Ministru kabineta rīkojums Nr. 94

Rīgā 2017. gada 27. februārī (prot. Nr. 9 18. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 9.0 versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 9.0 versijā Labklājības ministrijas projekta "Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 2 000 000,00 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Labklājības ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Labklājības ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 200 000 euro gadā, pieprasot papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 27. februāra
rīkojumu Nr. 94)

Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija
Projekta apraksts (kopsavilkums)

Koplietošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pakalpojumu attīstības projekta (turpmāk – projekts) virsmērķis ir veicināt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk – SAM) sasniegšanu, īstenojot pasākumus aktivitātes "2.2.1.1. Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros. Projekta virsmērķi iecerēts sasniegt, optimizējot un uzlabojot labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības procesu, centralizētu platformu izmantošanu, kā arī veicinot datu kvalitātes uzlabošanu un pieejamību. Projekta rezultātā tiks izveidoti un ieviesti darbības procesi, kas nākotnē paver iespēju sniegt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumus iestādēm arī ārpus Labklājības ministrijas resora.

Projekta mērķi

1. Uzlabot un sakārtot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības jomu labklājības nozarē.

2. Attīstīt centralizētus koplietošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumus.

3. Uzlabot datu kvalitāti un pieejamību.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldīšanas jomas uzlabošanā un sakārtošanā:

1.1. informācijas tehnoloģiju pārvaldības jomas apmācības;

1.2. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības vadlīniju izstrāde;

1.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu kataloga definēšana Labklājības ministrijas padotībā esošajām iestādēm.

2. Centralizēti koplietošanas risinājumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu attīstībai:

2.1. aktīvā direktorija visās resora iestādēs;

2.2. vienots e-pasta risinājums;

2.3. centralizēts monitoringa risinājums;

2.4. centralizēta lietotāju darbstaciju pārvaldība;

2.5. centralizēts mākoņskaitļošanas risinājums;

2.6. videokonferenču pakalpojuma izveide.

3. Datu kvalitātes un pieejamības uzlabošana:

3.1. labklājības nozares datu ticamības un pietiekamības analīze;

3.2. datu ticamības un pietiekamības ieviešana labklājības politikas veidošanai;

3.3. Sociālās integrācijas valsts aģentūras informācijas sistēmas uzlabošana un mobilās platformas izveide Valsts darba inspekcijas informācijas sistēmai.

Projekta rezultāta un iznākuma rādītāji

Ņemot vērā, ka projektā paredzētās aktivitātes ir vērstas uz Labklājības ministrijas resora iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšanu, projekta ieguldījums tiešā veidā neparedz uzlabojumus Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" paredzētajos rezultāta rādītājos, kas minēti 7.2.1. ("iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām un iesniedz veidlapas elektroniski"), 7.2.2. ("komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām un iesniedz veidlapas elektroniski") un 7.2.3. punktā ("Latvijas reitings Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta atbalstītās iniciatīvas ePSIplatform ietvaros veidotajā atkalizmantošanas indeksā PSI Scoreboard palielinās līdz 475 punktiem"). Taču atsevišķas projekta ietvaros veiktās aktivitātes radīs priekšnoteikumus, lai īstenotu pasākumus, kas uzlabos rezultātu rādītājus, kuri attiecas uz iedzīvotāju īpatsvaru e-pakalpojumu izmantošanā, kā arī datu atkalizmantošanā.

1. tabula

Projekta rezultāta rādītāji

2. tabula

Projekta iznākuma rādītāji

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem

Labklājības ministrija ir īstenojusi Eiropas Savienības fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projektus Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/023 "Sociālās politikas monitoringa sistēmas pilnveide – SPP vienotās informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un e-pakalpojumu attīstīšana" un Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/001 "Vienotās Labklājības informācijas sistēmas (LabIS), nozares centralizēto funkciju informācijas sistēmu un centralizētas IKT infrastruktūras attīstība", kuri ietvēra aktivitātes, kas bija vērstas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācijas procesa aizsākšanu. Šajā projektā tiek turpināta minētajos projektos iesāktā labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija.

Ieguldījums SAM rezultāta rādītāju sasniegšanā

Projektam ir paredzēti šādi ieguldījumi SAM iznākuma rādītājos:

Sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums

Projekta mērķis ir iekšējās darbības optimizācija, un galvenais ieguvums ir darbinieku laiks, kas tiks iegūts, gan automatizējot ikdienā veicamās darbības, gan arī nodrošinot informācijas sistēmu pieejamību un samazinot dīkstāves. Galvenie sociālekonomiskie ieguvumi:

1. Centralizēta darbstaciju pārvaldība ļaus ietaupīt aptuveni 50 % no laika, kas šobrīd tiek veltīts lietotāju darbstaciju infrastruktūras instalēšanai un uzturēšanai. Izmantotais laiks tiks samazināts no 8924 stundām līdz 4462 stundām gadā. Būtisks priekšnosacījums šī rādītāja sasniegšanai ir standartizēta darbstaciju esība iestādēs, un šo darbstaciju nodrošināšana šobrīd ir katras iestādes uzdevums.

2. Sistēmu nepieejamības un lēnas darbības dēļ labklājības nozares resora darbinieks divas darba stundas mēnesī ir ierobežots savu primāro pienākumu izpildē. Parasti klients rindā pavada vidēji 15 minūtes. Ja sistēma darbojas lēni un nav pieejama divas darba stundas mēnesī, klientu rindā pavadītais laiks var pieaugt līdz 420 minūtēm jeb septiņām stundām mēnesī pie viena resora klientu apkalpojošā darbinieka. Uzlabojot sistēmu veiktspēju, labklājības nozares resora darbinieks spēs apkalpot vairāk iedzīvotāju, tā samazinot laiku, ko iedzīvotāji pavada rindā.

3. Pielāgojot Valsts darba inspekcijas informācijas sistēmu mobilajām ierīcēm, ir iespējams ietaupīt aktu noformēšanai paredzamo darba laiku, ļaujot darbiniekiem iegūt papildu datus. Valsts darba inspekcijā strādā 124 inspektori un dienā protokolu aizpildīšanai papīra formā var tikt ietaupītas 15 minūtes. Ietaupītais darba apjoms ļaus palielināt veikto apsekojumu skaitu par 250 mēnesī, no tiem 60 apsekojumi būtu nereģistrētās nodarbinātības jomā. Ir plānots, ka pēc uzlabojumiem varētu celties pārbaužu efektivitāte par 1 %, tas ir, papildu 30 rezultatīvi apmeklējumi.

Summārais sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums ir 4 412 220 euro.

Projekta finansējuma kopējais apjoms ir 2 000 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks (mēnešos) ir 36 mēneši.

Uzturēšanas izmaksas sistēmas darbināšanai (5 gadiem) ir 1 000 000 euro (200 000 euro katru gadu no 2021. gada).

Lai pēc projekta īstenošanas iegādāto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru atjaunotu pēc tās nolietošanās, būtu nepieciešami ne vairāk kā 200 000 euro katru gadu, sākot ar 2021. gadu, nomainot un uzlabojot infrastruktūru pakāpeniski, vai arī ne vairāk kā 1 000 000 euro ik pēc pieciem gadiem, sākot ar 2024. gadu.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards