Ministriju, nozaru dokumenti

Zemkopības ministrijas rīkojums nr.69

1996.gada 6.maijā

Par darba grupas izveidi
Baltijas valstu Brīvās tirdzniecības līguma
ar lauksaimniecības precēm sagatavošanā

Pamatojoties uz Nodomu protokolu, ko Hādemēstē, Igaunijā, 1996.gada 27.martā parakstīja Igaunijas lauksaimniecības ministrs I.Mendmets, Latvijas zemkopības ministrs A.Kauls, Lietuvas lauksaimniecības ministrs V.Einoris, lai padziļinātu sadarbību Baltijas valstu starpā, sagatavojot Brīvās tirdzniecības līgumu ar lauksaimniecības precēm un izstrādājot Baltijas valstu Muitas ūniju, kā koordinēt darbību, integrējoties Eiropas Savienībā:

1. Izveidot darba grupu, lai izpildītu pasākumus, kas norādīti Nodomu protokolā:

Irina Pilvere — ZM Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamenta direktore;

Artūrs Boruks — Latvijas valsts zemkopības zinātniskās pētniecības institūta “AGRA” vadošais pētnieks;

Andris Miglavs — Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktora v.i.;

Kazimirs Špoģis — LZA korespondētājloceklis.

2. Rīkojuma izpildes kontroli uzticēt J.Kuzmam — Lauksaimniecības departamenta direktoram.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs J.Lapše

Komentārs

Zemkopības ministrijas Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamenta direktore Irina Pilvere:

Viļņā izstādes “AgroBalt ’96" laikā notika sarunas tieši šajā jautājumā starp visu Baltijas valstu ministriju pārstāvjiem. Tā bija vairāk iepriekšējā viedokļa apspriešana, jo apstākļi lauksaimniecībā mūsu valstīs ir atšķirīgi. Tīri politiski visu trīs valstu premjeri ir vienojušies par to, ka šādam līgumam jābūt. Visi tirdzniecības līgumi, kuri ir noslēgti līdz šim, nav bijuši “brīvi” vārda vistiešākajā nozīmē attiecībā uz lauksaimniecības precēm. Šis līgums jānoslēdz tieši par brīvu to lauksaimniecības ražojumu tirdzniecību, kuri ražoti Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tātad visas preces, kuras nebūs ražotas Baltijas valstīs, bet, piemēram, Somijā, Zviedrijā utt., tiks muitotas.

Šī tirdzniecība starp mūsu valstīm ar pašu ražojumiem ir ļoti svarīga, bet nepieciešama kopēja nostāja attiecībā uz ārējo robežu. Šeit sākas lielākās problēmas, proti: ja Lietuvas un Latvijas politika ir muitas tarifi attiecībā uz lauksaimniecības precēm, tad Igaunijai ir absolūta brīvība un preces tiek ievestas pilnīgi bez ierobežojumiem. Ja netiek izveidota Muitas ūnija, ja gadījumā igauņu kaimiņi nav gatavi strādāt pie muitas nodokļu izveidošanas, tad nākamais svarīgākais jautājums ir ļoti precīzi izstrādāta preču izcelsmes noteikšana. Kā zinām, šobrīd preču izcelsme ir vienkārši viltojama. Ja šis process netiek kontrolēts un noteikumi ievēroti, tad iekšējais tirgus ir ļoti nopietni apdraudēts.

Es pilnīgi piekrītu premjera Andra Šķēles izteikumiem, ka Latvijai brīvā tirdzniecība starp Baltijas valstīm ir izdevīga. Drīzumā vajadzētu mainīties Lietuvas lauksimniecības politikai subsidēšanas jomā, un Lietuvas zemie energotarifi varētu būt gandrīz vienīgais šķērslis Latvijas un Lietuvas preču pašizmaksu starpībai. Turpretim ar Igauniju energoizmaksas ir vienādas. Mums par labu “strādā” arī ģeogrāfiskais izvietojums un preču kvalitāte, kas daudzos rādītājos nav zemākā Baltijas valstīs.

Komentārus sagatavoja
Rūta Bierande,
“LV” nozares redaktore