Ministru kabineta noteikumi Nr. 122

Rīgā 2017. gada 7. martā (prot. Nr. 11 5. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 326 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves""

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 326 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves"" (Latvijas Vēstnesis, 2015., 125. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt noteikumus ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz 2017. gada 30. jūnijam, piemēro noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. jūnijam, var piemērot noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam.";

1.2. papildināt būvnormatīva 2. punktu aiz vārda "jomā" ar vārdiem "kā arī ūdensapgādes sistēmas operatora (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja) tehniskajiem noteikumiem";

1.3. izteikt būvnormatīva 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Projektējamos galvenos tehniskos risinājumus un to realizācijas secību pamato atbilstoši projektēšanas uzdevumā noteiktajam, salīdzinot tos ar citiem iespējamiem variantiem. Tehniski ekonomisko aprēķinu veic tiem variantiem, kuru priekšrocības (trūkumus) bez aprēķina nav iespējams noteikt.";

1.4. aizstāt būvnormatīva 11. punktā vārdus "apdzīvotajā vietā" ar vārdiem "centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā";

1.5. aizstāt būvnormatīva 14. punktā vārdu "normatīvi" ar vārdiem "tehnoloģiskā procesa";

1.6. izteikt būvnormatīva 18. un 19. punktu šādā redakcijā:

"18. Ņemot vērā šī būvnormatīva 9.4. apakšnodaļā noteiktās prasības, ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi drīkst paredzēt no atklātām (arī no dabiskām) ūdens tilpnēm vai slēgtiem ūdens rezervuāriem (neierīkojot centralizētu ūdensapgādes sistēmu). Centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijās, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000, ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi paredz no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, bet, ja tā nav pietiekama, paredz papildu ugunsdzēsības ūdensapgādi no slēgtiem ūdens rezervuāriem vai atklātām (arī dabiskām) ugunsdzēsības ūdens tilpnēm.

19. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi var neparedzēt:

19.1. ārpus pašvaldības noteiktās centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijas atsevišķām daudzdzīvokļu ēku un viensētu grupām, ja tur nav publisku vai ražošanas telpu, kā arī publiskām būvēm, kuru būvapjoms nepārsniedz 1000 m³, ja ne tālāk par 1000 metriem no tām atrodas ūdens ņemšanas vieta;

19.2. pašvaldības noteiktās centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā atsevišķi esošām mazstāvu dzīvojamām ēkām un savrupmājām, ja ne tālāk par 1000 metriem no tām atrodas ūdens ņemšanas vieta.";

1.7. izteikt būvnormatīva 32. punktu šādā redakcijā:

"32. Maksimālais ugunsdzēsības ūdens krājuma atjaunošanas laiks nedrīkst pārsniegt 48 stundas, bet naftas, naftas produktu, gāzes, bīstamo ķīmisko vielu, kā arī sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās ražotnēs un noliktavās – 24 stundas.";

1.8. svītrot būvnormatīva 42.6. apakšpunktu;

1.9. papildināt būvnormatīvu ar 42.¹ punktu šādā redakcijā:

"42.¹ Teritorijas un apstādījumu laistīšanai, strūklakām un līdzīgām vajadzībām drīkst apvienot ārējo inženiertīklu ar dzeramā ūdens apgādes sistēmu, ja tam ir atbilstošs pamatojums.";

1.10. svītrot būvnormatīva 45. punktu;

1.11. aizstāt būvnormatīva 47. punktā vārdus "apdzīvotās vietas" ar vārdiem "centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijas";

1.12. aizstāt būvnormatīva 55. punktā skaitli un vārdu "8. tabulas" ar skaitli un vārdu "10. tabulas";

1.13. svītrot būvnormatīva 58. punktu;

1.14. izteikt būvnormatīva 63. punktu šādā redakcijā:

"63. Pazemes ūdensgūtnēm izstrādā monitoringa programmu un veic pazemes ūdeņu monitoringu.";

1.15. aizstāt būvnormatīva 65. punktā vārdus "jābūt hermētiskam" ar vārdiem "jānovērš piesārņojuma iekļūšana urbumā";

1.16. aizstāt būvnormatīva 67. punktā vārdu "marku" ar vārdiem "tehniskos parametrus";

1.17. izteikt būvnormatīva 70., 71. un 72. punktu šādā redakcijā:

"70. Atkarībā no vietējiem apstākļiem un ūdens ieguves urbuma augšgala aprīkojuma urbuma augšgals ierīkojams virszemes paviljonā vai pazemes kamerā. Attiecīgos izmērus izvēlas atkarībā no tehnoloģiskā aprīkojuma, elektroiekārtu un kontroles mērinstrumentu izvietojuma un to ekspluatācijas un apkopes prasībām. Paviljona vai kameras augstums ir atkarīgs no iekārtu un aprīkojuma izmēriem, bet pazemes kamerām tas nedrīkst būt zemāks par 1,8 metriem.

71. Urbuma caurules augšgals izbūvējams vismaz 0,5 m virs grīdas.

72. Ūdens ieguves urbumu sūkņu stacijas montē un demontē ar mehānismiem caur lūku, kura atrodas virs urbuma augšgala.";

1.18. izteikt būvnormatīva 75. punktu šādā redakcijā:

"75. Ja urbuma izbūvei izmanto trieciena urbšanas metodi, apvalkcaurules apakšējā gala diametram jābūt vismaz par 50 mm lielākam nekā filtra ārējais diametrs, bet, ja filtrs tiek apbērts ar granti, – vismaz par 100 mm lielākam. Izmantojot rotora urbšanas metodi, ja ūdens ieguves urbuma sieniņas netiek nostiprinātas ar caurulēm, urbuma apakšējās daļas diametram jābūt vismaz par 100 mm lielākam nekā ārējais filtra diametrs.";

1.19. izteikt būvnormatīva 78. punktu šādā redakcijā:

"78. Urbuma konstrukcijai jābūt pilnībā hermētiskai, nodrošinot, ka ūdens pieplūde urbumā notiek tikai caur tā filtru.";

1.20. izteikt būvnormatīva 80. punktu šādā redakcijā:

"80. Paredz pietiekamu smilšu nosēddaļas garumu tā funkcijas nodrošināšanai, bet ne garāku par 2 m.";

1.21. svītrot būvnormatīva 81., 104. un 115. punktu;

1.22. izteikt būvnormatīva 118. punktu šādā redakcijā:

"118. Ūdens sagatavošanas iekārtu veidu un aprēķina parametrus nosaka atkarībā no piesārņojošo vielu koncentrācijas ūdenī un nepieciešamās attīrīšanas pakāpes. Ja nepieciešams, ūdens sagatavošanas metodes precizē eksperimentāli, izmantojot pilotiekārtas.";

1.23. papildināt būvnormatīva 120. punktu aiz vārdiem "saskaņā ar" ar vārdiem "būvniecības ierosinātāja vai ekspluatētāja prasībām un";

1.24. papildināt būvnormatīva 123. punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Sistēmas daļu dezinfekcijai pirms ekspluatācijas uzsākšanas var izmantot standartā LVS EN 805:2001 "Ūdensapgāde. Prasības sistēmām un to komponentiem ārpus ēkām" ietvertās metodes un nosacījumus.";

1.25. izteikt būvnormatīva 129. punktu šādā redakcijā:

"129. Sūkņu stacijās ugunsdzēsības ūdensapgādes vajadzībām neatkarīgi no sūkņu un to grupu skaita nepieciešami vismaz divi sūcvadi. Ja ūdens ņemšanai tiek izmantoti iegremdējami sūkņi, kas izvietoti atsevišķā akā, tad katrai akai nepieciešami vismaz divi ūdens pieplūdes cauruļvadi. Sūcvadu un pieplūdes cauruļvadu diametru aprēķina tā, lai, atvienojot vienu no tiem I un II kategorijas sūkņu stacijās, pārējie nodrošinātu pilnu aprēķina jaudu, bet III kategorijas sūkņu stacijās – 70 % no aprēķina jaudas. III kategorijas sūkņu stacijās drīkst ierīkot vienu sūcvadu vai ūdens pieplūdes cauruļvadu uz iegremdējamā sūkņa aku.";

1.26. aizstāt būvnormatīva 133. punkta ievaddaļā vārdu "diametrs" ar vārdiem "iekšējais diametrs";

1.27. izteikt būvnormatīva 134. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"134. Tehnoloģisko iekārtu, armatūras un ūdensvadu ekspluatācijai nepieciešamas šādas celšanas un transportēšanas iekārtas:";

1.28. aizstāt būvnormatīva 142. punktā vārdus "apdzīvotai vietai" ar vārdiem "centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijai";

1.29. aizstāt būvnormatīva 146.3. apakšpunktā vārdu "diametrs" ar vārdiem "iekšējais diametrs";

1.30. izteikt būvnormatīva 147. punktu šādā redakcijā:

"147. Centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijās ar iedzīvotāju skaitu līdz pieciem tūkstošiem drīkst būt par 200 m garākas izzaru līnijas, ja to iekšējais diametrs nav mazāks par 100 mm un ugunsdzēsības ūdens patēriņš ir līdz 15 l/s, vai ēkā ir līdz 12 stacionāro ugunsdzēsības šļūteņu sistēmu un ierīkots papildu ugunsdzēsības ūdens rezervuārs, kurā uzglabā 50 % no kopējā ūdens daudzuma ugunsgrēka dzēšanai.";

1.31. izteikt būvnormatīva 149. punktu šādā redakcijā:

"149. Ja maģistrāles iekšējais diametrs ir lielāks par 800 mm un tranzīta caurtece ir 80 %, drīkst ierīkot ūdensvada pavadlīniju (ja maģistrāles iekšējais diametrs ir mazāks, ūdensvada pavadlīnijas ierīkošana jāpamato). Ja ielas brauktuves platums ir lielāks par 20 m, drīkst ierīkot dublējošo ūdensvadu ar hidrantiem.";

1.32. izteikt būvnormatīva 151.1. un 151.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"151.1. projektējot maģistrāli sausās gruntīs, – vismaz 10 m, ja ūdensvada iekšējais diametrs ir mazāks par 1000 mm, un vismaz 20 m, ja ūdensvada iekšējais diametrs ir 1000 mm un lielāks;

151.2. slapjās gruntīs – vismaz 50 m neatkarīgi no ūdensvada iekšējā diametra.";

1.33. izteikt būvnormatīva 156. punkta trešo teikumu šādā redakcijā:

"Atbilstoši ugunsdrošības noteikumu prasībām hidrantu atrašanās vietas apzīmē ar norādītājzīmēm, bet ugunsdzēsības hidrantu aku vākus un virszemes ugunsdzēsības hidrantus krāso sarkanā krāsā (piemēram, RAL-3001).";

1.34. izteikt būvnormatīva 157. punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Hidrantu tehniskajiem parametriem jāatbilst standartam LVS 187 "Ugunsdzēsības hidrantu nacionālās prasības" un ūdensapgādes sistēmas operatora tehnisko noteikumu prasībām.";

1.35. izteikt būvnormatīva 161. punktu šādā redakcijā:

"161. Spiedienu katra ūdensvada posma pārbaudei pirms tā nodošanas ekspluatācijā norāda darbu veikšanas projektā, ņemot vērā cauruļu materiālu, izgatavotāja tehniskos noteikumus un darba spiedienu. Cauruļvadu pārbaudēm var izmantot standartā LVS EN 805:2001 "Ūdensapgāde. Prasības sistēmām un to komponentiem ārpus ēkām" ietvertos nosacījumus.";

1.36. papildināt būvnormatīva 173. punktu aiz vārda "ūdensvada" ar vārdiem "metāla materiāla";

1.37. aizstāt būvnormatīva 177. punktā vārdus "apdzīvotajai vietai" ar vārdiem "ūdensapgādes sistēmai";

1.38. izteikt būvnormatīva 180.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"180.1. no cauruļu ārējās virsmas – 0,3 m (ja cauruļu iekšējais diametrs ir līdz 400 mm), 0,5 m (ja iekšējais diametrs ir no 500 līdz 600 mm), 0,7 m (ja iekšējais diametrs ir lielāks par 600 mm);";

1.39. izteikt būvnormatīva 180.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"180.3. no cauruļu apakšas līdz akas dibenam – 0,25 m (ja cauruļu iekšējais diametrs ir līdz 400 mm), 0,3 m (ja iekšējais diametrs ir no 500 līdz 600 mm), 0,35 m (ja iekšējais diametrs ir lielāks par 600 mm).";

1.40. izteikt būvnormatīva 194. punktu šādā redakcijā:

"194. Ugunsdzēsības rezervuāru un atklāto ūdens tilpņu ūdens apjomu aprēķina, ņemot vērā ārējās ūdensapgādes ugunsdzēsības ūdens patēriņu un ugunsgrēka dzēšanas ilgumu atbilstoši šī būvnormatīva 21., 22., 23., 24., 25., 26., 31. un 32. punktam, kā arī ūdens iztvaikošanu vasarā un sasalšanu ziemā.";

1.41. aizstāt būvnormatīva 195. punktā vārdus "Būvniecības ieceres dokumentācijā" ar vārdiem "Ugunsdzēsības rezervuāram";

1.42. izteikt būvnormatīva 204. punktu šādā redakcijā:

"204. Pazemes ūdensgūtnēs jāparedz ūdens ieguves urbumu sūkņu automātiska vadība atkarībā no ūdens līmeņa ūdens rezervuārā vai ūdenstornī vai distances vadība no vadības pults.";

1.43. izteikt būvnormatīva 207. punktu šādā redakcijā:

"207. Ja pie atklātām ūdens tilpnēm ierīko ūdens ņemšanas vietas, nodrošina ūdens ņemšanu arī ziemā. Pie ūdens ņemšanas vietas nodrošina vismaz divu ugunsdzēsības automobiļu novietošanu, projektējot vismaz 3,5 m platu piebraucamo ceļu un 12 x 12 m laukumu ar segumu. Piebraucamā ceļa un laukuma seguma kvalitātei jābūt tādai, lai pa to varētu pārvietoties ugunsdzēsības tehnika. Pie ūdens ņemšanas vietām ne tālāk kā metra attālumā no atklātās ūdens tilpnes augšējās malas projektē 0,8 m augstu aizsargbarjeru.";

1.44. svītrot būvnormatīva 212. punktu;

1.45. izteikt būvnormatīva 215., 216., 217., 218. un 219. punktu šādā redakcijā:

"215. Ūdens rezervuāru ārējām konstrukcijām jānodrošina būvprojektā noteiktās hermētiskuma prasības. Dzeramā ūdens rezervuāru ārējās konstrukcijas projektē tā, lai tilpnes nepiesārņotu lietusūdeņi un gruntsūdeņi, kā arī putekļi. Rezervuāru projektēšanu ieteicams veikt saskaņā ar standartu LVS EN 1508:1998 "Ūdens apgāde – Prasības apgādes sistēmām un ūdens glabāšanas iekārtām".

216. Slēgtiem rezervuāriem sienu un pārseguma siltumizolācija ir atkarīga no ūdens temperatūras un ekspluatācijas režīma.

217. Dzeramā ūdens rezervuāru iekšējām dzelzsbetona un betona konstrukciju virsmām, kuras saskaras ar dzeramo ūdeni, jābūt pēc iespējas gludākām un bez porām, lai uzlabotu rezervuāra tīrīšanu un novērstu baktēriju vairošanos. To nodrošina, īpaši apstrādājot virsmas vai izmantojot speciālu pārklājumu, kas norādāms būvprojektā.

218. Ūdens rezervuāru konstrukciju noturības un hermētiskuma pārbaudi veic, kad ārējo sienu virsmas temperatūra ir pozitīva. Būvēm ar antikorozijas segumiem minētās pārbaudes veic pirms seguma uzklāšanas. Dzeramā ūdens rezervuāriem papildus pārbauda visu ārējo konstrukciju hermētiskumu.

219. Aku un kameru lūkas uzstāda:

219.1. ceļa (ielas) braucamajā daļā – vienā līmenī ar ceļa segumu saskaņā ar ceļa pārvaldītāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem;

219.2. zaļajā zonā – 20–70 mm augstāk par zemes virsmu;

219.3. neapbūvētā teritorijā – 200 mm augstāk par zemes virsmu;

219.4. uz ceļiem bez cietā seguma – ar 0,5 m platu aizsargapmali ap skatakas lūku vai atbilstoši ceļa apsaimniekotāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.";

1.46. papildināt būvnormatīva 11.3. apakšnodaļu ar 219.¹ punktu šādā redakcijā:

"219.¹ Ja nepieciešams, akām un kamerām paredz noslēdzamus vākus.";

1.47. izteikt būvnormatīva 220. un 221. punktu šādā redakcijā:

"220. Būvju pretkorozijas aizsardzību nosaka atbilstoši esošiem būvniecības un ekspluatācijas apstākļiem, kā arī transportējamā un uzglabājamā ūdens kvalitātei.

221. Projektējot klaidstrāvu zonā pazemes un virszemes būves no metāla materiāliem, paredz šo konstrukciju aizsardzību pret elektroķīmisko koroziju.";

1.48. izteikt būvnormatīva 223. punktu šādā redakcijā:

"223. Nepieciešamo gaisa apmaiņu ražošanas telpās aprēķina atkarībā no kaitīgo vielu un mitruma daudzuma, kas izdalās no atklātajām tilpnēm, iekārtas, armatūras un komunikācijām, vai pieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 16. tabulas.";

1.49. aizstāt būvnormatīva pielikuma 2. tabulas piezīmē vārdus "apdzīvotajā vietā" ar vārdiem "centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā";

1.50. izteikt būvnormatīva pielikuma 3. tabulas 1. piezīmi šādā redakcijā:

"1. Ja nav datu par teritorijas labiekārtošanu, pieņem, ka ūdens patēriņš laistīšanai (laistīšanas sezonā) vidēji diennaktī ir 50–90 l uz vienu iedzīvotāju atkarībā no teritorijas labiekārtotības pakāpes un citiem vietējiem apstākļiem.";

1.51. izteikt būvnormatīva pielikuma 4. tabulu šādā redakcijā:

"Ārējās ūdensapgādes ugunsdzēsības ūdens patēriņš centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā

4. tabula

1.52. izteikt būvnormatīva pielikuma 5. tabulas piezīmes šādā redakcijā:

1.53. izteikt būvnormatīva pielikuma 6. tabulu šādā redakcijā:

"Ārējās ūdensapgādes ugunsdzēsības ūdens patēriņš ražošanas un noliktavu ēkām vai būvēm

6. tabula

1.54. izteikt būvnormatīva pielikuma 13. tabulas 5. piezīmi šādā redakcijā:

"5. Centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā (ja iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000) ūdensvadu sūkņu stacijās, kurām ir viens elektroenerģijas avots, drīkst uzstādīt rezerves ugunsdzēsības sūkni ar automātiski darbināmu iekšdedzes dzinēju. Lauku teritorijās izveidotajās ūdensapgādes sistēmās rezerves ugunsdzēsības sūknim drīkst būt elektrodzinējs, ja sūkņu stacija pieslēdzama pie dažādām līnijām ar spriegumu 0,4 kV un pie tuvākās viena transformatora apakšstacijas vai pie transformatoriem divās tuvākajās viena transformatora apakšstacijās (ierīkojot automātisko rezerves ieslēgšanas iekārtu).";

1.55. papildināt būvnormatīva pielikuma 13. tabulu ar 9. piezīmi šādā redakcijā:

"9. Centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas teritorijā, kurā iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000, vismaz viens rezerves sūknis vai sūkņu grupa ir ar iekšdedzes dzinēju vai arī šo ūdensapgādes sūkņu staciju elektroapgādei paredz elektroģeneratoru ar iekšdedzes dzinēju un sūkņu stacijas ārpusē ierīko elektroģeneratora pieslēguma vietu.";

1.56. aizstāt būvnormatīva pielikuma 14. tabulā vārdu "diametrs" ar vārdiem "iekšējais diametrs".

2. Noteikumi stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens