KOMENTĀRS

Kā saudzīgi saimnieki savās dabas bagātībās

Rudīte Aņikejeva, Valsts ģeoloģijas dienesta vadītāja

Vakar, 21.maijā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja 2.maijā Saeima pieņēmto Zemes dzīļu likumu. Tas saskaņā ar Civillikumā fiksēto principu, ka zemes dzīles pieder valstij, nosaka zemes privātīpašnieku tiesības un valsts regulācijas formas šajā jomā.

Jāņem vērā, ka zemes dzīļu bagātības neatjaunojas. Tāpēc zemes dzīļu izmantošana jāregulē, lai resursi tiktu izmantoti racionāli un saglabāti nākamajām paaudzēm. Turklāt to izmantošanai jādod praktisks reāls labums tautsaimniecībai.

Ko regulē likums

Likums nosaka valsts pārraudzības funkcijas un valsts tiesības zemes dzīļu izmantošanā. Tas norāda, kādas ir zemes privātīpašnieku, uzņēmēju un zemes dzīļu lietotāju tiesības veikt ģeoloģisko izpēti vai derīgo izrakteņu ieguvi, un nosaka zemes dzīļu izmantošanas termiņus. Viens no galvenajiem noteikumiem ir tāds, ka zemes dzīļu izmantošana kā uzņēmējdarbība var notikt tikai ar attiecīgu licenci. Savukārt zemes īpašnieks savā teritorijā bezpeļņas nolūkos savām vajadzībām var izmantot likuma pielikumā noteiktos bieži sastopamos derīgos izrakteņus. Tādi ir smilts, grants, māls, irdenie saldūdens kaļķi un kūdras iegulas līdz 5 ha platībā. Šos izrakteņus katrs zemes privātīpašnieks var izmantot savām vajadzībām bez jebkādas saskaņošanas ar valsts iestādēm un institūcijām. Tāpat dotas tiesības līdz 20 metru dziļumam savām vajadzībām izmantot dzeramo ūdeni.

Arī pašvaldībām dotas tiesības savām vajadzībām, teiksim, savu būvju uzturēšanai, saņemt kvotu un limita robežās izmantot derīgos izrakteņus.

Noteiktas valsts prioritātes. Valsts nozīmes derīgie izrakteņi ir nafta un pazemes dzeramais ūdens — gan tas, kas tiek izmantots dzeršanai, gan ūdens ar dažādiem derīgiem komponentiem. Tas varētu būt termālais ūdens, rūpnieciskie minerālūdeņi, un arī dzeramie minerālūdeņi. Ir noteiktas valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes un zemes dzīļu nogabali, ko valsts var izmantot ar servitūta tiesībām. Lai reglamentētu kārtību, kādā valsts realizēs savas tiesības šajā jomā, pusgada laikā tiks sagatavoti nākamie dokumenti un normatīvie akti, arī atradņu saraksts.

Visos gadījumos nepieciešama ir licence derīgo izrakteņu izpētei un ieguvei un jebkuri citai darbībai, piemēram, būvniecībai vai ārstniecībai, kas saistīta ar derīgo izrakteņu izmantošanu.

— Kā rīkoties, ja, piemēram, pašvaldība vēlas iznomāt kūdras atradnes vai grants ieguves vietas?

— Tā ir tā pati sistēma. Patlaban gatavojam dokumentu par valsts nozīmes izrakteņiem un atradnēm. Tiks sagatavoti Ministru kabineta noteikumi par zemes dzīļu izmantošanas licencēšanu. Ja pašvaldība vēlēsies iznomāt vietējai vai ārvalsts uzņēmējsabiedrībai kādas atradnes, būs jāizņem licence. Licencē netiks limitēts apjoms, jo tas ir biznesa jautājums. Galvenokārt minētajos dokumentos mēs izvērtēsim derīgā izrakteņa nodrošinājumu Latvijā, iespējas to eksportēt.

— Pašvaldības interesējas, vai tās par zemu nenovērtē šo dzīļu bagātību ieguves apjomu, vai tām par maz nesamaksā.

— Mēs šo jautājumu precizēsim. Tā ģeologu darba grupa, kas nodarbojas ar derīgajiem izrakteņiem, izdarīs arī ekonomisko analīzi. Lai spriestu par tirgus pieprasījumu Eiropā vai citur un noskaidrotu, kādi un ar kādu tehnoloģiju sagatavoti derīgo izrakteņu veidi varētu rast pieprasījumu. Mēs varētu pārdot kūdru, varbūt sapropeli. Jānoskaidro tā medicīniskās izmantošanas iespējas. Ņoti liela interese ir par ģipsi. Vairākas firmas vēlas saņemt licenci ģipša ieguvei Sauriešos.

Noteikti mums ir jābūt informācijai par to, kas ir pieprasīts, par kādām cenām varētu iziet tirgū un kādas tehnoloģijas vajadzīgas normālas derīgo izrakteņu ieguves nodrošināšanai.

— Kā valsts ģeoloģiskais dienests var palīdzēt?

— Visa ģeoloģiskā informācija ir apkopota un arī turpmāk tiks apkopota Valsts ģeoloģijas dienesta fondā. Jebkura fiziska un juridiska persona var saņemt vairāk vai mazāk detalizētu informāciju, kāda kuro reizi nepieciešama. Kad jāizlemj, vai sākt rakšanu savā zemē vai nodot to kādai uzņēmējsabiedrībai, noteikti var saņemt mūsu konsultācijas.

— Cik maksā licence?

— Patlaban uz šo jautājumu nevar atbildēt, jo tikko esam izveidojuši darba grupu, kuras sastāvā ir arī Ekonomikas un Finansu ministrijas pārstāvji, lai to pietiekami pamatoti varētu izvērtēt. Licencēm ir sava specifika. Kaut vai tā pati nafta — te jāievēro savi noteikumi, izsniedzot licenci. Pasaulē jau ir pietiekama prakse, kā to dara. Citi noteikumi varētu būt izvirzīti kūdras un pazemes ūdeņu ieguvei.

— Valsts ģeoloģijas dienests jau izsniedzis licences uzņēmējsabiedrībām.

— Jā, pašlaik oficiāli reģistrētas ap 40 sabiedrību, kas saņēmušas oficiālas licences ģeoloģiskai izpētei. Licences ir dažādas, ne visas ir par pilnu kompleksu. Varbūt kāda sabiedrība urbj tikai artēziskās akas, bet cita veic plašākus darbus.

— Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas vēlētos urbt aku vai veikt kādus pētījumus, labāk griezties šajās sabiedrībās.

– Nevis labāk, bet noteikti šajās sabiedrībās. Viss pārējais, ko būs veikuši nelicencētie uzņēmēji, tiks uzskatīts par nelegālu darbību. To pārbaudīs pašvaldību un Vides inspekcijas pārstāvji. Tas noteikti jāievēro. Vides inspektoriem ir zināms, kuras firmas ir licencētas un drīkst veikt vienu vai otru darbību.

Ģeoloģiskā izpēte

Ja ģeoloģisko izpēti veic vairāku zemes īpašnieku robežās vai arī notiek monitoringa pētījumi, tos Valsts ģeoloģijas dienests jebkurā gadījumā izziņos laikus un saskaņos ar zemes īpašniekiem. Tomēr jāuzsver, ka zemes īpašnieki nav tiesīgi kavēt šos darbus, viņiem jābūt atsaucīgiem, jo šiem darbiem jāvirzās uz priekšu, tos nedrīkst pārtraukt.

— Nobeigumam tuvojas zemes reformas pirmā kārta, bet cilvēkiem vēl ir daudz neskaidrību. Piemēram, vai drīkst atteikt īpašumtiesību atjaunošanu, ja attiecīgajā zemes gabalā atrodas derīgie izrakteņi?

— Kas saistīts ar valsts nozīmes derīgajiem izrakteņiem un to atradnēm, tad tās netiks ierakstītas zemesgrāmatās kā apgrūtinājums. Privātīpašnieka interesēs būtu uzzināt, vai tā zemesgabalā ir kādi izrakteņi. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes apstiprinājis Ministru kabinets. Tas nenozīmē, ka zemi nedrīkst piešķirt, atjaunot īpašumtiesības. Bet būs savi noteikumi, ko uz šī zemes gabala drīkstēs vai nedrīkstēs darīt. Piemēram, tur nevarēs būvēt lielas un kapitālas celtnes, bet nav nekādu ierobežojumu normālai lauksaimnieciskai darbībai. Kad tiks pieņemti šie noteikumi, tad arī zemes īpašnieks zinās, kā viņš var piedalīties šajā procesā, ja valsts izsola, piemēram, derīgo izrakteņu atradni. Viņam būs priekšrocības šajā jomā gan izsolē, gan pirmizsolē.

Tuvākie uzdevumi

Maijs mums ir ražīgs mēnesis. Pērn maijā Ministru kabinets apstiprināja zemes dzīļu koncepciju, nodibināja Valsts ģeoloģijas dienestu, pieņēma tā nolikumu un noteica darbības sfēru. Tagad pieņemts Zemes dzīļu likums, kas regulē derīgo izrakteņu ieguves kārtību. Kad tiks sagatavoti pārējie normatīvie dokumenti, varēsim uzskatīt, ka galvenie dokumenti ir izstrādāti. Šie zemāka līmeņa normatīvie akti regulēs uzņēmējsabiedrību darbību un izpētes, ieguves prasības. Tie jau ir profesionāļiem domātie dokumenti. Pabeigts liels darba posms.

Kāpēc bija tik svarīgi pieņemt Zemes dzīļu likumu? Kaut vai tāpēc, lai varētu sākt licencēt naftas ieguvi Latvijā. Ar “Amoco” saistītais licenču bloks ir pirmais. Tagad mēs gribētu oficiāli vadīt šo procesu — visu licencēšanas procedūru, kāda tā pieņemta pasaules praksē. Naftas ieguves firmas vispirms tiek iepazīstinātas ar informāciju, pēc tam izsludina licenču izsniegšanu uz konkrētiem blokiem un rajoniem, un, kad firmas pieteikušās, rīko konkursu.

Un vēl viena svarīga sfēra. Mēs jau tagad gribam giezties pie firmām, kas nodarbojas ar minerālūdens un dzeramā ūdens rūpniecisku ieguvi. Tā kā pazemes ūdens ir valsts nozīmes dabas bagātība, tā būs viena no pirmajām un galvenajām sfērām, kurā centīsimies ieviest kārtību. Vispirms licencēsim šīs uzņēmējsabiedrības un kontrolēsim ūdens kvalitāti. Nav izlemts, vai atļauju saņems tā pati “Zaķumuiža”, jo tā ir Rīgas pilsētas ūdensņemšanas vieta un tāpēc nevar kļūt par rūpniecisku ražoptni. Tā ir valsts rezervēta Rīgas ūdensapgādes teritorija. Šie jautājumi nopietni risināmi. Jautājums par šīs teritorijas izmantošanu tiks izlemts 1997.gadā.

Jāpiebilst, ka ar minerālūdeņiem, to ieguvi un pārdošanu saistīto jautājumu loks ir ļoti plašs. Būs jāsaņem atļaujas arī no Labklājības ministrijas, bet Valsts ģeoloģijas dienests pārbaudīs urbuma konstrukciju. Šādās ūdensņemšanas vietās jānodrošina regulāra bakterioloģiskā kontrole. Citādi ar šādu uzņēmējdarbību vispār nedrīkst nodarboties.

Protams, jāievero arī citi noteikumi — aizsardzības zonas ap ūdens ņemšanas vietām un tamlīdzīgi.

— Vai nepastāv draudi, ka mūsu dabas resursi var tikt ļoti īsā laikā izlietoti un izsaimniekoti?

— Domāju, ka ne, jo to aizsardzību garantē likums. Lai gan tā ir smaga problēma. Mežs jau kādreiz ataugs, bet zemes dzīļu bagātības neatjaunojas. Kas būs izrakts un pazaudēts, tas būs mums zudis. Zemes dzīļu likuma nozīme šajā ziņā ir nepārvērtējama.

Mēs gatavojam pārskatu par dabas resursiem, lai šī informācija butu plaši pieejama. Pašvaldībām savukārt sniegsim pārskatus par reģionālo plānošanu.

Materiālu publikācijai sagatavoja
Ingrīda Rumbēna,
“LV” nozares redaktore