Frakciju viedokļi

Pēc 9.maija plenārsēdes
Latvijas Radio tiešraidē

A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs):

Vispirms gribu izteikt gandarījumu par to, ka šodien, kā man šķiet, Saeima samērā ražīgi pastrādāja, neskatoties uz to, ka tās darba kārtībā sēdē tika iekļauti vairāk nekā 40 jautājumi. Pateicoties tam, ka, kā man šķiet, mēs diezgan konstruktīvi strādājām, visa šodienai paredzētā darba kārtība, kā jau jūs dzirdējāt, tika izskatīta pat līdz pusdienlaikam. Taču tas tomēr nekavēja šodien, pašlaik pulksten 17.00 sapulcēties visu frakciju pārstāvjiem, kuru viedokli jūs arī dzirdēsiet.

Es gribu vispirms vērsties pie tiem uzņēmējiem, to uzņēmumu strādniekiem un darbiniekiem, kurus jau ilgāku laiku no 1992.gada nodarbināja viena ļoti smaga ekonomiskā problēma, tas ir, dažādu valsts parādu uzkrāšanās, ar to saistīto soda naudu uzskaitīšana un citām ekonomiskajām problēmām. Gribu jums pateikt, ka šodien Saeima atzina par steidzamiem un nobalsoja arī pirmajā lasījumā par grozījumiem trīs likumprojektos. Tātad pirmais ir likumprojekts “Par nodokļiem un nodevām”, otrais — likumprojekts “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un trešais — likumprojekts “Par sociālo nodokli”. Kopš 1992.gada, kad valstī mainījās nauda, kad Latvijas rubļa un lata attiecības kļuva tādas, kuras faktiski Latvijas Bankas darbības rezultātā radīja daudziem uzņēmumiem ļoti lielus parādus (kuri neradās šo uzņēmumu nemākulīgās saimnieciskās darbības dēļ, bet faktiski valsts politikas dēļ), un ļoti daudzi uzņēmēji bija ar to neapmierināti, tad, nu, paldies Dievam, šodien akmens ir izskustējies, un šajos trijos minētajos likumprojektos pirmajā lasījumā ir atrasta beidzot izeja no šī apburtā loka. Visi uzņēmumi varēs, pirmkārt, uzrēķinātās soda naudas norakstīt, jo tās ir uzskaitītas nepamatoti. Otrkārt, parādu maksājumus varēs saskaņā ar pieņemtajiem likumiem atlikt. Un, beidzot, varēs kapitalizēt daļu parādu, kas nozīmē, ka attiecīgajos valsts uzņēmumos vai akciju sabiedrībās šo parādu daļa varēs tikt kapitalizēta, ieskaitot to uzņēmumu konta kā valsts kapitāla daļu. Šodien tika pieņemts arī lēmums, ka 23.maijā, tātad pēc pāris nedēļām, kārtējā sēdē likums “Par nodokļiem un nodevām” tiks izskatīts otrajā, galīgajā lasījumā un līdz ar to drīz vien stāsies spēkā. Tāpat likums “Par uzņēmumu nodokli” 23.maijā tiks izskatīts otrajā lasījumā, bet divām komisijām, savstarpēji vienojoties, vēl pēc nedēļas — 30.maijā tiks izskatīts otrajā, galīgajā lasījumā kā steidzams likumprojekts “Par sociālo nodokli”. Es domāju, ka šī ziņa varētu iepriecināt daudzus uzņēmējus, un arī mums, es ceru, visiem Saeimas deputātiem ir par to zināms gandarījums.

Joprojām Saeima saņem vēstules un telefona zvanus par to, ka nav iespējams pietiekami kvalitatīvi dzirdēt Saeimas preses konferences un tiešās translācijas. Atkārtoju jau kuro reizi, ka tiešās translācijas mēs pārraidām ultraīsviļņu diapazonā, bet ceturtdienu un piektdienu vakaros visā Latvijā vidējo viļņu diapazonā 317 metru garumā ir uztverams arī Saeimas sēžu atreferējums.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija):

Es gribētu jūs apsveikt šodien sakarā ar Eiropas dienu, kuru sāka svinēt Eiropā no 1986.gada 10.maija, un apzināties šajā dienā, ka mums nav tikai vietējās problēmas, bet ka mēs tomēr esam ne tikai latvieši, bet arī eiropieši. Man arī ir gandarījums, ka beidzot mēs, Saeima, esam sākuši izskatīt tos likumprojektus, kuri varbūt palīdzētu sakārtot mūsu valsti tādā mērā, lai arī kaimiņvalstīs dzīvojošie, kurās ir augstāks dzīves standarts, varētu teikt: jā, tā tiešām ir normāla valsts. Šodien mēs izskatījām vienu šādu likumu, “Grozījumi likumā par kredītiestādēm”, un tika pieņemti Ministru kabineta labojumi. Es saprotu, ka tur vēl daudz kas ir jāuzlabo, lai ierobežotu arī, teiksim, anonīmos kontus, nelikumīgo naudas līdzekļu legalizēšanu jeb, kā saka, “naudas atmazgāšanu”. Vēl es gribētu pateikt, ka mēs esam saņēmuši arī jautājumus no Eiropas Savienības, lai Eiropas komisija varētu izstrādāt viedokli par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, un, skatot šos jautājumus, mēs redzam, cik daudz un būtiski mums vēl ir jāmaina Latvijas likumdošana, kurā ir ļoti daudz kuriozu normu. Es varu, piemēram, nosaukt to, ka brīvu informācijas plūsmu, kuru nedrīkst, teiksim, ierobežot, Latvijas likumdošana paredz ierobežot, atļaujot, teiksim, ārzemju kapitālam iegūt ne vairāk kā 20% masu informācijas līdzekļos. Bet vēl es gribētu piezīmēt to lielo rezonansi, ko izraisījusi zemkopības ministra atkāpšanās. No Zemkopības ministrijas valdībai tā arī neizdevās četros mēnešis sagaidīt elementārus priekšlikumus, konkrēti no Kaula kunga, par to, kādai tad ir jābūt modernai Latvijas lauksaimniecībai. Un šeit man ir priekšā daži Eiropas Savienības atsūtītie jautājumi, kas skar Latvijas lauksaimniecību, un es gribētu pateikt, ka šiem priekšlikumiem, es ceru, ka nākamais zemkopības ministrs varbūt viņus sagatavos, ir jāaptver gan ražošanas nozares, gan tiešās subsīdijas, gan speciālie pasākumi, gan strukturālās reformas, gan reģionālā attīstība, gan dažādas mērķprogrammas. Piemēram, Eiropas Savienībā tiek piešķirti līdzekļi vai subsīdijas nevis visiem, bet speciāliem pasākumiem, piemēram, jauno zemnieku palīdzības programmas ietvaros mums tādas programmas nav. Vai arī līdzekļi, lai lauksaimnieciskās ražošanas metodes būtu savienojamas ar vides aizsardzības prasībām, lauku saglabāšanu, piemēram, mēslojumu un aizsargājamo augu lietošanas samazināšana. Vai arī programma — pamesto saimniecību un meža zemju uzturēšanai. Arī likumam ir jāregulē pamestās lauksaimniecības zemes, tur nevar augt, teiksim, kādas nezāles, arī šiem laukiem ir speciālas programmas, kā viņas uzturēt, neapstrādājot. Lauksaimniecības zemju apmežošana vai ražošanas pārstrukturalizācija, mazo un vidējo uzņēmumu lauku apgabalos, speciāla programma ir vajadzīga brīvā tirgus veicināšanai, kas ir viens no galvenajiem kopējās lauksaimniecības politikas punktiem. Un, protams, ka zemkopības ministram, arī es ar viņu runāju vairākas reizes, zemkopības ministram pat, jāsaka, godīgi, nebija ne stratēģijas, ne arī izpratnes, ka Latvijas lauksaimniecībā nav tagad 70.vai 80.gadi un ka agrorūpnieciskie kompleksi netiks šādā veidā dibināti.

Vēl es gribētu nobeigt varbūt ar zināmu kuriozu, kas pierāda, cik mums ir nesakārtota likumdošana, kaut vai tādu faktu, ko “Bizness un Baltija” bija rakstījusi, ka LNNK it kā neesot deklarējusi ienākumus par 25 000 latu. Tad šeit es gribētu atzīmēt, ka mums ir LNNK un Zaļās partijas frakcija, kurā pēc nolikuma var būt gan LNNK, gan Zaļās partijas, gan arī citu partiju dalībnieki, un diemžēl frakcijas īpašumā mums ir ne tikai kafijas automāts vai kopētāji, vai arī datori, bet arī mikroautobuss Toyota, un tāpēc, ja parādīsies likums, piemēram, par to, ka ir jādeklarē frakcijas īpašumi vai frakcijas lietošanā esošie īpašumi, kuru, teiksim, ir iegādājies 1994. un 1995.gadā, tad mēs arī to darīsim. Bet nevar parādīties tādās avīzēs, kas sevi uzskata par nopietniem laikrakstiem, piemēram, tādi paziņojumi, ka LNNK nav deklarēti kaut kādi līdzekļi, ja šī laikraksta žurnālisti vispār nav aprunājušies, kur šie līdzekļi ir, un viņi nekur nav pazuduši. Viņi ir frakcijas īpašumā. Es gribētu vēl arī pateikt, ka katrs žurnālists var iepazīties ar manu personīgo deklarāciju, kur esmu uzrādījis, ka pirmajā pusgadā man bija 1842 latu ienākumi, bet nevis 7000, kā kaut kādas avīzes ir nezin kāpēc ierakstījušas. Un man ir žēl, ka arī “Diena” nez kāpēc to pārdrukājusi šodien no “Bizness un Baltija” pēc principa — mēs jau neko, mēs tādi vientieši, jo citi tā runājuši. Katram es šo deklarāciju esmu iedevis un netērētu tam uzmanību, ja to rakstītu varbūt “Vakar Ziņas” vai cita nenopietna avīze, bet, ja nopietni laikraksti ar to nodarbojas, tas nozīmē, ka acīmredzot Latvijā ir vajadzīga žurnālistiem kaut kāda ētikas komisija, kas izskata šādas, teiksim, es negribu teikt — garīgi atpalikušu vai, teiksim, galīgi neizglītotu žurnālistu fantāzijas.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Arī es šo dienu Saeimā un kopumā visu nedēļu vērtēju pozitīvi, jo paveikts tiešām ir daudz, un galvenais sasniegums, manuprāt, ir pirmdien pieņemtais Kārtības rullis jaunajā variantā, kas noteikti racionalizēs Saeimas darbu, un mums būs iespējas strādāt arī turpmāk vēl ražīgāk likumdošanā. Arī šī diena mums beidzās tātad tikai ar priekšpusdienas daļu strādājot. Acīmredzot, tagad paveras iespējas gan komisijām, gan frakcijām, gan Ministru kabinetam iesniegt vairāk likumprojektu, izskatīšanai plenārsēdēs, jo ir attaisnojusies tā kārtība, ka mēs pēdējā laikā strādājam divas dienas nedēļā, tātad acīmredzot tādā situācijā arī plenārsēdē var tikt galā ar iesniegto likumprojektu apjomu.

Vērtējot šodienu, veltīgi, manuprāt, sacēlās politiskās kaislības ap līdzjūtības izteikšanu vai neizteikšanu Čečenijas tautai sakarā ar Džohara Dudajeva nāvi, jo, pirmkārt, šis jautājums ir diezgan krietni nokavēts, to vajadzēja darīt, manuprāt, ātrāk, un mums nevajadzētu varbūt no tribīnes izteikt, teiksim, netaktiskus aizrādījumus vai pārmetumus deputātiem, kuri domā savādāk. Mēs esam suverēni deputāti, un jebkurā jautājumā katrs tātad var paust savu viedokli – gan deputāts, gan arī frakcijas.

Runājot par Saeimas darba racionalizāciju, es uzskatu, ka ir iespējams strādāt vēl racionālāk, un šeit šodien tieši parādījās tas apstāklis, ka vairāki grozījumi vienā un tanī pašā likumprojektā tiek skatīti vairākos piegājienos. Vienu grozījumu, piemēram, ir iesniedzis Ministru kabinets, citu grozījumu — komisija. Tas, piemēram, attiecas uz grozījumiem likumā “Par uzņēmējdarbību”, kuru skatījām divas reizes. Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā tika skatīti pat trīs reizes. Par ko liecina šādi sagatavoti grozījumi likumprojektā? Tas liecina par to, ka vāji strādā parlamentārie sekretāti, vāji ir kontakti likumdošanas darbā starp Ministru kabinetu un Saeimas komisijām, jo, manuprāt, tieši parlamentārajiem sekretāriem vajadzētu noskaidrot, kādi grozījumi tiek gatavoti komisijās, un tos apvienot un iesniegt vismaz vienā piegājienā.

Tāpat jāsaka, ka samērā vienveidīgi un formāli ir kļuvuši opozīcijas jautājumi, kā arī atbildes uz šiem jautājumiem un procedūra ap šiem jautājumiem, un tie ir kļuvuši maz efektīvi. Vēlot tikai veiksmīgu darbu opozīcijai, es gribētu rosināt opozīciju padomāt par efektīvākām un lietderīgākām darbības metodēm Saeimā, jo, manuprāt, daudz lietderīgāk būtu sagatavot, izstrādāt un iesniegt konkrētus likumprojektus ar vēlmi sakārtot mūsu valsti, nevis jautāt, piemēram, kāpēc mūsu valstī ir tik zema dzimstība. Nu, protams, dzimstība ir jāpalielina, un to darīt var ar dažādiem paņēmieniem, bet varbūt lietderīgāk būtu, ja opozīcija jau būtu padomājusi, kā to varētu darīt, un nāktu ar konkrētiem priekšlikumiem, ko mēs varētu apspriest. Tāds darba stils, manuprāt, būtu lietderīgāks.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”):

Es pievienojos iepriekšējiem runātājiem, kas atzinīgi vērtēja šodien paveikto. Jāsaka gan atklāti, ka šis te ātrais temps, kurā mēs varējām izskatīt gandrīz visus dienas kārtības jautājumus, zināmā mērā bija saistīts ar to, ka daudzi no viņiem bija pirmajā lasījumā, kad debates parasti nav tik garas, daudzi no tiem bija valdības 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi pirmajā lasījumā, un tomēr tika pieņemtas arī svarīgas lietas, kaut vai tā pati valdības iesniegtā likumprojektu pakete, kas saistās ar nodokļiem un tātad šo te kapitalizācijas procesu.

Otra lieta, ko es gribētu teikt. Lai piedod man mani kolēģi, kuriem tas viss ir labi zināms, jo viņi piedalījās šodienas plenārsēdē, es tomēr gribētu mazliet sīkāk pieskarties tai situācijai, kas skar Saeimas darbības ārpolitiskos akcentus un kas izveidojās sakarā ar deputātu iniciatīvu izteikt līdzjūtību čečenu tautai sakarā ar Džahara Dudajeva nāvi un formulēt to Saeimas lēmuma veidā. Tātad situācija veidojās sekojoša: “Latvijas ceļa” deputāts un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš ierosināja zināmā mērā palielināt deputātu personisko atbildību un personisko līdzdalību šajā līdzjūtības izteikšanā un formulēt to vēstules veidā, katram deputātam, kas to vēlas, šo te vēstuli personiski parakstot. Tas tika darīts, arī atsaucoties uz Igaunijas Republikas pieredzi, uz to, kā viņi šo jautājumu risināja, un Indulis Bērziņš lūdza tātad jautājumu neizskatīt pēc būtības un balsot. Viņa viedoklis arī guva pārsvaru, taču pēc tam, kad balsojums jau bija noticis, deputāti, kuri sākumā aģitēja par līdzjūtības izteikšanu ar Saeimas lēmumu, pārņēma šo te ideju uzrakstīja vēstuli un liedza atsevišķiem deputātiem, kuri faktiski bija šīs te vēstules idejas autori, parakstīt to. Līdz ar to, kā jūs paši labi saprotat, zem šīs vēstules ir daudz mazāk parakstu, nekā varēja būt, un tika liegta iespēja parakstīt to cilvēkiem, kuri labprāt to būtu darījuši un savu nostāju arī parādījuši.

Līdz ar to mani frakcijas kolēģi lūdza mani darīt zināmu žurnālistiem un radioklausītājiem, ka viņi to uzskata par politisko spēlīšu spēlēšanu jautājumā, kas ir saistīts ar cilvēka nāvi un nekādā ziņā nebūtu šādi risināms.

Mūsu frakcijā arī apsprieda iespēju sastādīt otru vēstules projektu, un tomēr beigās mēs nonācām pie secinājuma, ka tas nav tā vērts, jo, kā jau es teicu, tik skumjam notikumam nevajadzētu būt par pamatu mūsu sacensībai daiļrunībā vai sacensībai, kurš varēs vairāk parakstu savākt zem tādas vēstules.

Visbeidzot, es gribu teikt vienu. Gan Eiropā, gan Amerikā, gan citur pasaulē mūsu valsti vērtē pēc tā, kāds ir mūsu politiķu garīgais briedums, un mūsu frakcijas deputātiem ir žēl, ka daži mūsu kolēģi to pagaidām nesaprot.

A.Tučs (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Šodien ir tāds apmierinājums, ka plenārsēde notika ļoti saskaņoti un pusdienā tika izskatīti visi dienas kārtībā iekļautie 42 jautājumi. Manuprāt lielākā daļa jautājumu ir ļoti nozīmīgi mūsu valstij un tautsaimniecībai, kuru pieņemšana ir ārkārtīgi nepieciešama. Un tie būtu: par nodokļiem un nodevām, ko jau minēja šodien Kiršteina kungs un Čepāņa kungs, par sociālo nodokli, par uzņēmumu ienākuma nodokli, un viens no tādiem svarīgiem likumprojektiem ir grozījumi kredītiestāžu likumā, kur ir izstrādāti divi varianti — valdības variants un Saeimas Finansu un budžeta komisijas izstrādātais variants. Manuprāt, starp šiem variantiem ir viena būtiska atšķirība, ka valdības variants paredz nepieņemt nekādus pārskaitījumus, kuros nav uzrādīts maksātāja un saņēmēja reģistrācijas numurs. Protams, Latvijas teritorijā tas ir iespējams un droši vien ierobežos “melnās” un “netīrās” naudas atmazgāšanas iespējas, bet, strādājot ar ārzemju partneriem, mēs diemžēl nedrīkstam diktēt viņiem savus likumus. Pretējā gadījumā mēs varam zaudēt tirdzniecības partnerus, jo daudzās valstīs nav prakses maksāšanas uzdevumos uzrādīt reģistrācijas numuru. Tas var apgrūtināt mūsu eksportu un norēķinus ar ārzemju partneriem.

Protams, pēdējā laikā ir ļoti aktuāls jautājums... tā kā Vienības partija it kā nonākusi pašreiz opozīcijā un zemkopības ministrs Kauls ir atstādināts vai atteicies no sava amata, bet es nedomāju, ka tas destabilizēs stāvoklis mūsu valdībā, un nav tas Vienības partijas uzdevums, bet mēs strādāsim pie likumprojektu izstrādes, un es negribētu šodien piekrist Kiršteina kungam, ka mums jātiecas tūlīt ieiet Eiropā un saskaņot visus savus likumus ar Eiropas Savienības likumiem. Diemžēl prakse rāda, ka šodien Eiropa tomēr savus lauksaimniekus atbalsta, un ļoti labi atbalsta gan ar subsīdijām, gan ar nodokļu atvieglojumiem, gan arī ar visāda veida jauno tehnoloģiju ieviešanas atvieglināšanu. Diemžēl pie mums šīs problēmas tomēr nav, un to rāda jau cipari. Ja, teiksim, par šiem neatkarības gadiem ir saņemti valsts kredīti aptuveni 137 miljonu latu apmērā, no tiem tikai 0,7% ir aizgājuši lauksaimniecībai. Un, protams, lauksaimniecību nevar atstāt galīgi novārtā un viņai nepalīdzēt. Citādi lauksaimniecībā strādājošajam zūd pamats ražot savu produkciju.

Es vēl gribētu pieskarties tādam jautājumam, kurš noteikti būs sāpīgs mūsu zemniekiem tuvākajā nākotnē, tas ir, rudenī par cukurbiešu pārdošanu cukuru fabrikām, cukurbiešu iepirkšanu un cukua realizāciju. Pašreiz ir izveidojusies tāda situācija, ka tie uzņēmumi, kuri pārstrādā cukuru, izmanto pārstrādei un tālāk eksportē savu produkciju uz ārzemēm, ir ieinteresēti iepirkt cukuru no ārzemēm, jo tur viņš ir krietni lētāks, jo mūsu cukuram uz katra kilograma ir pielikts 12 santīmu nodoklis. Ja šo jautājumu atrisinātu un tos 12 santīmus pārstrādātajiem atgrieztu, protams, tā problēma atrisinātos un neviens netaisītos iepirkt cukuru no ārzemēm. Diemžēl pie šī jautājuma mums tuvākajā nākotnē ir jāstrādā un tie jautājumi ir jāatrisina.

R.Zīle (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Šodienas sēdē, kura noritēja tiešām ātri, manuprāt, svarīgi bija tas, ka ļoti veiksmīgi tika izskatīti tautsaimnieciska rakstura likumprojekti. Un, es domāju, tas notika galvenokārt tāpēc, ka viņi tika labi sagatavoti. Šeit es domāju jau pieminēto trīs nodokļu likumu grozījumu paketi, kuru būtību vakardien četru komisiju sēdē valdības galva Šķēles kungs un arī visi tie projektu izstrādātāji ļoti veiksmīgi izskaidroja, un es pieņemu, ka šāda darba forma varētu ļoti veiksmīgi turpināties arī nākotnē. Jo, kā parādīja balsojums, šeit nebija īpašu pretenziju pret pieņemšanu pirmajā lasījumā šiem likumprojektiem arī no opozīcijas puses.

Vēl viens būtisks likumprojekts, kas bija pats pirmais šīsdienas sēdē, bija kredītiestāžu likums, kurā grozījums faktiski ietver trīs problēmas, no kurām tikai viena bija atstāta arī Budžeta komisijas alternatīvajā projektā. Respektīvi tranzītu kredīta problēma, kura tiek atgriezta krietni ātrāk augstākā pakāpē valdības garantēto valsts kredītu atdošana valstij no tām bankām, kuras ir pasludinātas par maksātnespējīgām un bankrotējušām.

Bet pārējās divas problēmas par nodokļu administrēšanas pilnvaru palielināšanu un arī par šo tā saucamo kodēto kontu izmantošanas ierobežošanu alternatīvajā projektā nebija iekļautas, un es piekrītu Kiršteina kungam, ka tiešām valdības 81.panta kārtībā pieņemtajos noteikumos šīs divas problēmas bija pārāk veiksmīgi formulētas. Bet mums šodien Saeimā nebija jāizdara izvēle, vai mēs mēģinām noformulēt daudz veiksmīgāk un iet uz risināšanu. Es pamatā domāju, tās naudas, kura būtībā ir nelegālas izcelsmes, tas ir Eiropas integrācijas virziens un ne tikai Eiropas, es gribu teikt starptautiskas integrācijas virziens, jo tā nav tikai Eiropas Savienības harmonizēšanas līnija, bet tā ir arī sapratne ar jebkuru civilizētās pasaules valsti. Man tiešām ir patīkami, ka kaut arī ar nelielu pārsvaru, bet Saeima tomēr nobalsoja, ka ir jāmēģina divu nedēļu laikā uzlabot šo formulējumu un iet šo virzienu, parādot Eiropai un pasaulei to, ka mēs gribam iet šīs nelegālās naudas izmantošanas ierobežošanas virzienā.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai’):

Paldies Zīles kungam, ka viņš atzinīgi izteicās par opozīciju šīsdienas sēdes darbībā. Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka līdzjūtības jautājuma čečenu tautai diskutēšanas garumu ievilka visi citi, tikai frakcijas “Latvijai” pārstāvji tur neuzstājās ne reizi. Mēs tukšās runās nepiedalāmies. Diemžēl ejam uz katru sēdi kā uz kauju, kurā uzvarēt ir maz cerību. Tā mēs neuzvarējām jautājumā par demogrāfiju, lai gan demogrāfijas stāvoklis Latvijā, tas ir, dzimstības stāvoklis ir šaušalīgs, varētu teikt, tikai puse no iepriekšējās paaudzes būs nākamā paaudze, ja turpinās tā dzimt. Un tā ir dzimis šogad, tas ir, pagājušajā gadā. Bet debates šeit neļāva atklāt vairākums. Kaut gan debatēs bija paredzējuši piedalīties arī “Latvijas ceļa” pārstāvji un lietišķi ar noteiktiem priekšlikumiem par Demogrāfijas komisijas dibināšanu Saeimā. Acīmredzot tas neinteresē. Tas mūs ļoti uztrauca, jo mēs neuzdodam jautājumus jokodamies. Mēs uzdodam jautājumus tad, kad tautai draud briesmas.

Ja, piemēram, Gardenē, tas ir Dobeles rajona Auru pagastā, bija paredzēts celt it kā pesticīdu glabātuvi. Čstenībā ķīmiski bīstamām vielām tur tagad ir sākts celt un ceļ bez saskaņošanas rajonā un pagasta pašvaldībā. Jāsaka, to dara ministrs Gailis, principā jau to viņam vajadzētu saprast, ka faktiski ministram vajadzēja, tikko tiek atklāta šāda dezinformācija, viņam pašam vajadzēja iesniegt atlūgumu un aiziet no ministra posteņa. Tā būtu normālā valstī. Šeit, protams, mēs no viņa to nesagaidīsim.

Vēl bija jautājums par auto... Likums par auto zādzībām, kur mēs prasījām paaugstināt kriminālatbildību. Jāsaka, ka šoreiz Saeima izrādīja saprātīgu rīcību un nobalsoja pirmajā lasījumā par šo likumprojektu. Redzēsim, kā ies tālāk. Man gribas gaidīt, un mēs to pateiksim tautai, kurš tad balsoja par to, lai turpinātos auto zādzības, un kurš balsoja pret auto zagšanu.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Es domāju, ka šodien, apspriežot jautājumu par līdzjūtības izteikšanu čečenu tautai, mūsu deputāti parādīja savu vājo izpratni ārpolitikā un arī demokrātijā, jo principā valdīja tāds lozungs — kas nav ar mums, tas ir pret mums! Es domāju, ka ir maz tādu cilvēku, kuri nejūt līdzi čečenu tautai, kas cīnās par savu neatkarību un iet bojā cīņā par neatkarību. Bet es uzskatu, ka šeit Saeimā mēs esam politiķi, kuru primārais uzdevums ir tomēr domāt par mūsu pašu tautu. Domāt par tiem izkārtojumiem ārpolitikā, kas varētu mūsu tautas labklājību un mūsu tautas drošību palielināt, nevis pazemināt. Tāpēc, risinot jeb apspriežot šādus jautājumus, vajadzētu vairāk paskatīties apkārt, kā uzvedas tās valstis, kas ir spējušas pasargāt savu neatkarību visus šos 50 gadus un, pasargājot savu neatkarību, spējušas labi ekonomiski attīstīties un būt labās kaimiņattiecībās ar Krieviju. Jūs neatradīsiet mūsu kaimiņos nevienu valsti, kura būtu, teiksim, parlamenta līmenī izteikusi līdzīgas līdzjūtības. Es domāju, ka, runājot par mūsu ārpolitikas izpratni un vispār par mūsu ārpolitiku kā tādu šodien, jāsecina, ka mēs atklājam arvien vairāk un vairāk pieļautās kļūdas.

Par šīm kļūdām liecina arī nopietnie konflikti, kādi ir izveidojušies mums ar Igauniju. Nespēja savlaicīgi pieņemt likumu par jūras robežu ir novedusi mūsu zvejniekus diezgan nopietnā situācijā.

Tāpat jautājumā ar Lietuvu. Šie jūras robežu jautājumi risinās lēni un nepragmatiski. Domāju, ka mūsu ārlietu dienestam jau sen vajadzēja nopietni strādāt pie kopējās Baltijas valstu jūras robežas, jo, ja mēs nopietni runājam par integrāciju Eiropā, ir jāsaprot, ka vispirms ir jāiemācās integrēties pašiem savā starpā, jo integrācija Eiropā jau nav tikai pašmērķis. Būtībā tā integrācija Eiropā ir, lai uzlabotu mūsu dzīves līmeni. Un dzīves līmeni mūsu saimniecībā var uzlabot tikai nopietnas investīcijas. Nopietnas investīcijas savukārt nāks daudz lielākā apjomā kopējā Baltijas ekonomiskajā zonā, nevis atsevišķi katrā valstī.

Es domāju, ka, izprotot, teiksim, šo formulu un strādājot pie tās, mēs ātrāk un nopietnāk un labāk varēsim risināt arī demogrāfiskos jautājumus, par kuriem šodien arī šeit runāja. Mēs nevaram demogrāfiskos jautājumus risināt dažādā veidā, kā mans kolēģis izteicās. Es domāju, ka demogrāfiju var uzlabot, uzlabojot mūsu saimniecību. Tad, kad mums būs normāla saimniecība, kad jaunās ģimenes dzīvos pārtikušos ekonomiskos apstākļos, tad būs arī bērni.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija):

Noklausoties savu kolēģu šīsdienas vērtējumu, no savas puses gribu pievienoties visiem pozitīvajiem atzinumiem par to, cik sekmīgi un cik prātīgi šodien darbojas mūsu Saeima likumdošanas jomā. Tiešām ir labi, ka varam tik lielu virkni, kaut arī tikai pirmajā lasījumā, projektus pieņemt, ka tas tā raiti gāja.

Taču vienā jautājumā man gribas laikam gan vai ar visiem nostāties konfrontācijas pozīcijā, proti, tanī pašā un ne tikai emocionālajā jautājumā par līdzjūtības izteikšanu čečenu tautai. Tas nav vis tik vienkārši. Un es nebūt nedomāju, ka mēs izdarītu poltisku kļūdu, ja Saeima būtu pieņēmusi un nobalsojusi par to, ka pēc būtības šis jautājums ir izskatāms, jo mums ir tiesības par to kā vēlētiem tautas priekšstāvjiem tādu vārdu teikt. Es domāju, mūsu vēsture ir pilna ar politiskām kļūdām, un galvenā kļūda ir šī pasivitāte lielas politiska mēroga noziedzības priekšā. Pie tam jāievēro, ka, runājot par to, kas notiek tālu no mums, kas mūs tieši neskar, mēs nesaucam ne pēc militāras kaut kādas intervences, mēs nevēršamies pret krievu tautu, pat nevēršamies pret demokrātisko Krieviju, bet netieši, protams, mēs vēršamies šādā veidā pret katru imperiālisma izpausmi, pret genocīda praksi, ko mēs varam redzēt savos televīzijas ekrānos katru vakaru. Tad vienkārši klusēt tāpēc, ka citi klusē, es domāju, arī tas nav atbildīgi. Būtu citāda mūsu pasaule, ja šā gadu simta milzīgo noziegumu laikā tā sauktā brīvā pasaule, kura nebija iesaistīta, nebūtu klusējusi tik daudz. Tos pašus mūsu mīļos ziemeļu kaimiņus es varu pieminēt un citus, kuri zināja jeb varēja zināt, ja gribēja zināt, kas notiek ar 6 miljoniem ebreju Vācijā. Un klusēja un negribēja varbūt zināt, kas notika Staļina diktatūras laikā, cik miljonu tur aizgāja bojā! Un mēs atkal esam gatavi klusēt. Es nedomāju, ka tas ir labas demokrātijas paraugs un ka tas ir ceļš uz nākošo Eiropu, kurā valdīs taisnība, cilvēktiesības, miers, humanitāte. Mēs zināmos gadījumos nevaram klusēt, mums ir jāizsaka savs viedoklis, kas nav agresīvs, bet ir ļoti skaidrs un noteikts. Man ļoti žēl, ka tas tā iznāca.

Arī otrs projekts nebija slikts, ja mēs ar parakstiem apliecinātu šo solidaritāti ar čečenu tautu, protams, parakstu skaits būtu lielāks nekā tikai tiem, kas bija par to, lai Saeima pieņem lēmumu, ka šis jautājums pēc būtības ir izskatāms.

M.Ducmanis (“Latvijas Vēstnesis”):

Man jautājums Kiršteina kungam kā vienīgajam valdības pārstāvim šeit, kā ministram. Vai tas, ka, piemēram, šodien, arī pēdējā laikā citās sēdēs ir bijis vērojams, ka ir lielā vienprātībā deputāti atbalstījuši Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabineta pieņemtos noteikumus vai arī Ministru kabineta sagatavotos likumprojektus. Tātad šodien tikai burtiski daži deputāti bija pret vai atturējās. Vai tas nenozīmē, ka, salīdzinot, teiksim, ar decembri, ka ir faktiski reāli Saeimā kļuvis plašāks atbalsts valdībai? Kā zināms, toreiz valdību ar 70 balsīm apstiprināja. Kāds jūsu viedoklis?

A.Kiršteins (LNNK, LZP):

Jā, no vienas puses, es varu atbildēt. No otras puses, tomēr mani uztrauc, jo ir arī pieņemti ierobežojumi, jūs zināt, 81.panta kārtībā. Ja, piemēram, sešos mēnešos likumprojekts netiek pieņemts, viņš automātiski, Ministru kabineta noteikumi, automātiski zaudē spēku. Tātad likums nedarbojas. Un šeit ir vienkārši lieks darbs. Ja, pieņemsim, no 50 labi iesniegtiem likumprojektiem 81.panta kārtībā, kurus var uzreiz noraidīt, bet viņus nenoraida un viņi aiziet uz komisiju, un ja komisija atzīst, ka viņi ir labi, viņi tur var stāvēt vai šajā komisijā atrasties vairākus gadus un likums vienkārši ir spēkā. Tagad ir lieks darbs. Pat labi likumprojekti ir jāizstrādā trijos lasījumos vai divos. Un man vienkārši mehāniski jāpieņem vēlreiz. Pretējā gadījumā, ja Saeima kaut kādu iemeslu dēļ nevar to izdarīt vai viņa ir noslogota ar politiskiem jautājumiem, tad pat labs likums, ekonomiskais likumprojekts var tikt noraidīts vai, pareizāk sakot, viņš nebūs spēkā pēc sešiem mēnešiem tikai tāpēc, ka Saeima nepagūs to izdarīt.

M.Ducmanis (“Latvijas Vēstnesis”):

Vēl viens tāds neliels jautājums. Tas ir ļoti labi, ka Mauliņa kungs šodien izvirzīja tādu ļoti svarīgu problēmu kā dzimstība, mūsu tautas demogrāfiskā situācija. Bet šajā sakarā man ir jautājums. Man ierosināja šo jautājumu būtībā Jurkāna kungs. Viņš varbūt pareizi minēja to dzimstības paaugstināšanas faktoru, vispārējo dzīves līmeņa paaugstināšanu. Bet diemžēl pasaules demogrāfiskā aina rāda kaut ko ļoti paradoksālu. Tieši zemēs, kur ir augsts dzīves līmenis, teiksim Viduseiropā, Vācijā, Austrijā un citās zemēs, ir ļoti, ļoti zema dzimstība. Un tur, kur ir atkal dzīves līmenis ļoti zems, tur ir, gluži pretēji, augsta dzimstība. Vai tomēr šī problēma nav daudz sarežģītāka, kā varētu likties no pirmā acu uzmetiena?

J.Mauliņš (TKL):

Jā, šo jautājumu es esmu pētījis 25 gadus un varu teikt, ka jums ir taisnība. Pat vecais Kārlis Markss atzina, ka ir pētījumi, kas rāda, ka, paaugstinoties dzīves līmenim, pazeminās dzimstība. Dzimstību nosaka daudzi faktori. Viens no tiem ir drošuma sajūta. Un drošuma sajūta mums ir maza. Piemēram, ja tagad tajā pašā Gardenē, ko es pieminēju, ir jau izvirzīts likumprojekts, kur varēs ievest tur, kaut gan paredzēts bija tikai pesticīdiem, tām lauksaimniecības ķimikālijām noliktava. Čstenībā vedīs visas bīstamās ķīmiskās kravas. Un vēl tas trakākais, vedīs arī no Igaunijas un Lietuvas. Citiem vārdiem, caur Igauniju un Lietuvu un no visas pasaules. Tā ir ļoti bīstama punkta radīšana mūsu Kurzemes centrā. Un tā ir bezatbildība, un es jau izteicu savu viedokli tādā sakarā ļoti asi par Gaiļa kunga nepieciešamību pašam iesniegt atlūgumu no ministra amata.

A.Tučs (LVP):

Es tikai gribu vēl piebilst, ka nav tik svarīgi, ka tā dzimstība samazinās, bet ir ļoti traģiski, ka ir palielinājusies mirstība, kas mums būtu jāierobežo. Kādā veidā? Tas droši vien no saimnieciskiem jautājumiem ir atkarīgs.

J.Jurkāns (TSP):

Es gribēju piebilst: ja mēs runājam tālāk par dzimstību, tad, piemēram, Vācijā nav problēmas par vienas nācijas izmiršanu. Ja mēs runājam par to, ka dzimstība ir liela atpalikušās zemēs, tad ir jāņem vērā tas, ka, teiksim, Ķīnā tās lielās ģimenes ir zināmā mērā arī ekonomisks jautājums — jo vairāk bērnu, jo vairāk, kas strādā. Vairāk darbaroku. Tas arī ir saistīts ar ekonomiku. Es domāju, ka mēs esam unikālā situācijā, kā jau te kolēģi teica, tieši ar to, ka mēs varbūt maz dzimstam, bet ļoti daudz mirstam. Jo varbūt te ir jāvelk zināmas paralēles, un tas, es domāju, ir viens liels un sarežģīts temats, par ko vajadzētu varbūt runāt ne tikai Saeimā, bet arī daudz plašākās zinātniskās auditorijās.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP):

Jā, un par to katrā ziņā ir vairāk atbildības arī citām sabiedriskajām organizācijām, it īpaši baznīcai ir šeit liela loma. Jo galu galā dzimstības zemais līmenis ir saistāms ar ģimenes nespēku, ar cilvēka nespēku šodien būt atbildīgam ģimenes loceklim, tēvam. Jo tēviem šeit ir vislielākā kritika. Mums ir maz labu ģimenes tēvu Latvijā šodien. Kā to varētu uzlabot? Tur ir tiešām sarežģīti un lieli jautājumi mums jāatbild.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, nr.62