ASV — Latvijas nevalstiskajām organizācijām

Vakar, 15.aprīlī, ASV Informācijas dienesta (USIS) Latvijas birojā notika plaša ASV – Baltijas fonda Demokrātiskā tīkla programmas prezentācija, kurā tika apbalvotas arī astoņas Latvijas organizācijas, kas uzvarējušas ASV – Baltijas fonda Demokrātiskā tīkla programmas pirmajā posmā. Naudas balvu kopējā summa ir 50 tūkstoši ASV dolāru. No šīs summas Ls 2500 saņēma Latvijas Bērnu fonds, Ls 3700 — Rutas Kalniņas vadītais Pašvaldību mācību centrs, Ls 2500 — Latvijas Audžuģimeņu biedrība, Ls 600 — Sarkanā Krusta Saldus rajona nodaļa, Ls 1090 — Latvijas Seksuālās vienlīdzības asociācija. Apbalvoja arī Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrību, Neatkarīgo kriminologu asociāciju un Latvijas Kvalitātes biedrību.

ASV – Baltijas fonda demokrātiskā tīkla programma ir izveidota, lai attīstītu un nostiprinātu uz sabiedrību orientētas nevalstiskas organizācijas (NVO) Baltijā. Šo programmu finansē ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID), un to vada ASV Baltijas fonds. DemNet programmu veido divi galvenie komponenti: “Apmācības un palīdzības programma” un “Mazo grantu programma”.

“Apmācības un palīdzības programma” pieejama visām Baltijas valstu nevalstiskajām organizācijām jebkurā to attīstības stadijā. Tiek organizēti semināri un individuālas konsultācijas par attīstības jautājumiem, darbu ar valdību, attiecībām ar masu medijiem, pilsoniskajām organizācijām, biedru bāzes izveidošanu, pakalpojumu sniegšanu biedriem, līdzekļu iegūšanu, partneru projektu izveidošanu, nevalstisko organizāciju pārvaldi un priekšlikumu sagatavošanu grantiem. Šo programmu vada ASV Baltijas fonds, Nacionālais demokrātijas institūts starptautisko attiecību jomā un Kristīgais Bērnu fonds, kā arī nevalstisko organizāciju speciālisti, kas strādā katrā ASV Baltijas fonda birojā.

Pirmais seminārs nevalstiskām organizācijām “Nevalstisko organizāciju lomas stiprināšana demokrātijas attīstības procesā” notiks Rīgā no 3. līdz 5.jūnijam. Šis seminārs būs orientēts uz organizācijas stiprināšanu, attiecībām ar sabiedrību un naudas līdzekļu pastāvīgu piesaistīšanu. Savukārt Mazo “grantu programma” dod iespēju nevalstiskām organizācijām aktīvāk piedalīties sabiedrības attīstībā.

Plašāku ieskatu ASV Starptautiskās attīstības aģentūras lomā Demokrātiskā tīkla programmas nodrošināšanā sniedza Amerikas Attīstības aģentūras AAA (USAID) pārstāvis Latvijā Hovards Handlers:

“ASV vēstniecības un USAID vārdā es jūs šodien šeit sveicu sakarā ar Demokrātisko tīklu projekta atzinības ceremoniju. Man ir liels prieks, ka mēs esam sapulcējušies par godu šim notikumam, pirmajai ceremonijai no atzinības ceremoniju sērijas, lai iezīmētu nevalstiskā sektora stiprumu un pastāvīgo attīstību Latvijā.

Demokrātisko tīklu projekts ir viens no apmēram 30 attīstības aktivitātēm, kuras finansē Savienoto Valstu Starptautiskā attīstības aģentūra (USAID) Latvijā. USAID atvēra savu biroju Latvijā 1991.gada novembrī. Kopš tā laika tā ir īstenojusi vairāk nekā 30 projektus trīs galvenajās sfērās: ekonomikas atjaunošana, demokrātiskā plurālisma veicināšana un vides aizsardzība, ieskaitot paaugstinātu lietpratību enerģijas lietošanā. Demokrātisko tīklu projekts ierindojas svarīgajā demokrātiskā plurālisma jomā.

ASV palīdzība demokrātisko organizāciju veicināšanai Latvijā vienmēr ir bijusi svarīga prioritāte. Pašlaik mēs esam vērsuši savu uzmanību šajā jomā no sabiedriskā sektora uz nevalstiskajām organizācijām. Stiprs nevalstisko organizāciju tīkls var nozīmīgi iedarboties uz dzīvotspējīgu demokrātiskas pilsoņu sabiedrības funkcionēšanu.

Speciāla ievērība Demokrātisko tīklu projektā ir atbalstam Latvijas nevalstiskajām organizācijām, lai veicinātu sabiedriskās politikas pārmaiņas četrās jomās: politiskā demokrātija, vide, tirgus ekonomikas attīstība un sociālās nodrošināšanas tīkls. Tas prasa, lai nevalstiskajām organizācijām būtu iedarbīgi līdzekļi, lai noteiktu svarīgas problēmas šajās sfērās, meklējot ceļus, kā uzlabot situāciju, organizējot līdzekļus, veicot nepieciešamās darbības un radot pārliecību sabiedrības vadītājos un privātpersonās par to, kā problēmu var risināt ar atklātām organiaētās kopdarbības metodēm. Radīt publiskā politikā pārmaiņas nav viegli nevienā sabiedrībā.

Visas organizācijas, kas šodien saņem godalgas, ir pelnījušas apsveikumus. Mēs pirmām kārtām godinām viņu parādītās spējas atzīt nepieciešamību privātajam atsaukties sektoram uz svarīgām sabiedrības problēmām un, otrkārt, izvēlēties iedarbīgus veidus, kā reaģēt uz šīm problēmām.

Nevalstiskajām organizācijām ir īpaša loma demokrātisko pārmaiņu radīšanā sabiedrības dzīvē. Tās ir ļoti zinošas par problēmām, kas iespaido sabiedrību. Tās ir elastīgas pieejā sabiedrības dzīve, kā šīs problēmas risināt. Un tās veido pārmaiņas, tieši iesaistot privātpersonas norises. Tādējādi tās veicina demokrātiju un īstenībā sekmē demokrātiskās pārmaiņas nākotnē.

Tikai daži no 79 pieteikumiem, kuri tika saņemti, var tikt atbalstīti šajā pirmajā piešķīrumu grupā. Šis fakts pamatoti atspoguļo, cik daudz pilsoņu organizāciju ir Latvijā un cik tās ir ieinteresētas. Konkurence šajā pirmajā kārtā bija ļoti spēcīga. Tie, kas netika izvēlēti pirmajā kārtā, saglabā tiesības uz izskatīšanu nākamajās kārtās.

ASV Starptautiskās attīstības aģentūras un ASV vēstniecības vārdā es gribu pateikties ASV – Baltijas fondam, īpaši Ešlijai Ovenas jaunkundzei, par šī projekta vadību. Es zinu, ka nākotnē viņi turpinās smagi un vienlīdz labi strādāt, lai nodrošinātu, ka katra palīdzību saņemoša organizācija iegūst atbalstu, lai veiktu savu plānoto darbību programmu un sasniegtu savus šodien saņemtā piešķīruma mērķus.

Papildus es gribētu pateikties Arnoldam Kārkļa kungam un pārējiem Latvijas Demokrātisko tīklu konsultatīvās padomes locekļiem. Viņi ir ieguldījuši vērāņemamu vērtīgā laika daudzumu, lai izskatītu visus pieteikumus un noteiktu, kuri pieteikumi, pēc viņu domām, vislabāk atbilst šīs programmas atbalstam. Tas ir grūts uzdevums, kas prasa visas zināšanas un izpratnes spējas. Viņi var būt lepni par labi veikto darbu. Es ceru, ka mēs varēsim paļauties uz viņu turpmāko atbalstu arī nākotnē. Es arī gribētu izteikt savu atzinību ASV vēstniecības Demokrātijas komisijas locekļiem par viņu smago darbu un aizrautību, nodrošinot Demokrātisko tīklu projekta panākumus.

Nobeigumā es pateicos preses pārstāvjiem šeit par palīdzību, dokumentējot šo īpašo notikumu.”

Savukārt ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Lerijs Nepers, apsveicot organizācijas, pirmā raunda uzvarētājas, teica:

“Man ir ļoti patīkami šajā pēcpusdienā būt ar jums kopā, lai dalītos priekā par Demokrātiskā tīkla programmas pirmās kārtas pabeigšanu Latvijā. Mūsu šodienas temats ir demokrātija un kā to veidot un nostiprināt ar nevalstisko organizāciju līdzdalību. Demokrātiskā iekārtā nevalstiskās organizacijas ir tilts, kas savieno pilsoņus ar savām valdībām un dod pilsoņiem iespējas pievērst savu valdību uzmanību nacionālās politikas svarīgākajiem jautājumiem attiecīgajā brīdī. Tieši nevalstiskās organizācijas ir tās, kas nodrošina, lai valdība sadzirdētu vai saredzētu indivīdu. Tās nodrošina valdībai patiesu tiltu, lai iesaistītu sabiedrību noteiktās programmās un jautājumos. Strādājot kopā, apvienojot šajās apvienībās savus intelektuālos materiālus un finansu resursu, pilsoņi uzlabo savu dzīvi, nodrošina savu vēlēto vadītāju atsaucību un atbildību.

Nevalstiskās organizācijas jāveido pilsoņiem, nevis valdībai. Nevalstiskajām organizācijām jābūt dzīvotspējīgām, tām jāspēj piemēroties mainīgajām vajadzībām un apstākļiem. Tām jāspēj kritiski novērtēt sava lietderība un jāspēj sevi pilnveidot. Nevalstisko organizāciju vadītājiem un locekļiem jābūt pārliecinātiem, ka viņu organizācijas ir nozīmīgas un finansiāli drošas. Demokrātiskā tīkla programma vērsta uz nevalstisko organizāciju atbalstīšanu četrās galvenajās jomās: uz demokrātijas, brīvā tirgus, vides un sociālo nodrošināšanu.

