Par iedzīvotāju reproduktīvo veselību

Likumprojekts
Akceptēts Ministru kabineta 1996.gada 14.maija sēdē
un nosūtīts izskatīšanai Saeimā

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants

Likumā lietoti šādi termini:

1) aborts — augļa dabiska vai mākslīga izdalīšana no dzemdes līdz grūtniecības 21.nedēļai (to ieskaitot), skaitot no pēdējo menstruāciju pirmās dienas;

2) grūtniecības pārtraukšana pēc 21.nedēļas (to ieskaitot) — mākslīga dzemedību izsaukšana vai operatīva iejaukšanās, lai grūtniecību pārtrauktu mātes vai augļa veselības stāvokļa dēļ;

3) kontracepcija — medicīnisku līdzekļu lietošana nolūkā, lai sievietei neiestātos grūtniecība;

4) sievietes ķirurģiskā kontracepcija — ķirurģiska operācija, ko sievietei izdara, lai olšūna nevarētu tikt apaugļota dabiskā ceļā;

5) vīrieša ķirurģiskā kotracepcija — ķirurģiskā operācija, kas tiek izdarīta, lai vīrietis dabiskā ceļā nevarētu apaugļot olšūnu;

6) legāls aborts — augļa likumīga mākslīga izdalīšana no dzemdes līdz grūtniecības 11. nedēļai (to ieskaitot), skaitot no pēdējo menstruāciju pirmās dienas;

7) medicīnisks aborts — augļa likumīga mākslīga izdalīšana no dzemdes līdz grūtniecības 21.nedēļai (to ieskaitot), skaitot no pēdējo menstruāciju pirmās dienas. Minēto abortu izdara medicīnisku vai sociālu indikāciju dēļ;

8) sievietes mākslīga apaugļošana — sievietes apaugļošana ar donora spermu vai olšūnas apaugļošanu ārpus sievietes organisma;

9) reproduktīvā veselība — sieviešu un vīriešu veselība, kura garantē iespēju radīt pēcnācējus;

10) mākslīgās apaugļošanas noslēpums — aizliegums izpaust spermas donora un ar donora spermu mākslīgi apaugļotās sievietes personas datus, ko aizsargā likums.

2.pants

Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā izdarāms legāls un medicīnisks aborts, sieviešu un vīriešu ķirurģiskā kontracepcija, sieviešu mākslīgā apaugļošana un donoru spermas iegūšana.

3.pants

Legāla un medicīniska aborta, sieviešu un vīriešu ķirurģiskās kontracepcijas, sieviešu mākslīgas apaugļošanas un donora spermas iegūšanas noteikumus izdod Ministru kabinets.

4.pants

(1) Legālu un medicīnisku abortu, sieviešu un vīriešu ķirurģiskās kontracepcijas operācijas, sieviešu mākslīgu apaugļošanu un donora spermas noņemšanu drīkst izdarīt tikai akreditētās ārstniecības iestādēs.

(2) Legālu un medicīnisku abortu drīkst izdarīt sertificēts ginekologs vai ginekologs bez sertifikāta sertificēta ginekologa uzraudzībā.

(3) Sieviešu ķirurģiskās kontracepcijas operācijas drīkst izdarīt sertificēts ginekologs.

(4) Vīriešu ķirurģiskās kontracepcijas operācijas drīkst izdarīt sertificēts ķirurgs vai sertificēts urologs.

(5) Mākslīgu apaugļošanu un donora spermas noņemšanu drīkst izdarīt speciāli šajā metodē sertificēts ārsts.

5.pants

Statistiskie dati par izdarītajiem legālajiem un medicīniskajiem abortiem, veiktajām sieviešu un vīriešu ķirurģiskās kontracepcijas operācijām un mākslīgas apaugļošanas gadījumiem jāiesniedz statistikas institūcijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

6.pants

Ja grūtniecība konstatēta sievietei līdz 16 gadu vecumam, ārstam rakstiski jāziņo par to valsts policijas iestādei pēc sievietes dzīvesvietas vai prokuratūrai.

II nodaļa. Kontracepcija

7.pants

Ginekologam un ģimenes ārstam jāinformē pacienti par kontraceptīvo līdzekļu iespējamo lietošanu.

8.pants

Dzemdes spirāli kontracepcijas nolūkos ievadīt dzemdē drīkst tikai ginekologs vai sertificēts ģimenes ārsts.

9.pants

Ķirurģisko kontracepciju drīkst izdarīt:

1) sievietēm, kuras vecākas par 35 gadiem un kurām ir trīs vai vairāk nekā trīs veseli bērni;

2) sievietēm, kurām ir 40 un vairāk gadu;

3) atkārtota ķeizargrieziena laikā dzemdētājām, kurām ir divi vai vairāk nekā divi veseli bērni;

4) vīriešiem, kuri vecāki par 40 gadiem un kuriem ir trīs vai vairāk nekā trīs veseli bērni;

5) vīriešiem, kuriem ir 50 un vairāk gadu;

6) medicīnisku indikāciju dēļ Labklājības ministrijas noteiktajos gadījumos.

10.pants

Ķirurģisko kontracepciju drīkst izdarīt tikai pēc sievietes vai vīrieša personīga rakstiska lūguma vai, ja sieviete vai vīrietis ir rīcības nespējīgs, attiecīgi ar viņa vai viņa mātes, tēva, laulātā vai aizgādņa rakstisku piekrišanu.

III nodaļa. Legāls aborts

11.pants

Legāls aborts izdarāms tikai akreditētā ārstniecības iestādē, kuru sieviete izvēlas pati.

12.pants

Ārstam pirmā apmeklējuma laikā sieviete, kura lūdz izdarīt legālu abortu, jāinformē par aborta kaitīgumu un iespējamām sekām, kā arī par piemērotu kontraceptīvo līdzekļu lietošanu. Sievietei ar savu parakstu medicīniskajā dokumentācijā jāapliecina, ka viņa šādu informāciju ir saņēmusi.

13.pants

Legālu abortu drīkst izdarīt līdz grūtniecības 11.nedēļai (to ieskaitot), skaitot no pēdējo menstruāciju pirmās dienas.

14.pants

Nosūtījumu uz legālu abortu drīkst izsniegt jebkuras ārstniecības iestādes ginekologs vai ģimenes ārsts.

IV nodaļa. Medicīnisks aborts

15.pants

Medicīnisku abortu drīkst izdarīt tikai ar sievietes rakstisku piekrišanu, bet, ja sieviete ir rīcības nespējīga, — ar aizgādņa rakstisku piekrišanu. Ja sieviete ir nepilngadīga, medicīnisku abortu drīkst izdarīt ar mātes, tēva, laulātā vai aizbildņa rakstisku piekrišanu labklājības ministra noteiktajos gadījumos.

16.pants

Nosūtījumu uz medicīnisku abortu drīkst izsniegt jebkuras ārstniecības iestādes ginekologs pēc sertificēta ginekologa un divu sertificētu attiecīgās nozares ārstu speciālistu atzinuma par grūtniecības pārtraukšanu sievietes saslimšanas dēļ.

17.pants

Grūtniecību pārtraukt pēc 21. nedēļas (to ieskaitot), skaitot no pēdējo menstruāciju pirmās dienas, drīkst tikai labklājības ministra noteiktajos gadījumos.

V nodaļa. Sievietes mākslīga apaugļošana

18.pants

(1) Pirms sievietes mākslīgas apaugļošanas abiem laulātajiem vai sievietei, kura nav stājusies laulībā vai kuras laulība ir šķirta vai atzīta par spēkā neesošu, vai kuras vīrs ir miris, jāiesniedz ārstniecības iestādei notariāli apliecināts paziņojums par piekrišanu izdarīt mākslīgu apaugļošanu.

(2) Ārstniecības iestādei iesniedzamajā notariāli apliecinātajā paziņojumā laulātajiem jānorāda, ka viņi atzīs mākslīgas apaugļošanas ceļā ieņemto bērnu par laulībā dzimušu.

(3) Sievietei, kura nav stājusies laulībā vai kuras laulība ir šķirta vai atzīta par spēkā neesošu, vai kuras vīrs ir miris, ārstniecības iestādei iesniedzamajā notariāli apliecinātajā paziņojumā jānorāda, ka viņa atsakās no tiesībām prasīt mākslīgas apaugļošanas ceļā ieņemtā bērna paternitātes noteikšanu.

(4) Ārstniecības iestādei iesniedzamajā notariāli apliecinātajā paziņojumā aizliegts ietvert jebkādus termiņus vai nosacījumus, un tas ir neapstrīdams.

(5) Gadījumos, kad notariāli apliecināts paziņojums ārstniecības iestādei ir iesniegts, kā arī gadījumos, kad tas nav iesniegts, bet mākslīga apaugļošana ir izdarīta, ieņemtais bērns atzīstams par laulībā dzimušu, ja to ieņēmusi laulībā esoša sieviete. Ja notariāli apliecināts paziņojums ārstniecības iestādei nav iesniegts, pieņēmumu, ka bērns ir dzimis laulībā, var apstrīdēt saskaņā ar Civillikumu.

(6) Gadījumos, kad notariāli apliecināts paziņojums ārstniecības iestādei ir iesniegts, kā arī gadījumos, kad tas nav iesniegts, bet mākslīga apaugļošana ir izdarīta, ieņemtais bērns atzīstams par ārlaulībā dzimušu, ja viņu ieņēmusi sieviete, kura nav stājusies laulībā vai kuras laulība ir šķirta vai atzīta par spēkā neesošu, vai kuras vīrs ir miris. Sievietei nav tiesību prasīt mākslīgas apaugļošanas ceļā ieņemtā bērna paternitātes noteikšanu. Paternitātes noteikšanas prasības tiesību nav arī bērnam un viņa aizbildnim.

19.pants

(1) Mākslīgu apaugļošanu drīkst izdarīt veselām sievietēm līdz 40 gadu vecumam šādos gadījumos:

1) ja vīram konstatēta nepilnvērtīga sperma;

2) ja sievietei konstatētas dzemdes novietojuma anomālijas, imunoloģiskas izmaiņas vai dzemdes kakla neauglība;

3) ja sievietei ir necaurlaidīgi olvadi;

4) ja laulātajam pārim ir pēcnācējiem nelabvēlīga medicīniski ģenētiskā prognoze.

(2) Par mākslīgas apaugļošanas noslēpuma izpaušanu iestājas atbildība likumā noteiktajā kārtībā.

VI nodaļa. Spermas iegūšana no donora

20.pants

(1) Spermas donoram jāiesniedz attiecīgajai ārstniecības iestādei notariāli apliecināts paziņojums par atteikšanos no tiesībām atzīt paternitāti vai tiesībām iesniegt prasību par paternitātes noteikšanu mākslīgas apaugļošanas ceļā ieņemtajam bērnam.

(2) Ja notariāli apliecināts paziņojums ārstniecības iestādei ir iesniegts, kā arī ja tas nav iesniegts, spermas donoram nav tiesību atzīt paternitāti vai iesniegt prasību par paternitātes noteikšanu.

21.pants

(1) Donora spermu drīkst ņemt no 20-40 gadu veciem veseliem vīriešiem.

(2) Spermas donori drīkst regulāri nodot spermu piecus gadus.

(3) Ar viena donora spermu drīkst apaugļot tikai piecas sievietes.

Pārejas noteikumi

Līdz laikam, kad Ministru kabinets pieņems ārstniecības iestāžu akreditācijas noteikumus:

1) legālus abortus drīkst izdarīt ārstniecības iestāžu ginekoloģiskajās nodaļās;

2) medicīniskus abortus drīkst izdarīt tikai stacionāro ārstniecības iestāžu ginekoloģiskajās nodaļās;

3) sieviešu ķirurģisko kontracepciju drīks izdarīt tikai stacionāro ārstniecības iestāžu ginekoloģiskajās nodaļās;

4) vīriešu ķirurģisko kontracepciju drīkst izdarīt tikai stacionāro ārstniecības iestāžu ķirurģiskajās vai uroloģiskajās nodaļās;

5) sieviešu mākslīgu augļošanu un spermas noņemšanu drīkst izdarīt ārstniecības iestādēs, kurās strādā attiecīgajā metodē sertificēts ārsts.

Par likumprojektu

Latvijā nav likuma par reproduktīvo veselību. Pašlaik aborti tiek izdarīti, pamatojoties uz bijušās Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu nr.72 no 1991.gada 7.marta un Latvijas Republikas Labklājības ministrijas pavēli nr.77 no 1993.gada 16.aprīļa. Sieviešu ķirurģiskā kontracepcija tiek izdarīta, pamatojoties uz bijušās Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas pavēli nr.47 no 1991.gada 15.marta.

Reproduktīvās veselības likums noteiks kārtību, kādā izdarāms legāls un medicīnisks aborts, ķirurģiska sieviešu un vīriešu kontracepcija un mākslīga sieviešu apaugļošana.

Papildu finansu līdzekļi likuma pieņemšanas rezultātā nav nepieciešami.

Likumprojektu izstrādājis Labklājības ministrijas Veselības departaments kopā ar Tieslietu ministriju.

Likuma pieņemšanas gadījumā jāatceļ bijušās Latvijas Republikas Ministru padomes lēmums nr.72 no 1991.gada 7.marta.

Veselības valsts ministrs J.Viņķelis