Studējošajiem ir tiesības:

66.1. iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo augstāko izglītību;

66.2. izmantot RAI telpas, bibliotēku, datorklasi, aparatūru, sporta un medicīnas objektus;

66.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

66.4. saskaņā ar Augstskolu likumu realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju un pētnieciskā darba akadēmisko brīvību;

66.5. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

66.6. brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

66.7. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, kā arī līdzdarboties RAI visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

66.8. noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas studiju pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

66.9. dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

67. Studējošo pašpārvalde darbojas, pamatojoties uz nolikumu par studējošo pašpārvaldi, ko apstiprina Senāts.

68. Zinātniskā pētniecība ir RAI darba būtiska sastāvdaļa un tajā piedalās viss akadēmiskais personāls.

69. Zinātniskās pētniecības darbs notiek atbilstoši Zinātniskās darbības likumam, Satversmei, Senāta lēmumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

70. Pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos un RAI izdevumos.

71. Senāts nosaka finanšu resursu struktūru un pēc saskaņošanas ar Konventu sadala šim nolūkam saņemtos līdzekļus. Budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija.

72. RAI finansējuma avoti ir:

72.1. ienākumi no līgumiem ar Latvijas Republikas un ārvalstu ministrijām, uzņēmumiem, organizācijām un privātām personām;

72.2. studiju maksa, kas tiek noteikta, studējošajiem slēdzot līgumu par studijām;

72.3.valsts pasūtījums;

72.4. ienākumi no mācību struktūrvienību saimnieciskās darbības;

72.5. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

72.6. citi ienākumi.

73. Studiju maksas lielumu aprēķina, pamatojoties uz faktiskajiem izdevumiem studiju nodrošināšanai. Studiju maksas apmērs var tikt izmainīts nodokļu sistēmas maiņas dēļ, valdības, pašvaldību u.c. izdoto normatīvo aktu dēļ, kā arī inflācijas un studiju nodrošināšanas izdevumu palielināšanās dēļ. Noteiktām studējošo kategorijām saskaņā ar Senāta lēmumu var tikt noteiktas studiju maksas atlaides.

74. Iekšējo lietvedību – saraksti ar nodaļām un katedrām, studiju plānu sastādīšanu, informācijas sagatavošanu studējošajiem nodrošina studiju daļa.

75. Ārējo lietvedību – saraksti ar Izglītības un zinātnes ministriju, citām Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm, finanšu un kontroles iestādēm, kā arī juridiskām un fiziskām personām nodrošina RAI kanceleja.

76. Lēmumu par RAI reorganizāciju vai likvidāciju pieņem akcionāru sapulcē. Lēmumam tiek pievienots reorganizācijas vai likvidācijas plāns.

77. Studiju programmu slēgšanas vai RAI likvidācijas gadījumā Konvents katram studentam individuāli, ievērojot viņa intereses un vēlmes, nodrošina studiju programmas pabeigšanu citas augstskolas līdzīgā studiju programmā. Avansā saņemtā studiju maksa studentam tiek atmaksāta.