Projekti, koncepcijas, programmas, plāni

Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē

Likumprojekts

Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājam

A.god. Jānim Jurkāna kungam

Latvijas Juristu biedrības Prezidijā, iepazīstoties un apspriežot Latvijas Republikas Saeimas Cilvēkiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Antona Seiksta k–ga atsūtīto likumprojektu “Pat cilvēktiesībām”, tika izveidota speciāla darba grupa LJB viceprezidenta prof. Edgara Meļķīša vadībā, kura ir papildinājusi un precizējusi LR Satversmes 2. daļas projektu.

Šis jautājums ir apspriests vairākās LJB prezidija sēdēs, kā arī prezidija ārkārtas sēdē, pieaicinot vadošos speciālistus valsts tiesību jautājumos. Var teikt, ka ir notikusi juristu diskusija par šo tēmu, atgriežoties pie LJB kolēģijas materiāliem, kas bija veltīta jautājumiem par nepieciešamību grozīt, papildināt Satversmi vispār.

Apspriežamais dokuments pēc savas būtības ir uzskatāms par Satversmes 2. daļu, kura, kā zināms, 1922. gada Satversmes Sapulcē tika apspriesta, taču balsojumā, pietrūkstot nedaudz balsīm, pēdējā lasījumā pieņemta netika.

Ņemot vērā starptautisko demokrātisko valstu praksi, Latvijas Republikas vēlēšanos integrēties ES, jautājums par cilvēktiesībām obligāti izvirzāms konstitucionālā līmenī, tāpēc mēs izsakām savu atbalstu šim likumprojektam un iesakām to izskatīt pirmajā lasījumā Saeimas plenārsēdē.

Latvijas Juristu biedrība, ņemot vērā apspriežamo jautājuma nozīmīgumu, ir gatava piedalīties arī turpmāk ar Satversmi saistīto jautājumu izstrādāšanā un apspriešanā.

Latvijas Juristu biedrības prezidents

Aivars Borovkovs

1996. gada 13. maijā

Latvijas Republikas 6. Saeimā

A.Seiksta kungam, J.Kaksīša kungam, J.Jurkāna kungam

Latvijas Juristu biedrības prezidijs, izstudējis un apspriedis darba grupās atsauksmei iesniegto likumprojektu, uzskata, ka cilvēktiesības Latvijā prasa konstitucionālu noregulējumu, atbilstoši starptautisko tiesību un Eiropas Savienības prasībām

Apspriežamais likumprojekts pēc sava satura atbilst minētajām prasībām. Pieņemot šo likumprojektu, tiktu novērsta Satversmes vēsturiskā nepilnība — 1922. gadā Satversmes sapulce šādu daļu gan izstrādāja, bet nespēja pieņemt dažu subjektīvu apstākļu dēļ.

Latvijas Juristu biedrības prezidijs atbalsta Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Iesakām iekļaut likumprojekta tekstā mūsu izstrādātos un atzinumam pievienotos priekšlikumus.

Esam gatavi piedalīties minētā likumprojekta tālākā izstrādāšanā.

A.Borovkovs,

Latvijas Juristu biedrības prezidents

1996. gada 13. maijā

Latvijas Republikas Satversme

Otrā daļa

Pamattiesības

8. nodaļa

Vispārējie noteikumi

89. Valsts garantē cilvēka un pilsoņa pamattiesības.

Pienākumi personai var tikt uzlikti tikai uz likuma pamata un tā ietvaros.

Starptautiskajām cilvēktiesību normām, kas ir saistošas Latvijai, ir priekšroka pret likumiem un tas darbojas tieši.

90. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.

91. Katrs var aizstāvēt savas likumiskās intereses tiesā.

92. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības un brīvības.

9. nodaļa

Tiesības uz dzīvību un brīvību

93. Katram ir tiesība uz dzīvību.

Nāves sodu var piespriest tikai tiesa par likumā paredzētiem sevišķi smagiem noziegumiem.

94. Katram ir tiesība uz brīvību.

Aizturēšana, arests, apcietinājums vai citāda personas brīvības ierobežošana pieļaujama tikai likumā noteiktajā kārtība.

Nevienam nedrīkst atņemt brīvību tikai par viņa nespēju pildīt līgumsaistības.

Ikvienam ir tiesība no aizturēšanas brīža pieaicināt aizstāvi.

Aizturēt drīkst ne ilgāk kā uz trim diennaktīm.

Triju diennakšu laikā no aizturēšanas brīža tiesai (tiesnesim) aizturētās personas klātbūtnē ir jāizlemj jautājums par drošības līdzekļa piemērošanu.

Spīdzināšana, citāda nežēlīga, necilvēciska vai cilvēka cieņu pazemojoša apiešanās ar personu ir aizliegta.

Medicīnisko līdzekļu pielietošana nolūkā panākt, lai persona sniedz liecību vai atsakas no liecības, ir aizliegta.

95. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina saskaņā ar nodarījuma brīdī spēkā esošo likumu nav pierādīta tiesā.

Katram noziegumā apsūdzētam ir tiesība uz viņa lietas atklātu izskatīšanu kompetentā, neatkarīgā un objektīvā tiesā, piedaloties aizstāvim.

Kriminālatbildība var būt tikai individuāla.

Katrai nelikumīgi aizturētai, apsūdzētai vai notiesātai personai ir tiesības uz atlīdzību.

96. Notiesāto personu cilvēktiesības ierobežo tikai likums un tiesas spriedums.

97. Personai ir tiesība uz savas privātās dzīves neaizskaramību.

Valsts garantē korespondences, telefona sarunu, telegrāfisko un citu sakaru noslēpumu. Šo tiesību var ierobežot ar tiesneša lēmumu tikai lietās par smagiem noziegumiem.

Nevienam nav tiesību ieiet dzīvoklī bez tā iemītnieku atļaujas, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Kratīšanu tajā var izdarīt tikai ar tiesneša lēmumu.

98. Ikvienam ir tiesības brīvi pārvietoties, izvēlēties, uzturēšanās un dzīves vietu Latvijas teritorijā.

Katram ir tiesība izbraukt vai emigrēt uz ārvalstīm.

Pilsoņiem un nepilsoņiem — pastāvīgiem iedzīvotājiem ir tiesība netraucēti atgriezties Latvijā.

99. Valsts garantē apziņas un reliģiskās pārliecības, kā arī reliģisko rituālu brīvību.

Reliģijas brīvība var tikt ierobežota vienīgi ar likumu, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, aizsargātu cilvēku veselību un morāli.

100. Katram ir tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus un idejas mutvārdos, rakstveidā vai jebkurā citā veidā.

Cenzūra ir aizliegta.

Šīs tiesības var tikt pakļautas likumā noteiktiem ierobežojumiem, lai aizsargātu citu personu tiesības, valsts drošību un sabiedrisko kārtību.

101. Visiem ir tiesības apvienoties politiskās partijās, arodbiedrībās un citās sabiedriskās organizācijās, ja vien to mērķi un darbība nav aizliegta ar likumu.

102. Valsts garantē iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču, mītiņu un demonstrāciju brīvību.

Pašvaldība var mainīt pasākumu norises vietu vai laiku valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs.

103. Katram ir tiesības vērsties valsts institūcijās ar individuāliem vai kolektīviem iesniegumiem un saņemt atbildi likuma noteiktajā kārtībā.

10. nodaļa

Ekonomiskās un sociālās tiesības

104. Valsts sekmē nodarbinātību.

Katram ir tiesības brīvi izvēlēties profesiju, nodarbošanos un darba devēju.

Katram pilsonim ir tiesība pretendēt uz valsts amatu.

Piespiedu darbs ir aizliegts.

Par piespiedu darbu netiek uzskatīts obligātais valsts dienests, iesaistīšana katastrofu seku likvidēšanā un ieslodzīto nodarbināšana.

105. Jebkuram ir tiesība uz tādu darba samaksu, kas nav mazāks par valsts noteikto minimumu.

106. Darba nedēļas ilgumu nosaka likums.

Ikvienam strādājošam ir tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.

107. Katram ir tiesība streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses.

Likums šo tiesību var ierobežot tikai atiecībā uz sabiedrībai nepieciešamiem dienestiem.

Lokauts ir aizliegts.

108. Katram ir tiesība uz sociālo apdrošināšanu, lai saņemtu materiālu nodrošinājumu slimības, grūtniecības un dzemdību, invaliditātes un vecuma, kā arī bezdarba gadījumā.

109. Ģimeni, laulību, mātes un bērna tiesības aizsargā valsts.

Valsts sniedz īpašu palīdzību un aizsardzību bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, kas cietuši no varmācības, bērniem invalīdiem.

110. Ikvienam ir tiesība uz veselības aprūpi.

Valsts garantē katram ar likumu noteiktu medicīniskas palīdzības minimumu.

111. Katram ir tiesības uz izglītību.

Valsts nodrošina iespēju iegūt bez maksas pamata un vidējo izglītību.

112. Personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesība saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

113. Valsts aizsargā īpašumu un mantošanas tiesības.

Īpašuma iegūšana un izmantošana nedrīkst būt pretrunā ar sabiedrības interesēm.

Īpašuma piespiedu atsavināšana valsts un sabiedriskām vajadzībām pieļaujama izņēmuma gadījumos pret atlīdzību uz atsevišķa likuma pamata.

114. Katram ir tiesības veikt uzņēmējdarbību, kas nav pretrunā ar likumu.