PAŠVALDĪBĀS

Jūrmalas pilsētas domes lēmums nr.279

Jūrmalā 1996.gada 18.aprīlī

Par suņu turēšanas noteikumiem

Saskaņā ar 1995.gada 3.oktobra Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem nr.291 “Suņu un kaķu turēšanas noteikumi” un, lai novērstu suņu klaiņošanu Jūrmalas pilsētā, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt suņu turēšanas noteikumus Jūrmalā saskaņā ar pielikumu.

2. Uzdot Jūrmalas pilsētas domes direktoram A.Knislim noslēgt līgumu ar Valsts veterināro dienestu (M.Āboltiņš) par suņu reģistrāciju un dzīvnieku izolāciju.

3. Uzdot Valsts veterinārajam dienestam (M.Āboltiņš) un municipālajam ATU (J.Visockis) iesniegt Jūrmalas pilsētas domes finansu nodaļai (D.Paule) izmaksu tāmi dzīvnieku izolatora ierīkošanai.

4. Uzdot Jūrmalas pilsētas domes finansu nodaļai (D.Paule) paredzēt līdzekļus dzīvnieku izolatora ierīkošanai.

5. Uzdot Jūrmalas pilsētas domes arhitektūras un plānošanas pārvaldei (A.Bīviņš) līdz 1996.gada 1.augustam pasūtīt projektu suņu pastaigas laukumu ierīkošanai pilsētā.

6. Lēmums stājas spēkā 10 (desmit) dienu laikā pēc tā publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

7. Lēmuma izpildes kontroli uzdot Jūrmalas pilsētas domes direktoram A.Knislim.

Priekšsēdētājs A.Inkulis

Pielikums

Suņu turēšanas noteikumi Jūrmalā

Apstiprināti
ar Jūrmalas pilsētas domes
1996.gada 18.aprīļa lēmumu nr.279

1. Vispārējie noteikumi

1.1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā realizējama vienota suņu reģistrācija, nodevu nomaksāšana un dzīvnieku klaiņošanas novēršana Jūrmalas pilsētā.

1.2. Šo noteikumu mērķis ir panākt vienotu suņu reģistrāciju, vakcināciju pret trakumsērgu, kā arī nodrošināt, lai minēto dzīvnieku turēšana neapdraudētu sabiedrību.

1.3. Vienota suņu reģistrācija, to turēšanas noteikumu izpilde samazinās dzīvnieku radīto traumu skaitu un iespēju inficēties ar trakumsērgu, novērsīs postījumus apstādījumos, reglamentēs šo dzīvnieku humānu turēšanu, kā arī iezīmēšanu, identificēšanu un pārvadāšanas kārtību.

2. Suņu turēšanas, uzskaites un reģistrācijas kārtība

2.1. Turēt suņus atļauts atsevišķos dzīvokļos, kurus aizņem viena ģimene, bet dzīvokļos, kuros dzīvo vairākas ģimenes — tikai savā apdzīvojamā platībā, ja ir visu ģimeņu rakstveida piekrišana.

2.2. Maksimālais suņu skaits, ko atļauts turēt, atkarīgs no saimnieka materiāliem apstākļiem, lai spētu nodrošināt normālus dzīvnieka dzīves apstākļus.

2.3. Rodoties nelabvēlīgai situācijai (slimību izplatīšanās u.c.), Valsts veterinārais dienests, kā arī, atsevišķos gadījumos (pastāvīgu antisanitāru apstākļu radīšana, suņa nepārtraukta riešana u.c.), pašvaldība ierobežo vai aizliedz turēt suņus, kā arī regulē maksimālo dzīvnieku skaitu vienā dzīvoklī vai mājā, respektējot un aizsargājot iedzīvotāju likumīgās tiesības un intereses.

2.4. Nekustamā īpašuma saimnieki vai to apsaimniekotāji viņiem piederošajos objektos un teritorijās nedrīkst pieļaut klaiņojošu suņu uzturēšanos vai barošanos. Ja minētie dzīvnieki parādās, jāizsauc klaiņojošo dzīvnieku izolācijas dienests (Municipālais ATU — tālrunis 60020), kas tos izķers.

2.5. Jūrmalas pilsētas Veterinārais dienests:

2.5.1. organizē vienotu suņu reģistrāciju, izsniedzot reģistrācijas apliecību un žetonu par samaksu;

2.5.2. organizē suņu vakcinēšanu;

2.5.3. ja nepieciešams, ierobežo vai aizliedz suņu skaitu vienā pilsētas dzīvoklī vai mājā, gatavo domes lēmumu;

2.5.4. piesaka klaiņojošu suņu izķeršanu, izolēšanu un humānu eitanāziju (tālrunis 60020);

2.5.5. nodrošina dzīvnieku izolēšanu 15 (piecpadsmit) dienu ilgai veterinārai medicīniskai novērošanai Valsts veterinārajā dienestā Jūrmalā, Asaru prospektā 2.

2.6. Suņus vakcinēt pret trakumsērgu drīkst tikai licencēti veterinārārsti. Vakcinēšana tiek veikta saskaņā ar pretepozootisko pasākumu programmu.

3. Suņu turēšanas nodeva

3.1. Ikgadējā suņu turēšanas nodeva ir noteikta Ls 3 apmērā.

3.2. Suņu turēšanas nodevu maksā visu suņu īpašnieki Jūrmalas pilsētā.

3.3. Suņu turēšanas nodeva tiek maksāta katru gadu līdz tekošā gada 1.maijam (1996.gadā — puse no gada nodevas līdz 1.oktobrim).

3.4. No nodevas maksāšanas ir atbrīvoti:

3.4.1. nestrādājošie pensionāri;

3.4.2. 1. un 2. grupas invalīdi;

3.4.3. iestādes, kurās tiek audzēti un turēti dienesta un sargsuņi;

3.4.4. sterilizēto dzīvnieku īpašnieki;

3.4.5. maza izmēra dekoratīvo suņu īpašnieki.

3.5. Nodeva tiek maksāta Jūrmalas Krājbankā, saņemot samaksas kvīti.

Nodevu pārskaitīt Jūrmalas pilsētas domes finansu nodaļas norēķinu kontā nr.000141537 a/s “Latvijas Unibanka” Jūrmalas nodaļā, kods 310101597.

3.6. Līdzekļi, kas tiek iegūti no suņu turēšanas nodevām, tiek izlietoti suņu un kaķu izolācijas dienesta, dzīvnieku pansionātu ierīkošanai un uzturēšanai, suņu reģistrācijas žetonu izgatavošanai, dzīvnieku reģistrācijas organizēšanai utt.

4. Dzīvnieku īpašnieku pienākumi

4.1. Īpašnieku pienākumi ir:

4.1.1. reģistrēt suņus Jūrmalas pilsētas Veterinārajā dienestā. Jauniegūtie dzīvnieki reģistrējami pēc to iegūšanas. Kucēni reģistrējami trīs mēnešu laikā pēc to piedzimšanas. Dzīvnieka bojāejas, likvidācijas vai pārdošanas gadījumā 2 (divu) nedēļu laikā informēt par to Veterināro dienestu;

4.1.2. samaksāt līdz katra gada 1.maijam (1996.gadā — puse no gada nodevas līdz 1.oktobrim) dzīvnieku turēšanas gadskārtējo nodevu jebkuras Latvijas Republikas bankas komunālo maksājumu nodaļā, saņemot samaksas kvīti:

— par suņu turēšanu Ls 3,00.

Nodevu pārskaitīt Jūrmalas pilsētas domes finansu nodaļas norēķinu kontā nr.000141537 a/s “Latvijas Unibanka” Jūrmalas nodaļā, kods 310101597;

4.1.3. nodrošināt, lai suņiem, atrodoties ārpus telpām, mājām vai privātmāju pagalmiem būtu žetons piestiprināts pie kakla siksnas;

4.1.4. nodrošināt suņu regulāru vakcinēšanu pret trakumsērgu veterinārajā iestadē vai pie licencēta veterinārārsta. Dati par vakcināciju norādāmi veterinārmedicīnas iestādes izdotajā vakcinācijas apliecībā;

4.1.5. individuālo māju īpašniekiem ārpus telpām suņus turēt tikai piesietus vai izolētā teritorijā (iežogotos pagalmos vai aplokos), ja nepieciešams, izlikt uzrakstu “Nikns suns!”, nepieļaut dzīvnieka uzbrukšanas iespējamību cilvēkiem;

4.1.6. izvest suņus pastaigā tikai līdz 1,5 m garā pavadā un ar uzliktu uzpurni (izņemot dekoratīvos suņus un suņus, kas speciāli apmācīti invalīdu apkalpošanai). bez pavadas un uzpurņa suņus atļauts turēt vai palaist tikai suņu apmācības laukumos, kā arī noziedznieku aizturēšanas operācijās (tiesību aktos noteiktā kārtībā);

4.1.7. vedot dzīvniekus pastaigā, ņemt līdzi inventāru ekskrementu savākšanai;

4.1.8. sabiedriskajos transporta līdzekļos pārvadāt suņus tikai pavadā un ar uzliktu uzpurni, dekoratīvos suņus — konteineros vai grozos, ievērojot attiecīgā transporta līdzekļa lietošanas noteikumus. Obligāti jābūt klāt dzīvnieka vakcinācijas apliecībai.

4.2. Īpašniekam aizliegts:

4.2.1. turēt suņus, kas nav reģistrēti (uzskaitīti) un vakcinēti pret trakumsērgu;

4.2.2. cietsirdīgi izturēties pret suņiem, atstāt tos bez aprūpes vai pamest. Īpašniekiem, kuri nevēlas turēt minētos dzīvniekus, tie jānogādā eitanāzijai;

4.2.3. laist suņus apstādījumos, pieļaut, ka tie posta apkārtējo vidi, ierasties ar tiem veikalos, skolās, stadionos, pludmalē, bērnu spēļu laukumos, kā arī citās masu pulcēšanās vietās un pasākumos (ja tas nav īpaši paredzēts), peldināt suņus atpūtas vietās vai peldvietās.

4.3. Suņus pirkt, pārdot vai demonstrēt izstādēs, suņus izmantot medībās, dienesta vajadzībām vai sporta sacensībās, vai pārvest uz citu administratīvo rajonu atļauts tikai tad, ja ir attiecīgā dzīvnieka vakcinācijas apliecība ar ierakstu par dzīvnieka vakcinēšanu pret trakumsērgu (dzīvniekus, kas vakcinēti pirmo reizi — ne agrāk kā 30 (trīsdesmit) dienas pēc to vakcinācijas).

4.4. Suņu cīņas, kā arī dzīvnieku dresēšana suņu cīņām Latvijas Republikā ir aizliegta.

4.5. Bērnu nami, mazbērnu novietnes, bērnudārzi, skolas un citas bērnu iestādes drīkst turēt sargsuņus (apstākļos, kas nepieļauj bērnu kontaktu ar tiem). Ja nepieciešams minētajās iestādēs atļauta reģistrētu un vakcinētu suņu turēšana, ja attiecīgie dzīvnieki ir pakļauti regulārai veterinārajai aprūpei un uzraudzībai.

4.6. Par katru gadījumu, kad īpašniekam piederošie suņi ir kontaktējušies ar plēsīgiem savvaļas dzīvniekiem vai klaiņojošiem suņiem vai kaķiem, vai tos ir sakoduši minētie dzīvnieki, vai ir aizdomas par īpašniekam piederošo dzīvnieku saslimšanu ar trakumsērgu, īpašniekam nekavējoties jāziņo vietējam veterinārajam dienestam un jāveic nepieciešamie pasākumi savu (cietušo vai slimo) dzīvnieku izolācijai.

4.7. Pēc Veterinārā dienesta pieprasījuma īpašniekam suņi jānogādā veterinārajā iestādē klīniskai apskatei, novērošanai vai piespiedu aprūpei. Suņus, par kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, aizliegts pārvadāt sabiedriskajos transporta līdzekļos.

4.8. Īpašniekiem, no kuru suņiem ir cietuši cilvēki, par to nekavējoties jāziņo Veterinārajam dienestam, lai veiktu attiecīgo dzīvnieku apskati un novērošanu un sniegtu medicīnisko palīdzību cietušajam cilvēkam.

4.9. Ja suņa piespiedu novērošana notiek īpašnieka dzīves vietā, īpašniekam par dzīvnieka uzvedības izmaiņām vai nobeigšanos nekavējoties jāinformē attiecīgais veterinārais speciālists. Pēc 15 (piecpadsmit) dienu ilga piespiedu novērošanas laika posma dzīvnieks jāuzrāda attiecīgajam veterinārajam speciālistam atzinuma saņemšanai.

4.10. Ja īpašnieks nepilda šo noteikumu 3.6.—3.9. apakšpunktā noteiktās prasības, atsakās vai izvairās no viņam piederošo suņu apskates vai piespiedu novērošanas, vai nenodrošina minēto dzīvnieku izolāciju pašvaldībai, saskaņā ar Veterinārā dienesta ziņojumu jāorganizē attiecīgo dzīvnieku atņemšana un eitanizācija piespiedu kārtā, bet to īpašnieks jāsoda tiesību aktos noteiktā kārtībā.

4.1.1. Izdevumus, kas saistīti ar suņu veterināro apskati, izolāciju, uzraudzību, novērošanu, piespiedu atņemšanu vai eitanizāciju, šo noteikumu 3.10 apakšpunktā minētajos gadījumos sedz attiecīgā dzīvnieka īpašnieks.

4.12. Suņus pirkt un pārdot drīkst tikai pašvaldības ierādītajās vietās (Kauguros — Nometņu un Raiņa ielas stūrī — krāmu tirgū). Aizliegts pārdot suņus personām, kas nav sasniegušas 16 (sešpadsmit) gadu vecumu.

5. Klaiņojošu suņu izķeršana, izolācija un eitanāzija

5.1. Suņi, kuri bez īpašnieku klātbūtnes atrodas uz ielas, tirgos, laukumos, pludmalē, sabiedriskajos transporta līdzekļos un citās sabiedriskajās vietās, uzskatāmi par klaiņojošiem. Par klaiņojošiem uzskatāmi arī suņi, kuru īpašnieks nepilda šo noteikumu 4.1.4., 4.1.5., 4.1.7., 4.1.8. apakšpunktā noteiktās prasības.

5.2. Klaiņojošus suņus neatkarīgi no to sugas, arī ar uzpurni un kakla siksnu ar tai piestiprinātu žetonu, un klaiņojošus kaķus izķer un izolē minicipālais ATU (tālrunis 60020).

5.3. Izķertie suņi, no kuriem cietuši cilvēki, tiek turēti izolācijā Valsts veterinārā dienesta teritorijā, speciāli iekārtotās telpās Jūrmalā, Asaru prospektā 1, 15 (piecpadsmit) dienu ilgai piespiedu novērošanai un tiek atdoti īpašniekam vai likvidēti tikai pēc novērošanas un veterinārā speciālista atzinuma saņemšanas. Ja minētie dzīvnieki pirms tam nav vakcinēti pret trakumsērgu, tos pēc piespiedu novērošanas laika posma beigām likvidē.

5.4. Izķertie suņi, kuriem ir kakla siksna ar tai piestiprinātu žetonu, jānogādā dzīvnieku savākšanas punktā, municipālā ATU teritorijā, un 5 (piecu) dienu laikā īpašnieks var tos saņemt, uzrādot konkrētā dzīvnieka vakcinācijas apliecību un sedzot visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu un uzturēšanu. Ja īpašnieks nav pieteicies vai nevēlas saņemt savu dzīvnieku, tas tiek eitanizēts (veic Veterinārais dienests), bet no īpašnieka tiek iekasēti minētie izdevumi.

6. Suņu izolācijas dienesta pienākumi

Suņu izolācijas dienesta — municipālā ATU pienākumi ir:

6.1 Izķert un izolēt klaiņojošus suņus. Izolētie dzīvnieki 5 (piecas) dienas turami izolatorā, barojami un kopjami, nenodarot tiem nekādus kaitējumus.

6.2 Ziņot izķertā reģistrētā suņa īpašniekam. Saņemot suni no izolatora, īpašniekam jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar dzīvnieka aprūpi.

6.3 Izķert klaiņojošu suni, ja to pieprasījusi cietusī persona, un nogādāt novērošanai Valsts veterinārā dienesta teritorijā Jūrmalā, Asaru prospektā 1.

6.4 Savākt dzīvnieku līķus no pagalmiem, apstādījumiem, ielām un citām sabiedriskām vietām pēc pieprasījuma.

6.5 Organizēt izķerto dzīvnieku veterināro apskati un iemidzināšanu.

7. Atbildība par noteikumu neievērošanu

7.1 Dzīvnieka īpašnieks ir atbildīgs par dzīvnieka nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem un veselības kaitējumiem Latvijas Republikas Civillikuma noteiktā kārtībā.

7.2 Administratīvo pārraudzību pār suņu turēšanas noteikumu ievērošanu, protokolu sastādīšanu, administratīvo sodīšanu veic pilsētas municipālā policija.

7.3 Naudas sodu var uzlikt:

7.3.1 ja suns izvests no dzīvokļa bez pavadas, uzpurņa un reģistrācijas žetona (Ls 10 vai Ls 5);

7.3.2 ja dzīvnieks piemēslo kāpņu telpas vai apkārtni un īpašnieks nesavāc dzīvnieka atstātos ekskrementus (Ls 25);

7.3.3 ja suns tiek ievests bērnudārzā, skolā, bērnu rotaļu laukumā, kapsētā, stadionā, pludmalē, tirdzniecības iestādē, sabiedriskajā pasākumā (Ls 25);

7.3.4 ja suns sabojājis apstādījuma elementus, nodarījis kaitējumus mākslas vai uzskatāmās informācijas stendiem (Ls 5);

7.3.5 ja tirdzniecība ar suņiem notiek neatļautās vietās (Ls 5);

7.3.6 ja suns tiek apzināti kaitināts, lai izraisītu dzīvnieka agresivitāti (Ls 5);

7.3.7 ja īpašnieks nav nodrošinājis dzīvnieka vakcinēšanu (Ls 25);

7.3.8 ja nav ziņots Veterinārajam dienestam par iespējamo dzīvnieka saslimšanu (Ls 10);

7.3.9 ja persona cietsirdīgi izturas pret suni, nodarot tam fiziskas ciešanas, mokot, sitot vai citādi kropļojot dzīvniekus (Ls 20);

7.3.10 ja īpašnieks neinformē Veterināro dienestu par iegūto suni un nemaksā gadskārtējo dzīvnieku turēšanas nodevu (Ls 25);

7.3.11 ja īpašnieks dzīvnieku pamet (Ls 50);

7.3.12 ja suni uzrīda cilvēkam vai citam dzīvniekam (Ls 25);

7.3.13 ja organizē aizliegtās suņu cīņas vai atļauj piedalīties savam dzīvniekam šajās cīņās (Ls 50);

7.3.14 ja suns sakož cilvēku (ja suns sakodis cilvēkus vairakkārt, dzīvnieku iemidzina piespiedu kārtā (Ls 50).