Ministru kabineta noteikumi Nr. 136

Rīgā 2017. gada 7. martā (prot. Nr. 11 9. §)

Izdoti saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likuma
35.¹ panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Finanšu ministrijas pilnvarots pārstāvis (turpmāk – pilnvarotais pārstāvis) pārbauda revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu tām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām un zvērinātiem revidentiem, kuri sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasības, pārbaudes protokolā ietveramās ziņas, kā arī pārbaužu programmas saturu.

2. Noteikumos lietotie termini atbilst šādiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (turpmāk – regula Nr. 537/2014) ietvertajiem terminiem:

2.1. revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaude – terminam "inspekcija" regulas Nr. 575/2014 26. panta 1. punkta "a" apakšpunkta izpratnē;

2.2. pilnvarotais pārstāvis – terminam "inspektors" regulas Nr. 575/2014 26. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē.

3. Pilnvarotais pārstāvis veic kārtējo vai ārkārtas revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi (turpmāk – pārbaude):

3.1. kārtējo pārbaudi veic ne retāk kā reizi trijos gados saskaņā ar Finanšu ministrijas sagatavoto un apstiprināto pārbaužu programmu, lai pārbaudītu:

3.1.1. vai zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir sniegusi revīzijas pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrai saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likuma un regulas Nr. 575/2014 prasībām, ievērojot Latvijā atzītos starptautiskos revīzijas standartus;

3.1.2. vai zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība ievēro iekšējās kvalitātes kontroles politiku un procedūras, kas izstrādātas atbilstoši zvērinātu revidentu prakses darbības apjomam un sarežģītībai;

3.2. ārkārtas pārbaudes veic šādos gadījumos:

3.2.1. ja kārtējā pārbaudē zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir piešķirta 3. vai 4. kategorija;

3.2.2. ja Finanšu ministrijai, izskatot iesniegumu par zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības sniegtajiem revīzijas pakalpojumiem sabiedriskas nozīmes struktūrai, pastāv pamatotas aizdomas par Revīzijas pakalpojumu likuma, regulas Nr. 575/2014 prasību vai Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu pārkāpumiem;

3.2.3. ja tā ir nepieciešama konkrēta sabiedriskas nozīmes struktūrai sniegta revīzijas pakalpojuma pārbaudei vai Revīzijas pakalpojumu likuma, regulas Nr. 575/2014 prasību vai Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu prasību ievērošanas pārbaudei.

4. Pilnvarotais pārstāvis veic šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās pārbaudes regulas Nr. 537/2014 26. panta 6. punktā noteiktajā apjomā, tai skaitā pārbauda:

4.1. vai zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir izveidojusi un ievēro tās darbības apjomam un sarežģītībai atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu un revīzijas pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas iekšējās kontroles sistēmu;

4.2. vai zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ievēro Revīzijas pakalpojumu likuma 25. panta pirmajā un trešajā daļā un 26. pantā noteiktās neatkarības un objektivitātes prasības, 27. pantā noteiktās konfidencialitātes prasības un 37.⁷ pantā noteiktās prasības ar revīziju nesaistītu pakalpojumu maksas saņemšanai, kā arī regulas Nr. 537/2014 4. pantā noteiktās prasības attiecībā uz revīzijas maksu;

4.3. vai zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ievēro normatīvajos aktos par darba organizāciju, resursu plānošanu, dokumentu pārvaldību, reģistru un lietu veidošanu noteiktās prasības zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām;

4.4. vai zvērināts revidents ir turpinājis savu izglītību un pilnveidojis profesionālo kvalifikāciju Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālākizglītības procesā.

5. Pilnvarotais pārstāvis, veicot pārbaudi:

5.1. iepazīstas ar pārbaudāmā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības revīzijas darba dokumentiem;

5.2. iegūst nepieciešamo informāciju, veicot aptauju, un noskaidro faktus (piemēram, vai pastāv zvērinātu revidentu rotācija, vai ievērota prasība par atbildīgā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarību no klienta);

5.3. uzklausa pārbaudāmo zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pilnvaroto pārstāvi.

6. Pēc pārbaudes pilnvarotais pārstāvis sniedz zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības novērtējumu un iekļauj to pārbaudes protokolā.

7. Zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles sistēma tiek novērtēta atbilstoši šādām kategorijām:

7.1.  1. kategorija – darbojas labi: trūkumi nav konstatēti vai ir konstatēti maznozīmīgi trūkumi, kuri neietekmē pārbaudītās zvērinātu revidentu komercsabiedrības vai zvērināta revidenta iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu;

7.2.  2. kategorija – darbojas, bet nepieciešami atsevišķi pilnveidojumi: konstatēti atsevišķi trūkumi, kuriem ir vidēja ietekme uz pārbaudītās zvērinātu revidentu komercsabiedrības vai zvērināta revidenta iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu. Ir izteikti ieteikumi sistēmas pilnveidošanai, un zvērinātu revidentu komercsabiedrība vai zvērināts revidents ir izstrādājis pasākumu plānu ieteikumu ieviešanai;

7.3.  3. kategorija – darbojas daļēji, ir nepieciešami būtiski pilnveidojumi: konstatēti sistemātiski trūkumi, kuriem ir ietekme uz pārbaudītās zvērinātu revidentu komercsabiedrības vai zvērināta revidenta iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu. Ir sniegti ieteikumi sistēmas pilnveidošanai, un zvērinātu revidentu komercsabiedrība vai zvērināts revidents ir izstrādājis pasākumu plānu ieteikumu ieviešanai;

7.4.  4. kategorija – nedarbojas: trūkumi, kuri ir konstatēti, liecina par to, ka pārbaudītās zvērinātu revidentu komercsabiedrības vai zvērināta revidenta iekšējās kvalitātes kontroles sistēma nedarbojas. Ir sniegti ieteikumi sistēmas pilnveidošanai, un zvērinātu revidentu komercsabiedrība vai zvērināts revidents ir izstrādājis pasākumu plānu ieteikumu ieviešanai.

8. Par katru pārbaudi pilnvarotais pārstāvis iekārto pārbaudes lietu. Pārbaudes lietā iekļauj pārbaudes laikā iegūtos vai sagatavotos dokumentus.

9. Pilnvarotais pārstāvis mēneša laikā pēc pārbaudes beigām sagatavo pārbaudes protokola projektu un trūkumu novēršanas plāna projektu, kurā iekļauj ieteikumus un to ieviešanas termiņus pārbaudē konstatēto trūkumu novēršanai, un nosūta tos pārbaudītajam zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

10. Pilnvarotais pārstāvis šo noteikumu 9. punktā minēto ieteikumu ieviešanas termiņu nosaka, ņemot vērā attiecīgā trūkuma ietekmi uz pārbaudītā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu un ieteikuma ieviešanas prioritāti. Minētais termiņš nepārsniedz 12 mēnešus no pārbaudes protokola apstiprināšanas datuma.

11. Pārbaudītais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 9. punktā minētās informācijas saņemšanas sagatavo un elektroniski iesniedz pilnvarotajam pārstāvim šādu informāciju:

11.1. komentārus un pamatotus iebildumus par pārbaudes protokola projektu un ieteikumiem. Ja iespējams, tos pamato dokumentāri;

11.2. veicamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un ieteikumu ieviešanai, norādot par ieteikumu ieviešanu atbildīgo personu.

12. Ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējams šo noteikumu 11. punktā minēto informāciju iesniegt 10 darbdienu laikā, informācijas iesniegšanas termiņu pēc rakstiskas vienošanās ar Finanšu ministriju var pagarināt par informācijas sagatavošanai papildus nepieciešamo laiku, tomēr ne ilgāk kā par 10 darbdienām.

13. Ja šo noteikumu 11. punktā minētā informācija nav saņemta šo noteikumu 11. vai 12. punktā minētajā termiņā, uzskatāms, ka pārbaudītais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atzīst pārbaudes protokolu par pamatotu.

14. Pilnvarotais pārstāvis izvērtē šo noteikumu 11. punktā minētos komentārus, to pamatotību un veicamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un ieteikumu ieviešanai, sagatavo pārbaudes protokolu un pievieno tam trūkumu novēršanas plānu.

15. Ja pilnvarotais pārstāvis ir saņēmis šo noteikumu 11. punktā minēto informāciju, bet pēc tās izvērtēšanas nav mainījis ieteikumu būtību, tiek rīkota saskaņošanas sanāksme ar pārbaudīto zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kas nepiekrīt ieteikumiem. Ja vienošanās netiek panākta un ieteikumi netiek saskaņoti vai pilnvarotais pārstāvis negūst pierādījumus ieteikumu maiņai, pārbaudes protokolā attiecīgos trūkumu novēršanas plāna ieteikumus norāda kā nesaskaņotus.

16. Pārbaudes protokolu un trūkumu novēršanas plānu paraksta pilnvarotais pārstāvis, kurš veicis pārbaudi, un apstiprina Finanšu ministrijas atbildīgā amatpersona par pārbaudes procesa norisi. Apstiprināto pārbaudes protokolu un trūkumu novēršanas plānu pilnvarotais pārstāvis nosūta pārbaudītajam zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

17. Par ieteikumu ieviešanu atbildīgā persona, kas norādīta šo noteikumu 11.2. apakšpunktā, ir atbildīga, lai trūkumu novēršanas plānā iekļautie pasākumi tiktu īstenoti šo noteikumu 9. punktā minētajos termiņos. Zvērinātu revidentu komercsabiedrība vai zvērināts revidents 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā ieteikuma ieviešanai noteiktā termiņa informē Finanšu ministriju par ieteikuma īstenošanu, iesniedzot dokumentāru apliecinājumu.

18. Finanšu ministrija uzrauga sniegto ieteikumu ieviešanu un 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 17. punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē, kā ieteikumi īstenoti, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju un (vai) pieņem lēmumu par ārkārtas pārbaudes veikšanu, lai novērtētu ieteikumu ieviešanu.

19. Ja šo noteikumu 17. punktā minētajā termiņā pārbaudītais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība nav veikusi pasākumus iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas uzlabošanai, Finanšu ministrija:

19.1. mēneša laikā pēc šo noteikumu 18. punktā minētā termiņa beigām publicē savā tīmekļvietnē informāciju par pārbaudītā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas trūkumiem un par to rakstiski informē arī Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju;

19.2. izvērtē neieviestā ieteikuma ietekmi uz pārbaudītā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par ārkārtas pārbaudes veikšanu.

20. Pārbaudes lietā iekļautos dokumentus un pārbaudes protokolu glabā Finanšu ministrijas arhīvā attiecīgajā lietā.

21. Finanšu ministrija sagatavo iekšējo procedūru aprakstu, nosakot kārtību, kādā:

21.1. plāno pārbaudes, balstoties uz riska pieeju;

21.2. veic pārbaudes, nosakot arī pārbaudes veikšanai paredzētās pārbaudes lapas;

21.3. apkopo pārbaužu rezultātus, sniedz pārbaudītā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības novērtējumu un sagatavo pārbaudes protokolu.

22. Pārbaudes protokolā ietver šādas ziņas:

22.1. pārbaudes protokola sastādīšanas vieta, datums un laiks;

22.2. tā pilnvarotā pārstāvja vārds, uzvārds un amats, kurš veicis pārbaudi;

22.3. tā dokumenta rekvizīti (identifikācijas dati), ar kuru saskaņā saņemts pilnvarojums veikt pārbaudi;

22.4. ziņas par pārbaudi:

22.4.1. pārbaudes veikšanas laiks;

22.4.2. pārbaudes būtība;

22.4.3. pārbaudes secinājumi;

22.5. trūkumu novēršanas plāns, kurā iekļauj ieteikumus un to ieviešanas termiņus pārbaudē konstatēto trūkumu novēršanai.

23. Par pilnvaroto pārstāvi var iecelt personu, kura:

23.1. ir Latvijas pilsonis;

23.2. prot valsts valodu augstākajā līmenī;

23.3. ir Latvijas Republikā vai ārvalstīs ieguvusi profesionālo (izņemot pirmā līmeņa) izglītību vai akadēmisko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā;

23.4. ir ar nevainojamu reputāciju – uz to neattiecas neviens no Revīzijas pakalpojumu likuma 9. pantā minētajiem apstākļiem;

23.5. ir ieguvusi ne mazāk kā triju gadu profesionālo pieredzi finanšu pārskatu sagatavošanā un šo pārskatu revīzijas (pārbaudes) veikšanā;

23.6. ir noklausījusies Finanšu ministrijas organizētu pārbaudes apmācību kursu.

24. Pārbaužu programmā iekļauj pasākumus, kas nepieciešami, lai:

24.1. nodrošinātu, ka pārbaudes veic ne retāk kā reizi trijos gados tām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām un zvērinātiem revidentiem, kuri sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām;

24.2. veiktu pārbaudes, ievērojot Revīzijas pakalpojumu likumu, šo noteikumu un regulas Nr. 537/2014 26. panta prasības.

25. Pārbaužu programmā norāda šādu informāciju par kārtējā gadā plānotajām pārbaudēm:

25.1. pārbaužu veikšanas laiks;

25.2. pārbaužu uzdevumi un veikšanas termiņi;

25.3. pārbaudei pakļautie zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības.

26. Pārbaužu programma nav publiski pieejama un ir pilnvaroto pārstāvju rīcībā.

27. Finanšu ministrija katru gadu līdz 31. janvārim apkopo iepriekšējā kalendāra gadā veikto pārbaužu rezultātus – informāciju par visu attiecīgajā gadā veikto pārbaužu konstatējumiem un sniegtajiem ieteikumiem – un publicē tos savā mājaslapā internetā.

28. Finanšu ministrija ne vēlāk kā mēnesi pēc šo noteikumu 27. punktā minēto pārbaužu rezultātu publicēšanas savā mājaslapā internetā sagatavo ziņojumu par kvalitātes kontroles nodrošināšanu. Ziņojumā iekļauj regulas Nr. 537/2014 28. panta "c" apakšpunktā minēto informāciju un norāda veicamos pasākumus, tai skaitā sniegtos ieteikumus un ar tiem saistītos plānotos uzraudzības pasākumus, neminot konkrētu pārbaudīto zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kā arī informāciju par kvalitātes kontroles nodrošināšanas efektivitāti un lietderību attiecībā uz revīzijas pakalpojumu kvalitāti. Divu nedēļu laikā pēc ziņojuma sagatavošanas Finanšu ministrija publicē to savā mājaslapā internetā.

29. Šo noteikumu 21. punktā minēto iekšējo procedūru aprakstu Finanšu ministrija sagatavo līdz 2017. gada 1. septembrim.

30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumus Nr. 536 "Noteikumi par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 97. nr.; 2011, 178. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola