PŪRS

Jēdziens un simbols — “Silava” arī pēc 50!

Latvija ir bagāta valsts, jo vairāk nekā 40 procenti tās teritorijas aizņem mežs. Meža nozare arī tagad dod līdz 30 procentiem eksportprodukcijas, tādējādi sekmējot mūsu ekonomikas stabilizāciju.

Mežs ir komplicēta un sarežģīta ekosistēma, kuras funkcionēšanu nosaka īpašas likumsakarības, kas raksturīgas tikai Latvijas apstākļiem. Ar šo problēmu risināšanu vienmēr nodarbojusies Latvijas mežzinātne. Tās tālākā virzība turpināma vienotā sistēmā ar meža izglītību un mežu apsaimniekošanas praksi.

Galvenais mežzinātnes pētnieciskais centrs mūsu valstī ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, kas šomēnes atzīmē pastāvēšanas 50.gadskārtu. Šim notikumam veltītajā zinātniskajā konferencē Salaspilī mežzinātniekus bija ieradies sveikt mežu valsts ministrs Arvīds Ozols, vides valsts ministrs Indulis Emsis, LZA prezidents Tālis Millers, Lietuvas Meža institūta kolēģi un daudzi citi viesi no dažādām valsts un sabiedriskajām organizācijām.

Jubilejas konferenci atklāja LVMI “Silava” direktors, Dr.silv.Imants Baumanis, sniedzot ieskatu pētnieciskajos virzienos, kuros noris institūta darbs, kas aptver mežkopību, kokaugu fizioloģiju un ģenētiku, meža inventarizāciju, augšanas gaitu, ražību, apsaimniekošanas projektēšanu, meža vidi un veselību, meža darbus, tehniku un produktus, kā arī meža sociālo, ekonomisko, informatīvo un politisko zinātņu problēmas.

Plašākus Latvijas mežzinātnes un LVMI “Silava” vēstures apskatus savos referātos deva Dr.h.silv.Pēteris Zālītis un Dr.h.chem.Pēteris Eriņš.

Latvijas mežzinātnē 50 gados sasniegto raksturo šajā laikā pētīto un risināto problēmu loks.

Mežkopībā — izstrādāta Latvijas mežu tipoloģija, kas kalpo par bāzi mežu apsaimniekošanai. Izveidoti kopšanas ciršu un meža audzēšanas modeļi. Mežzinātnieku un meža apsaimniekotāju kopīgu pūliņu rezultātā panākts būtisks meža ražības pieaugums — uz katra meža platības hektāra 1935.g. auga 100 m3, 1973.g. — 133 m3, bet 1988.g. jau 174 m3 stumbra koksnes.

Iegūtas arī svarīgas zinātniskas atziņas un izstrādātas rekomendācijas meža hidromeliorācijā un medību saimniecībā.

Meža selekcijas un ģenētikas pētījumi nodrošinājuši Latvijas mežu atjaunošanu ar augstvērtīgām priežu un egļu sēklām; sekmīgi turpinās darbi lapu koku selekcijā. Augstvērtīgu priežu un egļu sēklu iegūšanai iekārtotas fenotipiskās atlases sēklu plantācijas: priedei 697 ha, eglei — 170 ha platībā. Izdalīti labākie priedes un egles provenienču apgabali, iekārtotas priedes sēklu plantācijas 150 ha platībā no ģenētiski augstvērtīgiem kloniem. Turpinās pētījumi par vietējo koku sugu genofonda saglabāšanu.

Izstrādātas jaunas metodes meža atjaunošanā. Uzsākti pētījumi par lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanu.

Meža aizsardzības uzmanības degpunktā vienmēr bijušas kaitēkļu vai slimību uzraudzības un prognožu metodes, kā arī aizsardzības tehnoloģiju pārbaudes.

Dabas aizsardzības speciālisti izveidojuši vienotu Latvijas aizsargājamo dabas objektu sistēmu, izstrādājuši Gaujas nacionālā parka izveides projektu; pievērsušies pilsētas zaļo zonu un kūrortu mežsaimnieciskai aprūpēšanai — pilsētas zaļo zonu inventarizācijai, mežu apmeklētības novērtējumam un atpūtnieku ietekmē bojāto mežaudžu atveseļošanai; noskaidrojuši vides piesārņojuma ietekmi uz pilsētmežiem. 1995.g. LVMI “Silava” izveidoja Meža monitoringa centru, kura darbības mērķis ir ne tikai konstatēt meža ekosistēmu veselības stāvokli un vides piesārņojuma ietekmē notiekošās izmaiņas, bet atklāt arī cēloņus, kas šos procesus izraisa un veicina.

Plaši pētījumi veikti meža darbu mehanizācijas jomā. Izstrādātas mašīnu sistēmas visam meža darbu kompleksam, radītas vairākas mežizstrādes, mežmateriālu transporta un pārstrādes iekārtas.

Meža darbu ergonomikas pētījumu rezultātā uzkrāts plašs datu materiāls par mežstrādnieku darbu, meža mašīnām, instrumentiem, darba vides kaitīgajiem faktoriem; vispusīgi novērtēts katras darba operācijas smagums un nervu sasprindzinājums, kā arī trokšņa un vibrāciju ietekme. Veiktas dažāda rakstura mežstrādnieku aptaujas, novērtējot darba apstākļus un strādnieku veselību, pēc tam izstrādātas attiecīgas rekomendācijas un darba režīmi.

Ievērojot, ka tikai meža ražas pilnīga izmantošana un pārstrāde var dot maksimālo produkcijas iznākumu, veikti pētījumi par koka biomasas izmantošanu. Starptautisku atzinību guvuši pētījumi koku zaleņa ķīmijā. Uzkrātas teorētiskās atziņas celulozes, lignīna, koksnes ekstraktvielu ķīmijā, koksnes aizsardzībā, kas būs izmantojamas, attīstoties nacionālajai celulozes ķīmijai. Izstrādātas vietējiem apstākļiem piemērotas kokapstrādes tehnoloģijas, kā arī tehnoloģijas koksnes izmantošanai enerģētikā u.c.

Meža ekonomikas jomā zinātnieki veikuši galvenokārt mežsaimniecisko pasākumu ekonomisko analīzi, tehnoloģiju un mašīnu ekonomisko rādītāju novērtēšanu. Pašreiz ekonomisti risina jautājumus, kas saistīti ar valsts meža politikas izstrādi un meža nozares tautsaimnieciskā potenciāla novērtēšanu, kā arī meža vērtības noteikšanas metodoloģijas izstrādāšanu.

Latvijas mežzinātnieki aktīvi piedalās arī jauno speciālistu sagatavošanā, lasot lekcijas un vadot diplomdarbu izstrādāšanu.

Mainoties valdības politikai zinātnes jomā, krasi pasliktinājies institūta finansiālais stāvoklis: samazinājies strādājošo skaits, LVMI “Silava” zaudējusi daudzus perspektīvus mežzinātniekus. Joprojām nepamatoti zems ir meža nozarei atvēlētais finansējums no zinātnes budžeta — tikai 1,55%, līdz ar to mežzinātne, kas pētījumus var veikt tikai Latvijas apstākļos un būtu pelnījusi nacionālās zinātnes statusu, ieņem pēdējo vietu pārējo zinātnes nozaru vidū. Kā neizdevies aprīļa joks uzskatāms fakts, ka LVMI “Silava” tika iekļauta privatizējamo objektu sarakstā.

Tomēr institūts turpina darboties: periodiski izdod zinātnisko rakstu krājumu “Mežzinātne”, bet kopš 1995.gada kopā ar lietuviešu un igauņu kolēģiem arī mežzinātnes žurnālu angļu valodā “Baltic Forestry”. Kopš 1980.gada LVMI “Silava” ir Starptautiskās meža pētīšanas organizāciju savienības (IUFRO) loceklis, bet 1995.gadā uzņemts par asociēto dalīblocekli Eiropas meža institūtā, iekļāvies Salaspils tehnoloģiskā centra veidošanā.

Pašreizējos apstākļos, gatavojoties integrācijai Eiropas Savienībā, kā arī sīvas pasaules koksnes tirgus konkurences dēļ mežzinātnei izvirzās jaunas problēmas un uzdevumi. Tādēļ 1995.gadā no LVMI “Silava”, Koksnes ķīmijas institūta un LLU Meža fakultātes mežzinātnieki izstrādāja mežzinātnes attīstības koncepciju un astoņas pētniecības programmas atbilstoši IUFRO struktūrai. Pētniecības programmās ietverti galvenie meža nozares izdzīvošanai un sekmīgai attīstībai nepieciešamie pētījumi meža ekoloģijā, ražības paaugstināšanā, aizsardzībā, atjaunošanā, selekcijā un ģenētikā, meža darbu mehanizācijā, izaudzētās produkcijas izvērtēšanā un pārstrādāšanā, kā arī nozares ekonomikā, attīstības politikā un izglītībā.

Tikai šo programmu realizācija, saņemot nepieciešamo finansējumu, saglabās mežzinātni un nodrošinās sekmīgu meža nozares turpmāko attīstību un valdības parakstīto starptautisko saistību izpildi.

Vilnis Pēčs,
LVMI “Silava”
zinātniskais sekretārs
Foto: Atis Ieviņš

"Silavas" labvēļi — Kazimirs Šļakota, Imants Ieviņš, Aija Zviedre, Leons Vītols

"Silavas" pašreizējais direktors Dr.silv. Imants Baumanis

Meža valsts ministrs Arvīds Ozols

Latvijas mežzinātnes institūta "Silava" galvenā ēka Salaspilī svētku gaidās

Vides aizsardzības valsts ministrs Indulis Emsis, ekoloģijas eksperts Māris Laiviņš un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padomniece LZA korespondētājlocekle Dr.hab. Aija Melluma

Tāpat kā allaž šādās reizēs nozīmīga notikuma līdzdalībnieki bija mežu darbinieku vīru kora “Silvicola” dziedoņi profesora Paula Kveldes vadībā