NOTIKUMU VIDŪ

Latvija Austrumu ceļos

Valsts vizītē uz Uzbekistānas Republiku

Šorīt, 22.maijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis no lidostas “Rīga” izlido uz Taškentu. Līdz ar to sākas Latvijas Republikas oficiālās valsts delegācijas vizīte Uzbekistānas Republikā.

Šovakar prezidenta Gunta Ulmaņa neilgā saruna ar uzbeku prezidentu Islamu Karimovu — G.Ulmaņa rezidencē “Durmeņ”.

Bet rīt, 23.maijā, turpat rezidencē “Durmeņ”, notiks oficiālās sarunas un abu valstu attiecību regulējošu dokumentu parakstīšanas ceremonija. Pēc tam I.Karimovs un G.Ulmanis piedalīsies preses konferencē.

Pēcpusdienā, pēc ziedu nolikšanas pie A.Navoji pieminekļa G.Ulmanis tautu draudzības pilī tiksies ar Uzbekistānas ekonomikas un finansu iestāžu galvenajām amatpersonām.

Tūdaļ pēc tam Uzbekistānas parlamentā notiks Latvijas Valsts prezidenta un Saeimas deputātu tikšanās ar Uzbekistānas “Olij Mažļisa” deputātiem. Bet vakarā Islams Karimovs rezidencē “Durmeņ” paredzējis rīkot oficiālo pieņemšanu par godu Latvijas Valsts prezidentam.

Piektdien, 24.maijā, G.Ulmanis un citas Latvijas valsts augstākās amatpersonas pēc oficiālās atvadīšanās ceremonijas Taškentā dosies uz Samarkandu, kur apmeklēs Ulugbeka oservatoriju, vēsturiskos arhitektūras pieminekļus un Siabas tirgu. Hokimiata rezidencē Samarkandas apgabala hokims rīkos pusdienas. pēc Guremirāta un Repistānas apskates Guntis Ulmanis un Latvijas oficiālā delegācijas dosies atpakaļceļā uz Rīgu.

Mintauts Ducmanis,
“LV” nozares redaktors

Oficiālo valsts delegāciju pavada arī “Latvijas Vēstneša” fotonozares redaktors Māris Kaparkalējs. Gaidīsim viņa vizuālos iespaidus par vizīti.

Līdz ar Valsts prezidenta uz Uzbekistānu dodas neoficiāla Latvijas uzņēmēju delegācija.

Kā “LV” informēja Zemkopības ministrijas darbinieki, lauksaimniecības jomā pašlaik nenotiek nekāda sadarbība ar atbilstošām Uzbekistānas iestādēm. Tomēr ir cerības, ka pēc vizītes varētu atsākties šķirnes dzīvnieku eksports, kā tas notika līdz 1994. gadam. Toreiz “Latvjas brūnās” šķirnes jaunlopus uz Uzbekistānu eksportēja Latvijas Šķirnes dzīvnieku sagādes apvienība, kura jau ir gatava šogad pārdot 300 šķirnes lopus. Savukārt tika iepirkti lopbarības rauši. Šī savstarpējā tirdzniecība varētu notikt arī bārtera darījumu veidā.

PSRS pastāvēšanas laikā diezgan laba tirdzniecība ar Uzbekistānu bija tagadējai LKCS “Turība”. Kā īsi pirms došanās uz šo tālo valsti “Latvijas Vēstnesim” telefonsarunā pastāstīja c/s “Turība” valdes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš, savulaik viņa vadītā organizācija piegādājusi uzbekiem trikotāžu, gatavos apģērbus, apavus, cukuru. Arī tagad “Turība”, kaut ne tik lielos apmēros, eksportē rūpniecības preces un alu. Ivars Strautiņš ir ieinteresēts turpināt cukura piegādi Uzbekistānai un par to iecerējis runāt vizītes laikā. Šķērslis veiksmīgai tirdzniecībai, pēc Ivara Strautiņa domām, ir sarežģītais apmaksas mehānisms — Latvijas un Uzbekistānas bankām nav savstarpēju korespondējošo rēķinu. Tādēļ nepieciešama starpvalstu vienošanās. Šo jautājumu “Turības” vadītājs iecerējis pārrunāt ar Uzbekistānas prezidentu, un sarunu veiksmīgu rezultātu varētu ietekmēt arī mūsu valsts banku pārstāvju vienošanās Uzbekistānā.

Rūta Bierande,
“LV” nozares redaktore

Uzbekistānas Republika ir bagāta Austrumu zeme.

Uzbekistāna atrodas Vidusāzijā un robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Turkestānu un Afganistānu. Tās teritorija (447,4 tūkstoši kvadrātkilometru) gandrīz septiņas reizes pārsniedz Latvijas platību, bet iedzīvotāju skaits ir desmit reizes lielāks nekā mūsu valstī. Uzbekistāna atrodas starp divām lielajām Āzijas upēm Sirdarju un Amudarju, un tās dabas apstākļus lielā mērā ietekmējusi Arāla jūras izsīkšana, ko izraisīja Sirdarjas un Amudarjas ūdeņu nepārdomātā saimnieciskā izmantošana. Uzbekistāna ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, valstī ir nafta, zelts, tā ir arī viena no lielākajām kokvilnas audzētājām valstīm pasaulē.

Savu valstisko neatkarību Uzbekistāna ieguva 1991.gada 1.septembrī, un kopš tā laika Latvijas un Uzbekistānas attiecības sāka veidoties jaunā — patiesas līdztiesības un abpusēja izdevīguma kvalitātē. 1992.gadā Taškentā tika atvērta Latvijas Republikas vēstniecība, bet pērn darbu sāka Uzbekistānas Republikas vēstniecība Rīgā. Svarīgs impulss abu valstu sadarbības tālākai attīstībai bija Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova valsts vizīte Latvijā pagājušajā gadā. Tagad Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis dodas atbildes vizītē.

Būtisks trūkums abu mūsu zemju attiecībās bija padomju propagandas sistēmas radītais patiesas informācijas vakuums. Tāpēc jo nozīmīgāka bija Uzbekistānai veltītā Rīgas Diplomātiskā salona programma, kas šajās dienās pirms Gunta Ulmaņa valsts vizītes bija sarīkota Žurnālistu namā: Uzbekistānas vēstniecības darbinieki tajā iepazīstināja Latvijas žurnālistus, diplomātiskā korpusa pārstāvjus un Saeimas deputātus ar savu valsti. Kuplā skaitā bija ieradušies arī Latvijas darījuma aprindu pārstāvji. Ieskaņā Uzbekistānas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā Ibrahims Mavlonovs (Ibrokhim Mavlonov) stāstīja par savas zemes vēsturi un mūsdienu aktualitātēm. Senais Uzbekistānas valsts nosaukums Turam–Maveronhe ir arī tūkstošiem gadu senas kultūras simbols. Tāpat kā Horezmas un citu seno monarhiju nosaukumi. Ibrahims Mavlonovs atgādināja par izcilo tautas medicīnas radītāju Avicennu, uzbeku literārās valodas kopēju, dzejnieku un zinātnieku Ališeru Navoji un leģendāro Ulugbeku, Timura mazdēlu, ievērojamo astronomu, kura sensenis veiktos aprēķinus apstiprina arī mūsdienu modernā tehnika. Savukārt Muhameds Horazmi licis pamatus mūsdienu algebrai. Ibrahims Mavlonovs uzsvēra, ka nesen Parīzē plašā UNESCO konferencē svinīgi atzīmēta izcilā uzbeku tautas dēla Amira Timura 660. dzimšanas diena. Viņš minēja arī kādu līdz šim maz zināmu faktu, ka jau 14.gadsimtā Parīzē Amiram Timuram uzcelts piemineklis ar uzrakstu “Eiropas atbrīvotājam”.

Pievēršoties pašreizējām aktualitātēm, Ibrahims Mavlonovs pastāstīja, ka aizvadītie pieci gadi Uzbekistānai bijis svarīgs nacionālā valstiskuma tapšanas un jaunu, demokrātisku procesu attīstības, tāpat tirgus attiecību veidošanās laiks.

“Galvenais mūsu zemē pašlaik ir atgriešanās pie garīguma saknēm,” teica I.Mavlonovs, uzsverot savas tautas vēsturiskās atmiņas, kā arī kultūras un morāles atgūšanas aktualitāti.

Par ļoti nozīmīgu Uzbekistānas valsts vadītāji uzskata arī savas valsts integrāciju starptautiskajā sabiedrībā. I.Mavlonovs akcentēja visu cilvēcisko vērtību apgūšanas nozīmi un savas tautas nacionālo tradīciju atgūšanu.

Pēc I.Mavlonova vārdiem, Uzbekistānā valda politiska stabilitāte,kaut arī valstī dzīvo vairāk nekā simt tautu pārstāvji. “Uzbekistānai ir savs ceļš pārejā no totalitārisma uz reformām,” uzsvēra pagaidu pilnvarotais lietvedis. Viņš arī minēja Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova formulētos savas valsts attīstības pamatprincipus pašreizējā posmā: ekonomikas prioritāti pār politiku, uzsverot, ka ekonomika nedrīkst tikt ideoloģizēta; valsts aktīvu atbalstu pārejas procesam uz tirgus ekonomiku; visu procesu stingru pakļaušanu likumam; spēcīgu valsts sociālo politiku un evolūcijas procesa nozīmi valsts attīstībā — nekas šajā ceļā nedrīkst tikt sasteigts vai forsēts, visai attīstībai jānotiek pakāpeniski, pa posmiem.

Valstī izvirzīts stratēģisks uzdevums — līdz 1997.gadam nodrošināt pilnīgu neatkarību naftas un labības jomā. Jāatzīmē, ka attīstība šajā virzienā bijusi sekmīga: 1994.gadā Uzbekistāna ieveda 3,5 miljonus tonnu naftas, bet pērn — vairs tikai 750 tūkstošus tonnu. Vairāk nekā puse valsts budžeta līdzekļu tiek atvēlēta sociālajām vajadzībām. Čpaši aktuālas ir rūpes par jauno paaudzi, jo valstī apmēram puse iedzīvotāju ir jaunāki par 18 gadiem.

Ibrahims Mavlonovs tāpat atklāti pastāstīja par Uzbekistānas aktuālākajām problēmām. Svarīgākā no tām ne vien Uzbekistānā, bet visā Vidusāzijā ar vairāk nekā 60 miljoniem iedzīvotāju esot Arāla jūras problēma. Kā zināms, šī milzīgā ūdenskrātuve, nepārdomāti izmantojot Arālā ieplūstošo upju ūdeņus, padomju varas gados praktiski izsusējusi, un tagad šajā vietā izveidojušies smiltāji, no kuriem vējš paceļ gaisā un aiznes kilometriem tālu sāļu smilšu vērpetes. I.Mavlonovs izteica gandarījumu par starptautisko organizāciju izpratni, palīdzot Uzbekistānai risināt šo smago ekoloģisko problēmu. Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, pagaidu pilnvarotais lietvedis pastāstīja, ka zinātnieku vidū pastāvot arī viedoklis par Arāla jūras atjaunošanas iespējamību. Taču šāds projekts būtu nereāli dārgs, tāpēc pagaidām Uzbekistānas valsts institūciju darbs galvenokārt veltīts bīstamo vēju mazināšanai ar īpašiem koku stādījumiem, kā arī lauku apūdeņošanas sistēmas pārveidošanai.

Uzbekistānas valdība daudz pūļu veltī tam, lai padarītu brīvi konvertējamu savu nacionālo valūtu. Pagājušajā gadā valsts ekonomiskie rādītāji bijuši visai apmierinoši — budžeta deficīts bijis trīs procenti, bet inflācija — divi procenti. Uzbekistāna daudz dara, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Pēdējos četros gados valstī uzceltas divas lielas autorūpnīcas. Viena no tām sadarbībā ar pasaulslaveno koncernu “Mercedes Benz”. Lieli kapitālieguldījumi tiek izdarīti kokvilnas pārstrādes rūpniecībā, Uzbekistāna, kā zināms, ir trešajā vietā pasaulē kokvilnas ražošanas un ceturtajā vietā tās pārstrādes ziņā. Ārzemju firmas tagad Uzbekistānā izstrādā arī naftas pārstrādes sistēmu.

Ārvalstu investīciju piesaistīšanā Uzbekistāna aktīvi izmanto savu diplomātisko dienestu. Pašlaik Uzbekistānai ir 25 diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs, un diplomātiskais dienests tiek orientēts galvenokārt uz valsts ekonomisko interešu sekmēšanu. Savukārt Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā ir vairāk nekā 40 ārvalstu pārstāvniecības.

I.Mavlonovs uzsvēra, ka pēc Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova pērnā gada vizītes Latvijā mūsu valstis noslēgušas daudzus nozīmīgus dokumentus sadarbības tiesiskā pamata radīšanai. “Domāju, ka arī pēc Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes tiks parakstīta svarīga dokumentu pakete, kas dos jaunus impulsus mūsu sadarbībai,” viņš sacīja.

Atbildot uz žurnālistu un biznesmeņu jautājumiem, I.Mavlonovs teica, ka Latvija Uzbekistānu interesē galvenokārt kā ērts tranzīta koridors ceļā uz Rietumeiropu. Uzbeku diplomāts uzsvēra, ka viņa valstī visai augstā cieņā ir daudzi Latvijas ražojumi, īpaši mēbeles, zivju produkti un elektropreces.

Žurnālistus interesēja, vai Uzbekistānā pastāv bezdarbs un citas ar tirgus ekonomiku saistītās problēmas. I.Mavlonova atbilde bija apstiprinoša. Taču Uzbekistānas īpatnība esot tā, ka vairāk nekā 60 procenti cilvēku dzīvo laukos. Līdz ar to, risinot nodarbinātības problēmu, laukos tiek sekmēta mazo kokvilnas pārstrādes, tepiķu ražošanas un līdzīgu uzņēmumu attīstība.

Uzbekistānas pilnvarotais lietvedis pārsteidza klātesošos ar oficiālajiem datiem, kas raksturo kriminogēno situāciju valstī. Gada laikā uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju tiekot izdarīti tikai 30 noziegumi. Jo lielāks bija klātesošo pārsteigums par Uzbekistānas bargajiem likumiem. Piemēram, automašīnu zaglim varot piespriest desmit un pat piecpadsmit gadus ieslodzījumā.

Pateicoties I.Mavlonovam par vērtīgo informāciju, Saeimas deputāts un Saeimas sadarbības grupas “Latvija — Uzbekistāna” pārstāvis Juris Vidiņš novēlēja Uzbekistānas valstij sekmīgi tikt vaļā no “lielā brāļa sindroma”, kas ilgus gadus nomācis visas tautas PSRS sastāvā, un sekmīgi īstenot savu ekonomisko un demokrātisko attīstības ceļu. Uzsverot, ka nav “lielo brāļu” un “mazo brāļu”, Saeimas deputāts Juris Vidiņš teica: “Mēs visi esam brāļi.”

Oficiālās valsts vizītes laikā, 1995.gada 6. un 7. jūnija, Rīgā: Uzbekistānas prezidents Islams Karimovs un Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Pievēršoties pašreizējām aktualitātēm, Ibrahims Mavlonovs pastāstīja, ka aizvadītie pieci gadi Uzbekistānai bijis svarīgs nacionālā valstiskuma tapšanas un jaunu, demokrātisku procesu attīstības, tāpat tirgus attiecību veidošanās laiks.

“Galvenais mūsu zemē pašlaik ir atgriešanās pie garīguma saknēm,” teica I.Mavlonovs, uzsverot savas tautas vēsturiskās atmiņas, kā arī kultūras un morāles atgūšanas aktualitāti.

Par ļoti nozīmīgu Uzbekistānas valsts vadītāji uzskata arī savas valsts integrāciju starptautiskajā sabiedrībā. I.Mavlonovs akcentēja visu cilvēcisko vērtību apgūšanas nozīmi un savas tautas nacionālo tradīciju atgūšanu.

Pēc I.Mavlonova vārdiem, Uzbekistānā valda politiska stabilitāte,kaut arī valstī dzīvo vairāk nekā simt tautu pārstāvji. “Uzbekistānai ir savs ceļš pārejā no totalitārisma uz reformām,” uzsvēra pagaidu pilnvarotais lietvedis. Viņš arī minēja Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova formulētos savas valsts attīstības pamatprincipus pašreizējā posmā: ekonomikas prioritāti pār politiku, uzsverot, ka ekonomika nedrīkst tikt ideoloģizēta; valsts aktīvu atbalstu pārejas procesam uz tirgus ekonomiku; visu procesu stingru pakļaušanu likumam; spēcīgu valsts sociālo politiku un evolūcijas procesa nozīmi valsts attīstībā — nekas šajā ceļā nedrīkst tikt sasteigts vai forsēts, visai attīstībai jānotiek pakāpeniski, pa posmiem.

Valstī izvirzīts stratēģisks uzdevums — līdz 1997.gadam nodrošināt pilnīgu neatkarību naftas un labības jomā. Jāatzīmē, ka attīstība šajā virzienā bijusi sekmīga: 1994.gadā Uzbekistāna ieveda 3,5 miljonus tonnu naftas, bet pērn — vairs tikai 750 tūkstošus tonnu. Vairāk nekā puse valsts budžeta līdzekļu tiek atvēlēta sociālajām vajadzībām. Čpaši aktuālas ir rūpes par jauno paaudzi, jo valstī apmēram puse iedzīvotāju ir jaunāki par 18 gadiem.

Ibrahims Mavlonovs tāpat atklāti pastāstīja par Uzbekistānas aktuālākajām problēmām. Svarīgākā no tām ne vien Uzbekistānā, bet visā Vidusāzijā ar vairāk nekā 60 miljoniem iedzīvotāju esot Arāla jūras problēma. Kā zināms, šī milzīgā ūdenskrātuve, nepārdomāti izmantojot Arālā ieplūstošo upju ūdeņus, padomju varas gados praktiski izsusējusi, un tagad šajā vietā izveidojušies smiltāji, no kuriem vējš paceļ gaisā un aiznes kilometriem tālu sāļu smilšu vērpetes. I.Mavlonovs izteica gandarījumu par starptautisko organizāciju izpratni, palīdzot Uzbekistānai risināt šo smago ekoloģisko problēmu. Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, pagaidu pilnvarotais lietvedis pastāstīja, ka zinātnieku vidū pastāvot arī viedoklis par Arāla jūras atjaunošanas iespējamību. Taču šāds projekts būtu nereāli dārgs, tāpēc pagaidām Uzbekistānas valsts institūciju darbs galvenokārt veltīts bīstamo vēju mazināšanai ar īpašiem koku stādījumiem, kā arī lauku apūdeņošanas sistēmas pārveidošanai.

Uzbekistānas valdība daudz pūļu veltī tam, lai padarītu brīvi konvertējamu savu nacionālo valūtu. Pagājušajā gadā valsts ekonomiskie rādītāji bijuši visai apmierinoši — budžeta deficīts bijis trīs procenti, bet inflācija — divi procenti. Uzbekistāna daudz dara, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Pēdējos četros gados valstī uzceltas divas lielas autorūpnīcas. Viena no tām sadarbībā ar pasaulslaveno koncernu “Mercedes Benz”. Lieli kapitālieguldījumi tiek izdarīti kokvilnas pārstrādes rūpniecībā, Uzbekistāna, kā zināms, ir trešajā vietā pasaulē kokvilnas ražošanas un ceturtajā vietā tās pārstrādes ziņā. Ārzemju firmas tagad Uzbekistānā izstrādā arī naftas pārstrādes sistēmu.

Ārvalstu investīciju piesaistīšanā Uzbekistāna aktīvi izmanto savu diplomātisko dienestu. Pašlaik Uzbekistānai ir 25 diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs, un diplomātiskais dienests tiek orientēts galvenokārt uz valsts ekonomisko interešu sekmēšanu. Savukārt Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā ir vairāk nekā 40 ārvalstu pārstāvniecības.

I.Mavlonovs uzsvēra, ka pēc Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova pērnā gada vizītes Latvijā mūsu valstis noslēgušas daudzus nozīmīgus dokumentus sadarbības tiesiskā pamata radīšanai. “Domāju, ka arī pēc Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes tiks parakstīta svarīga dokumentu pakete, kas dos jaunus impulsus mūsu sadarbībai,” viņš sacīja.

Atbildot uz žurnālistu un biznesmeņu jautājumiem, I.Mavlonovs teica, ka Latvija Uzbekistānu interesē galvenokārt kā ērts tranzīta koridors ceļā uz Rietumeiropu. Uzbeku diplomāts uzsvēra, ka viņa valstī visai augstā cieņā ir daudzi Latvijas ražojumi, īpaši mēbeles, zivju produkti un elektropreces.

Žurnālistus interesēja, vai Uzbekistānā pastāv bezdarbs un citas ar tirgus ekonomiku saistītās problēmas. I.Mavlonova atbilde bija apstiprinoša. Taču Uzbekistānas īpatnība esot tā, ka vairāk nekā 60 procenti cilvēku dzīvo laukos. Līdz ar to, risinot nodarbinātības problēmu, laukos tiek sekmēta mazo kokvilnas pārstrādes, tepiķu ražošanas un līdzīgu uzņēmumu attīstība.

Uzbekistānas pilnvarotais lietvedis pārsteidza klātesošos ar oficiālajiem datiem, kas raksturo kriminogēno situāciju valstī. Gada laikā uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju tiekot izdarīti tikai 30 noziegumi. Jo lielāks bija klātesošo pārsteigums par Uzbekistānas bargajiem likumiem. Piemēram, automašīnu zaglim varot piespriest desmit un pat piecpadsmit gadus ieslodzījumā.

Pateicoties I.Mavlonovam par vērtīgo informāciju, Saeimas deputāts un Saeimas sadarbības grupas “Latvija — Uzbekistāna” pārstāvis Juris Vidiņš novēlēja Uzbekistānas valstij sekmīgi tikt vaļā no “lielā brāļa sindroma”, kas ilgus gadus nomācis visas tautas PSRS sastāvā, un sekmīgi īstenot savu ekonomisko un demokrātisko attīstības ceļu. Uzsverot, ka nav “lielo brāļu” un “mazo brāļu”, Saeimas deputāts Juris Vidiņš teica: “Mēs visi esam brāļi.”

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"