Latvija

Igaunija

Lietuva

2015.–2016.gads

2016.–2017.gads

2015.–2016.gads

2016.–2017.gads

2015.–2016.gads

2016.–2017.gads

Valsts institūcijas

48

64

25

23

53

64

Infrastruktūra

49

51

33

33

42

51

Makroekonomiskā stabilitāte

31

24

15

12

30

24

Veselības aprūpe un pamatizglītība

37

42

22

12

36

42

Augstākā izglītība un pieaugušo apmācības

32

39

20

18

24

39

Preču tirgus efektivitāte

34

49

22

20

36

49

Darba tirgus efektivitāte

25

34

15

15

53

34

Finanšu tirgus attīstība

37

52

23

22

57

52

Tehnoloģiju attīstība

33

34

32

32

22

34

Tirgus lielums

94

96

98

100

78

96

Biznesa attīstība

60

58

43

44

39

58

Inovācijas

62

64

29

28

36

64

2016

2017

Izmaiņas

Uzņēmējdarbības uzsākšana

20

22

-2

Būvniecības atļaujas

23

22

-3

Elektroenerģijas pieslēgums

57

42

+15

Nekustamā īpašuma reģistrācija

23

23

0

Kredītu reģistrs

19

7

+12

Investoru (mazākuma) tiesību aizsardzība

40

42

-2

Nodokļu maksāšana

16

15

+1

Pārrobežu tirdzniecība

25

25

0

Līgumsaistību izpilde

23

23

0

Uzņēmējdarbības izbeigšana

43

44

-1

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

2015.gadā portālā www.latvija.lv tika veikti e-pakalpojumu uzlabojumi ar mērķi ieviest elektronisku uzņēmumu reģistrāciju. Šis pakalpojums sācis strādāt ar 2016.gada janvāri.

Piemēram, VID EDS nodrošina plašu funkcionalitāti elektroniskai dokumentu iesniegšanai un juridisko personu pienākums ir veikt procedūras tikai caur šo sistēmu. Tāpēc pārņemot labo praksi arī uzņēmumu reģistrēšana no 2018.gada veicama tikai elektroniski.

Pēc Pasaules bankas secinājumiem un sniegtās informācijas ir konstatēts, ka Latvijā uzņēmumu reģistrēšana vēljoprojām notiek izmantojot notāra pakalpojumus un dokumentus iesniedzot papīra formātā UR filiālēs. Šāda prakse ne tikai negatīvi ietekmē Doing Business reitinga aprēķinu, jo paredz papildus formālu procedūru un attiecīgi pasliktina Latvijas reitingu uzņēmējdarbības uzsākšanas kontekstā un pārējo reitinga aprēķinos iekļauto valstu fona, bet arī neveicina e-pārvaldības principa stiprināšanu valsts pārvaldes sniegtajos pakalpojumos.

Atbilstoši Komerclikuma 9.pantam ir paredzēta arī elektroniska reģistrēšana parakstot dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot tos uz UR e-pasta adresi. Taču šo iespēju izmanto salīdzinoši neliels skaits dalībnieku, kuri reģistrē jaunu uzņēmumu un veic grozījumus.

Līdz ar to nepieciešams, ka sākot ar 2018.gadu tiek uzsākta uzņēmumu reģistrēšana UR tikai elektroniski izmantojot portālu latvija.lv:

Tāpat turpinot reformu ciklu un UR pakalpojumu attīstību, būtu nepieciešams sadarbībā ar komercbankām izvērtēt labāko risinājumu nodrošināt UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" ieviest funkciju, kas paredz pieteikt bankas konta atvēršanu un attiecīgi izstrādāt un nodrošināt šo funkciju UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros".

Atbilstoši Komerclikuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajam ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina MK. Atbilstoši MK 14.07.2016. noteikumiem Nr.371 "Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercreģistrā" apstiprina 18 pieteikumu veidlapas ierakstiem komercreģistrā. Nepieciešams pārskatīt normatīvo regulējumu, kas paredz vienkāršot procesu par komercreģistrā ierakstāmo uzņēmuma datu precizēšanu, atsakoties no normatīvajā regulējumā noteiktajām veidlapām uzņēmumu datu izmaiņu veikšanai komercreģistrā. Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā" ir izstrādāts un izsludināts Valsts sekretāru 28.04.2016 (prot. Nr.17 25.§). Ņemot vērā to, ka minētais likumprojekts paredz ne tikai atteikšanos no ar ārējo normatīvo aktu apstiprinātām pieteikumu veidlapām ziņu un dokumentu iesniegšanai UR, bet citus gana apjomīgus un būtiskus jautājumus, kā arī to, ka tas ir virzāms kopā ar septiņiem citiem likumprojektiem, plānots, ka likumprojekta tālākā virzība būs sarežģīta un ilgstoša. Tāpēc plānots, ka likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz 2016.gada beigām/ 2017.gada sākumā.

1.1. izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1525 "Noteikumi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumiem", paredzot maksu par klātienes dokumentu pieņemšanu;

1.2. atteikties no reģistrācijas pieteikumu saņemšanas e-pastā;

1.3. izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Komerclikuma 9.pantā, paredzot, ka sākot ar 2018.gada 1.janvāri tiek uzsākta uzņēmumu reģistrēšana UR tikai elektroniski, izmantojot portālu www.latvija.lv

2. Sadarbībā ar komercbankām izvērtēt labāko risinājumu nodrošināt UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" ieviest funkciju, kas paredz pieteikt bankas konta atvēršanu.

2. Ņemot vērā 2.punkta rezultātus, nodrošināta UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" funkcija, kas paredz pieteikt bankas konta atvēršanu.

(iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.-2015.gadam 1.1.pasākums precizētā redakcijā)

Samazināts uzņēmuma dibināšanas procedūru skaits par 1 procedūru

Nodrošināta vieglāka UR pieteikumu veidlapu aizpildīšana

Samazināts laiks administratīvo procedūru veikšanai

2. UR, TM

1.2. 01.08.2017.

1.3. 01.07.2017.

2. 01.01.2018.

3. 01.01.2019.

Atbilstoši MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1530 "Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu" pašlaik nodeva par komersanta ar pamatkapitālu virs 2800 euro ierakstīšanu komercreģistrā ir noteikta 142,29 euro. Savukārt Lietuvā šī maksa sastāda 51 euro. Papildus noteikta arī maksa par publikāciju "Latvijas Vēstnesis" 27,03 euro.

Savukārt uzņēmumam ar pamatkapitālu mazāku par 2800 euro noteikta ierakstīšana komercreģistrā 21,34 euro apmērā un publikācija "Latvijas Vēstnesis" 14,23 euro.

11.10.2016. MK tiks izskatīti grozījumi MK noteikumu projektā "Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu", kas paredz, ka turpmāk nodeva par komersanta ar pamatkapitālu virs 2800 euro ierakstīšanu komercreģistrā ir 150,00 euro, savukārt uzņēmumam ar pamatkapitālu mazāku par 2 800 euro nodeva noteikta 20,00 euro apmērā. Plānots, ka MK noteikumi spēkā stāsies ar 01.12.2016.

Samazinot kopējo izmaksu summu uzņēmumam ar pamatkapitālu virs 2800 euro nodeva par ierakstīšanu komercreģistrā sastādītu 72,97 euro (100 euro – 27,03 euro).

2016.gadā Latvijā reģistrēti 3 115 jauni uzņēmumi ar pamatkapitālu virs 2800 euro (jo uzņēmumiem ar samazinātu kapitālu ir samazināta reģistrēšanās maksa), tātad kopējie ieņēmumi no reģistrācijas UR 443 233,35 euro. Samazinot nodevu par ierakstīšanu komercreģistrā uz 72,97 euro ieņēmumi budžetā sastādītu 227 301,55euro. Tātad ieņēmumi budžetā samazinātos par – 215 931,80 euro.

Vienlaikus tas sniegtu iespēju uzņēmumiem (vismaz SIA) samazināt ar uzņēmējdarbības uzsākšanu saistītās izmaksas.

Lai veicinātu e-pakalpojumu efektīvu ieviešanu, nepieciešams samazināt kopējās uzņēmuma (SIA) e-reģistrācijas izmaksas uz 100 euro.

2. Atbilstoši 1.punktā noteiktajam izvērtējumam izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus MK 11.10.2016. noteikumos Nr.664 "Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu.

