Ministru kabineta rīkojums Nr. 101

Rīgā 2017. gada 1. martā (prot. Nr. 10 33. §)

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu apmācības sistēmas pilnveidošanu" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto risinājumu.

2. Atbalstīt Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centra (turpmāk – Kinoloģijas centrs) paplašināšanu un modernizāciju.

3. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā un Finanšu ministriju, Aizsardzības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām konceptuālā ziņojuma īstenošanā atbilstoši kompetencei.

4. Iekšlietu ministrijai izvērtēt iespēju piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus 2 414 150 euro apmērā Kinoloģijas centra paplašināšanai un modernizācijai.

5. Valsts robežsardzes koledžai sadarbībā ar konceptuālā ziņojuma īstenošanā līdzatbildīgajām institūcijām līdz 2017. gada 30. jūnijam izstrādāt teorētiskās pamatapmācības programmu, kas nepieciešama konceptuālā ziņojuma īstenošanai, un noteiktā kārtībā iesniegt to apstiprināšanai un licencēšanai.

6. Iekšlietu ministrijai (Valsts robežsardzei) līdz 2018. gada 31. decembrim sagatavot Kinoloģijas centra kompleksa tehnisko projektu.

7. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai, lai nodrošinātu Kinoloģijas centra paplašināšanu un modernizāciju, izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem:

7.1. likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" sagatavošanas procesā – jautājumu par līdzekļu piešķiršanu 151 000 euro apmērā ģeodēziskajai izpētei un tehniskā projekta izstrādei 2018. gadā;

7.2. likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" sagatavošanas procesā – jautājumu par līdzekļu piešķiršanu 18 080 euro apmērā (tai skaitā atlīdzībai – 16 408 euro) vienas amata vietas uzturēšanai no 2021. gada.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

(Ministru kabineta
2017. gada 1. marta
rīkojums Nr. 101)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 18. decembra rīkojuma Nr. 667 "Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepciju 2013. – 2018. gadam" informatīvās daļas 1. risinājuma varianta 4. līmeņa 2. uzdevumu, Iekšlietu ministrijai (kā atbildīgajai institūcijai) un Finanšu ministrijai, Aizsardzības ministrijai (kā līdzatbildīgajām institūcijām) ir noteikts izstrādāt priekšlikumus vienotai (centralizētai) apmācības sistēmai tiesībaizsardzības iestāžu kinologiem un dienesta suņiem Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centrā, centralizējot Iekšlietu ministrijas iestāžu un citu valsts institūciju apmācības sistēmu šajā jomā.

Konceptuālais ziņojums sniedz informāciju par Latvijas valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošo kinologu un suņu skaitu, to specializācijām, skaita dinamiku, attīstības perspektīvām, kā arī problēmām kinologu apmācības jomā. Šī konceptuālā ziņojuma mērķis ir apzināt šā brīža situāciju un pastāvošās problēmas ar kinologu apmācību valsts pārvaldes iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī ieteikt veicamos pasākumus, lai radītu vienotu un uz attīstību orientētu valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu apmācības sistēmu.

Konceptuālā ziņojuma projekts tika ievietots Iekšlietu ministrijas mājaslapā www.iem.gov.lv sadaļā "Sabiedrības līdzdalība". Publiskā apspriešana notika laika posmā no 2016. gada 27. maija līdz 2016. gada 10. jūnijam. Minētajā laika posmā sabiedrības pārstāvjiem tika nodrošināta iespēja līdzdarboties konceptuālā ziņojuma izstrādē, rakstiski sniedzot par to viedokli, taču sabiedrības pārstāvju viedokļi saņemti netika.

Speciāli apmācītu suni jau vairākus gadsimtus pasaulē izmanto kā efektīvu līdzekli dažādu valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu izpildei. Suņa fizioloģisko īpašību kopums ļauj šo dzīvnieku izmantot dažādās jomās, piemēram, cilvēka vai vielu smaržas avota atklāšanā, to salīdzināšanā. Dienesta suņus tiesībaizsardzības iestādes tāpat kā fizisku spēku un speclīdzekļus pielieto arī, piemēram, lai pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām vai cilvēku aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās. Suns ir daudzfunkcionāls rīks, kas viegli un efektīvi spēj mijiedarboties ar cilvēku, valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanai.

Suņu izmantošanai, ja ir veikta speciāla apmācība, ir daudz priekšrocību – tiem ir augsta mobilitātes spēja, nozīmīga preventīva loma pārkāpumu novēršanā, psiholoģisks efekts, spēja fiziski aizsargāt pret uzbrukumu, salīdzinoši vienkārša darba spēju uzturēšana.

Mūsdienās gan suni, gan tehnisko aprīkojumu efektīvi izmanto cīņā pret noziedzību, kā arī drošības līmeņa paaugstināšanai sabiedrībā.

Latvijā Nacionālie bruņotie spēki, kā arī vairākas valsts pārvaldes iestādes, proti, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde – savu uzdevumu izpildei jau vairākus gadus veiksmīgi izmanto speciāli apmācītus dienesta (darba) suņus (turpmāk tekstā – suns), kuri ir speciāli apmācīti vairākās specializācijās – cilvēka smaržas meklēšana (pēdu meklēšana, cilvēku meklēšana, apvidus pārmeklēšana, odoroloģiskā ekspertīze), vielu smaržas meklēšana (narkotisko vielu meklēšana, sprāgstvielu meklēšana, tabakas meklēšana, skaidras naudas meklēšana), bīstamu personu aizturēšana un citās (tabula). Šobrīd Latvijā valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku uzskaitē ir 222 dažādās specializācijās apmācīti suņi (1. grafiks).

Ar suņu palīdzību katru gadu aiztur vairākus desmitus bīstamu likumpārkāpēju, atklāj noziedzīgus nodarījumus, kā arī atrod dažādu veidu narkotiskās vielas, skaidru naudu, ieročus, nelegālas cigaretes, citas aizliegtas vielas un priekšmetus, atrod un izglābj mežos un purvos apmaldījušos cilvēkus. Suns vienmēr ir viens no pirmajiem līdzekļiem, ko valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas izmanto ikdienas pienākumu veikšanai apstākļos, kad cilvēka maņas savu fizioloģisko īpatnību dēļ nespēj konstatēt svarīgus apstākļus, vai arī, sastopoties ar pārspēku no pārkāpēja puses. Suns var tikt izmantots arī terorisma draudu novēršanā.

Kinologu un suņu skaits valsts pārvaldes iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos pēdējo piecu gadu laikā ir stabilizējies, pat nedaudz samazinājies valstī veikto reformu un reorganizāciju rezultātā (2. grafiks), tomēr, ņemot vērā iestāžu attīstības perspektīvas, suņu skaitam tuvāko gadu laikā būs tendence palielināties (saskaņā ar iestāžu sniegto perspektīvo kinologu un suņu skaitu) un to noteiks gan iestāžu uzdevumi, gan šī konceptuālā ziņojuma noteiktā mērķa sasniegšana.

1.grafiks

Grafikā izmantotie apzīmējumi: VRS – Valsts robežsardze; VP – Valsts policija; IeVP – Ieslodzījuma vietu pārvalde; VID – Valsts ieņēmumu dienests; CS – cilvēka smaržas meklēšana (pēdu meklēšana, priekšmetu meklēšana, dzīvu cilvēku meklēšana transportā); NV – narkotisko vielu meklēšana; SV – sprāgstvielu, ieroču un munīcijas meklēšana; BPM – bīstamu personu meklēšana un aizturēšana (apmācīti uzbrukt cilvēkam); SN – skaidras naudas meklēšana; TC – tabakas, tabakas izstrādājumu meklēšana; TN – tabakas un narkotisko vielu (kombinētā) meklēšana; LM – līķu meklēšana; OE – odoroloģisko ekspertīžu veikšana; GS – glābšana (dabas un tehnogēnu katastrofu upuru meklēšana); PA – Ieslodzījuma vietas aizliegtās teritorijas apsardze; OA – stacionāro objektu apsardze

2.grafiks

Suņu efektīva sagatavošana darbam un izmantošana nav iespējama bez profesionāliem kinologiem. Kinologa profesija Latvijā ir iekļauta Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumu Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" 1. pielikumā "Profesiju klasifikators" ar kodu 3141 32 "Kinologs", ar kodu 3355 18 "Inspektors – kinologs (iekšlietu jomā)", ar kodu 3355 25 "Inspektors (kinologs – sapieris) (iekšlietu jomā)" un ar kodu 3355 31 "Jaunākais inspektors – kinologs (iekšlietu jomā). Tomēr neviena izglītības iestāde Latvijā nepiedāvā minētās profesijas apgūšanu. Līdz ar to ir apgrūtināta arī izglītības programmu izstrāde. Valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonām šobrīd primāra ir izglītība, kas ļauj ieņemt amatus šajās iestādēs, nevis specializēta kinologa izglītība. Problēma ir arī tajā apstāklī, ka kinologu amatos esošajām valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonām karjeras izaugsmes iespējas kinoloģijas jomā ir ierobežotas.

Valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas (izņemot Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes un Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes amatpersonas), kuras savā ikdienas darbā strādā ar suņiem, pēc būtības atbilst profesijai "Inspektors – kinologs (iekšlietu jomā)", "Inspektors (kinologs – sapieris) (iekšlietu jomā)" un "Jaunākais inspektors – kinologs (iekšlietu jomā). Šo amatu aprakstos izglītībai ir izvirzīta prasība – profesionālā vidējā izglītība. Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonu amatiem kā prasība ir atbilstoša augstākā izglītība. Šajā gadījumā Profesiju klasifikatorā vispār nav atbilstošas profesijas kinoloģijas jomā, nav definētas ar suņu izmantošanu saistītas profesijas (Profesiju klasifikatorā, profesiju standarti) tajā līmenī, kurš ir aktuāls valsts iestādēm, kuras savu uzdevumu veikšanai izmanto suņus.

Jebkurā jomā efektivitāti un panākumus nodrošina labi un saskaņā ar mūsdienu prasībām apmācīts personāls. Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 20. decembra noteikumu Nr. 959 "Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās" 23. punktu dzīvnieku (tai skaitā suni) var apmācīt persona, kurai ir Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments, kas apliecina personas zināšanas par apmācāmās dzīvnieku sugas fizioloģiju, zoopsiholoģiju, labturību un apmācību, kā arī zināšanas apmācību aprīkojuma lietošanā. Lai nodrošinātu šādas izglītības iegūšanu un attiecīgu izglītību apliecinošu dokumentu izsniegšanu kinologiem, tikai Valsts robežsardzes koledža un Valsts policijas koledža ir izstrādājušas un licencējušas Izglītības kvalitātes valsts dienestā vairākas profesionālās pilnveides izglītības programmas:

– 30P 861 00 "Dienesta kinoloģijas pamati", kas ir paredzēta valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu pamatapmācības realizācijai Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centrā un ir vērsta uz kinologam nepieciešamo pamatzināšanu apguvi (realizē Valsts robežsardzes koledžā);

– 30P 861 04 "Darbs ar policijas dienesta suni", kas ir paredzēta Valsts policijas kinologu pamatapmācības realizācijai Valsts policijas koledžā un ir vērsta uz Valsts policijas kinologam nepieciešamo pamatzināšanu apguvi (realizē Valsts policijas koledžā);

– 30P 861 05 "Kinologa apmācība darbam ar sprāgstvielu meklēšanas specializācijas dienesta suni", kas ir paredzēta valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu un sprāgstvielu meklēšanas specializācijas suņu pamatapmācības realizācijai Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centrā un ir vērsta uz kinologa, kurš izgājis pamatapmācības kursu, un suņa sagatavošanu darbam tieši sprāgstvielu meklēšanas specializācijā (realizē Valsts robežsardzes koledžā).

Šobrīd Valsts robežsardzes koledža un Valsts policijas koledža ir akreditētas licencēto izglītības programmu realizācijai un ir tiesīgas izsniegt valstī atzītus izglītības dokumentus (apliecības par profesionālā pilnveides izglītības programmas apguvi). Kopš 2012. gada 1. marta apliecības par profesionālās pilnveides izglītības programmu, kas saistītas ar kinoloģiju, apgūšanu Valsts robežsardzes koledžā ir izsniegtas 59 kinologiem, tajā skaitā, 37 Valsts robežsardzes kinologiem, 10 Valsts policijas kinologiem, 6 Valsts ieņēmumu dienesta kinologiem, 7 Ieslodzījuma vietu pārvaldes kinologiem, 1 Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas kinologam. Līdztekus tam, kopš 2012. gada 1. janvāra Valsts robežsardzes koledžā kvalifikācijas paaugstināšanas kursos tika apmācīti arī 23 kinologi (ar vai bez suņiem) no Igaunijas (10 kinologi), Lietuvas (2 kinologi), Baltkrievijas (8 kinologi) un Moldovas (3 kinologi). Valsts policijas koledžā apliecības par profesionālās pilnveides izglītības programmas "Darbs ar policijas dienesta suņiem" (kods 30P86104) apguvi ir saņēmuši 2012.gadā – 1 kinologs, 2013.gadā – 4 kinologi, 2014.gadā – 1 kinologs, 2015.gadā – neviens.

Pārējās valsts pārvaldes iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos suņu apmācību veic instruktori, kuri savu kvalifikāciju ieguvuši ārvalstīs vai personas, kurām nav atbilstošas izglītības. Kinologu un suņu apmācību organizēšanā valsts pārvaldes iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos nav vienotas sistēmas, nav vienotu prasību attiecībā uz kinologu kvalifikāciju, suņu darba spējām, to novērtēšanu. Valsts pārvaldes iestādes un Nacionālie bruņotie spēki savu kinoloģijas jomas amatpersonu un suņu apmācību organizē savās iestādēs, sadarbojas ar citām iestādēm Latvijā un ārvalstīs. Dažām iestādēm ir sagatavotas un licencētas Izglītības kvalitātes valsts dienestā profesionālās pilnveides izglītības programmas, kuras vērstas gan uz kinologu pamatapmācību, gan uz kvalifikācijas paaugstināšanu, citām iestādēm šādu programmu nav, vai tās tikai apstiprina iestādes vadītājs un tās ir paredzētas iekšējai lietošanai.

Nemainot līdzšinējo kārtību, valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu pamatapmācības jomā pastāv šādi riski:

1. Lielākajai daļai valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu nebūs iespējas iegūt Latvijā un Eiropas Savienībā atzītu izglītību apliecinošu dokumentu, kas apliecinās kinologa pamatzināšanas.

2. No valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku puses netiks ievērotas Ministru kabineta 2005. gada 20. decembra noteikumu Nr. 959 "Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās" prasības, kas var izraisīt neadekvātu suņa rīcību saskaroties ar neparedzētām situācijām.

3. Kinoloģijas joma dažādās valsts pārvaldes iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos attīstīsies nevienmērīgi.

4. Nacionālie bruņotie spēki un tās ārvalstu valsts pārvaldes iestādes, kuras savus kinologus un suņus šobrīd nosūta kvalifikācijas paaugstināšanai Valsts robežsardzes koledžā, nākotnē var izvēlēties citu valstu kinologu izglītības iestādes.

5. Kinologu teorētiskās pamatzināšanas katrā valsts pārvaldes iestādē un Nacionālajos bruņotajos spēkos var būtiski atšķirties.

Kinoloģijas jomas amatpersonu un suņu apmācības sistēmai katrā valsts pārvaldes iestādē un Nacionālajos bruņotajos spēkos jāsastāv no šādiem līmeņiem:

1. Kinologi (zemākais līmenis).

2. Instruktori un suņu apmācības palīgi (figuranti) (vidējais līmenis).

3. Novērtētāji (augstākais līmenis).

1. Kinologi (zemākais līmenis).

Amatpersonas, kuras ir apguvušas vienotu teorētiskās pamatapmācības kursu, specializētu praktisko apmācību atbilstoši attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām un kuru uzdevums ir vadīt speciāli apmācītu suni. Kinologu zināšanu un praktisko iemaņu līmenis ļauj veikt suņa ikdienas aprūpi (barot suni, apkopt, novērtēt suņa veselības stāvokļa izmaiņas), suņa darba spēju uzturēšanu (ikdienas treniņi saskaņā ar instruktora vai suņu apmācības palīga norādījumiem, patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem kinologiem, suņa apmācību instruktora vai figuranta uzraudzībā), suņa izmantošanu pienākumu veikšanai. Suņu apmācība notiek paralēli kinologu apmācībai (ja kinologs tikko uzsācis pildīt kinologa amata pienākumus un pirms tam nav izgājis kinologam paredzēto apmācību) vai pēc atsevišķas apmācību programmas (ja kinologam piesaistīts otrs vai nākamais, vai citas specializācijas suns).

2. Instruktori un suņu apmācības palīgi (figuranti) (vidējais līmenis).

Amatpersonas, kuru uzdevums ir vadīt teorētiskās un praktiskās apmācības kinologiem ar suņiem. Instruktoru un figurantu zināšanu un praktisko iemaņu līmenis ļauj veikt kinologu un suņu pamatapmācību un speciālo apmācību noteiktās specializācijās ikdienā un apmācību kursu laikā, vadīt seminārus, piedalīties starptautiskos projektos kā ekspertiem.

3. Novērtētāji (augstākais līmenis).

Amatpersonas, kuras ir instruktori un kuru uzdevums ir veikt kinologu un suņu sagatavotības līmeņa noteikšanu. Novērtētāju zināšanu un praktisko iemaņu līmenis ļauj viņiem veikt kinologu un suņu pamatapmācību un speciālo apmācību noteiktās specializācijās ikdienā un apmācību kursu laikā, vadīt seminārus, piedalīties starptautiskos projektos kā ekspertiem, veikt kinologu teorētisko zināšanu novērtēšanu, kinologu praktisko iemaņu novērtēšanu, suņu testēšanu pirms pieņemšanas iestādes uzskaitē, kinologu un suņu ikgadējo testēšanu un testēšanu pēc apmācību kursa pabeigšanas.

Lai nodrošinātu vienotu kinologu apmācības sistēmu, to nepieciešams bāzēt uz vienotas kinologu teorētiskās apmācības, kas tiek apgūta centralizēti vienotā apmācību centrā. Savukārt kinologu un suņu praktiskā apmācība un kvalifikācijas celšana, to sadalot pa līmeņiem, kuros definēt katrā līmenī paredzēto apmācības apjomu un iegūstamo kvalifikāciju, tiek realizēta katras valsts pārvaldes iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku specializētajās struktūrvienībās vai piesaistot ārējos resursus.

Iekšlietu ministrijas darba grupā (izveidota saskaņā ar Iekšlietu ministrijas 2013. gada 15. marta rīkojumu Nr. 1–12/586 "Par darba grupas izveidošanu") Nacionālo bruņoto spēku un valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji vienojās, ka, lai efektīvi izmantotu iestādēm piešķirtos līdzekļus, ir lietderīgi kinologu teorētisko pamatapmācību organizēt vienuviet – Valsts robežsardzes koledžā (Rēzeknē). Minētajā izglītības iestādē ir šo apmācību organizēšanai nepieciešamā infrastruktūra (Kinoloģijas centrs), kvalificēti pasniedzēji, mācību līdzekļi, specializēts transports un suņi praktisko demonstrāciju nodrošināšanai. Valsts robežsardzes koledžā šobrīd ir licencētas divas profesionālās pilnveides izglītības programmas, kas paredzētas visu valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu apmācībai, un Valsts robežsardzes koledža ir akreditēta šo izglītības programmu realizācijai. Kinologu teorētisko pamatapmācību Valsts robežsardzes koledžā realizē saskaņā ar profesionālās pilnveides izglītības programmu 30P 861 00 "Dienesta kinoloģijas pamati" (160 stundas).

Izvērtējot ieteiktā risinājuma iespējamo ietekmi uz kopējo kinoloģijas jomas attīstību Latvijā jāsecina, ka šādā veidā iespējams panākt vienmērīgu un efektīvu valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu apmācības sistēmas pilnveidošanu. Galvenais efekts tiks sasniegts ilgākā laika periodā, pateicoties skaidri noteiktajām valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu profesionālās izglītības attīstības perspektīvām, izstrādātajiem dažādu līmeņu kinologu profesijas standartiem, pilnvērtīgām izglītības programmām, kas vērstas uz vispārīgu kinologa teorētisko sagatavošanu tādās pamatjomās kā suņu fizioloģijas pamati, suņu psiholoģijas (zoopsiholoģijas) pamati, pirmās palīdzības sniegšana sunim un cilvēkam, suņu apmācības pamatprincipi u.t.t. Koncentrējot valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu teorētisko pamatapmācību vienā vietā, iespējams daudz efektīvāk izmantot instruktoru (pasniedzēju) potenciālu, kā arī nodrošināt šo amatpersonu profesionālās attīstības iespējas, organizēt viņu zināšanu un praktisko iemaņu papildināšanu ārvalstīs, nedublējot vairāku speciālistu nosūtīšanu apgūt vienādas zināšanas. Vienotas teorētisko pamatapmācību iestādes (centra) personālam ir iespēja plānot katra iesaistītā instruktora (pasniedzēja) specializāciju, kas nepieciešama kopējās izglītības programmas pasniegšanai, līdz ar to būs nepieciešams mazāks instruktoru skaits teorētisko pamatapmācību nodrošināšanai, nekā gadījumā, ja šāda veida apmācību organizē atsevišķi katra valsts pārvaldes iestāde un Nacionālie bruņotie spēki. Valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu teorētisko pamatapmācību pilnībā var organizēt Latvijā un lielākā daļa finanšu līdzekļu, kas šobrīd tiek izlietoti valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu teorētiskajai pamatapmācībai ārvalstīs, paliktu Latvijā.

Koncentrējot kinologu un suņu teorētiskās pamatapmācības speciālistus vienuviet, ir iespējams daudz plašākā mērā organizēt arī jaunu kinologu un suņu apmācības un izmantošanas metožu un taktikas izpēti un ieviešanu praktiskajā dzīvē, atbrīvojot no šādas specifiskas funkcijas citas valsts pārvaldes iestādes, tādējādi ļaujot tām koncentrēties tikai uz savu tiešo funkciju izpildi. Valsts pārvaldes iestādes un Nacionālie bruņotie spēki turpmāk varētu būt kā pasūtītāji jebkuras ar kinologu un suņu izmantošanu saistītas problēmas izpētei un optimāla risinājuma noteikšanai.

Ieteiktais risinājums ļaus atrisināt tiešā veidā šādus jautājumus:

– izstrādāt un ieviest vienotus standartus Latvijas valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu teorētiskajā pamatapmācībā;

– definēt ar kinoloģijas jomu saistīto personu (amatpersonu) kvalifikācijas līmeņus;

– nodrošināt Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību izpildi valsts pārvaldes iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos;

– attīstīt ārvalstu kinologu un suņu apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu Latvijā, veicināt Latvijas izglītības pakalpojumu eksportu.

Netieši tiks veicināta:

– kinoloģijas jomā iesaistīto speciālistu profesionālās izaugsmes perspektīvas un iespējas;

– kinoloģijas jomas kvalitatīva attīstība Latvijā;

– drošības paaugstināšanās uz Eiropas Savienības ārējās robežas un Latvijas valsts iekšienē;

– Latgales reģiona attīstība.

Organizējot visu valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu teorētisko pamatapmācību vienuviet – Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centrā, nevajadzēs veikt būtiskus ieguldījumus pilna cikla kinologu un suņu apmācību sistēmas (infrastruktūra, personāls un apmācību programmas) izveidošanai un uzturēšanai katrā iestādē, jo, lai realizētu šādas apmācību sistēmas izveidi, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un jebkurai valsts pārvaldes iestādei, atkarībā no attiecīgās institūcijas rīcībā esošā suņu skaita un specializācijām, nepieciešams izveidot pilna apmācības cikla centru. Šāda infrastruktūras objekta izveidošanai būtu nepieciešami 1 000 000 līdz 2 500 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

Lai efektīvi attīstītu vienotu kinologu teorētiskās pamatapmācības sistēmu, nodrošinātu visu valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku teorētisko pamatapmācību, kā arī Valsts robežsardzes un, nepieciešamības gadījumā, atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu un suņu praktisko apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu, izvairoties no iepriekš minēto risku iestāšanās, nepieciešama Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centra, kurš tika uzbūvēts 1999. gadā un šobrīd ir sasniedzis savas darbība maksimālās robežas, paplašināšana un modernizācija. Šim mērķim nepieciešami aptuveni 2 565 150 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) apmērā (detalizēts aprēķins 1.pielikumā):

Pamatā nepieciešamie finanšu līdzekļi Kinoloģijas centra kompleksa būvniecībai ir piesaistāmi no Eiropas Savienības programmām, kas atbalsta šādu infrastruktūras objektu būvniecību. Nacionālais līdzfinansējums līdz 50 % apmērā. Lai veiksmīgi startētu Eiropas Savienības Grantu projektu konkursos, no valsts budžeta nepieciešams finansēt būvlaukuma ģeodēzisko izpēti un tehniskā projekta sagatavošanu, un šim mērķim ir nepieciešami 151 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) apmērā.

Ja Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centra paplašināšana un modernizācija tiks īstenota kā projekts, piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, tad, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu uzturēšanas izdevumu segšanai pēc projekta pabeigšanas, Iekšlietu ministrija iesniegs priekšlikumus bāzes izdevumu palielināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr.867 " Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" 10. 4. apakšpunktu.

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Saskaņā ar valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku sniegto informāciju, nākotnē Latvijā valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu nodrošināšanai būs nepieciešami aptuveni 302 suņi. Tas nozīmē to, ka ik gadu suņu skaita papildināšanai un veco suņu nomaiņai būs nepieciešami aptuveni 30 jauni suņi. Perspektīvā uz esošā Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centra bāzes varēs attīstīt cilvēka smaržas meklēšanas un spēka pielietošanas suņu vaislas darba organizēšanu arī Nacionālo bruņoto spēku un atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu daļējai nodrošināšanai ar kvalitatīviem suņiem, pakāpeniski aizvietojot ar to suņu iegādes ārvalstīs. Lielākā daļa finanšu līdzekļu, kas tiek tērēti suņu iegādei ārvalstīs šobrīd, paliks Latvijā (2. pielikums).

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

1. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par valsts pārvaldes iestāžu un
Nacionālo bruņoto spēku kinologu
apmācības sistēmas pilnveidošanu"

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

2. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par valsts pārvaldes iestāžu un
Nacionālo bruņoto spēku kinologu
apmācības sistēmas pilnveidošanu"

Konceptuālais ziņojums
"Par valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu
apmācības sistēmas pilnveidošanu"

Informācija par iespējamo līdzekļu ietaupījumu

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis