Akreditējas Francijas vēstnieks Bernārs Ponsē (Bernard Poncet)

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 21.maijā, savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Bernārs Ponsē (Bernard Poncet).

Bernārs Ponsē dzimis 1942. gada 10. februārī. Viņš ieguvis ekonomikas zinātņu speciālista grādu. Bernārs Ponsē ir arī diplomēts valodnieks, austrumu valodu speciālists.

Divdesmit divu gadu vecumā B. Ponsē sāka darbu Francijas Ārlietu ministrijā un līdz 1967. gadam strādāja dažādos ministrijas dienestos Parīzē. No 1970. līdz 1972. gadam viņš bija trešais sekretārs Francijas vēstniecībā Ankarā (Turcijā), bet 1972. gadā tika paaugstināts par otro sekretāru. No 1972. līdz 1974. gadam B. Ponsē bija otrais sekretārs Francijas vēstniecībā Belgradā (Dienvidslāvijā), bet no 1975. līdz 1978. gadam — pirmais sekretārs Francijas vēstniecībā Maskavā (bijusī PSRS). No 1978. gada Bernārs Ponsē trīs gadus veica atbildīgo padomnieka misiju Francijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā. No 1981. līdz 1992. gadam viņš atkal strādāja dažādos atbildīgos amatos Francijas Ārlietu ministrijā. Paralēli tam B. Ponsē 1991. gadā tika norīkots arī atbildīgā starptautiskā misijā — par Eiropas starptautiskās kontroles komisijas locekli Dienvidslāvijā. No 1992. līdz 1995. gadam Bernārs Ponsē bija Francijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ņubļanā, Slovēnijā.

Iesniedzot savu akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Bernārs Ponsē teica:

Prezidenta kungs!

Braukt pārstāvēt Franciju tādā valstī, ar kuru mūs saista ļoti stipras jūtas un kurai mēs bijām vieni no pirmajiem, kas to apsveica ar atgūto neatkarību, ir man ļoti liela privilēģija. Un turklāt man jāatzīstas šajā svinīgajā atmosfērā, es ar īpašu prieku gatavojos uzturēties Rīgā, šajā skaistajā Baltijas galvaspilsētā, kurai ir tik bagāta vēsture un kultūra.

Vienīgi lai atgādinātu, pieminēšu Latvijas un Francijas attiecību seno vēsturi. Varētu teikt, ka tās aizsākās 1643.gadā, kad tika parakstīts līgums starp Kurzemes hercogisti un manu valsti. Bet jo īpaši tās iezīmēja pēdējās atbalsts Latvijas kā neatkarīgas valsts dzimšanā, kultūras vērtību apmaiņa laikā starp diviem pasaules kariem un, visbeidzot, protams, tas, ka atteicāmies atzīt aneksiju.

Runājot par šodienu, Latvijas un Francijas attiecības, tā man visi teica Parīzē, neaptumšo neviens mākonis. Es pat dzirdēju sakām, ka tajās valda “pastāvīgi skaidrs laiks”.

Prezidents Žaks Širaks — viņš piešķir vislielāko nozīmi attiecībām ar jūsu reģiona valstīm un īpaši ar Latviju — pirms manas aizbraukšanas personīgi man lūdza darīt visu, lai mūsu saites stiprinātu. Politiskā plāksnē viņš vēlas, lai draudzīgais dialogs, kas aizsācies kopš neatkarības atjaunošanas, tiktu turpināts.

Tāpat viņam patiktu, ja mūsu attiecības attīstītos kultūras un ekonomisko sakaru jomā, kuri, mūsuprāt, ir pelnījuši būt intensīvāki. Lai to panāktu, viņš paļaujas ne tikai uz mani, bet tāpat arī uz Latvijas amatpersonu atbalstu, kas, es ceru, man nebūs mazāks par to, kāds ticis sniegts maniem priekšgājējiem.

Šajā sakarā Francijas valsts vadītājs man deva norādījumu jums pateikt, cik spilgti viņam palikusi atmiņā tikšanās ar Jūsu ekselenci galotņu tikšanās laikā Kannās. Viņš ir īpaši priecīgs par to, ka Latvija varētu parakstīt asociatīvo līgumu ar Eiropas Savienību Francijas prezidentūras laikā. Viņš cer, ka jūsu valsts būs Eiropas Savienības jauno locekļu grupas priekšgalā. Viņš man lūdza jūsu klātbūtnē uzsvērt, ka, viņaprāt, Latvijai jābūt uz starta līnijas ar tādām pašām vienlīdzīgām tiesībām kā citiem integrācijas kandidātiem, ņemot vērā, ka pēc tam katram pašam būs jāizceļ savi nopelni un jāvērtē ceļš, kas veikts uz tuvināšanos.

Kopš šī brīža Francija, ziniet to, prezidenta kungs, uzskata Latviju par savu rītdienas partneri un gatavojas to silti uzņemt Eiropas Savienībā. Tāpēc, ka tā cīnās par daudz sociālāku, daudz demokrātiskāku Eiropu, ka tā seko un turpinās uzmanīgi un ar interesi sekot jūsu pūlēm cilvēktiesību aizsargāšanas jomā. Francija sniegs vispozitīvāko vērtējumu, par to jūs varat būt drošs, par katru jaunu sasniegumu šajā jomā, jo tas ir pats par sevi saprotams, ka jāstiprina stabilitāte Latvijā un reģionā, kuram tā pieder.

Francija, protams, ir gatava ņemt vērā likumīgos centienus pēc Latvijas drošības. Tās nākotnes integrācijai Eiropas Savienībā, kurai pašai rūp nodrošināt savu aizsardzību, vajadzētu pakāpeniski, nevis gadījuma pēc apmierināt šos centienus. Laimīgā kārtā valstu bloku periods ir pārvarēts, un mēs esam pārliecināti, ka Latvija, tāpat kā citas reģiona valstis, attiecīgajā brīdī atradīs savu vietu atjaunotās drošības arhitektūras ietvaros kopīgi ar to Eiropas pīlāru, kurš, kā Jūsu ekselence jau zina, mums ir visnozīmīgākais.

Tādi ir tie nosacījumi, prezidenta kungs, kuru ietvarā es gatavojos veikt savu misiju Rīgā, ar amatpersonu, kuras es pārstāvu, vēlmi attīstīt arvien ciešākas un uzticības pilnas attiecības ar jūsu valsti un likt tām sasniegt jaunu dimensiju.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā teica:

Vēstnieka kungs!

Esmu priecīgs sveikt jūs šeit Rīgā kā Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku.

Francijai Latvijas vēsturē vienmēr ir bijusi īpaša nozīme. Francijas ieguldījums bija būtisks Latvijas starptautiskās atzīšanas laikā pēc Pirmā pasaules kara. Francija neatzina Latvijas aneksiju 1940.gadā un tādējādi demonstrēja uzticību augstākajai Rietumu civilizācijas vērtībai — tautu suverēnajai gribai pašnoteikties. Francijas valsts prezidents bija viens no pirmajiem pasaules lielāko valstu vadītājiem, kas ar savu apmeklējumu apliecināja atbalstu Latvijai pēc mūsu neatkarības atgūšanas.

Francija kā viena no globālajām līdervalstīm savu potenciālu tagad pierāda arī Eiropas Savienības pārveidošanas procesā. Francijas prezidenta Žaka Širaka iniciatīvas sociālo jautājumu risināšanā un augstā bezdarba pārvarēšanā ir fundamentālas. Tās noteikti jāīsteno, jo to mērķis ir rast pareizo atbildi jaunajiem izaicinājumiem. Privātās iniciatīvas veicināšanai jābūt Eiropas Savienības valstu prioritātei, un tām arī turpmāk savā rīcībā jāvadās pēc solidaritātes principa.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas izvēle un intereses ir izteiktas integrācijas politikā Eiropas Savienībā un NATO. Tā prasa pārkārtot Latvijas tautsaimniecību un politiku atbilstoši šajās organizācijās izstrādātajiem principiem. Tā ir Latvijas valdības darba prioritāte. Esot līdzās citām asociētajām valstīm uz starta līnijas, Latvija vēlas būt arī Eiropas Savienības pilna dalībvalsts jau tuvākajā nākotnē.

Integrācija Eiropas Savienībā paredz mūsu darbību vispirmām kārtām “Baltās grāmatas” prasību ieviešanā. Mūsu integrāciju Eiropas Savienībā saskatām pārreģionālas nozīmes tautsaimniecisku projektu realizācijā, kuri savienotu ekonomiskās telpas kontinenta rietumos un austrumos. Aicinu Francijas uzņēmējus izvērtēt un noteikti piedalīties šādu projektu īstenošanā infrastruktūras un pārstrādājošās rūpniecības jomā. Uzskatu, ka Francija noteikti varētu būt stratēģiski svarīga valsts Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā.

Integrācija Eiropas Savienībā Latvijai nozīmē arī pastāvīgu uzmanību cilvēktiesību un mazākumtautību tiesību nodrošināšanai. Latvijā pieņemtie likumi šajā jomā ir starptautiski atzīti, tie tiek izstrādāti, konsultējoties ar Eiropas valstu ekspertiem. Latvijā augstu vērtē ieteikumus un palīdzību no Francijas, kurā kopš Lielās franču revolūcijas 1789.gadā cilvēktiesības ir īpaši svarīga vērtība.

Francijas vārds Latvijas tautai izsenis ir tuvs un ļoti mīļš. Franču mākslinieku un arhitektu fantāzija un idejas ir iedvesmojušas daudzus latviešu māksliniekus, franču rakstnieku un domātāju darbi Latvijā tiek pastāvīgi tulkoti un atrodami katra lasītāja bibliotēkā. Latvijas zinātnieki vienmēr ir īpaši augstu vērtējuši sadarbības iespējas ar franču pētniekiem. No Dekarta līdz Fuko — francūži ir veidojuši Rietumu civilizāciju tās svarīgākajās domās un spriedumos. Tā ir civilizācija, kurai pieder arī Latvija.

Vēstnieka kungs!

Kādreiz Rīga tika dēvēta par “mazo Parīzi”. Šeit jūtama eiropeiska elpa arhitektūrā un kultūrā, šeit dzīvo eiropeiski cilvēki. Esmu pārliecināts, ka tas ļaus jums šeit justies gandrīz kā mājās. Tas ir izdevies visiem, kas atbraukuši pie mums kā gaidīti un tuvi viesi. Francijas prezidents Žaks Širaks un viņu pārstāvošās personas ir Latvijā īpaši gaidīti draugi.

Apsveicu jūs kā Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes šajā atbildīgajā un nebūt ne vieglajā darbā.

Pēc akreditācijas raksta iesniegšanas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Bernārs Ponsē atbildēja uz “Latvijas Vēstneša” jautājumiem:

— Atļaujiet jūs apsveikt ar stāšanos atbildīgajā vēstnieka amatā! Ar ko jūs domājat sākt savu misiju Latvijā?

— Jāteic, ka man par šo jautājumu galva nav jālauza, jo es turpināšu darbu, ko iesākuši mani priekšgājēji šajā amatā. Es taču esmu jau trešais Francijas Republikas vēstnieks jūsu valstī kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

— Kādām galvenajām problēmām jūs pievērsāties sarunā ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Mēs apspriedām abu valstu savstarpējo attiecību aktualitātes. Ņoti būtisks aspekts mūsu sarunā bija Francijas eventuālās investīcijas jūsu valstī, protams, arī jautājums par Latvijas integrāciju Eiropas ekonomiskajās un drošības struktūrās. Francija šim procesam piešķir tiešām lielu nozīmi.

— Paldies par šo pirmo īso sarunu! Atļaujiet novēlēt panākumus jums jūsu svarīgajā misijā!

Tāpat viņam patiktu, ja mūsu attiecības attīstītos kultūras un ekonomisko sakaru jomā, kuri, mūsuprāt, ir pelnījuši būt intensīvāki. Lai to panāktu, viņš paļaujas ne tikai uz mani, bet tāpat arī uz Latvijas amatpersonu atbalstu, kas, es ceru, man nebūs mazāks par to, kāds ticis sniegts maniem priekšgājējiem.

Šajā sakarā Francijas valsts vadītājs man deva norādījumu jums pateikt, cik spilgti viņam palikusi atmiņā tikšanās ar Jūsu ekselenci galotņu tikšanās laikā Kannās. Viņš ir īpaši priecīgs par to, ka Latvija varētu parakstīt asociatīvo līgumu ar Eiropas Savienību Francijas prezidentūras laikā. Viņš cer, ka jūsu valsts būs Eiropas Savienības jauno locekļu grupas priekšgalā. Viņš man lūdza jūsu klātbūtnē uzsvērt, ka, viņaprāt, Latvijai jābūt uz starta līnijas ar tādām pašām vienlīdzīgām tiesībām kā citiem integrācijas kandidātiem, ņemot vērā, ka pēc tam katram pašam būs jāizceļ savi nopelni un jāvērtē ceļš, kas veikts uz tuvināšanos.

Kopš šī brīža Francija, ziniet to, prezidenta kungs, uzskata Latviju par savu rītdienas partneri un gatavojas to silti uzņemt Eiropas Savienībā. Tāpēc, ka tā cīnās par daudz sociālāku, daudz demokrātiskāku Eiropu, ka tā seko un turpinās uzmanīgi un ar interesi sekot jūsu pūlēm cilvēktiesību aizsargāšanas jomā. Francija sniegs vispozitīvāko vērtējumu, par to jūs varat būt drošs, par katru jaunu sasniegumu šajā jomā, jo tas ir pats par sevi saprotams, ka jāstiprina stabilitāte Latvijā un reģionā, kuram tā pieder.

Francija, protams, ir gatava ņemt vērā likumīgos centienus pēc Latvijas drošības. Tās nākotnes integrācijai Eiropas Savienībā, kurai pašai rūp nodrošināt savu aizsardzību, vajadzētu pakāpeniski, nevis gadījuma pēc apmierināt šos centienus. Laimīgā kārtā valstu bloku periods ir pārvarēts, un mēs esam pārliecināti, ka Latvija, tāpat kā citas reģiona valstis, attiecīgajā brīdī atradīs savu vietu atjaunotās drošības arhitektūras ietvaros kopīgi ar to Eiropas pīlāru, kurš, kā Jūsu ekselence jau zina, mums ir visnozīmīgākais.

Tādi ir tie nosacījumi, prezidenta kungs, kuru ietvarā es gatavojos veikt savu misiju Rīgā, ar amatpersonu, kuras es pārstāvu, vēlmi attīstīt arvien ciešākas un uzticības pilnas attiecības ar jūsu valsti un likt tām sasniegt jaunu dimensiju.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā teica:

Vēstnieka kungs!

Esmu priecīgs sveikt jūs šeit Rīgā kā Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku.

Francijai Latvijas vēsturē vienmēr ir bijusi īpaša nozīme. Francijas ieguldījums bija būtisks Latvijas starptautiskās atzīšanas laikā pēc Pirmā pasaules kara. Francija neatzina Latvijas aneksiju 1940.gadā un tādējādi demonstrēja uzticību augstākajai Rietumu civilizācijas vērtībai — tautu suverēnajai gribai pašnoteikties. Francijas valsts prezidents bija viens no pirmajiem pasaules lielāko valstu vadītājiem, kas ar savu apmeklējumu apliecināja atbalstu Latvijai pēc mūsu neatkarības atgūšanas.

Francija kā viena no globālajām līdervalstīm savu potenciālu tagad pierāda arī Eiropas Savienības pārveidošanas procesā. Francijas prezidenta Žaka Širaka iniciatīvas sociālo jautājumu risināšanā un augstā bezdarba pārvarēšanā ir fundamentālas. Tās noteikti jāīsteno, jo to mērķis ir rast pareizo atbildi jaunajiem izaicinājumiem. Privātās iniciatīvas veicināšanai jābūt Eiropas Savienības valstu prioritātei, un tām arī turpmāk savā rīcībā jāvadās pēc solidaritātes principa.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas izvēle un intereses ir izteiktas integrācijas politikā Eiropas Savienībā un NATO. Tā prasa pārkārtot Latvijas tautsaimniecību un politiku atbilstoši šajās organizācijās izstrādātajiem principiem. Tā ir Latvijas valdības darba prioritāte. Esot līdzās citām asociētajām valstīm uz starta līnijas, Latvija vēlas būt arī Eiropas Savienības pilna dalībvalsts jau tuvākajā nākotnē.

Integrācija Eiropas Savienībā paredz mūsu darbību vispirmām kārtām “Baltās grāmatas” prasību ieviešanā. Mūsu integrāciju Eiropas Savienībā saskatām pārreģionālas nozīmes tautsaimniecisku projektu realizācijā, kuri savienotu ekonomiskās telpas kontinenta rietumos un austrumos. Aicinu Francijas uzņēmējus izvērtēt un noteikti piedalīties šādu projektu īstenošanā infrastruktūras un pārstrādājošās rūpniecības jomā. Uzskatu, ka Francija noteikti varētu būt stratēģiski svarīga valsts Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā.

Integrācija Eiropas Savienībā Latvijai nozīmē arī pastāvīgu uzmanību cilvēktiesību un mazākumtautību tiesību nodrošināšanai. Latvijā pieņemtie likumi šajā jomā ir starptautiski atzīti, tie tiek izstrādāti, konsultējoties ar Eiropas valstu ekspertiem. Latvijā augstu vērtē ieteikumus un palīdzību no Francijas, kurā kopš Lielās franču revolūcijas 1789.gadā cilvēktiesības ir īpaši svarīga vērtība.

Francijas vārds Latvijas tautai izsenis ir tuvs un ļoti mīļš. Franču mākslinieku un arhitektu fantāzija un idejas ir iedvesmojušas daudzus latviešu māksliniekus, franču rakstnieku un domātāju darbi Latvijā tiek pastāvīgi tulkoti un atrodami katra lasītāja bibliotēkā. Latvijas zinātnieki vienmēr ir īpaši augstu vērtējuši sadarbības iespējas ar franču pētniekiem. No Dekarta līdz Fuko — francūži ir veidojuši Rietumu civilizāciju tās svarīgākajās domās un spriedumos. Tā ir civilizācija, kurai pieder arī Latvija.

Vēstnieka kungs!

Kādreiz Rīga tika dēvēta par “mazo Parīzi”. Šeit jūtama eiropeiska elpa arhitektūrā un kultūrā, šeit dzīvo eiropeiski cilvēki. Esmu pārliecināts, ka tas ļaus jums šeit justies gandrīz kā mājās. Tas ir izdevies visiem, kas atbraukuši pie mums kā gaidīti un tuvi viesi. Francijas prezidents Žaks Širaks un viņu pārstāvošās personas ir Latvijā īpaši gaidīti draugi.

Apsveicu jūs kā Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes šajā atbildīgajā un nebūt ne vieglajā darbā.

Pēc akreditācijas raksta iesniegšanas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Bernārs Ponsē atbildēja uz “Latvijas Vēstneša” jautājumiem:

— Atļaujiet jūs apsveikt ar stāšanos atbildīgajā vēstnieka amatā! Ar ko jūs domājat sākt savu misiju Latvijā?

— Jāteic, ka man par šo jautājumu galva nav jālauza, jo es turpināšu darbu, ko iesākuši mani priekšgājēji šajā amatā. Es taču esmu jau trešais Francijas Republikas vēstnieks jūsu valstī kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

— Kādām galvenajām problēmām jūs pievērsāties sarunā ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Mēs apspriedām abu valstu savstarpējo attiecību aktualitātes. Ņoti būtisks aspekts mūsu sarunā bija Francijas eventuālās investīcijas jūsu valstī, protams, arī jautājums par Latvijas integrāciju Eiropas ekonomiskajās un drošības struktūrās. Francija šim procesam piešķir tiešām lielu nozīmi.

— Paldies par šo pirmo īso sarunu! Atļaujiet novēlēt panākumus jums jūsu svarīgajā misijā!

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors