Ministra atbilde

Dokuments nr.815a

Par bijušo PSRS pilsoņu jautājumiem

Saeimas Prezidijam

Atbildot uz deputātu J.Dobeļa, G.Grīnblata, A.Pētersona, A.Seiles un P.Tabūna jautājumu, paskaidroju, ka Iekšlietu ministrija savā darbībā vadās tikai no likumu prasībām.

1. Izejot no likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 1.panta 1.daļas un 3.daļas 2.apakšpunkta nosacījumiem, personām, kas iesauktas no Latvijas teritorijas vai ir Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi, demobilizācijas laiks no PSRS Bruņotajiem spēkiem, lai atgrieztos Latvijā, nav noteikts.

Saskaņā ar likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 8.panta nosacījumiem likums ir pārāks par jebkuru citu normatīvo aktu. Līdz ar to nav piemērojami iepriekš pieņemtais LR Ministru padomes 1991.gada 8.oktobra lēmums nr.266 “Par imigrantu pierakstīšanas pagaidu pārtraukšanu” un 1992.gada 25.augusta lēmums nr.355 “Par grozījumiem Latvijas Republikas Ministru padomes 1991.gada 8.oktobra lēmumā nr.266”, vēl jo vairāk tādēļ, ka abi lēmumi ierobežo sevi darbības laikā (lēmums nr.266 līdz 1992.gada 1.jūlija likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos LR” un lēmums nr.355 līdz Ministru padomes 1993.gada 13.aprīlī apstiprināto “Iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumu” pieņemšanas). Likumdevējs, izstrādājot un pieņemot 1995.gada 12.aprīlī likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, nav atsaucies uz augstāk minētajiem lēmumiem un nav ietvēris likuma pantos konkrētus demobilizācijas laikus personām, kuras dienestā iesaukšanas brīdī pastāvīgi dzīvoja Latvijas teritorijā vai ir Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi.

2. Personām, kas iesaukšanas brīdī pastāvīgi dzīvoja Latvijas teritorijā vai ir Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi un pēc demobilizācijas atgriežas Latvijā, var būt pakļautas šādiem ierobežojumiem:

— ja pieņemta Krievijas Federācijas pilsonība, jo saskaņā ar Aizsardzības ministrijas 1993.gada 1.marta pavēli nr.75 turpināt dienestu KF Bruņotajos spēkos var tikai Krievijas Federācijas pilsoņi;

— pēc demobilizācijas pierakstījušās Krievijas Federācijas vai citā NVS valsts teritorijā, neatgriežoties Latvijā, jo arī šajā gadījumā jāpieņem, ka personas var būt saņēmušas Krievijas Federācijas vai citas NVS valsts pilsoņa pasi.

Šajos gadījumos jautājums par šo personu legalizāciju tiek izskatīts tikai saskaņā ar likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” nosacījumiem.

Augstāk minētā likuma traktācija atbilst LR Ģenerālprokuratūras un Saeimas Juridiskās komisijas viedokļiem par konkrētu iesniegumu izskatīšanas risinājumiem.

Ar cieņu, —

1996.gada 6.(14.) maijā iekšlietu ministrs D.Turlais