Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

Izdarīt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 43. nr.; 2011, 52., 85. nr.; 2013, 128., 187. nr.; 2014, 92. nr.; 2015, 248. nr.; 2016, 108., 241. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) ar maksājumu kontu saistīts pakalpojums — pakalpojums, kas ir saistīts ar maksājumu konta atvēršanu, izmantošanu un slēgšanu, tai skaitā maksājuma pakalpojums un maksājums, kas nolūkā nodot naudu saņēmēja rīcībā veikts, pamatojoties uz kādu no maksājumu pakalpojumu sniedzējam adresētiem šā likuma 3. panta 6. punkta "a", "b", "c", "d", "e", "f" un "g" apakšpunktā minētajiem dokumentiem, kā arī pārsnieguma kredīts un pārsniegšanas iespēja;";

papildināt pantu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7¹) Eiropas Savienības rezidents — Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kā arī persona, kurai ir tiesības uzturēties Latvijā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tai skaitā persona, kas ir patvēruma meklētājs vai bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvusi persona, — arī tad, ja persona nav deklarējusi savu dzīvesvietu Latvijā;";

papildināt pantu ar 18.¹ punktu šādā redakcijā:

"18¹) kredīta pārvedums — maksājuma pakalpojums, kura rezultātā vienu vai vairākas reizes tiek papildināts saņēmēja maksājumu konts (no maksātāja maksājumu konta), pamatojoties uz maksātāja sniegtu maksājuma rīkojumu, kuru izpilda maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas ir maksātāja maksājumu konta turētājs;";

papildināt pantu ar 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un 37. punktu šādā redakcijā:

"29) kontu maiņas pakalpojums (turpmāk arī — kontu maiņa) — darbība, ar kuru pēc patērētāja (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē; turpmāk — patērētājs) lūguma viens maksājumu pakalpojumu sniedzējs otram vai nu nodod informāciju par visiem vai dažiem regulārā maksājuma rīkojumiem attiecībā uz kredīta pārvedumu veikšanu, periodiskiem tiešā debeta maksājumiem un periodiskiem ienākošajiem kredīta pārvedumiem, kas tiek veikti maksājumu kontā, vai pārved jebkādu maksājumu konta pozitīvo atlikumu no viena maksājumu konta uz otru, vai arī izpilda abas šīs darbības, slēdzot vai neslēdzot iepriekšējo maksājumu kontu;

30) nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nodod informāciju, kas nepieciešama kontu maiņai;

31) saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kuram tiek nodota informācija, kas nepieciešama kontu maiņai;

32) pakalpojuma maksa (turpmāk arī — maksa) — visas maksas, komisijas maksas un līgumsodi, ko maksājumu pakalpojumu saņēmējs maksā maksājumu pakalpojumu sniedzējam par maksājuma pakalpojumu vai ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu;

33) regulārā maksājuma rīkojums — maksātāja maksājuma rīkojums maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas ir maksātāja maksājumu konta turētājs, veikt kredīta pārvedumus ar regulāriem intervāliem vai iepriekš noteiktos datumos;

34) pārsnieguma kredīts — tāds līgumā noteikts ar maksājumu kontu saistīts pakalpojums, saskaņā ar kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs patērētājam piešķir iespēju izmantot naudas līdzekļus, kas pārsniedz patērētāja maksājumu kontā esošo naudas līdzekļu atlikumu;

35) pārsniegšanas iespēja — ar maksājumu kontu saistīts pakalpojums, kas izpaužas kā noslēgtā līguma ietvaros patērētājam piedāvātā iespēja izmantot naudas līdzekļus, kas pārsniedz patērētāja maksājumu kontā esošo naudas līdzekļu atlikumu vai nolīgto pārsnieguma kredītu, ja tam klusējot piekritis maksājumu pakalpojumu sniedzējs;

36) naudas līdzekļi (turpmāk — nauda) — banknotes un monētas, bezskaidra nauda un elektroniskā nauda;

37) inovatīvs pakalpojums elektronisko maksājumu jomā — Latvijas mērogā jauns vai būtiski uzlabots elektroniskā maksājuma vai elektroniskās naudas pakalpojums."

2. 2. pantā:

papildināt pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2²) Šis likums nosaka pasākumus, kas nodrošina pakalpojuma maksas pārredzamību un salīdzināmību maksājuma pakalpojuma izmantotājam — patērētājam, patērētāju maksājumu kontu maiņas principus un kārtību, kādā patērētāji var atvērt un izmantot maksājumu kontu ar pamatfunkcijām (turpmāk — pamatkonts).";

izslēgt trešajā daļā skaitli "57.";

papildināt pantu ar piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šā likuma 58.¹, 60.¹, 60.², 60.³ pantu un 75.³ panta ceturto daļu piemēro darījumu tiesiskajās attiecībās ar patērētāju. Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs nav patērētājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vienoties par atsevišķu šā likuma VII, VIII un IX nodaļas noteikumu nepiemērošanu savās darījumu tiesiskajās attiecībās.

(6) Šā likuma 46.¹ panta noteikumi neattiecas uz krājaizdevu sabiedrībām.

(7) Šā likuma 46.¹, 58.¹, 60.¹, 60.², 60.³ pants, IX¹ un XIII¹ nodaļa neattiecas uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nepiedāvā patērētājiem ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus.

(8) Šā likuma 44.¹, 44.³, 46.¹, 58.¹, 60.¹, 60.², 60.³ pantu un IX¹ nodaļu nepiemēro tādiem kontiem, kurus fiziskā vai juridiskā persona atver elektroniskās naudas iestādes izveidotā un uzturētā slēgtā sistēmā un kurus attiecīgā persona var izmantot elektroniskās naudas emisijas un atpirkšanas darījumu uzskaitei, kā arī tādu maksājumu ar elektronisko naudu uzskaitei, kuri tiek veikti tikai elektroniskās naudas iestādes slēgtajā sistēmā (turpmāk — elektroniskās naudas konts)."

3. Izteikt 3. panta 10. punktu šādā redakcijā:

"10) pakalpojumiem, kuros konkrētu maksājuma instrumentu preces vai pakalpojuma pirkšanai izmanto:

a) attiecībā uz ļoti ierobežotu preču vai pakalpojumu klāstu,

b) tikai maksājuma instrumenta izlaidēja atrašanās vietā (telpās),

c) ierobežotā un slēgtā tādu preču pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju tīklā, kuriem ar maksājuma instrumenta izlaidēju ir tieši noslēgts komerciāls līgums,

d) pie piegādātājiem Latvijas teritorijā, kuriem ir komerciāla vienošanās ar maksājuma instrumenta izlaidēju, ja maksājuma instrumentu izlaiž valsts vai pašvaldības iestāde vai publiskas personas kapitālsabiedrība sociāliem mērķiem tiesību aktos noteiktos gadījumos."

4. Izslēgt 13. panta piekto daļu.

5. Papildināt likumu ar 39.¹ pantu šādā redakcijā:

"39.¹ pants. Persona, kura vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas pakalpojumus, maksā Komisijai:

1) par reģistrācijai iestāžu reģistrā šā likuma 5. vai 5.¹ pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu — 2500 euro;

2) par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes licences saņemšanai šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu — 5000 euro;

3) par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes licences saņemšanai šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja persona jau ir reģistrēta iestāžu reģistrā, — 4000 euro;

4) par reģistrācijai iestāžu reģistrā šā likuma 5. vai 5.¹ pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu vai par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes licences saņemšanai šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja persona plāno piedāvāt inovatīvu pakalpojumu elektronisko maksājumu jomā, — 450 euro."

6. 40. pantā:

izteikt pirmo un 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1) Maksājumu iestāde, kas saņēmusi Komisijas licenci, Komisijas darbības finansēšanai maksā 7000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu, gadā, bet kopējā iestādes maksa Komisijas darbības finansēšanai nepārsniedz 100 000 euro gadā.

(1¹) Elektroniskās naudas iestāde, kas saņēmusi Komisijas licenci, Komisijas darbības finansēšanai maksā 7000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar elektroniskās naudas iestādes pakalpojumu sniegšanu, gadā, bet kopējā iestādes maksa Komisijas darbības finansēšanai nepārsniedz 100 000 euro gadā.";

izslēgt 1.² daļu;

papildināt pantu ar 1.³ daļu šādā redakcijā:

"(1³) Ja iestāde piedāvā vienīgi inovatīvu pakalpojumu elektronisko maksājumu jomā, tā Komisijas darbības finansēšanai maksā 1000 euro gadā turpmākos trīs gadus no dienas, kad saņemta licence iestādes darbībai.";

izslēgt otrajā un trešajā daļā vārdu un skaitli "un 1.²".

7. 40.¹ pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Maksājumu iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5. panta noteikumiem nav nepieciešama licence, pēc tās reģistrācijas šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā Komisijas darbības finansēšanai maksā:

1) 1000 euro gadā, ja plāno sniegt tikai bezkonta naudas pārveduma pakalpojumus, un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu, gadā, bet kopējā iestādes maksa Komisijas darbības finansēšanai nepārsniedz 100 000 euro gadā;

2) 3000 euro gadā, ja plāno sniegt jebkuru no šā likuma 1. panta 1. punkta "a", "b", "c", "e" vai "g" apakšpunktā minētajiem maksājumu pakalpojumiem, un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu, gadā, bet kopējā iestādes maksa Komisijas darbības finansēšanai nepārsniedz 100 000 euro gadā.

(2) Elektroniskās naudas iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5.¹ panta noteikumiem nav nepieciešama licence, pēc tās reģistrācijas šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā Komisijas darbības finansēšanai maksā:

1) 1000 euro gadā, ja neplāno sniegt maksājumu pakalpojumus, un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar elektroniskās naudas iestādes pakalpojumu sniegšanu, gadā, bet kopējā iestādes maksa Komisijas darbības finansēšanai nepārsniedz 100 000 euro gadā;

2) 4000 euro gadā, ja plāno sniegt arī maksājumu pakalpojumus, un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar elektroniskās naudas iestādes pakalpojumu sniegšanu, gadā, bet kopējā iestādes maksa Komisijas darbības finansēšanai nepārsniedz 100 000 euro gadā.";

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ja iestāde piedāvā vienīgi inovatīvu pakalpojumu elektronisko maksājumu jomā, tā Komisijas darbības finansēšanai maksā 1000 euro gadā turpmākos trīs gadus no dienas, kad iestāde reģistrēta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā iestāžu reģistrā.";

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "un trešajā";

aizstāt piektajā daļā skaitli "426" ar skaitli "1000" un papildināt daļu ar vārdiem un skaitli "veicot maksājumus līdz nākamā gada 30. janvārim";

izslēgt sestajā daļā vārdu "trešajā".

8. 45. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Komisija savā mājaslapā internetā publicē informāciju par Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidotu tīmekļvietni, kurā patērētājiem iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteikto maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

9. Papildināt likumu ar 46.¹ pantu šādā redakcijā:

"46.¹ pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus, reizi gadā iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram aktuālo informāciju par šā likuma 60.¹ panta otrajā daļā minēto pakalpojumu maksu. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzēja iepriekš sniegtajā informācijā ir veiktas izmaiņas, maksājumu pakalpojumu sniedzējs par tām paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram šā panta otrajā daļā minētajos noteikumos paredzētajā termiņā.

(2) Ministru kabinets nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības centram saskaņā ar šā panta pirmo daļu sniedzamās informācijas apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņus un formu."

10. Papildināt likumu ar 50.¹ pantu šādā redakcijā:

"50.¹ pants. (1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Banku iestādi, lai nodrošinātu tūlītēju apmaiņu ar informāciju par Latvijā licencēto un reģistrēto maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbību.

(2) Komisija, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām vai Eiropas Banku iestādei informāciju par Latvijā licencētajiem un reģistrētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz šajā likumā minētos pakalpojumus, ja šāda informācija nepieciešama uzraudzības institūciju pienākumu veikšanai. Komisijai ir tiesības norādīt, ka minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Komisijas rakstveida piekrišanu.

(3) Komisijai ir tiesības ar lēmumu atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai sadarbību pārbaužu vai citu uzraudzības darbību veikšanā vai šā panta otrajā daļā noteiktās informācijas apmaiņā, ja:

1) šāda pārbaude uz vietas, cita uzraudzības darbība vai informācijas apmaiņa var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas valsts suverenitāti, drošību vai sabiedrisko kārtību;

2) Latvijā par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau ir uzsākts tiesvedības process;

3) par to pašu pārkāpumu un attiecībā uz tām pašām personām jau ir stājies spēkā tiesas spriedums.

(4) Komisija attiecīgi informē sadarbības pieprasījumu iesniegušo dalībvalsts uzraudzības institūciju par atteikumu un tā iemesliem."

11. Izteikt 56. pantu šādā redakcijā:

"56. pants. (1) Ja Komisija konstatē, ka maksājumu sistēma, maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai elektroniskās naudas iestāde neievēro šā likuma prasības, Komisijas izdotos normatīvos noteikumus vai Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvos aktus maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā, tā, pieņemot lēmumu, ir tiesīga īstenot un piemērot:

1) vienu vai vairākus šādus uzraudzības pasākumus:

a) pieprasīt, lai persona, kas ir atbildīga par maksājumu sistēmas darbību, maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai elektroniskās naudas iestāde nekavējoties veic pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu darbības neatbilstību normatīvajiem aktiem, un iesniedz Komisijai tās noteiktajā termiņā rīcības plānu,

b) dot personai, kas ir atbildīga par maksājumu sistēmas darbību, maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas iestādes pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem rakstveida rīkojumus, kas nepieciešami, lai ierobežotu vai apturētu maksājumu sistēmas, maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas iestādes darbību, kura apdraud vai var apdraudēt to stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju,

c) noteikt ierobežojumus maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas iestādes darbībai, tai skaitā daļēji vai pilnīgi apturēt maksājumu pakalpojumu sniegšanu,

d) daļēji vai pilnīgi apturēt elektroniskās naudas emisiju elektroniskās naudas iestādei;

2) vienu vai vairākas šādas sankcijas:

a) izteikt personai, kas ir atbildīga par maksājumu sistēmas darbību, maksājumu pakalpojumu sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei vai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai brīdinājumu,

b) uzlikt par pienākumu personas, kas ir atbildīga par maksājumu sistēmas darbību, maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas iestādes akcionāru sapulcei, dalībnieku sapulcei, padomei vai valdei atsaukt no amata valdes vai padomes locekli, personu, kas ir tieši atbildīga par iestādes maksājumu pakalpojumu darbības vai elektroniskās naudas emisijas pārvaldību, personu, kas ir atbildīga par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi, vai prokūristu,

c) uzlikt juridiskajai personai vai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz 142 300 euro par šajā likumā vai Komisijas izdotajos normatīvajos noteikumos, vai Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā noteikto prasību pārkāpumiem.

(2) Par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā attiecībā uz klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanu par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, informācijas sniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmas izveidi, informācijas glabāšanu un dzēšanu vai normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz starptautiskajām vai nacionālajām sankcijām, kas nosaka finanšu ierobežojumus, Komisija ir tiesīga:

1) uzlikt iestādei soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējiem pieejamiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi akcionāru vai dalībnieku sapulce. Ja 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, kas pieejami saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā noteikto, ir mazāk par pieciem miljoniem euro, Komisija ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz pieciem miljoniem euro. Ja iestāde ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstoši ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un pēdējiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātes sabiedrības vadības struktūra;

2) uzlikt amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā bija atbildīga par noteiktas darbības veikšanu iestādes uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz pieciem miljoniem euro.

(3) Ja Komisija, pamatojoties uz šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, ir izdevusi administratīvo aktu, izņemot lēmumu par soda naudas uzlikšanu, šā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Komisija informāciju par personai saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem ievieto savā mājaslapā internetā, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Komisijas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu, pieņemto nolēmumu un tā pārsūdzēšanu.

(5) Komisija šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(6) Ja paredzams, ka šā panta piektajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laika posmā var beigties, šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šādu laika posmu.

(7) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Komisijas mājaslapā internetā ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas."

12. Izslēgt 57. pantu.

13. Papildināt likumu ar 58.¹ pantu šādā redakcijā:

"58.¹ pants. (1) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piedāvā atvērt maksājumu kontu kā daļu no komplekta kopā ar citu pakalpojumu, kas nav saistīts ar maksājumu kontu, tas informē patērētāju par to, kāda ir atsevišķā katra komplektā iekļautā pakalpojuma maksa. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē patērētāju par to, vai maksājumu kontu ir iespējams atvērt arī atsevišķi.

(2) Ja viens vai vairāki pakalpojumi tiek piedāvāti kā ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu komplekta sastāvdaļas, maksājumu pakalpojumu sniedzējs informācijā par piemērojamo maksu norāda maksu par visu komplektu, kā arī atsevišķo maksu par katru tajā ietilpstošo pakalpojumu.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez maksas sniedz šajā pantā paredzēto informāciju tā klientu apkalpošanas telpās vai mājaslapā internetā, kā arī — pēc pieprasījuma — papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju."

14. Papildināt likumu ar 60.¹, 60.² un 60.³ pantu šādā redakcijā:

"60.¹ pants. (1) Komisija izdod normatīvos noteikumus, kas nosaka Latvijas Republikas teritorijā patērētāju plaši izmantoto ar maksājumu kontu saistīto pakalpojumu (turpmāk — patērētāju biežāk izmantojamie pakalpojumi) standartizēto terminu sarakstu un terminu definīcijas (turpmāk — standartizēto terminu saraksts). Komisija reizi četros gados novērtē un, ja nepieciešams, aktualizē standartizēto terminu sarakstu.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz patērētājam informāciju par maksu, ko tas piemēro patērētāju biežāk izmantojamiem pakalpojumiem (turpmāk — pakalpojumu cenrādis). Komisija nosaka minimālās prasības attiecībā uz pakalpojumu cenrāža saturu un formu.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var papildināt pakalpojumu cenrādi un standartizēto terminu sarakstu ar informāciju par citiem tā piedāvātajiem ar maksājumu kontu saistītiem pakalpojumiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs tā klientu apkalpošanas telpās vai mājaslapā internetā nodrošina patērētājam brīvu pieeju minētajiem dokumentiem. Patērētājam ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt minētos dokumentus papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju.

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs laikus pirms standartlīguma par maksājumu kontu noslēgšanas nodrošina patērētāju ar šā panta trešajā daļā minēto informāciju valsts valodā vai citā valodā, par kuru puses ir vienojušās.

(5) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos pienākumus var izpildīt, arī sniedzot patērētājam cenrādi kopā ar standartlīguma projektu, ja netiek pārkāptas atbilstoši šā panta otrajai daļai noteiktās Komisijas prasības.

60.² pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs vismaz reizi gadā, izmantojot saziņas līdzekli (veidu), par kuru puses ir vienojušās, bez maksas saskaņā ar šā panta otro daļu sniedz patērētājam pārskatu par tiem pakalpojumiem piemēroto maksu, kuri ir saistīti ar maksājumu kontu.

(2) Komisija nosaka minimālās prasības attiecībā uz pārskata par pakalpojumiem piemēroto maksu (turpmāk — pakalpojumu maksas pārskats) saturu, formu un sniegšanas veidu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sniegt pakalpojumu maksas pārskatu kopā ar citu patērētājam sniedzamo informāciju par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu, ja netiek pārkāptas atbilstoši šai daļai noteiktās Komisijas prasības.

60.³ pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs patērētājam paredzētajā līgumā un jebkādas citas informācijas sniegšanā izmanto standartizētos terminus, ko Komisija noteikusi saskaņā ar šā likuma 60.¹ panta pirmo daļu.

(2) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzēja izmantotais zīmolvārds, kas apzīmē sniegto pakalpojumu, ir nepārprotami sasaistāms ar attiecīgu standartizētajā terminu sarakstā ietvertu pakalpojumu, to var izmantot patērētājam paredzētajā līgumā un jebkādas citas informācijas sniegšanā.

(3) Pakalpojumu cenrādī un pakalpojumu maksas pārskatā maksājumu pakalpojumu sniedzējs var papildus standartizētajiem terminiem izmantot zīmolvārdus kā attiecīgo pakalpojumu papildu apzīmējumus."

15. Izslēgt 62.¹ panta sestajā daļā, 76. pantā un 87. panta sestajā daļā vārdus "Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē".

16. Papildināt likumu ar IX¹ nodaļu šādā redakcijā:

"IX¹ nodaļa
Maksājumu kontu maiņa

75.¹ pants. Šī nodaļa attiecas uz maksājumu kontiem, kas atvērti maksājuma pakalpojuma izmantotājam — patērētājam — pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuru komercdarbības veikšanas vieta ir Latvija.

75.² pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz kontu maiņas pakalpojumu šajā likumā un šā panta otrajā daļā minētajos normatīvajos noteikumos paredzētajā kārtībā, ja nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs un saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus Latvijā un abi maksājumu konti ir euro valūtā.

(2) Komisija izdod normatīvos noteikumus, kuros nosaka kontu maiņas pakalpojuma sniegšanas kārtību, tai skaitā kontu maiņas pieprasījuma saturu un formu.

(3) Patērētājs iesniedz kontu maiņas pieprasījumu saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, pie kura tas atver vai tur maksājumu kontu. Patērētāja kontu maiņas pieprasījums ietver patērētāja piekrišanu tam, ka ziņas par patērētāju, viņa maksājumu kontu un tajā veiktajiem darījumiem tiks sniegtas kontu maiņā iesaistītajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam un tiks izmantotas ar kontu maiņu saistītajām darbībām.

(4) Maksājumu kontu maiņas ietvaros nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nedrīkst bloķēt maksājuma instrumentus pirms patērētāja pieprasījumā norādītā datuma, izņemot šā likuma 81. panta otrajā daļā minētos gadījumus.

75.³ pants. (1) Nododošais un saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez maksas sniedz patērētājam savā rīcībā esošo informāciju par viņa iesniegtajiem spēkā esošajiem regulāro maksājumu rīkojumiem un tiešā debeta maksājumiem patērētāja maksājumu kontā.

(2) Nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez maksas sniedz saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam informāciju, ko tas atbilstoši šā likuma 75.² panta otrajā daļā minētajiem Komisijas normatīvajiem noteikumiem ir pieprasījis kontu maiņas pakalpojuma ietvaros.

(3) Slēdzot maksājuma pakalpojuma izmantotāja maksājumu kontu, nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ņem vērā šā likuma 67. panta otrās un ceturtās daļas noteikumus.

(4) Ja patērētājs izmanto kontu maiņas pakalpojumu un lūdz maksājumu konta slēgšanu, nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs izbeidz standartlīgumu un slēdz maksājumu kontu patērētāja pieprasījumā norādītajā datumā, ja ir nokārtotas visas no maksājumu konta izmantošanas izrietošās saistības un ir pabeigtas pārējās pieprasījumā norādītās darbības. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē patērētāju, ja patērētāja neizpildītas saistības neļauj izbeigt standartlīgumu vai slēgt maksājumu kontu.

(5) Ja ir paredzēts, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājs maksās par kontu maiņas pakalpojumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma maksu nosaka samērīgu ar pakalpojuma faktiskajām izmaksām, ievērojot šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus.

75.⁴ pants. Kontu maiņas pakalpojuma sniegšanā iesaistītais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam nekavējoties atlīdzina jebkurus finansiālos zaudējumus, kas radušies tieši tāpēc, ka minētais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav izpildījis ar kontu maiņas pakalpojumu saistītos pienākumus vai kavējis šo pienākumu izpildi.

75.⁵ pants. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam pēc tā pieprasījuma papīra formā vai uz cita pastāvīga informācijas nesēja, kā arī pastāvīgi savās klientu apkalpošanas telpās un savā mājaslapā internetā bez maksas sniedz šādu informāciju par kontu maiņas pakalpojuma nodrošināšanu:

1) nododošā un saņemošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzdevumi katrā kontu maiņas pakalpojuma posmā atbilstoši Komisijas normatīvajos noteikumos noteiktajam;

2) katra posma izpildei paredzētais laiks;

3) maksa par kontu maiņas pakalpojumu, ja tāda ir paredzēta;

4) ziņas, ko attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs pieprasīs no maksājuma pakalpojuma izmantotāja;

5) ārpustiesas strīdu izskatīšanas kārtība saskaņā ar šā likuma 105. un 106. pantu;

6) informācija par to, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir Noguldījumu garantiju fonda dalībnieks.

75.⁶ pants. (1) Ja patērētājs vēlas atvērt maksājumu kontu pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kas atrodas citā dalībvalstī, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura patērētājam ir maksājumu konts Latvijā, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas veic šādas darbības:

1) sniedz patērētājam sarakstu, kurā norādīti visi spēkā esošie regulārā maksājuma rīkojumi un debitoru virzīti tiešā debeta maksājumi, ja tādi ir, un pieejamo informāciju par periodiski ienākošajiem kredīta pārvedumiem un kreditoru virzītiem tiešā debeta maksājumiem, kas izpildīti patērētāja maksājumu kontā iepriekšējo 13 mēnešu laikā;

2) pārskaita jebkādu pozitīvu atlikumu, kas ir patērētāja maksājumu kontā, uz maksājumu kontu, ko tas atvēris vai tur pie jaunā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, ja patērētāja pieprasījumā ir ietverti visi dati, kas ļauj identificēt jauno maksājumu pakalpojumu sniedzēju un patērētāja maksājumu kontu;

3) slēdz patērētāja maksājumu kontu.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura patērētājam ir maksājumu konts, veic šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētās darbības datumā, ko norādījis patērētājs un kas ir vismaz sešas darba dienas pēc tam, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņēmis patērētāja pieprasījumu, ja tam nav neizpildītu no maksājumu konta izmantošanas izrietošu saistību un ja puses nav vienojušās citādi. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē patērētāju, ja tam ir neizpildītas no maksājumu konta izmantošanas izrietošas saistības, kas neļauj slēgt maksājumu kontu.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura patērētājam ir maksājumu konts, veic šā panta pirmās daļas 1. un 3. punktā minētās darbības bez maksas. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto informāciju nevis standartlīgumā noteiktajā saziņas valodā, bet citā valodā, tas ir tiesīgs piemērot maksu par dokumentu sagatavošanu citā valodā."

17. Papildināt likumu ar XIII¹ nodaļu šādā redakcijā:

"XIII¹ nodaļa
Patērētāja pamatkonts

97.¹ pants. Šī nodaļa attiecas uz kredītiestādēm, kas Latvijā sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus Eiropas Savienības rezidentiem — patērētājiem —, un nosaka kārtību, kādā kredītiestādes Eiropas Savienības rezidentam piedāvā atvērt un izmantot pamatkontu.

97.² pants. (1) Šā likuma 97.¹ pantā minētajai kredītiestādei ir pienākums piedāvāt arī pamatkontu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(2) Patērētājam, kas ir Eiropas Savienības rezidents, arī personai, kurai nav uzturēšanās atļaujas, bet kuras izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama, ir tiesības atvērt un izmantot pamatkontu kredītiestādēs, kuras veic komercdarbību Latvijā un to piedāvā, ja vien šādas tiesības nav ierobežotas saskaņā ar šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto.

(3) Kredītiestāde piedāvā pamatkontu bez tādiem papildu nosacījumiem kā papildu pakalpojumu saņemšana vai kredītiestādes akciju iegāde, ja vien kredītiestādes akciju iegādes nosacījums nav attiecināms uz visiem kredītiestādes klientiem.

(4) Patērētājs, kas vēlas atvērt pamatkontu, iesniedz kredītiestādei pieteikumu. Pieteikumam pievieno:

1) parakstītu apliecinājumu par to, ka nav atvēris maksājumu kontu, kas nodrošinātu šā likuma 97.³ pantā minētos pakalpojumus, citā kredītiestādē, kura sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā;

2) citu pamatkonta atvēršanai nepieciešamo kredītiestādes pieprasīto informāciju.

(5) Kredītiestāde 10 darba dienu laikā pēc visas šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas saņemšanas atver patērētājam pamatkontu vai atsaka pamatkonta atvēršanu.

(6) Kredītiestāde atsaka pamatkonta atvēršanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) šāda konta atvēršanas vai apkalpošanas rezultātā tiktu pārkāptas normatīvo aktu prasības, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

2) patērētājs ir sniedzis nepatiesu informāciju pamatkonta atvēršanai.

(7) Kredītiestāde ir tiesīga atteikt pamatkonta atvēršanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) patērētājam jau ir atvērts maksājumu konts šajā vai citā kredītiestādē, kura veic komercdarbību Latvijā un sniedz šā likuma 97.³ pantā minētos pakalpojumus, izņemot gadījumu, kad patērētājs jau ir saņēmis paziņojumu, ka maksājumu konts tiks slēgts;

2) patērētājs vairs neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajam;

3) maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

(8) Kredītiestāde pēc tam, kad pieņēmusi lēmumu atteikt pamatkonta atvēršanu, nekavējoties rakstveidā un bez maksas informē patērētāju par atteikumu, kā arī par tā iemeslu, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana ir pretrunā ar valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm (tai skaitā normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā). Kredītiestāde saziņai ar pieteikuma iesniedzēju izmanto pieteikumā norādīto saziņai paredzēto adresi (ieskaitot elektroniskā pasta adresi).

(9) Atteikuma gadījumā kredītiestāde informē patērētāju par sūdzību izskatīšanas kārtību un ārpustiesas strīdu izskatīšanas kārtību atbilstoši šā likuma 105. un 106. pantam, norādot attiecīgu kontaktinformāciju.

97.³ pants. (1) Pamatkonts ietver šādus pakalpojumus:

1) visas darbības, kas nepieciešamas maksājumu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;

2) naudas līdzekļu ieskaitīšanu maksājumu kontā;

3) skaidras naudas izņemšanu no maksājumu konta kredītiestādē vai bankomātos kredītiestādes darba laikā vai ārpus tā;

4) iespēju izmantot šādus maksājumu pakalpojumus:

a) kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu veikšanu, tai skaitā attiecīgo maksājumu rīkojumu iesniegšanu klātienē vai izmantojot kredītiestādes tiešsaistes sistēmu, ja maksājuma saņēmēja konts ir atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja Latvijā vai dalībvalstī,

b) maksājumu veikšanu ar maksājumu karti, tai skaitā maksājumu veikšanu tiešsaistē,

c) tiešā debeta maksājumu veikšanu, ja maksājuma saņēmēja konts ir atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja Latvijā vai dalībvalstī.

(2) Kredītiestāde šā panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus piedāvā un sniedz tikai tādā apjomā un klāstā, kādā tā tos piedāvā un sniedz saviem klientiem — patērētājiem, kuriem kredītiestādē ir atvērti cita veida maksājumu konti.

(3) Kredītiestāde nodrošina patērētājam iespēju ierosināt, grozīt vai atsaukt maksājumus no pamatkonta kredītiestādes telpās vai izmantojot tiešsaistes pakalpojumu iespējas, ja kredītiestāde tās piedāvā.

(4) Kredītiestāde ir tiesīga vienoties ar patērētāju par pamatkonta atvēršanu un apkalpošanu citā valūtā, nevis euro.

(5) Kredītiestāde pamatkonta ietvaros patērētājam nodrošina neierobežotu šā panta pirmajā daļā minēto pakalpojumu skaitu, ja vien skaita ierobežojumus neparedz citi normatīvie akti.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, izņemot maksājumus ar kredītkarti, kredītiestāde piedāvā bez maksas vai par samērīgu maksu, kas atbilst šā likuma 97.⁴ panta nosacījumiem.

(7) Attiecībā uz šā panta pirmās daļas 4. punkta "a" un "c" apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem Komisija ir tiesīga noteikt darījumu skaita ierobežojumu, kura pārsniegšanas gadījumā kredītiestāde ir tiesīga piemērot maksu papildus šā panta sestajā daļā minētajai maksai. Šāda papildu maksa kopā ar šā panta sestajā daļā minēto maksu nedrīkst pārsniegt maksu, ko kredītiestāde parasti piemēro šādu ierobežojumu pārsniegšanas gadījumos cita veida maksājumu kontu ietvaros.

(8) Šā panta sestajā daļā kredītiestādei noteiktie maksas ierobežojumi neattiecas uz tādām kredītiestādes patērētājam piemērotām papildu maksām, ko nosaka kredītiestādes darījumu partneri, ja šā panta pirmajā daļā minētie maksājumu pakalpojumi tiek sniegti ar viņu starpniecību.

97.⁴ pants. (1) Kredītiestādes noteiktā maksa par pamatkontu un tajā ietilpstošajiem pakalpojumiem ir samērīga ar sniegto pakalpojumu veidu un apjomu.

(2) Patērētājiem piemērojamos līgumsodus par saistību neievērošanu kredītiestāde nosaka, ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Civillikumā noteiktos ierobežojumus.

(3) Nosakot maksu par pamatkonta apkalpošanu un tajā ietilpstošajiem pakalpojumiem, kredītiestāde ņem vērā abus šādus nosacījumus:

1) tā nevar pārsniegt kredītiestādes klientiem — fiziskajām personām — piemēroto standarta maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu;

2) tā nedrīkst vairāk kā par 25 procentiem pārsniegt vidējo maksu, ko kredītiestādes Latvijā piemēro patērētājiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu, ja vien šāds pārsniegums nav saistīts ar attiecīgo pakalpojumu pašizmaksas segšanu.

(4) Biedrība "Latvijas Komercbanku asociācija" reizi gadā apkopo un publicē savā mājaslapā internetā informāciju par kredītiestāžu vidējo maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu. Attiecībā uz šajā daļā minētā deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi biedrība "Latvijas Komercbanku asociācija" atrodas Komisijas funkcionālā padotībā, kas tiek īstenota pārraudzības formā. Kredītiestādēm ir pienākums pēc biedrības "Latvijas Komercbanku asociācija" pieprasījuma un tās noteiktajā termiņā sniegt informāciju par patērētājiem piemēroto maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu.

97.⁵ pants. (1) Kredītiestāde, slēdzot standartlīgumu ar patērētāju par pamatkonta atvēršanu, ievēro šā likuma VIII nodaļas noteikumus.

(2) Kredītiestāde vienpusēji izbeidz standartlīgumu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) maksājumu konta turpmāka apkalpošana ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

2) patērētājs maksājumu kontu ir tīši izmantojis nelikumīgām darbībām.

(3) Kredītiestāde ir tiesīga vienpusēji izbeigt standartlīgumu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) maksājumu kontā ilgāk par 24 mēnešiem pēc kārtas nav veikti darījumi;

2) patērētājs ir sniedzis nepatiesu informāciju, un pamatkonts tika atvērts, balstoties uz to;

3) patērētājs vairs neatbilst šā likuma 97.² panta otrajā daļā noteiktajam;

4) patērētājs ir atvēris citu maksājumu kontu, kas tam Latvijā ļauj izmantot šā likuma 97.³ pantā minētos pakalpojumus;

5) turpmākā pamatkonta uzturēšana rada kredītiestādei reputācijas riskus;

6) kredītiestāde izbeidz attiecīgā maksājuma pakalpojuma sniegšanu visiem saviem klientiem — patērētājiem;

7) ne mazāk kā sešu mēnešu laikā patērētāja parādsaistības par pamatkonta un tā ietvaros sniegto pakalpojumu izmantošanu pārsniedz pamatkonta atlikumu.

(4) Kredītiestāde nekavējoties izbeidz standartlīgumu par pamatkontu šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos, informējot patērētāju par izbeigšanu un tās pamatu, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana būtu pretrunā ar valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm (tai skaitā normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā).

(5) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos kredītiestāde izbeidz standartlīgumu par pamatkontu, ievērojot šā likuma 63. panta pirmās daļas un 67. panta ceturtās daļas noteikumus un informējot par izbeigšanu un tās pamatu vismaz divus mēnešus iepriekš, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana būtu pretrunā ar valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm.

(6) Ja kredītiestādei saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu ir pienākums informēt patērētāju par standartlīguma izbeigšanu, tā šajā paziņojumā norāda sūdzību iesniegšanas kārtību, pārsūdzēšanas kārtību un ārpustiesas strīdu izskatīšanas kārtību, ko patērētājs ir tiesīgs izmantot saskaņā ar šā likuma 105. un 106. pantu, kā arī savu kontaktinformāciju.

97.⁶ pants. Kredītiestāde bez papildu maksas nodrošina patērētājam informāciju par pamatkontu un tā izmantošanas nosacījumiem, šo informāciju sniedzot saprotamā veidā un izvietojot redzamā vietā savās filiālēs un savā mājaslapā internetā. Minētajā informācijā kredītiestāde iekļauj skaidru norādi, ka papildu pakalpojumu iegāde nav obligāta, lai piekļūtu pamatkontam."

18. Aizstāt 102. pantā vārdus un skaitļus "Šā likuma XI, XII, XIII un XIV nodaļā" ar vārdiem un skaitļiem "Šā likuma 75.⁴ pantā, XI, XII, XIII un XIV nodaļā".

19. 105. pantā:

izslēgt pirmajā, otrajā un piektajā daļā vārdus "Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē";

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus un skaitļus "šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma 46.¹ panta, VII, VIII, IX, IX¹, X, XI, XII, XIII, XIII¹ un XIV nodaļas";

aizstāt pirmās daļas otrajā teikumā vārdus un skaitļus "šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļā" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma VII, VIII, IX, IX¹, X, XI, XII, XIII, XIII¹ un XIV nodaļā";

aizstāt otrajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdus un skaitļus "šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma VII, VIII, IX, IX¹, X, XI, XII, XIII, XIII¹ un XIV nodaļas".

20. Aizstāt 106. pantā vārdus un skaitļus "šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma VII, VIII, IX, IX¹, X, XI, XII, XIII, XIII¹ un XIV nodaļas".

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 21., 22., 23., 24. un 25. punktu šādā redakcijā:

"21. Komisija līdz 2017. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 60.¹ un 60.² pantā minētos normatīvos noteikumus, un maksājumu pakalpojumu sniedzēji minētajos pantos noteiktās prasības sāk pildīt no 2017. gada 1. oktobra.

22. Pirmais pārskata periods, par kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz šā likuma 60.² panta pirmajā daļā minēto pakalpojumu maksas pārskatu, sākas ar 2017. gada 1. jūliju.

23. Šā likuma 46.¹ panta pirmajā daļā minēto informāciju Patērētāju tiesību aizsardzības centram maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirmo reizi iesniedz līdz 2018. gada 1. janvārim.

24. Šā likuma 40. panta pirmā un 1.¹ daļa (jaunā redakcijā), 1.³ daļa, grozījums par 1.² daļas izslēgšanu, kā arī grozījumi otrajā un trešajā daļā, 40.¹ panta pirmā un otrā daļa (jaunā redakcijā), 3.¹ daļa, grozījums par trešās daļas izslēgšanu, grozījumi ceturtajā, piektajā un sestajā daļā stājas spēkā 2017. gada 1. aprīlī. Iestādes šā likuma 40. panta pirmajā, 1.¹, 1.³ daļā, 40.¹ panta pirmajā daļā, otrās daļas 1. punktā un 3.¹ daļā noteikto maksu Komisijas darbības finansēšanai sāk maksāt ar 2017. gada otro ceturksni.

25. Iestādes šā likuma 40.¹ panta otrās daļas 2. punktā noteikto maksu Komisijas darbības finansēšanai sāk maksāt ar 2018. gada 1. janvāri. No 2017. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. decembrim iestādes, kas minētas šā likuma 40.¹ panta otrās daļas 2. punktā, Komisijas darbības finansēšanai maksā 2000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) no iestādes bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar elektroniskās naudas iestādes pakalpojumu sniegšanu, gadā, bet kopējā iestādes maksa Komisijas darbības finansēšanai nepārsniedz 100 000 euro gadā."

22. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija direktīvas 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (Dokuments attiecas uz EEZ)."

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 2. martā.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2017. gada 14. martā