9. maija sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.82., 83., 84.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Druvas kungs jau informēja, ka Juridiskā komisija neatbalstīja šāda veida priekšlikumu un iesniedza savu priekšlikumu izslēgt no Kriminālkodeksa 197.panta, kas jau ir izgājis divus lasījumus. Tā būtu viena lieta.

Bet otra lieta ir tā, ko Mauliņa kungs saka par automašīnu vai citu mehānisko transportlīdzekļu zādzībām, teikdams, ka to vajag iekļaut pie ceturtās daļas 139.pantā, kā arī pie ceturtās daļas 141.pantā. Un ka tā ir dārga lieta. Jā, neapšaubāmi, automašīna ir dārgs prieks. Bet tajā pašā laikā es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka ir Kriminālkodeksa 139.panta piektā daļa, kas paredz kriminālatbildību. Tā skan šādi: “Par zādzību, kas izdarīta lielos apmēros vai ko ir izdarījis sevišķi bīstams recidīvists, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu”.

Kas ir zādzība lielā apmērā? Augstākās tiesas plēnums noteicis, ka par zādzību, laupīšanu, krāpšanu vai mantas piesavināšanos, kas ir izdarīta lielā apmērā, ja noziegums paveikts pēc 1992.gada 1.septembra, uzskatāma svešas mantas nolaupīšana, ja nolaupītās mantas kopējā vērtība nozieguma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par 50 valdības noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Ministru kabinets šā gada 12.martā ar 59. panta noteikumiem ir noteicis šo minimālo mēnešalgu 38 latu apmērā. Tātad tas nozīmē, ka, ja šī summa, automašīnas vērtība, nav mazāka par 1900 latiem, šeit jau ir 139.panta piektā daļa. Šajā gadījumā, ja mēs laikam diez vai varam nopirkt jaunu automašīnu, lētāku par kādiem 5000 latiem, šajā gadījumā, ja tā būs jauna automašīna, kura nav tiktāl nolietojusies, ka tā šodien varbūt maksā 50 latus, tad kur šeit būs loģika? Tad šajā gadījumā mēs tieši izslēgsim iespēju saukt pie kriminālās atbildības pēc 139.panta piektās daļas vai pēc 141.panta piektās daļas. Es tāpēc arī dodu jums šo papildu motivāciju vēl, kāpēc arī mēs neatbalstām šāda labojuma izdarīšanu Kriminālkodeksā un aicinām Saeimu to noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, komisijas vārdā!

 

K.J.Druva. Jā, es no komisijas puses arī vēlreiz gribu piekrist Endziņa kungam, un es saprotu Mauliņa kunga iebildumus par to. Un katrā gadījumā es aicinu visus deputātus darīt visu iespējamo, lai uzlabotu šo automašīnu zādzību atklāšanu, un izmantot katru iespēju, kā mēs šo procesu varētu uzlabot. (Starpsauciens no zāles: “Ko tad mēs darīsim?”) Bet man jācitē vēlreiz Augstākās tiesas eksperti, kas mūsu komisijai deva atzinumu par šo likumprojektu. Viņi vienkārši teica, ka likuma esamība negarantē noziedzības līmeņa krišanos. Manuprāt, tas izsaka visu. Tātad vēlreiz es aicinu šo likuma grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atgādināšu deputātiem 86.pantu Kārtības rullī: “Saeimas sēdē izskatāmi arī tie likumprojekti, kurus atbildīgā komisija ir noraidījusi, ja izskatīšanu pieprasa likumprojekta iesniedzēji.” Mauliņa kungs ir viens no iesniedzējiem.

Tātad balsojam “Par grozījumu Latvijas Kriminālkodeksā”, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 17, atturas — 11. Likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

 

K.J.Druva. Līdz 23.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav? 23.maijs — priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu. “Lūdzam izskatīt darba kārtības 31.jautājumu pēc darba kārtības 32.jautājuma”. Vai deputātiem ir kādi iebildumi?

 

Lūdzu, likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības nolīgumu “Par automobiļu starptautisko satiksmi””. Indulis Bērziņš — Ārlietu komisijas vārdā. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi šo jautājumu un vienbalsīgi nobalsojusi, un tās vārdā es lūgtu vispirms, pirms izskatām šo jautājumu, nobalsot par tā steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības nolīgumu “Par automobiļu starptautisko satiksmi”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība ir pieņemta.

 

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā daudzus faktorus — gan politiskos, gan, it sevišķi, ekonomiskos, es gribu atgādināt, ka tirdzniecībā ar Ukrainu mums ir pozitīva bilance. Es aicinu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības nolīgumu “Par automobiļu starptautisko satiksmi”” pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

 

I.Bērziņš. Ja jums nav iebildumu, es aicinu pabeigt šā jautājuma izskatīšanu šodien un nobalsot otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības nolīgumu “Par automobiļu starptautisko satiksmi”” pieņemts.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””.

Gunta Gannusa — Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, frakcijas “Latvijai” deputāte!

 

G.Gannusa (TKL). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentiem nr. 687 un nr.802. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos noteikumus “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””.

Sēdes vadītāja. Es ļoti atvainojos, Gannusas kundze! Tie noteikumi nr. 801 un nr.685 dokumenti mums oficiāli. Jūs mums nosaucāt numurus, kas uz nākamo dokumentu attieksies. Tātad dokumenti nr. 685 un nr.801.

 

G.Gannusa. Un komisija atzīst, ka izstrādātie priekšlikumi novērš nepilnības šajā likumā un atvieglo likuma piemērošanu praksē. Šie likumi izdara vienlaikus izmaiņas kā valsts īpašuma privatizācijā, kā pašvaldību īpašumā, tā valsts īpašumā. Projektā paplašināts privatizācijas subjektu klāsts, paredzēti atvieglojumi privatizācijas subjektiem. Piemēram, ja privatizācijas subjekts nav samaksājis vairāk nekā pusi no noteikumu projektā noteiktās objekta pirkuma maksas vai nav veicis privatizācijas noteikumus, ja privatizācijas subjekts nav izpildījis saistību, tas valsts īpašumu privatizēt nevarēs. Projektā iekļauta jauna privatizācijas metode menedžmenta metode. Tā paredz, ka, ja statūtsabiedrībai privatizācijas noteikumu apstiprināšanas brīdī nav nodokļu un nodevu parādu, nav parādu darba algu izmaksās strādājošajiem, sabiedrības manta nav apgrūtināta ar parādiem, kas nepārsniedz 10procentu, tad statūtsabiedrības ir tiesīga šos objektus privatizēt. Privatizācijas gaitai, gaitas paātrināšanai ir saīsināts termiņš, noteikta objekta novērtēšanas kārtība, paredzēta kreditoru saistību ievērošana, kā arī sociālā nodokļa nomaksas kārtība. Tautsaimniecības, vides, reģionālās politikas komisija, izskatījusi sēdē priekšlikumus lūdz, jūs, deputāti, nobalsot par šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

 

G.Gannusa. Priekšlikumus otrajam lasījumam vajadzētu iesniegt līdz 16. maijam.

Sēdes vadītāja. 16. maijs. Deputātiem iebildumu un citu priekšlikumu nav?

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ostām””. Imants Liepa — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

I.Liepa (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Pievērsiet, lūdzu , uzmanību dokumentiem, kuru numuri ir 802 un 687! Tie ir grozījumi likumā “Par ostām”, kurus 81. panta noteiktajā kārtībā ir iesniedzis Ministru kabinets. Šeit, kā redzams no 687. dokumenta, ir iesniegti astoņi grozījumi. Šo astoņu grozījumu būtība un motivācija ir izsakāma trīs punktos. Pirmkārt, ar šiem likumiem ir iespējams uzlabot, citiem vārdiem sakot, atļaut ostā veikt arī tādu saimniecisko darbību, kas nav saistīta tikai ar kuģošanu vien, kā tas bija iepriekšējā likumā, pašreizējā variantā. Otrkārt, tas dotu iespēju sakārtot jautājumus, kas ir saistīti ar zemes īpašuma tiesībām ostā un ar zemes nomu. Treškārt, tas uzlabotu ostu pārvaldes struktūru un funkcijas. Trīs šādi momenti ir šo grozījumu likumā “Par ostām” iesniegšanas pamatā.

Tautsaimniecības komisija izskatīja šos grozījumus, uzskata tos par loģiskiem, pamatotiem un aicina Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ostām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

 

I.Liepa. Paldies par balsojumu un līdz 16. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu un citu priekšlikumu nav?

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu””. Indulis Emsis, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātie deputāti! Es lūdzu sameklēt dokumentu nr.690., arī nr.803. Šis likums — likuma grozījumi “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” ir pieņemti 81. panta kārtībā un ir izskatīti Taustaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Likuma jēga, grozījumu jēga ir sakārtot šo likumu, novērst likumā esošās neprecizitātes un atvieglot šī likuma pielietošanu. Ir vairāki atvieglojumi iznomātājiem, ir noņemts ierobežojums nomas termiņam, kas bija noteiks pieciem gadiem. Tagad iznomātājs un nomātājs var izdarīt pagarinājumu, savstarpēji vienojies. Un tāpat ir šeit vairāki sakārtojumi, kur jautājumi ir pielīdzināti gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumu nomas līgumu noslēgšanai, pielīdzināti viens otram, lai nebūtu atšķirību. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izvērtēja 81. panta kārtībā grozīto likumprojektu, atbalstīja to un ierosina deputātiem akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu otrā lasījuma priekšlikumiem!

 

I.Emsis. Man ir lūgums priekšlikumus iesniegt komisijai līdz 16. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Citu priekšlikumu nav?

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””. Gundars Kleinbergs — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

 

G.Kleinbergs (DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr. 673 “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””, likuma projekta būtībai, izmaiņu būtībai. Likumprojekta izmaiņas ir izstrādātas, lai novērstu likumā esošās neprecizitātes un neskaidrības un atvieglotu likuma piemērošanu praksē. Komisija... Šis likumprojekts ir pieņemts ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 125, kas pieņemti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo jautājumu izskatīja un savā sēdē akceptēja, un tādēļ komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Godātie deputāti! Lūdzu balsošanas laikā atrasties savās vietās! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu otrā lasījuma priekšlikumiem!

 

G.Kleinbergs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 16. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Citu priekšlikumu nav? 16. maijs.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā””. Gundars Grīnblats, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

G.Grīnblats (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šie grozījumi likumā ir izdoti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā. Tos izskatījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Grozījumi balstās uz nepieciešamību saskaņot likumā par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā paredzētās normas ar Eiropas līgumā paredzētajām normām. Grozījumi izdarīti ar mērķi saskaņot likumu par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem līgumiem par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību. Grozījumi likuma 1. un 3. pantā paredz atļaut ārvalstu ieguldījumiem piemērot nacionālo režīmu. Šīs izmaiņas likumā ir paredzēts veikt, lai realizētu plašāku ārvalstu ieguldījumu piesaisti Latvijas tautsaimniecībai. Turklāt šajās nozarēs nevēlamo ieguldījumu ierobežošanai efektīvāk ir piemērojams likums “Par uzņēmējdarbību” un Ministru kabineta noteikumi “Par uzņēmējdarbības ierobežojumiem”. Kopumā Tautsaimniecības komisija izskatījusi un atbalstījusi šos grozījumus un iesaka tos pieņemt pirmajā lasījumā. Ir arī Budžeta un finansu komisijas un Eiropas lietu komisijas konceptuāls atbalsts grozījumiem likumā un pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu priekšlikumiem otrajam lasījumam!

 

E.Grīnblats. Otrajam lasījumam priekšlikumus ierosinām iesniegt līdz 16. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu un citu priekšlikumu nav? Paldies!

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu””. Imants Liepa — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

I.Liepa (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību dokumentiem nr.806 un nr.634. Ministru kabinets 81.panta kārtībā ir iesniedzis grozījumu likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”. Pamatojums tam ir ļoti labi izteikts valsts mežu ministra Ozola rakstītajā anotācijā. Un tas ir saistīts ar to, ka no likuma “Par ārvalstu investīcijām Latvijā” tiek izņemti ierobežojumi ārvalstu kapitālam iegūt kontroli pār atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu izmantošanu. Un, vērtējot pašreizējo situāciju mežu jomā, Valsts meža dienests piedāvā pārejas periodu, tas ir periodu, kamēr nebūs atceltas izvedmuitas kokmateriāliem, kā arī nebūs atceltas celmu naudas, un, lai koksnes cenu noteiktu tirgus, tiek ieviestas šīs te izmaiņas likumā, lai tomēr nodrošinātu valsts kontroli pār šiem jautājumiem.

Tautsaimniecības komisija izskatīja to. Uzskata par pamatotu šāda grozījuma ieviešanu un lūdz Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījums likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

 

I.Liepa. Lūgums līdz 16.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Citu priekšlikumu nav? Man būtu lūgums deputātiem, kas veic savstarpējās konsultācijas, darīt to klusāk, lai citi deputāti var dzirdēt ziņotāju, kas atrodas tribīnē.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ostām””. Imants Liepa — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, frakcijas “Latvijai” deputāts.

 

I.Liepa (TKL). Tātad ir dokuments nr.807 un nr.654. Šeit ir iesniegts viens grozījums, grozījums likumā “Par ostām”. Parastajā kārtībā. Un tas attiecas uz 14.panta trešo daļu. Šeit 5 procenti ir mainīti uz 3 procentiem. Un vēl ar šo grozījumu tiek ieviestas plašākas iespējas izmantot ostu fondā ieskaitītos līdzekļus. Tautsaimniecības komisija izskatīja šo jautājumu, atzina, ka tas ir akceptējams, un aicina Saeimu to atbalstīt. Vēl jo vairāk,— Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šādu grozījumu un iesaka Saeimai atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ostām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

I.Liepa. 16.maijs, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Citu priekšlikumu nav. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu. “Komisijas vārdā lūdzu...” Izmaiņas izdarīt mēs nevaram. Mēs varam tikai tagad izskatīt darba kārtības 27.punktu pēc 39.punkta. Divdesmit septītajam nebija ziņotāja. Deputātiem iebildumu pret šādu lūgumu nav. Lūdzu, izskatām — “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”. Valdis Krisbergs — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Deputātu uzmanība tiek pievērsta dokumentiem nr.769 un nr.443. Ir iesniegts dokuments — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā Ministru kabineta akceptēto likumprojektu par grozījumiem valsts civildienestā. Kāds būtu pamatojums izskatīšanai? Visi šie grozījumi zināmā mērā sakārto nesakārtotās daļas valsts civildienesta likumā. Ņoti būtiska lieta šeit ir tā, ka šis likums tiek pakārtots arī Korupcijas novēršanas likumam un ir dažas ļoti būtiskas lietas, kas ir steidzīgi jāizdara. Piemēram, 44.panta otrā daļa tiek papildināta ar tekstu, ka nedēļas laikā pēc vēlēšanu saraksta apstiprināšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā ierēdnim vai ierēdņa kandidātam par to rakstveidā jāziņo civiliestādes vadītājam un jāpieprasa bezalgas atvaļinājums. Atcerieties, cienījamie kolēģi, kādas problēmas radās dažiem deputātiem pirms 6.Saeimas vēlēšanām!

Šādu labojumu ir daudz. Man tikai jāizsaka nožēla, ka bieži vien Ministru kabineta un Saeimas komisiju darbība ir nesaskaņota. Mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tūlīt ies likumprojekta labojumi uz otro lasījumu. Diemžēl mums pienāk vēl viens jauns likuma labojums. Tomēr es aicinu deputātus atbalstīt šo likuma labojumu pirmajā lasījumā, nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un atbalstīšanas gadījumā kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu akceptēt 16.maiju.

Sēdes vadītāja. Sāksim pēc kārtas. Vispirms par pirmo lasījumu balsosim. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” pieņemšnanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

V.Krisbergs. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 16.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Citu priekšlikumu nav?

 

V.Krisbergs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: “Lūdzam turpināt Saeimas 1996.gada 9.maija sēdi bez pārtraukuma līdz visu dienas kārtības jautājumu izskatīšanai.” Deputātiem iebildumu... Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts! Lujāna kungs, Saeimā žestu valoda vēl nav ieviesta. Lūdzu tribīnē!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Paldies Saeimas priekšsēdētājas kundzei! Cienījamie kolēģi! Pēc jūsu lūguma saku, ka nav vajadzīgs balsojums par šo jautājumu. Turpināsim darbu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Mēs strādājam līdz visu jautājumu izskatīšanai.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Ludmila Kuprijanova — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

 

L.Kuprijanova (TSP). Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.668.

Sēdes vadītāja. Mikrofonu, lūdzu, paceliet uz augšu, lai jūs var dzirdēt!

 

L.Kuprijanova. Dokuments nr.668. Tie ir Ministru kabineta noteikumi nr.120, “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Būtībā šie grozījumi ir radušies, ņemot vērā jau četru mēnešu pieredzi, realizējot jauno likumu “Par valsts pensijām”. Šeit ir izdarīti dažādi tehniskas dabas precizējumi un papildinājumi. Un arī varbūt ir novērstas dažas nepilnības, kas bija jau pieņemtajā likumā. Komisija izskatīja šos Ministru kabineta noteikumus un aicina Saeimu pieņemt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu otrā lasījuma priekšlikumiem!

 

L.Kuprijanova. Komisija lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 20.maijam.

Sēdes vadītāja. 20.maijs. Deputātiem iebildumu nav? Citu priekšlikumu nav?

Lēmuma projekts “Par Ludmilas Pismennajas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Aida Prēdele, Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

 

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu lēmumu ir nākusi savā sēdē, lai par īpašiem nopelniem piešķirtu pilsonību koru diriģentei un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas profesorei Ludmilai Pismennajai. Ja mūsu valstī ir augsti attīstīta koru kultūra, tad liela nozīme šai ziņā ir arī Ludmilas Pismennajas darbam, jo viņa ir bijusi audzinātāja un skolotāja veselai plejādei mūsu labāko kordiriģentu.

Es gari nerunāšu. Jūs esat iepazinušies ar visiem dokumentiem, kurus sagatavojusi mūsu komisija. Pieminēšu tikai, ka mūzikas zinātnē ir pazīstamas viņas publikācijas un monogrāfijas “Jāzeps Vītols”, “Latviešu koru kultūra”, kā arī “Latviešu koru mūzikas hrestomātija”, kurā viņa ir izpētījusi Andreja Jurjāna, Jāzepa Vītola un Jāņa Ķepīša daiļradi. Ludmila Pismennaja viesojās mūsu komisijā, viņa perfekti pārvalda latviešu valodu, ir lojāla mūsu valstij, un es gribētu lūgt, lai jūs pozitīvi atbalstāt Latvijas pilsonības piešķiršanu viņai par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu Ludmilu Pismennaju uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 5, atturas — 7. Ludmila Pismennaja uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus, bet par vienu un to pašu jautājumu. Sociālo un darba lietu komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdz grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut darba kārtībā likumprojekts “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību” izskatīšanu trešajā lasījumā. Līdzīgu iesniegumu ir iesniedzis arī deputāts Aivars Endziņš un vēl deputāti Seiksts, Apsītis, Tomašūns, Bērziņš, Grinovskis. Deputātiem iebildumu nav. Tātad izskatām likumprojektu “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību”. Aida Prēdele, — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte! Atgriežamies pie dokumenta nr.787.

 

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Tā kā es jau pamatoju to, kāpēc mūsu komisija ir atbalstījusi Labklājības ministrijas iesniegto priekšlikumu, es vairs neatkārtošos un lūgšu Saeimai nobalsot un arī atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu 6.panta otro daļu izteikt attiecīgā redakcijā, kas ir šeit lasāma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 6.panta otro daļu iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Prēdele. Savukārt 42.pants... 42.pantam deputāts Pēteris Apinis ir devis savu redakciju. Gan komisijas dotajā variantā, gan arī deputāta Apiņa variantā būtība ir viena un tā pati. Tajā ir runāts par aizliegumu reklamēt pirmā un otrā saraksta vielas nespeciālistiem domātajos masu informācijas līdzekļos. Un kā jebkuram tekstam, it īpaši jau likuma tekstam, tāda laba īpašība ir tā, ka teksts ir lakonisks, skaidrs un viegli uztverams. Komisijas viedoklis bija, ka tomēr īsāks, lakoniskāks un skaidrāks ir komisijas variants. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto variantu.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Es jūs vēlreiz lūdzu, noskaidrojiet savas attiecības tik skaļā balsī ārpus Saeimas zāles! Deputāt Ābiķi, Dobeli un Vidiņ, lūdzu! Es ceru, ka deputāti, kas vēlējās dzirdēt, dzirdēja komisijas slēdzienu par deputāta Apiņa iesniegto labojumu 42.pantam un komisijas slēdzienu neatbalstīja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

 

A.Prēdele. Tātad vairāk arī ierosinājumu no deputātiem mēs neesam saņēmuši, un tāpēc es aicinu pieņemt likumprojektu “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību” trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

Desmit deputātu — Čerāna, Kušneres, Saulīša, Stroda, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Dunkera, Gannusas un Kostandas — pieprasījums Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim par reģionālās attīstības politikas realizēšanu. Kārlis Čerāns — jautājuma motivācijai. Frakcijas “Latvijai” deputāts.

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Tas tiešām ir ļoti patīkami, ka mēs šodien strādājam tā ļoti operatīvi un esam ar šo darba kārtību pamatā tikuši jau galā. Bet es gribu vēl pievērst tomēr jūsu uzmanību vienam, manuprāt, ļoti būtiskam jautājumam. Patiesībā man būs divi jautājumi, bet sāksim ar šo pirmo. Un tas jautājums ir par mūsu valsts reģionālo attīstību. Es varu jūs informēt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikuma 4.punkts nosaka, ka viens no ministrijas galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt un kopīgi ar citām valsts institūcijām īstenot valsts reģionālās attīstības politiku. Tā paša nolikuma, tātad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikuma, 9.1.punkts nosaka, ka ministrs ir atbildīgs par ministrijas darbību, tās stratēģiju un uzdevumu izpildi. Nu jau ir pagājuši vairāk nekā četri mēneši, kopš Gaiļa kungs darbojas ministra amatā, un šajā pašā laikā mēs redzam, ka bezdarbs Latvijas reģionos, sevišķi Latgalē, ir sasniedzis īpaši kritisku līmeni. Atsevišķās pašvaldībās reģistrētais bezdarbnieku skaits pārsniedz pat vienu trešo daļu no visiem darbspējīgajiem. Un Turku pagastā šis skaitlis ir pat 40%. Es ceru, ka jūs saprotat, kas tie ir par skaitļiem. Un, ja mēs vēl ņemam klāt slēpto bezdarbu, es domāju, jums ir skaidrs, ka tā ilgi turpināties nevar. Un bez tam valsts neveiksmīgās reģionālās politikas dēļ daudzām pašvaldībām nav dota iespēja iegūt budžetā līdzekļus, kas nepieciešami likumā noteikto un iedzīvotājiem nepieciešamo funkciju pildīšanai. Nu, un tā kā situācija, kas ir izveidojusies Latvijas reģionos, kā mēs redzam, ir vietām pat īpaši kritiska, tā arī ļoti kritiski ietekmē demogrāfisko situāciju un izsauc tautas dzīvā spēka neatjaunošanos, rada pat draudus, ka var notikt saimnieciskās darbības pārtraukšana, vispār dzīves pārtraukšana šajos reģionos vispār. Tajā pašā laikā no Gaiļa kunga puses mēs neesam redzējuši nekādas konkrētas rīcības šo problēmu risināšanai. Tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu pienākums ir pieprasīt no Gaiļa kunga atskaiti par viņa darbu reģionālās politikas veidošanā. Un es uzskatu, ka tas patiesībā ir arī visu to Saeimas deputātu pienākums šobrīd, kam rūp situācija Latvijas reģionos. Un konkrēti mēs pieprasām no Gaiļa kunga skaidrojumu par šādiem jautājumiem: Pirmkārt, kādus konkrētus pasākumus jūs esat veicis bezdarba problēmas tūlītējai risināšanai Latvijas reģionos.

Otrkārt, ko jūs esat konkrēti darījis uzņēmējdarbības vides uzlabošanai tieši bezdarba visvairāk skartajos reģionos?

Treškārt. Kāda ir jūsu ministrijas un jūsu kā ministra valsts reģionālās attīstības koncepcija? Vai tā paredz vēl kaut ko citu bez jūsu iecerētās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, kas neatstās tiešu ietekmi uz saimnieciskās darbības uzlabošanos? Es ļoti gribētu dzirdēt arī, kādus pasākumus no jūsu pasākumu plāna reģionālajā attīstībā jau esat paspējis realizēt.

Ceturtkārt, mani ļoti interesētu, lai jūs un arī pārējie deputāti skaidri un gaiši pateiktu jūsu nostāju attiecībā uz reģionālajai saimnieciskajai darbībai nepieciešamā dominējošā stāvokļa izmantošanas iespēju ierobežošanu atsevišķās saimniecības nozarēs. Gribētu dzirdēt arī jūsu skaidrojumu, kā tā ir savienojama ar jūsu rīcību, bremzējot monopoldarbības uzraudzības komitejas iniciatīvu, tās cenšanos kļūt no Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošas iestādes tieši par Ministru kabineta vai Saeimas pakļautībā esošu iestādi, kas būtu mazāk atkarīga no dažādu izpildvaras institūciju spiediena un tādējādi varētu labāk realizēt savas funkcijas visu Latvijas pilsoņu interesēs. Mēs lūdzam, lai jūs dotu konkrētu skaidrojumu atbildē uz šiem konkrētajiem jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Saeimas deputātu Čerāna, Kušneres, Saulīša, Stroda, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Dunkera, Gannusas, Kostandas pieprasījums Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim par vienotas bīstamo atkritumu saimniecības koncepcijas trūkumu.

Vārds pamatojumam Kārlim Čerānam, frakcijas “Latvijai” deputātam.

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamā sēdes vadītāja! Prezidij! Godātie deputāti! Šī ir otra problēma, uz kuru es gribētu šobrīd vērst jūsu uzmanību. Vispirms neliels skaidrojums par to, kas notiek. Dobeles rajona Auru pagasta Gardenē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sākusi veidot bīstamu atkritumu novietni. Darbi notiek lielā steigā, bez rūpīgiem plāniem...

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, es jūs vēlreiz lūdzu — ir atlikušas darbam apmēram desmit minūtes. Ja kāds nevar to izturēt, lūdzu, atstājiet zāli līdz reģistrācijai un veiciet savas sarunas tur. Cieniet tribīnē esošo deputātu, kas jūs uzrunā!

 

K.Čerāns. Jā, darbi Gardenē notiek lielā steigā, bez rūpīgiem plāniem, plašas un objektīvas situācijas analīzes. Un šajos darbos ministrija neņem arī vērā pamatotus iedzīvotāju iebildumus, kas ir izskanējuši arī šobrīd jau ļoti daudzos signālos presē. Acīmredzot, lai šo procesu vēl vairāk paātrinātu un lai dabūtu cauri šīs savas ieceres, kamēr iedzīvotāji vēl pilnībā neapjauš problēmas nopietnību, tiek lietots pat tāds visai nekorekts paņēmiens kā maldināšana. Turklāt pat oficiālā vēstulē. Tātad ministrija maldina gan iedzīvotājus, gan arī pašvaldību. Ministrijas pārstāvis sarunās ar iedzīvotājiem, sniedzot informāciju, cenšas radīt iespaidu, ka novietnē tiks izvietoti lauksaimniecības pesticīdi, kaut gan patiesībā tiek iekārtota bīstamo atkritumu novietne. Es domāju, deputātiem tas ir skaidrs, ka šeit ir starpība, ņemot vērā vēl to aktivitāti kuģniecībā, kur vairāku kuģu tilpņu pārklāšanai lietoja pret ķimikālijām izturīgu krāsu, bet diemžēl ministrijas darbiniekiem atsevišķās situācijās acīmredzot bija nevēlēšanās šo atšķirību redzēt. Es šeit saskatu kārtējo mēģinājumu turēt tautu muļķa lomā. Tautas kustībai Latvijai šāda nostāja nav pieņemama, un es ļoti ceru, ka šī nostāja nebūs pieņemama arī citu frakciju deputātiem. Bet tas apsvērums, kura dēļ mēs šoreiz noformējām pieprasījumu, nevis deputātu jautājumu, ir tas, ka šajā objektā jau trīs mēnešus pirms Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par objekta būves uzsākšanu notiek nelikumīga būvniecība. Mūsu cilvēki tur ir bijuši un paši par to pārliecinājušies. Un mūsu rīcībā ir arī fotogrāfijas, kas rāda, kā tur izskatās. Vēstulēs, kuras ir pieliktas klāt pieprasījumam, jūs redzat, kādu saraksti ar institūcijām šī ministrija veic šobrīd. Šis nelikumīgas būvniecības fakts arī netieši tiek apstiprināts ar šīs ministrijas izejošajiem dokumentiem, kas ir pielikti pieprasījumam klāt.

Mums ir skaidrs, ka ministrijai nav stratēģijas šo bīstamo atkritumu saimniecības izveidošanai Latvijā, tādēļ var izrādīties, ka tā nauda, kas šobrīd tiek tērēta šīs bīstamo atkritumu novietnes izveidošanai, patiesībā var izrādīties vējā izsviesta. Tādēļ mēs pilnīgi konkrēti, lai ieviestu skaidrību šajā procesā, pieprasām no jums skaidrojumus. Tātad no Gaiļa kunga pieprasām skaidrojumus. Pirmkārt, par viņa lomu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētajos priekšlaicīgajos būvdarbos Dobeles rajona Gardenē, kur paredzēts izveidot bīstamo atkritumu novietni. Otrkārt, par vienotas bīstamo atkritumu saimniecības koncepcijas trūkumu, risinot atsevišķas šīs jomas problēmas.

Tātad konkrētie jautājumi:

Pirmais. Kādēļ pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma bez projekta saskaņošanas likumīgā kārtībā jau vairāk nekā trīs mēnešus pirms Ministru kabineta lēmuma notiek nelikumīga būvniecība, tātad meža izciršana, zemes darbi, kabeļu līniju ierīkošana, liela apjoma celtniecības un namdaru darbi Gardenē, Dobeles rajona Auru pagastā, kur paredzēts ierīkot bīstamo atkritumu novietni.

Otrais. Kā saprotama jūsu ministrijas valsts ministra Emša kunga un citu amatpersonu apgalvojumi, pareizāk sakot, dezinformācija, Auru pagasta padomes deputātiem, Dobeles rajona padomes deputātiem un it īpaši iedzīvotājiem, ka Gardenē atradīsies tikai lauksaimniecības pesticīdu pagaidu novietne, kaut gan dokumentos tiek minēts objekta nosaukums “Bīstamo atkritumu novietne”. Vai ministrijā ir kādā dokumentā fiksēts, ka šajā objektā bez lauksaimniecības pesticīdiem citu bīstamo atkritumu novietošana nav plānota. Vai arī ministrijas vadība uzskata, ka bīstamo atkritumu jēdziens nav plašāks par lauksaimniecības pesticīdu jēdzienu.

Trešais. Vai, uzsākot bīstamo atkritumu pagaidu uzglabāšanas vietas izveidi Dobeles rajona Gardenē un paredzot, ka vēlāk sadedzināšanai piemērotie atkritumi tiks nogādāti uz Brocēniem, šādā situācijā jūsu vadītā ministrija varēja sākt darbus pirms iespējas pārvietot atkritumus uz Brocēniem saskaņošanas ar akciju sabiedrību “Brocēni”, kā arī ar Brocēnu un Saldus rajona pašvaldībām. Vai jūs nepieļaujat iespēju, teorētisku iespēju, ka, ņemot vērā ārkārtīgi bīstamu un termiski transformētu, neprognozējamu vielu nonākšanu atmosfērā, kas var nopietni apdraudēt Brocēnu un Saldus iedzīvotāju veselību, pašvaldības var nedot savu piekrišanu bīstamo atkritumu dedzināšanas ierīkošanai Brocēnos, kas tādējādi varētu izjaukt visus jūsu plānus bīstamo atkritumu uzkrāšanas un apstrādes saimniecības izveidošanā Latvijā, ja jums šādi plāni vispār ir. Mēs lūdzam jūs sniegt atbildi uz šiem jautājumiem, kā arī pievienot tai konkrētus dokumentus, kuri šeit pieprasījumā ir norādīti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Pirms sēdes slēgšanas vārds paziņojumam Alfredam Čepānim, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam.

 

A.Čepānis (DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs pateicamies jums par ražīgu darbu šodien. Taču preses konference un frakciju viedokļi Latvijas radio tiešajā ēterā, kā parasti, būs pulksten 17.00. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Modrim Lujānam, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šodien daudzas valstis atzīmē antihitleriskās koalīcijas uzvaru pār fašistisko Vāciju un tās satelītiem. Šodien mēs kopā ar Aleksandru Bartaševiča kungu pusdienas pārtraukumā, tagad jau vairs nebūs pusdienas pārtraukums, noliksim ziedus pie Uzvaras pieminekļa, godinot 130. latviešu strēlnieku korpusa karavīru un Latvijas sarkano partizānu, kā arī citu antihitlerisko valstu kareivju varonību Otrajā pasaules karā un Lielajā Tēvijas karā. Tāpēc es aicinu visus demokrātiski domājošos Saeimas deputātus pulksten — tagad jau būs vienos — pulcēties frakciju ēkas 211.telpā visus, kas grib mums pievienoties ziedu nolikšanā pie Uzvaras pieminekļa. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Es gribu tikai atgādināt, ka Otrā pasaules kara upuriem ziedus vakar Saeimas Prezidijs, frakciju pārstāvji nolika Brāļu kapos. Indulis Bērziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

I. Bērziņš (LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs arī šoreiz es tātad aicinu Ārlietu komisiju un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pulcēties nevis šeit, Prezidija zālē, bet Sarkanajā zālē. Iepriekš jau es runāju ar Dunkera kungu, un viņš laipni piekrita, ka sadarbības grupa varētu sanākt šeit blakus zālē, tātad tā iepriekšējā informācija bija nepareiza, atgādinu vēlreiz. Tikšanās ar Šķēles kungu Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības komisijai Sarkanajā zālē būs tūdaļ pēc sēdes beigām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Un Austrijas grupa Prezidija zālē. Tātad blakus sēžu zālei. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

K. J. Druva (LZS, KDS, LDP). Es lūgtu Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedrus tūlīt pēc mūsu sēdes tikties mūsu pašu telpās. Tikai uz pāris minūtēm. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

A.Seiksts (LC). Paldies, godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, sakarā ar darba ritma izmaiņām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pulksten 14.00 sapulcēsies savās telpās. Es ļoti lūdzu frakciju “Tēvzemei un Brīvībai” nozīmēt pilnvarotu pārstāvi uz mūsu komisiju, lai saskaņotu viedokļus pilsonības jautājumā. Mēs izskatām šo jautājumu pulksten 14.00 mūsu komisijas telpās. Lūdzu ierasties visus!

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Iepriekš es aicināju pulcēties pulksten 15.00. Tā kā mēs esam beiguši sēdē darbu ātrāk, es lūdzu pulksten 13.30 komisijas telpās uz komisijas sēdi.Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Bunkšs, Roberts Dilba, Juris Kaksītis, Andrejs Krastiņš, Ģirts Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Anta Rugāte, Māris Vītols. Paldies!

Sēdes vadītāja. 9.maija sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 16.maijā pulksten 9.00.