Šodien mēs esam šeit, lai apsveiktu astoņas nevalstiskās organizācijas, kas izraudzītas, lai saņemtu subsīdijas vai “sēklas naudu” pirmajā Demokrātisko tīklu programmas kārtā. Šīs organizācijas ārkārtīgi efektīvi strādā, lai politika Latvijā tiktu veidota atbilstoši sabiedrības vajadzībām un interesēm.”

Apbalvoto Latvijas nevalstisko organizāciju kopēju viedokli par Demokrātisko tīklu programmas nozīmi Latvijā raksturoja Neatkarīgo kriminologu asociācijas direktors Andrejs Vilks, atgādinot ASV prezidenta Džona Kenedija vārdus: “Neprasi, ko valsts var dot tev. Prasi, ko tu vari dot savai valstij.” Darbība nevalstiskajās, var teikt arī neoficiālajās, organizācijās ir viena no optimālākajām formām, kā jebkuras valsts pilsonis vai iedzīvotājs atbilstoši savām vēlmēm, interesēm un prasmei, kvalifikācijai un potenciālajai atbildības sajūtai var stiprināt ne tikai savu valsti, bet arī valstu kopumu, ko mēs saucam par civilizāciju. Var teikt, ka nevalstiskās organizācijas, kas lielākoties darbojas uz pašiniciatīvas bāzes, vienmēr spēj un arī darbojas daudz pašaizliedzīgāk, intensīvāk, radošāk un arī ar lielāku pašaizliedzību un atdevi. Šodien ir 15.maijs. Latvijā ar šo datumu saistās arī zināmas atziņas un iespaidi. Droši vien arī tāpēc, ka 1934.gadā nefunkcionēja un pilnvērtīgi nestrādāja nevalstiskās organizācijas, bija iespējams 15.maija valsts apvērsums. Cienītais vēstnieka kungs runāja par to, ka tieši nevalstiskās organizācijas veido tiltu . Es gribētu pievienoties šai domai un teikt, ka tagad šis tilts starp ASV un Latviju kļūst plašāks. Tas ir saistošāks, tīrāks. Būtībā demokrātisko tīklu lielākā nozīme ir tā, ka tajā aizvien vairāk iesaistās dažādi subjekti. Tas ir kopējās sadarbības spektrs un darbības poligons. Šeit attīstās un intensificējas dažādas sadarbības formas. Krasāk notiek informācijas apmaiņa. Konsultācijas un apmācības, semināru organizēšana utt. paaugstina abu valstu sadarbības kopējo efektivitāti. Kopumā var teikt, ka dzīve, darbojoties nevalstiskās organizācijās, kļūst daudz plašāka, bagātāka, krāšņāka, krāsaināka. Daudz interesantāka un nozīmīgāka.”

Ceremonijā piedalījās arī ASV — Baltijas fonda prezidents Lins Kojelis — lietuviešu izcelsmes amerikānis, kurš pirms apbalvošanas sākuma sarunā ar “Latvijas Vēstneša” pārstāvi atcerējās, kā pirmoreiz Rīgā bija vēl 1990.gadā. Toreiz PSRS varas orgāni viņu apvainojuši pretpadomju darbībā un lieguši iespēju atkal ierasties Latvijā — līdz pat padomju impērijas sabrukumam. Uzrunājot ASV programmas vadītājus un Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvjus, Lins Kojelis teica:

“Es biju burtiski satriekts, dzirdot, cik labi vēstnieks Nepers runā latviešu valodā. Viņa izrunā ir pat saklausāms tāds kā Zemgales akcents. (L.Nepera replika: “Tas nāk no tā, ka esmu teksasietis.” — zālē smiekli). Kad es ierados, televīzijas žurnāliste, mani intervējot, prasīja, kāpēc gan amerikāņi tā palīdz nevalstiskajām organizācijām. Es atgādināju, ka ir tūkstošiem un tūkstošiem amerikāņu, kas ne tikai vēl Latvijai labu, bet arī grib pavisam konkrēti piedalīties Latvijas atdzimšanā. Tie nav tikai Amerikas latvieši — tie ir visi amerikāņi. Jā, burtiski visi amerikāņi vēl Latvijai labu. Vēstnieka kungs runāja par nevalstiskajām organizācijām kā tiltu starp atsevišķiem pilsoņiem un valdību. Arī Savienoto Valstu Baltijas fonds ir šāda nevalstiska organizācija. Mūsu uzdevums tagad ir uzcelt saprašanās tiltu pāri Atlantijas okeānam. Atsūtīt šurp amerikāņu palīdzību Latvijai. Cerams, ka tūkstošiem latviešu tādējādi uzzinās vairāk par Ameriku, kā arī gūs iespēju mācīties Amerikā. Tas dos labumu gan Latvijai, gan ASV.”

Jānis Ūdris,
“Latvijas Vēstneša”
ārpolitikas redaktors