Veicināta efektīva e-pārvaldības ieviešana

2. 01.01.2019

Uzņēmējdarbības plāna 2012.gadam pasākums paredzēja uzņēmumiem ģeogrāfisko lietu piekritības noņemšanu, tādējādi atvieglojot ar uzņēmumā saistīto izmaiņu paziņošanu UR. Jāatzīmē, iesniedzot dokumentus elektroniski (izmantojot reģistrācijas e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai UR oficiālo e-pasta adresi), nosacījums ievērot lietu ģeogrāfisko piekritību (gan jauna subjekta reģistrācijas, gan jebkuru izmaiņu gadījumā) no iesniedzēja viedokļa nav aktuāls, jo dokumenti tiek iesniegti attālināti, neapmeklējot iestādi klātienē.

Lai nodrošinātu atteikšanos no uzņēmumu ģeogrāfiskas lietu piekritības, kas apgrūtina uzņēmumu formalitāšu kārtošanu, jāveic būtiskas izmaiņas UR procedūrās, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, kā arī ir nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā, kas noteiktu efektīvu dokumentu apstrādi. Tehniskā risinājuma iegāde ir veikta 2013.gadā veiktā ERAF projekta "UR informācijas sistēmas izveide" aktivitātes "UR arhīva (dokumentu) elektronizācija" ietvaros. Iepirkuma mērķis bija izstrādāt un ieviest integrētu dokumentu digitalizācijas un atpazīšanas risinājumu, kurš nodrošina ātru un efektīvu UR vestajos reģistros reģistrējamo pieteikumu un tiem pievienoto dokumentu pārveidošanu elektroniskā formā, tādējādi optimizējot reģistrācijas procesu. Risinājums sastāv no dokumentu atpazīšanas un web saskarnes elektroniskās reģistrācijas lietas skatīšanai. Digitalizācijas risinājuma izstrāde pabeigta 2013.gada decembrī. Projekta ietvaros ir izstrādāts risinājums, kas nodrošina projekta apjomā noteikto pieteikumu digitalizāciju. 2014.gada laikā UR tika turpināts darbs pie UR procedūru pielāgošanas risinājuma ieviešanai.

Attiecībā uz normatīvā regulējuma pielāgošanu, nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu efektīvu dokumentu apstrādi. Šobrīd notiek darbs pie risinājumu variantu izstrādes, lai dokumentu izskatīšanu jebkurā UR nodaļā varētu nodrošināt bez liela apjoma papildus finansējuma un cilvēkresursiem.

Konstatēta problēma, ka, lai UR spētu nodrošināt liela apjoma dokumentu elektronizāciju (ieskenēšanu), ja iesniegtais dokuments ir uz vairākām kopā sastiprinātām lapām, dokumenta lapas ir jāatdala viena no otras. Secināms, ka nav iespējams nodrošināt cauršūta (caurauklota) dokumenta lapu locīšanu ieskenēšanai, kā arī pastāv problēma, ka noteikta veida dokumenti (piemēram, dokumentu atvasinājumi, notariālie akti un notariālie apliecinājumi), tos sadalot, zaudēs juridisko spēku. Dokumenta cauršūšanas mērķis ir garantēt pilnīgu un negrozītu dokumenta saturu, līdz ar to, lai dokumentus (tostarp notariāli apliecinātus dokumentus) varētu sadalīt, nepieciešams normatīvi paredzēt, kārtību, kādā veicama šādu dokumentu apstrāde.

Ar mērķi atvieglot cauršūtu dokumentu digitalizāciju, 2016.gada 3.maijā tika pieņemti grozījumi MK 2012.gada 28.februāra noteikumos Nr.143 "Kārtība, kādā publiskos dokumentus pārvērš elektroniskā formā", paredzot, ka no publiskā dokumenta drīkst izņemt saspraudes, skavas, kniedes, auklu un citus sastiprinājuma elementus, ja normatīvajos aktos dokumenta cauršūšana (caurauklošana) nav noteikta kā obligāta un ja dokumenta saturs tādējādi nevar tikt bojāts. Vienlaikus problēma ar arhīva dokumentu digitalizāciju UR joprojām pastāv un sekmīgai iestādes darbības nodrošināšanai, tērējot tam samērīgus valsts resursus, ir nepieciešams paredzēt iespēju iestādei, ievērojot noteikto procedūru, atdalīt cauršūtus dokumentus un pārvērst tos digitālā formā.

Vienlaikus TM izstrādātie grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz svītrot prasību dokumentus iesniegt noteiktā UR teritoriālajā nodaļā, tādējādi atsakoties no tiesību subjektu reģistrācijas teritoriālās piekritības ir izstrādāti un apstiprināti Ministru kabineta 01.11.2016. sēdē (prot. 58).

Proti, Ministru kabinets atbalstīja šādus likumprojektus:

1) "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā" (TA-2193);

2) "Grozījumi Eiropas ekonomisko interešu grupu likumā" (TA-2194);

3) "Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā" (TA-2196);

4) "Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā" (TA-2197);

5) "Grozījumi Komerclikumā" (TA-2198);

6) "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" (TA-2200);

7) "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (TA-2201);

8) "Grozījumi Politisko partiju likumā" (TA-2203).

To virzība Saeimā nav prognozējama, līdz ar to praksē atteikšanas no ģeogrāfiskās piekritības ieviešana saskaņā ar likumprojektos paredzēto regulējumu atkarīga no šo likumprojektu pieņemšanas Saeimā.

UR ir uzsācis iekšējo procedūru, tehnoloģiskā risinājuma pielāgošanu, lai, stājoties spēkā normatīvo aktu grozījumiem, būtu iespējams nodrošināt praksē dokumentu izskatīšanu neatkarīgi no to iesniegšanas vietas.

1.1. ka pilna tiesību subjekta reģistrācijas lieta ir pieejama vienīgi elektroniskā formā,

1.2. paredz, ka Uzņēmumu reģistra dokumentu digitalizācijas procesā ir tiesības izņemt saspraudes, skavas, kniedes, auklu un citus sastiprinājuma elementus no iestādē iesniegtajiem cauršūtajiem dokumentiem, ja normatīvajos aktos dokumenta cauršūšana (caurauklošana) nav noteikta kā obligāta un, ja dokumenta saturs tādējādi nevar tikt bojāts;

2. Izvērtēt iespējamos risinājuma variantus, lai noteiktu, ka UR ved tiesību subjektu reģistrācijas lietas tikai elektroniskā formā.

(iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.-2015.gadam 1.3.pasākums precizētā redakcijā)

(KM pie 1.2.)

2. 01.01.2018

Šobrīd praksē ir konstatēti gadījumi, kad persona nav informēta, ka tās juridiskajā adresē ir reģistrēti viens vai vairāki uzņēmumi, kas attiecīgi rada šai personai tiesiskas saistības attiecībā pret valsti un trešajām pusēm. Līdz ar to ir ierobežota šo personu tiesības aizsargāt tās īpašumu un vērsties uzraugošajās institūcijās.

Nepieciešams:

1. nodrošināt personām iespēju (meklētāja funkciju) UR mājas lapā pārliecināties par juridiskajā adresē reģistrētajiem uzņēmumiem. Vienlaikus paredzēt tādu UR e-pakalpojuma veidošanu vai uzlabošanu izmantojot oficiālo elektronisko adresi, kas, līdzās meklētāja izmantošanai, arī nodrošina to iedzīvotāju, kuriem ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, informēšanu par to, ka viņa īpašumā (juridiskajā adresē) tiek reģistrēta juridiska persona (uzņēmums).

Lai nodrošinātu, ka Latviju uzņēmējdarbības uzsākšanai izvēlas arvien vairāk citu valstu rezidenti, ir nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamā informācija ir pieejama angļu valodā. Vienlaikus šādu pakalpojumu nodrošinās to, ka Latviju izvēlas arvien vairāk jaunuzņēmumu.

Lai nodrošinātu attiecīgo mērķu sasniegšanu nepieciešams:

1. Ieviest UR mājas lapu angļu valodā;

2. Nodrošināt SIA reģistrāciju angļu valodā;

3. pievienoties Eiropas Savienības Biznesu reģistru savietošanās sistēmai, kuras ietvaros nodos komercreģistrā ierakstīto informāciju un atsevišķus dokumentus uz E-tiesiskuma portālu. E-tiesiskuma portālā būs pieejamas daudzvalodu saskarnes;

4. pievienosies E-tiesiskuma portālam nododot informāciju maksātnespējas reģistram. E-tiesiskuma portālā citastarp būs pieejamas daudzvalodu saskarnes.

2. Nodrošināt vienkāršotu e-pakalpojumu viena dalībnieka SIA reģistrācijai, kurā datu ievades lauku nosaukumi varētu tikt veidoti arī angļu valodā;

2. UR

3. UR

4. UR

2. 01.07.2018;

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

BIS paredz pilnu būvniecības saskaņošanas procesu:

1) no būvniecības ieceres pieteikuma iesniegšanas BIS un atļaujas ar nosacījumiem saņemšanas,

2) nosacījumu izpildes kontroli (t.sk., tehnisko noteikumu saskaņošanu), t.sk., būvkomersantu piesaisti,

3) līdz apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijā saņemšanas un akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā saņemšanai.

BIS nodrošinās elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas teritorijā. Ar BIS projekta īstenošanu plānots, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi.

BIS paredzēts iekļaut Būvkomersantu reģistru, Būvkomersantu klasifikatoru, Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistru (Būvspeciālistu reģistru), Neatkarīgu ekspertu reģistru ēku energoefektivitātes jomā, Ēku energosertifikātu reģistru, Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru un Būvinspektoru reģistru. Tādējādi BIS garantēs, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm – pašvaldību būvvaldēm, BVKB ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi.

Šobrīd ir konstatēts, ka nepieciešams efektivizēt lēmumu pieņemšanas procesu būvniecības ieceres saskaņošanas procesā. Klusēšanas piekrišanas principa ieviešana būvniecības ieceres saskaņošanas procesā nodrošinās, ka Būvvalde lēmumu pieņemšanu un atzīmju izdarīšanu, kā arī ieceres īstenošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas saskaņošanu, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesisko valdītāji tehniskos vai īpašos noteikumus un lēmumus pieņem likumā termiņos.

Lai nodrošinātu attiecīgā principa ieviešanu, nepieciešams izstrādāt grozījumus būvniecības ieceres saskaņošanas procesu regulējošajos normatīvajos aktos.

Šobrīd konstatēta situācija, ka būvniecības procesā iesaistītajām pusēm nav skaidri definēta atbildība, kā rezultātā netiek nodrošināta savlaicīga lēmumu pieņemšana un būvniecības kvalitāte.

Ņemot vērā minēto, būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos ir nepieciešams skaidri nodefinēt iesaistīto pušu atbildību.

Apdrošināšanas sistēmā būvniecības jomā konstatēti vairāki trūkumi, kā rezultātā tā var nebūt pietiekami efektīva.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams ieviest apdrošināšanas mehānisms, kas stimulē būvniecības kvalitāti, pasargā pasūtītāju no nekvalitatīvas būvniecības zaudējumiem un nodrošina ātru, savlaicīgu zaudējumu kompensāciju izmaksu.

Lai to nodrošinātu nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē apdrošināšanas jomu būvniecībā.

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Uzņēmējdarbības plāns 2014.–2015.gadam paredzēja uzdevumu nodrošināt elektronisku datu apmaiņu starp pašvaldībām un Zemesgrāmatu pirmpirkumu tiesību izmantošanas jomā, izslēdzot pienākumu iedzīvotājiem saņemt pašvaldības izziņu un iesniegt zemesgrāmatā. Minētā uzdevuma mērķis ir uzlabot esošo nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu un paātrināt nekustamā īpašuma pārdevējam un pircējam nekustamā īpašuma reģistrācijas tiesību nostiprināšanu un padarītu kvalitatīvāku un ātrāku datu apmaiņas procesu visām iesaistītajām institūcijām, kā arī pašvaldībām atvieglot lēmumu sniegšanu, jo to būtu iespējams veikt tiešsaistē, personu par to tikai informējot.

Ņemot vērā, ka uzdevuma īstenošana ilgstoši tiek kavēta, jo pastāv pretrunīgi viedokļi par risinājumiem starp iesaistītajām pusēm, kā arī Uzņēmējdarbības plāna projekta saskaņošanas laikā uzņēmēju un nozaru ministriju paustos viedokļus par nepieciešamību pārskatīt ne tikai informācijas apmaiņu starp pašvaldībām un zemesgrāmatu par pirmpirkuma tiesībām, bet arī citu uzziņu apriti, nepieciešams atkārtoti izvērtēt elektronisko paziņojumu apriti Zemesgrāmatā, tai skaitā, informācijas apriti par pirmpirkumu tiesību izmantošanu, izslēdzot pienākumu personām saņemt pašvaldības izziņu un iesniegt Zemesgrāmatā un sagatavot priekšlikumus turpmākai rīcībai, ņemot vērā valdības e-pārvaldības prioritāti valsts pakalpojumu sniegšanā.

Ja nepieciešams, izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK informatīvais ziņojums par turpmākās rīcības nepieciešamību.

2. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz uzlabotu elektronisko paziņojumu apriti Zemesgrāmatā, tai skaitā informācijas apriti par pirmpirkumu tiesību izmantošanu, izslēdzot pienākumu personām saņemt pašvaldības izziņu un iesniegt Zemesgrāmatā.

(iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.–2015.gadam 3.1.2.pasākums precizētā redakcijā)

Atviegloti nekustamā īpašuma reģistrēšanas nosacījumi

Rasti risinājumi turpmākajai nekustamā īpašuma reģistrēšanas sistēmas attīstībai un mazināts administratīvais slogs uzņēmējiem nekustamā īpašuma reģistrēšanā

2. TM, VARAM

2. EM

2. 01.01.2018.

Lai pilnveidotu uzņēmējiem piederošo nekustamo īpašumu pārvaldības procesus, pilnveidojama Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (VVDZ) sistēmas funkcionalitāte nodrošinot zemesgrāmatu nodalījuma datu monitoringu par juridiskai personai piederošiem nekustamajiem īpašumiem.

Pakalpojuma ietvaros nekustamie īpašumi tiktu automātiski pieslēgti un noņemti no monitoringa uz periodu, kamēr juridiskai personai ir spēkā esošas īpašuma tiesības.

Tādējādi tiks nodrošināts, ka persona tiks informēta par veiktajām izmaiņām, kas saistīta ar tās piederošo nekustamo īpašumu.

Uzlabota elektronisko paziņojumu sistēma Zemesgrāmatā

Zemesgrāmatu likuma 130.pantā noteikts, ka tiesību nostiprinājumu apliecina tiesneša lēmums (123.p.), kas ievadīts datorizētajā zemesgrāmatā. Līdz ar to normatīvi noteikts, ka ieskatīšanās valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā seku ziņā pielīdzināta attiecīgu ziņu iegūšanai no zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma apliecinātas datorizdrukas vai zemesgrāmatu apliecības. Līdz ar to, izslēdzot nepieciešamību par nostiprināto tiesību esamību pārliecināties no zemesgrāmatu nodaļas izsniedzamajiem dokumentiem.

Lai samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus ar citiem grozījumiem nozares normatīvajos aktos izdarāmi grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka valsts vai pašvaldības iestādes informāciju par nostiprinātajām tiesībām iegūst, ieskatoties valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pēc personas norādītās nekustamā īpašuma identificējošās informācijas, nevis, pieprasot personai iesniegt zemesgrāmatu apliecību vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma izdruku.

Saskaņā ar MK 12.05.2010. noteikumu Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 8.pantu pašvaldības dome ielu tirdzniecības jomā ir tiesīga noteikt kārtību, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana.

No minētās normas izriet, ka katra pašavaldība ir tiesīga noteikt arī termiņu uz kādu tiek izsniegts tirdzniecības saskaņojums.

Piemēram, atbilstoši Rīgas domes 10.04.2016. saistošo noteikumu Nr.198 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" 35.punktam, lai uzņēmējs saskaņotu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu publiskā vietā un saņemtu ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai (t.sk. kafejnīcu terases) Rīgas pilsētas būvvaldē katru gadu ir jāiesniedz projekts, neskatoties uz to, ka konkrētais projekts nav mainījies, kā rezultātā uzņēmējiem tiek radīts finansiālais slogs, savukārt Rīgas pilsētas Būvvaldei tiek radīts papildus administratīvais slogs, atkārtoti izskatot iesniegto projektu un veicot tā saskaņojumu.

Tāpat līdzīgs regulējums ietverts arī citu pašvaldību saistošajos noteikumos.

Ņemot vērā minēto, lai risinātu šo situāciju, nepieciešams MK 12.05.2010. noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" iekļaut regulējumu, kas noteic, ka ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu ielu tirdzniecības saskaņojumu izsniedz uz 3 gadiem, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu ielu tirdzniecības projektā nav veiktas izmaiņas. Tādējādi šī norma būs saistoša visām pašvaldībām un nebūs nepieciešamība katrā pašvaldībā noteikt atšķirīgus termiņus, kas savukārt sekmēs tiesisko noteiktību.

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ĀIPL ieskatā būtu nepieciešams ieviest elastīgāku regulējumu attiecībā uz kapitāla daļās nostiprināto tiesību apjomu, kas, atbilstoši pašreizējam tiesiskajam regulējumam visos gadījumos ir vienāds. Lai novērstu pastāvošo ieguldījumu strukturēšanas ierobežojumu, tiek rosināts izmantot regulējumu, kas līdzinātos tam, kas noteikts Komerclikumā attiecībā uz AS. Proti, SIA daļām, tāpat kā akcijām AS jāparedz iespējas statūtos noteikt dažādas kategorijas, ietverot atšķirīgas dalībnieku tiesības katrā no kategorijām. Atšķirīgās daļu kategorijās jāparedz iespēja noteikt atšķirīgas dalībnieku ekonomiskās tiesības (tiesības uz dividendes saņemšanu un likvidācijas kvotu), kā arī balsstiesību ierobežojumus (tajā skaitā pieļaujot daļas bez balsstiesībām). Tāpat pieļaujama iespēja noteikt atšķirīgas nominālvērtības dažādu kategoriju daļām.

ĀIPL rosina arī apsvērt iespēju paredzēt SIA statūtos atšķirīgus noteikumus attiecībā uz daļu atsavināšanu, piemēram, nosakot, ka darbiniekiem piederošās daļas nevar tikt pārdotas vai citādi atsavinātas. Kā arī, izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām, sabiedrība šīs daļas atpērk par nominālvērtību vai citu summu, kas noteikta saskaņā ar statūtos paredzēto aprēķina metodiku.

Kas attiecas uz izmaiņām konkrētās daļu kategorijas tiesībās, ĀIPL ieskatā Komerclikumā nosakāms, ka konkrētajai daļu kategorijai paredzētās tiesības būtu grozāmas ar kvalificētu attiecīgās kategorijas dalībnieku balsu vairākumu, proti, par lēmumu, kas tieši skar attiecīgās kategorijas dalībnieku tiesības jānobalso vismaz 2/3 no attiecīgās kategorijas dalībniekiem.

Papildus jāatzīmē, ka šādā gadījumā nepieciešams papildināt prasības attiecībā uz dalībnieku reģistrā norādāmajām ziņām, ietverot arī daļas kategoriju un balsstiesību esamību vai neesamību.

Pašlaik Komerclikumā nav paredzētas tiesības sabiedrībām ar ierobežotu atbildību emitēt priekšrocību akcijas un konvertējamās obligācijas. Ievērojot mērķi uzlabot SIA kapitāla daļu regulējumu, šādas tiesības Komerclikumā būtu nosakāmas.

ĀIPL ieskatā, veicot iepriekš minētos grozījumus Komerclikumā, tiktu uzlabota regulējuma elastība un novērsts pastāvošais ieguldījumu strukturēšanas ierobežojums attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.

2. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Komerclikumā nosakot izmaiņas konkrētās daļu kategorijas tiesībās, t.i., ka konkrētajai daļu kategorijai paredzētās tiesības grozāmas ar kvalificētu attiecīgās kategorijas dalībnieku balsu vairākumu, proti, par lēmumu, kas tieši skar attiecīgās kategorijas dalībnieku tiesības jānobalso vismaz 2/3 no attiecīgās kategorijas dalībniekiem.

3. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Komerclikumā, kas paredz papildināt prasības attiecībā uz dalībnieku reģistrā norādāmajām ziņām, ietverot arī daļas kategoriju un balsstiesību esamību vai neesamību.

4. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Komerclikumā paredzot tiesības sabiedrībām ar ierobežotu atbildību emitēt priekšrocību akcijas un konvertējamās obligācijas.

Nepieciešams veikt pārskatīt iespēju Komerclikumā noteikto termiņu saīsināšanai gadījumā, ja tiek veikta SIA pārveidošana par AS, ņemot vērā, ka saistībā ar uzņēmējdarbības veida maiņu kaitējums kreditoriem vai citiem dalībniekiem nav saskatāms.

Ņemot vērā, ka pašreiz pastāv ierobežojumi strukturēt ieguldījumus SIA līmenī, būtu apsverama iespēja vienkāršot SIA reorganizāciju par AS, ja tam piekrīt visi SIA dalībnieki. ĀIPL ieskatā, šādā situācijā nav saskatāms kaitējums kreditoriem vai citiem dalībniekiem sakarā ar uzņēmējdarbības veida maiņu, ņemot vērā, ka atbilstoši Komerclikuma 337.pantam, visas SIA tiesības pāriet AS kā iegūstošajai sabiedrībai, kā arī visi SIA dalībnieki kļūst par AS akcionāriem.

Tādējādi ĀIPL saskata iespēju vienkāršot un padarīt ātrāku Komerclikuma regulējumu attiecībā uz pārveidošanu kā vienu no reorganizācijas veidiem, tajā skaitā samazinot likumā noteikto 3 mēnešu periodu reorganizācijas otrā posma īstenošanai (pēc paziņojuma par reorganizāciju iesniegšanas). Pretējā gadījumā, identificējot investoru vai nepieciešamību pēc investora piesaistes, sabiedrībai ir jāiziet faktiski pilns reorganizācijas process, kas aizņem līdz sešiem mēnešiem. Šāds termiņš ir nepamatoti ilgs, un investors var zaudēt interesi par ieguldījumu veikšanu.

Priekšrocību akcijas ir veiksmīgs un pasaulē plaši izmantots instruments komercsabiedrības izaugsmes finansēšanai uz noteiktu laiku (piemēram, investīcijas ar piecu gadu termiņu, kad investors sagaida kapitāla atgriešanu). Priekšrocību akcijas ļauj piesaistīt akciju kapitāla, nevis parāda saistību veidā. Turklāt komercsabiedrības esošā valde un īpašnieki saglabā lemšanas tiesības. Tomēr, ieguldot finansējumu priekšrocības akcijās, atbilstoši Latvijas tiesiskajam regulējumam ieguldītājiem jāsaskaras ar būtiskiem riskiem ieguldījuma atmaksai pielīgtajā termiņā.

Komercdarījumu praksē un banku sektorā pastāv jēdziens "noteiktā termiņā dzēšamas priekšrocību akcijas", kamēr Komerclikums šobrīd šādu instrumentu neparedz. Attiecīgi pašlaik vienīgais priekšrocību akciju dzēšanas mehānisms atbilstoši Komerclikuma regulējumam ir pamatkapitāla samazināšana. Savukārt pamatkapitāla samazināšanas gadījumā ieguldītāji kļūst atkarīgi no akcionāru sapulces lēmuma un pamatkapitāla samazināšanas procedūras.

Ievērojot minēto, ĀIPL ierosina paredzēt Komerclikumā tiesības akciju sabiedrībām emitēt priekšrocību akcijas uz noteiktu termiņu un dzēst šādas priekšrocību akcijas, pamatkapitāla samazināšanai sekojot pēc tam. To varētu panākt, papildinot Komerclikuma 240.pantu un nosakot papildu gadījumu, kad akciju sabiedrība ir tiesīga iegūt savas akcijas. Tāpat būtu nepieciešams valdei dzēst atmaksātās akcijas bez pamatkapitāla samazināšanas procedūras, padomei apstiprinot grozījumus statūtos. Ja atmaksa netiktu veikta noteiktajā termiņā, priekšrocību akciju īpašnieks iegūtu kreditora prasījuma tiesību pret sabiedrību.

Lai aizsargātu sabiedrības kreditoru intereses, Komerclikumā vienlaicīgi būtu nepieciešams noteikt konkrētus ierobežojumus. Piemēram, priekšrocību akciju ar noteiktu termiņu proporcijai pret pamatkapitālu, kā arī paredzēt pienākumu sabiedrībai veikt uzkrājumus priekšrocību akciju atpirkšanai.

ĀIPL vēlas vērst uzmanību, ka kopš 2013.gada Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 46.pantā jau ir pieļauta analoga situācija attiecībā uz akciju sabiedrību kā atvērtu alternatīvo ieguldījumu fondu. Šis likums noteic, ka fonda pamatkapitāls mainās atkarībā no akciju emisijas un dzēšanas apmēra (fonda statūtos var nenorādīt pamatkapitāla apmēru).

2. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Komerclikumā, paredzot pienākumu sabiedrībai veikt uzkrājumus priekšrocību akciju atpirkšanai.

Priekšrocību akciju tipiskākais mērķis ir nodrošināt akcionāram prioritāru un garantētu ienākumu. Atbilstoši juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām, Komerclikuma 161.pants ir interpretējams tādējādi, ka ar dividendi vispārēji tiek saprasta sabiedrības tīrās peļņas daļa. Ja sabiedrībai nav peļņas vienā pārskata gadā, Komerclikums tieši neparedz priekšrocību akciju dividenžu uzkrāšanu nākamajiem gadiem.

Komerclikuma 232.panta trešajā daļā noteikts – "ja akcionāram ar īpašām tiesībām attiecībā uz dividendes saņemšanu par diviem pārskata gadiem pēc kārtas neizmaksā dividendes vai izmaksā tikai daļu no tām, nākamā gadā akcionārs iegūst balsstiesības proporcionāli priekšrocību akciju nominālvērtību summai".

Dividenžu ienākuma aizturēšana uz diviem gadiem ir ilgs termiņš, un atbilstoši praksei finanšu grūtību gadījumā investori pretendētu uz savlaicīgāku iejaukšanos. ĀIPL ieskatā investoru tiesību aizsardzību varētu panākt ar konvertējamām obligācijām, tomēr arī šī instrumenta gadījumā Komerclikumā pastāv šķēršļi investoru tiesību īstenošanā.

Papildus iepriekš norādītajam, ĀIPL ieskātā būtu nepieciešams Komerclikumā ieviest regulējumu, kas paredzētu mehānismu kā apmainīt (konvertēt) vienas akciju kategorijas akcijas pret akcijām citā sabiedrības akciju kategorijā. Saskaņā ar šī brīža Komerclikuma regulējumu, ja akcionārs vēlas savas vienas akciju kategorijas akcijas apmainīt (konvertēt) pret citas kategorijas akcijām, lai, piemēram, iegūtu kādas citas ekonomiskām tiesībām, priekšrocības un/vai ierobežojumus, būtu jāpieņem akcionāru sapulces lēmums par pamatkapitāla samazināšana dzēšot konkrētās akciju kategorijas akcijas, un pēc tam jāpieņem atsevišķs akcionāru sapulces lēmums par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu izlaižot jaunas otras kategorijas akcijas, uz kurām pieteikties (parakstīties) konkrētajam akcionāram, kas vēlas apmainīt (konvertēt) savas akcijas.

Šobrīd publiski ticamu informāciju par juridiskās personas UR ierakstīto pārstāvju pārstāvības tiesībām iespējams iegūt, pieprasot maksas izziņu no UR. Uzņēmējdarbības veicējiem tas rada administratīvo un finansiālo slogu, jo ar šādām situācijām, kad nepieciešama minētā informācija, nākas saskarties samērā bieži – gan informācijas iegūšanai par darījumu partneriem, gan apliecinājuma sniegšanai/ uzrādīšanai par pārstāvības tiesībām savā uzņēmumā. Neskatoties uz to, ka normatīvie akti valsts pārvaldei paredz pienākumu citu valsts iestāžu rīcībā esošo informāciju iegūt no attiecīgās iestādes, nevis klienta, praksē joprojām uzņēmējiem nereti tiek pieprasīts iesniegt UR izziņu, piemēram, valsts un pašvaldību iepirkumos. Apliecinājums par pārstāvības tiesībām tiek pieprasīts arī noteiktu pakalpojumu saņemšanai, piemēram, saņemot juridiskai personai adresētu pasta sūtījumu u.c.

Lai mazinātu administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem un veicinātu uzņēmējdarbības vides drošību, nepieciešams atvieglot informācijas pieejamību par juridisko personu pārstāvju pārstāvības tiesībām. Samērojot datu pieejamību ar personas datu aizsardzību, atbilstošākais risinājums būtu speciāla servisa (e-pakalpojuma) izstrāde izvietošanai UR mājaslapā, kas nodrošinātu iespēju informācijas pieprasītājam, norādot personas kodu un juridisko personu identificējošas ziņas, bez maksas saņemt atbildi par to, vai persona ar šādu personas kodu ir vai nav tiesīga pārstāvēt attiecīgo juridisko personu, kā arī informāciju par pārstāvības tiesību apjomu (atsevišķi vai kopīgi).

Šāda pakalpojuma izstrāde paredzēta pasta politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam.

Vienlaikus ir svarīgi, lai UR e-pakalpojumam tiek laika gaitā izstrādāta un uz Valsts informācijas sistēmu savietotāja infrastruktūras izvietota apkalpe (serviss), un kā perspektīvā UR e-pakalpojums tiktu izvietots portālā Latvija.lv. Šobrīd izstrādātais risinājums UR pakalpojumam paredz savietošanu ar citām sistēmām, vienlaikus jāņem vērā, ka tā pilnīgai integrācijai Valsts informācijas sistēmu savietotāja infrastruktūrā nepieciešami papildus budžeta līdzekļi, kas šobrīd nav pieejami.

2. Izstrādāts e-pakalpojums, nodrošinot iespēju UR mājaslapā bez maksas pārbaudīt juridiskās personas pārstāvju pārstāvības tiesības.

2. 01.07.2018.

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Nepieciešams izvērtēt iespēju ieviest 0% UIN reinvestētās peļņas modeļa ieviešanu Latvijā līdzīgi Igaunijas praksei, ar mērķi radīt mērķtiecīgus nodokļu stimulus tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai un attīstībai ilgtermiņā, tādējādi radot līdzvērtīgus apstākļus reģionālajai uzņēmējdarbības attīstībai.

Veicināta uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīga nodokļu sistēma

Nepieciešams uzsākt darbu pie 0% birokrātijas modeļa noteikšanas uzņēmēju nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē (piemēram, uzņēmējdarbības uzsācējiem un mazās saimnieciskās darbības veicējiem) un viena (uzņēmējam piederoša saimnieciskās darbības bankas kontu) konta principa ieviešana nodokļu maksājumos.

Mazināts laiks uzskaitei un grāmatvedības kārtošanai un pārskatu iesniegšanai VID

Nepieciešams:

1) pārskatīt un, ja nepieciešams, uzlabot VID konsultāciju mehānismu ārvalstu uzņēmumu apkalpošanā, nodrošinot to profesionālu apkalpošanu angļu valodā, lai ne tikai veidotu par Latviju kā investīcijām atvērtu valsts pārvaldi, bet arī veicinātu lielāku izpratni par esošajām nodokļu prasībām uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību Latvijā;

2) ieviest VID maksas pakalpojumu par VID audita kopsavilkumu saņemšana angļu valodā.

Ņemot vērā, ka uzņēmumos, kuros īpašnieki (investori) ir ārvalstu pārstāvji un tiem ir būtiski pārzināt VID lēmumus, kas skar uzņēmuma saimniecisko darbību un nodokļu nomaksu, īpaši gadījumos, kad ir konstatēti pārkāpumi par uzņēmumā notiekošo, nepieciešams nodrošināt VID konsultācijas mehānismu – jaunu pakalpojumu, kurā nepastarpināti pēc uzņēmuma īpašnieka pieprasījuma tiek sagatavoti VID audita kopsavilkumi angļu valodā. Ņemot vērā, ka tas skar VID kapacitāti, nepieciešams lemt par šāda pakalpojuma samērīgas maksas noteikšanu.

Jāatzīmē, ka šobrīd no 220 899 Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 29028 uzņēmumam ir ārvalstu piederības pamatkapitāls, uz kopējā Latvijas fona, šis skaitlis ir vērtējams kā būtisks un šim skaitlim ir tendence pieaugt. Latvijā šobrīd ir 583 uzņēmumi kuros ārvalstu kapitāls pārsniedz 1 milj. euro.

2. Ieviests VID maksas pakalpojums par VID audita kopsavilkumu saņemšana angļu valodā

Uzņēmumi, īpaši ārvalstu uzņēmumi identificējuši problēmu, ka prasība vest grāmatvedību nacionālajā valūtā, ja darījumi tiek veikti ārvalstu valūtā rada administratīvo slogu un liekas izmaksas ikdienas saimnieciskajā darbībā.

Tāpat ārvalstu uzņēmumi ir identificējuši, ka to ikdienas darbībā ērtāka un mazāk administratīvo slogu radoši būtu kārtot grāmatvedību angļu valodā. Attiecīgi nepieciešams izvērtēt minētā pasākuma iespēju, ņemot vērā, ka Latvija ir ES dalībvalsts un angļu valoda ir viena no tās oficiālajām valodām.

2. Izvērtēta iespēja atļaut vest grāmatvedību angļu valodā un, pozitīva lēmuma gadījumā, izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz grāmatvedības kārtošanu angļu valodā.

VK pasūtītajā un 20.07.2015. SIA "Pricewaterhouse Coopers" sagatavotajā ziņojumā "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām" konstatēts, ka noteiktos pārskatos ir vērojama informācijas pieprasīšanas dublēšanās, piemēram:

1) VID iesniedzamā gada pārskata informācijas pārklāšanās ar CSP veidlapu Nr.1-FAP "Finanšu aktīvi un pasīvi 20___.gadā" un veidlapu Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20___.gadā";

2) VID iesniedzamā deklarācijā par PVN informācijas pārklāšanās CSP veidlapā "Pārskats par apgrozījumu" 1-apgrozījums;

3) VID iesniedzamā Ziņojuma par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī pārskata informācijas pārklāšanās ar Paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajām summām (neattiecas uz CSP, atbildīgie VID, FM);

4) dabas resursu nodokļu pārskatos, ja darbības, par kurām jāaprēķina nodoklis, ir bijušas vienreizējas (neattiecas uz CSP, atbildīgie FM, VARAM);

5) CSP veidlapā Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20___.gadā" norādītās informācijas pārklāšanās ar uzņēmumu sniegto informāciju, atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam;

6) CSP veidlapā "Ievedums-Intrastat-1A "Pārskats par tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm"" pārskata informācijas pārklāšanās ar VID PVN deklarācijas PVN 1II un PVN 2 daļās sniegto informāciju;

7) VID iesniedzamā gada pārskatā un CSP veidlapā Nr.1-F "Pārskats par finansiālo stāvokli";

8) VID iesniedzamā gada pārskata informācijā un CSP veidlapā Nr.6-ieguldījumi "Pārskats par ieguldījumiem"

9) CSP veidlapā Nr.1-FAP "Finanšu aktīvi un pasīvi 20___.gadā" un VID iesniedzamo gada pārskatu bilances aktīvu un bilances pasīvu daļu

10) CSP ieguldījumu kustību pārskatu (1-ieguldījumi un 5-ieguldījumi) atsevišķās sadaļās - nepieciešams pārskatīt šo informāciju iegūt no VID iesniegtajiem gada pārskatiem.

Attiecīgi nepieciešams veikt minēto pārskatu atkārtotu izvērtējumu un lemt par efektīvāko risinājumu ieviešanu, kas novērš uzņēmējiem radīto birokrātisko slogu radošas prasības.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par administratīvo datu izmantošanu Centrālajā statistikas pārvaldē, problēmām un iespējamajiem risinājumiem" (VSS-982), kurā tiek plānots EM resorā izveidot darba grupu priekšlikumu izstrādei administratīvo datu avotu pilnveidošanai, lai nodrošinātu pilnīgāku administratīvo datu avotu izmantošanu oficiālās statistikas nodrošināšanā, kurā tiktu iekļauti FM un citu administratīvo datu turētāju pārstāvji. Tāpat plānots, ka EM darba grupas izstrādāt un iesniegt MK informatīvo ziņojumu, paredzot konkrētus pasākumus turpmākai rīcībai un indikatīvo finansējumu, lai savlaicīgi varētu lemt par budžeta līdzekļu piešķiršanu MK līdz 01.01.2018.

Ņemot vērā, ka abi jautājumi – pārskatos dublējošās informācijas konstatācija un plānotā rīcība par administratīvo datu izmantošanu CSP iespējamajiem risinājumiem – pēc būtības skar identisku jautājumu loku, nepieciešams minētos uzdevumus skatīt vienkopus.

2. Ņemot vērā 1.punktā veiktos secinājumus, izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos, kas atceļ dublējošas informācijas pieprasījumu vai, ja nepieciešams, rasts risinājums par informācijas apmaiņu starp citu administratīvo datu turētājiem, iesniedzot MK informatīvo ziņojumu, paredzot konkrētus pasākumus turpmākai rīcībai un indikatīvo finansējumu, lai savlaicīgi varētu lemt par budžeta līdzekļu piešķiršanu MK.

Par 3) FM, VID

Par 4) FM, VARAM

MK 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.178 "Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi" nosaka, ka nodokli no izmaksām nerezidentam var neieturēt vai piemērot samazināto likmi tikai tad, ja maksājumu saņēmējs līdz dienai, kad iesniedzama UIN deklarācija par pārskata periodu vai iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, iesniedz izmaksātājam aizpildītu noteikta parauga rezidenta apliecību – iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai (turpmāk – atvieglojumu apliecība), kur maksājumu saņēmēja rezidences valsts kompetentā iestāde ir apliecinājusi rezidences statusu attiecīgajā valstī un kuru maksājumu izmaksātājs iesniedz apstiprināšanai VID.

Ja izmaksātājs ir piemērojis nodokļu līgumā noteiktos nodokļu atvieglojumus, bet maksājumu saņēmējs nav bijis tiesīgs tos izmantot (maksājumu saņēmējs nav iesniedzis izmaksātājam apstiprinātu atvieglojumu apliecību vai VID to nav apstiprinājis), nodokli no maksājumiem, kuru nosaka kā starpību starp nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot Latvijas Republikas likumos noteiktās nodokļu likmes, un nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot attiecīgajā nodokļu līgumā noteiktās likmes, samaksā izmaksātājs.

Limita noteikšana, no kura jāsniedz atvieglojuma apliecība vienkāršotu nodokļu konvencijās noteikto atvieglojumu piemērošanu līdz ar to, atvieglotu komersantu uzņēmējdarbību.

Tiktu samazināts laiks, kas tiek patērēts atvieglojumu apliecības saņemšanai no maksājumu saņēmējiem un tās saskaņošanai (apstiprinājuma saņemšanai) ar VID. Attiecīgā būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā. Tiktu mazinātas birokrātiskās procedūras un samazināsies informācijas apjoms, kuru nodokļu maksātājs sniedz VID. Pienākums sniegt informāciju par maksājumiem nerezidentiem iesniedzot atsevišķus pārskatus jau ir noteikts likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumā par "Iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Minētā pasākuma izpildei ir nepieciešams noteikt, ka maksājumu izmaksātāja rīcībā ir maksājumu saņēmēja rezidences valsts kompetentās iestādes apliecinājums par rezidences statusu attiecīgajā valstī un/vai nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija un darījuma summa nepārsniedz 5000 eiro un ne vairāk kā 10 000 eiro gadā. Šāda kārtība atvieglotu komersantu uzņēmējdarbību, kuriem ir vairāki nelieli vienreizēji darījumi ar dažādiem darījumu partneriem tādu valstu rezidentiem ar kuriem ir spēkā nodokļu konvencijas.

Mazināts laiks uzskaitei un grāmatvedības kārtošanai un pārskatu iesniegšanai VID

Lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu pārskatu un deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu VID – samazinātu nodokļu saistību izpildei nepieciešamais laiku, nepieciešami šādi EDS uzlabojumi:

1. darba devējiem nodrošināts pārskats par slēgtajām un anulētajām darba nespējas lapām (informācija tiks saņemta no NVD e-veselības sistēmas);

2. Uzņēmumu gada pārskatam ieviests strukturēts pielikums;

3. Iespēja EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus vienlaicīgi;

4. paredzēt iespēju EDS, ka "tiesību pārvaldnieks" kuru uzņēmums pilnvarojis pārvaldīt EDS, var sistēmā piešķirt tiesības lietot NMDS citiem uzņēmuma lietotājiem, ieliekot attiecīgas atzīmes pie lietotāja profila.

Uzņēmēji norāda, ka ieejot EDS jebkurš lietotājs (ar pieejas tiesībām konkrētam uzņēmumam) var redzēt nodokļu parādu un to struktūru – tas izlec kā sarkans lauciņš ekrāna augšgalā. Redz arī pārmaksu. Vienlaikus, lai iepazītos ar principā to pašu, tikai mazliet detalizētāku informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli budžetā (ieiet NMDS) ir nepieciešama speciāla uzņēmuma vadības parakstīta pilnvara. Tātad sagatavot atskaiti var, bet paskatīties, kas rezultātā iznācis – nevar. Katram uzņēmumam ir tā saucamais "tiesību pārvaldnieks", kuru uzņēmums pilnvarojis pārvaldīt EDS. Būtu tikai normāli, ja tas varētu turpat EDS piešķirt šis tiesības lietot NMDS citiem uzņēmuma lietotājiem, ieliekot attiecīgas atzīmes pie lietotāja profila. Tādas "atzīmes" ir jau tagad. Šobrīd ir vajadzīga vēl viena pilnvara tieši darbiniekam, kuram ir nepieciešams strādāt ar nodokļu uzraudzību, vai arī "tiesību pārvaldniekam "jābūt pilnvarai ar pārpilnvarojuma tiesībām".

5. nodrošināt EDS interneta vietni arī angļu valodā.

1. darba devējiem nodrošināts pārskats par slēgtajām un anulētajām darba nespējas lapām (informācija tiks saņemta no NVD e-veselības sistēmas);

2. Uzņēmumu gada pārskatam ieviests strukturēts pielikums;

3. Iespēja EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus vienlaicīgi;

4. paredzēt iespēju EDS, ka "tiesību pārvaldnieks" kuru uzņēmums pilnvarojis pārvaldīt EDS, var sistēmā piešķirt tiesības lietot NMDS citiem uzņēmuma lietotājiem, ieliekot attiecīgas atzīmes pie lietotāja profila;

5. nodrošināt EDS interneta vietni (saskarni) arī angļu valodā.

Mazināts laiks grāmatvedības kārtošanai un pārskatu iesniegšanai VID

Uzlabota EDS funkcionalitāte

MK 2007.gada 31.jūlija noteikumi Nr.525 "Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa" paredz papīra veida izziņu izsniegšanu personām, kas vēlas saņemt naftas produktus, piemērojot atbrīvojumu vai atvieglojumu no akcīzes nodokļa, jo praktiski vienīgais kontroles mehānisms, lai degvielas piegādātāji nepārkāptu pieļaujamos piegādes limitus, ir papīra veida izziņas otrā pusē manuāli aizpildāma tabula pēc katras faktiskās preču piegādes.

Izvērtējot pozitīvo piemēru ar lauksaimniecības degvielas realizācijas un līdz ar to arī pieļaujamo apjomu kontroli, ir uzsākts darbs pie atļauju reģistrēšanas un kontroles mehānisma izstrādes iespēju izvērtēšanas, izmantojot elektronisko datu bāzi, ko šobrīd administrē Lauku atbalsta dienests.

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

SKLOIS projekta ietvaros paredzēta elektroniska standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot sistēmu līmeņa saskarni, kā arī elektroniska informācijas aprite par kravas statusiem, statistikas atskaites. SKLOIS uzdevums ir nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas iestādes, Valsts robežsardzi, PVD un Krasta apsardzes dienestu.

Projekta ietvaros ir izstrādāta SKLOIS, kas izvietota NBS Krasta apsardzes dienesta telpās. Iegādāta un uzstādīta attiecīgā aparatūra. SKLOIS ir ieviesta darbībā. Pirmajos SKLOIS darbības mēnešus, lietotājiem iespējama datu ievade arī vecajā formātā – pievienojot datu failus, taču vēlāk tiks atļauta datu ievade tikai elektroniski digitālā formā. SKLOIS informācijas sistēmas darbības nodrošināšanā SM sadarbojas ar NBS Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestu. Saskaņā ar parakstīto starpresoru vienošanos, Krasta apsardzes dienests nodrošina SKLOIS tehnisko darbību un lietotāju atbalstu, kā arī sadarbojoties ar SM nodrošina SKLOIS darbības uzraudzību un attīstību.

SKLOIS praktiskā ieviešana sadarbībai ar citām institūcijām norit pakāpeniski, dodot iespēju komersantiem izveidot saskarnes ar SKLOIS sistēmu un nodrošinot datu apmaiņu starp sistēmām XML formātā.

Pašlaik tiek plānota SKLOIS 2.kārta, kuras realizēšanai jāizstrādā un jāapstiprina MK projekta apraksts.

SKLOIS sistēmas 1.kārtas izstrāde ir pabeigta 30.11.2015.

27.11.2015. veikti grozījumi MK 04.08.2009. noteikumos Nr.857 "Kārtība, kādā nodrošināma sakaru tīklu darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros", kas paredz SKLOIS kā valsts informācijas sistēmas savietotāju, nodrošinot elektroniskās informācijas un dokumentācijas apriti starp VID Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu, Valsts robežsardzes informācijas sistēmu REIS, Latvijas dzelzceļa informācijas sistēmu KPS (Kravu kustības pārvaldības informācijas sistēmu), VRAA pārziņā esošo informācijas sistēmu "Vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls" (www.latvija.lv), kā arī ostu un komercsabiedrību, kas sniedz pakalpojumus ostās, informācijas sistēmām.

Pirms plānot SKLOIS 2.kārtu, tās realizēšanai jāizstrādā un jāapstiprina MK projekta apraksts.

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

TA ierosina izstrādāt jaunu e-pakalpojuma pieejamību juridisku personu pārstāvjiem, lai nodrošinātu atgādinājumu saņemšanu uz lietotāja reģistrēto e-pasta adresi par nozīmētajām tiesas sēdēm lietās, kurās pārstāvamā juridiskā persona Tiesu informatīvajā sistēmā reģistrēta kā lietas dalībnieks.

Atgādinājumā plānots norādīt tiesas nosaukumu, lietas numuru, tiesas sēdes vietu un laiku.

Pakalpojumu plānots nodrošināt kā TA maksas pakalpojumu ar iespēju veikt pakalpojuma pieslēgšanas priekšapmaksu portālā manas.tiesas.lv, izmantojot latvija.lv maksājumu moduli.

Pakalpojums vērsts uz juridiskām personām, kuras vienlaikus iesaistītas vairāku tiesvedības procesu norisē.

Ieviests e-pakalpojums "Tiesvedības datu monitorings, elektroniski saņemot paziņojumus par izmaiņām tiesvedības datos", lai lietas dalībnieks iegūtu informāciju par izmaiņām lietas tiesvedības datos. Informācija tiks nosūtīta uz lietotāja reģistrēto e-pasta adresi.

Sistēma elektronisko paziņojumu sagatavos par informācijas izmaiņas faktu, norādot tā aplūkošanas iespējas portālā manas.tiesas.lv.

Papildus plānots ieviest papildinājumus, kas nodrošinās iespēju lietotājiem veikt pakalpojuma saņemšanas priekšapmaksu portālā manas.tiesas.lv, izmantojot latvija.lv maksājumu moduli.

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Izveidotā AS "Sadales tīkls" e-st. portāla darbības pilnveidošanai jāparedz papildus funkcionalitāte:

- pieteikuma un iesniegumu iesniegšanu;

- tehnisko noteikumu izsniegšana;

- vienošanās par projektēšanu noslēgšanu;

- pieslēguma līgumu noslēgšanu (parakstīšana no klienta puses);

- rēķina izsniegšanu un apmaksu;

- pēcuzskaites kabeļu izbūves akta iesniegšanu.

Nepieciešams izstrādāt portāla e-st. elektronisko dokumentu apriti, paredzot augstāk minētās iespējas.

- pieteikuma un iesniegumu iesniegšanu;

- tehnisko noteikumu izsniegšana;

- vienošanās par projektēšanu noslēgšanu;

- pieslēguma līgumu noslēgšanu (parakstīšana no klienta puses);

- rēķina izsniegšanu un apmaksu;

- pēcuzskaites kabeļu izbūves akta iesniegšanu.

Samazināts dienu skaits elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procesā

Attiecībā uz kompensācijām klientiem par elektroenerģijas pārrāvumiem Latvijā nav paredzēts mehānisms, kas nosaka kompensāciju klientiem par elektroenerģijas. Zaudējumi tiek kompensēti tikai par jau notikušu mantas samazinājumu (piemēram, bojātu sadzīves elektrotehniku), nevis par sagaidāmās peļņas atrāvumu.

Pašlaik SPRK apsver iespēju ieviest kompensācijas mehānismu, taču tas varētu notikt tikai gadījumā, ja komisija ievieš speciālus kvalitātes rādītājus un paredz kompensācijas mehānismam paredzētos līdzekļus iekļaut nākošajā elektroenerģijas cenu aprēķinā.

Ir izstrādāti 21.01.2014. MK noteikumi Nr.50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kuru 92. punkts nosaka, ka sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt atbilstošu sistēmas pakalpojumu kvalitāti, un paredz elektroenerģijas maksas atlaidi.

Izvērtējuma rezultātā, atbilstoši izvēlētajam risinājumam, veiktas nepieciešamās darbības izmaiņu ieviešanai praksē.

Enerģētikas likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.

Nepieciešams

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Lai veicinātu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības kvalitātes paaugstināšanos ir jāveic vismaz šādu galveno darbības rādītāju apkopošana:

- maksātnespējas procesu (ierosināto un pasludināto lietu) skaits, ilgums un izmaksas;

- prasījumu atgūšanas apmērs gan nodrošinātajiem, gan nenodrošinātajiem kreditoriem;

- vidējais parādsaistību apmērs maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī;

- tiesiskās aizsardzības procesu skaits;

- tiesiskās aizsardzības ierosināto procesu un pasludināto procesu skaits;

- katram maksātnespējas administratoram: vidējais procesa ilgums/izmaksas/apmierināto prasījumu apjoms/izmaksātā atlīdzība/vidējais procesu skaits gadā;

- statistika par "tukšajiem" uzņēmumiem, kuriem ir pasludināts maksātnespējas process un uzņēmumiem, kuriem ir aktīvi;

Jānorāda, ka iepriekš minēto datu publiskas pieejamības aktualitāte ir pamatojama gan ar nepieciešamību komunikācijai ar starptautiskajām organizācijām, piemēram, OECD vai Pasaules Banku, gan ar faktu, ka šobrīd pieejamā norādīto datu informācija par tendencēm maksātnespējas jomā nav caurskatāma, skaidra un pieejama sabiedrībai, līdz ar to sabiedrībā, t.sk., ārvalstu investoru lokā, rodas negatīvs priekšstats gan par procesa norisi kopumā, gan par valsts pārvaldes darbības efektivitāti un tās pieņemtajiem lēmumu argumentāciju.

ĀIPL sadarbībā ar Deloitte Latvia, ir veikusi pētījumu par maksātnespējas sistēmas efektivitāti, kā arī maksātnespējas ļaunprātīgas izmantošanas apjomu un ietekmi uz ekonomiku Latvijā. Pētījumā tika analizēti dati par 9512 uzņēmumiem, kas, laikā no 2008. līdz 2014.gadam, tika atzīti par maksātnespējīgiem. Galvenie informācijas avoti ietver Uzņēmumu reģistru, MNA, VID, Valsts kontroli, Centrālās statistikas pārvaldi, finanšu institūcijas, privātos un valsts uzņēmumus un publiski pieejamus pētījumus.

Ir secināms, ka valstī nepastāv sistēma, kas ļautu novērtēt, vai pēdējo gadu maksātnespējas likumu reformas ir novedušas pie likumdevēja un iesaistīto pušu mērķu sasniegšanas, un kur ir nepieciešami citi uzlabojumi.

Saskaņā ar Doing Business pētījumu Latvija ir ieguvusi 12 punktus par tās maksātnespējas regulējuma atbilstību starptautiskajai labajai praksei, kas ir gandrīz tikpat cik vidējais OECD valstu ar augstu ienākumu līmeni rādītājs: 12,5. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, secināms, ka Latvijas Maksātnespējas likumā kopumā ir ieviesta labākā starptautiskā prakse. Taču, saskaņā ar Doing Business ir ievērojama atšķirība starp nodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas proporciju Latvijā (49,1%) un vidējiem atgūšanas rādītājiem OECD valstīs ar augstu ienākumu līmeni (73%). Kā redzams ĀIPL veiktajā pētījumā, šī atšķirība ir vēl lielāka – vidējie prasījumu atgūšanas rādītāji nodrošinātajiem kreditoriem Latvijā bija 42% pēdējo 3 gadu laikā. Vidējie prasījumu atgūšanas rādītāji nenodrošinātajiem kreditoriem (tai skaitā, VID) pēdējo 8 gadu laikā bija mazāki nekā 1%.

Atšķirība Latvijas maksātnespējas efektivitātes rādītājos un OECD rādītājos ir skaidrojama ar neatbilstošu un neattīstītu likuma piemērošanas praksi, nevis nepilnībām pašā Maksātnespējas likumā.

Likuma piemērošanas problēmas apstiprina Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktā aptauja. 80% uzņēmēju uzskata, ka maksātnespējas procesi netiek veikti caurskatāmi un godīgi, 56% paši ir saskarušies ar maksātnespējas ļaunprātīgu izmantošanu, 75% no tiem, kas ir cietuši no maksātnespējas sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas, ziņoja, ka pārkāpējiem nebija nekādu negatīvu seku.

Būtiska problēma ir arī lielais skaits novēloto maksātnespējas procesu, kas lielā mērā ietekmē kreditoru prasījumu atgūšanas rādītājus. Vismaz 36% no visiem maksātnespējas procesiem, kas uzsākti laikā no 2008. līdz 2014.gadam bija novēloti.

2016.gadā ir pabeigta maksātnespējas procesu administratoru uzraudzības elektroniskās sistēmas (turpmāk – sistēma) izstrāde. 30.04.2016. spēkā stājušies MK 19.04.2016. noteikumi Nr.247 "Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību", kas paredz maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu iesniegšanu elektroniskā sistēmā, turpmāk nodrošinot efektīvāku maksātnespējas procesu uzraudzību. Sistēma ļaus iegūt datus par rādītājiem, kas radīs priekšstatu par maksātnespējas sistēmas efektivitāti kopumā

Ņemot vērā to, ka šāda sistēma ir izstrādāta, ir ļoti būtiski nodrošināt nepieciešamo datu ievākšanu, taču vēl jo vairāk ir uzsverama nepieciešamība ievākto datu analīze un izmantošana turpmāku reformu īstenošanā.

- maksātnespējas procesu (ierosināto un pasludināto lietu) skaits, ilgums un izmaksas;

- prasījumu atgūšanas apmērs gan nodrošinātajiem, gan nenodrošinātajiem kreditoriem;

- vidējais parādsaistību apmērs maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī;

- tiesiskās aizsardzības procesu skaits;

- tiesiskās aizsardzības ierosināto procesu un pasludināto procesu skaits;

- katram maksātnespējas administratoram: vidējais procesa ilgums/izmaksas/apmierināto prasījumu apjoms/izmaksātā atlīdzība/vidējais procesu skaits gadā;

- statistika par "tukšajiem" uzņēmumiem, kuriem ir pasludināts maksātnespējas process un uzņēmumiem, kuriem ir aktīvi;

2. Sistemātiski (reizi gadā) veikta ievākto datu analīze un attiecīgās analīzes dati tiek apkopoti un publicēti, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju pārliecināties par jomas attīstības tendencēm.

3. Izvērtēta iespēja ieviest publisku agregēto datu datubāzi un, ja nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums uzdevuma īstenošanai, virzīt jautājumu ar priekšlikumiem turpmākajai rīcībai izlemšanai MK.

2. 01.01.2018.

3. 01.07.2017.

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

ĀIPL 2015.gadā sniedza rekomendācijas par nepieciešamību pārskatīt Darba likuma normas, kas saistītas ar tādiem jautājumiem kā :

1) darba devēja apmācību izdevumu atlīdzināšanu;

2) ierobežojumu noteikšanu uz blakus darba veikšanu darba tiesisko attiecību ietvaros;

3) konfidencialitātes pienākuma saglabāšana pēc darba līguma izbeigšanas;

4) atlīdzības par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ierobežošanu ar periodu, par kuru nav noilgusi tiesība uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

5) konsultēšanās pienākuma ar arodbiedrībām sliekšņa noteikšanu;

6) maksimālā termiņa pagarinājumu darbinieka atstādināšanai no darba, u.c.

Ņemot vērā ĀIPL 2015.gada rekomendācijas, nepieciešams ar iesaistītajām pusēm rast risinājumus par Darba likumā veicamajiem grozījumiem un virzīt par atbalstītajiem vai kompromisa rezultātā apstiprinātajiem priekšlikumiem

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Šobrīd īpaši vērojams, ka sabiedrībā arvien vairāk rodas neizpratne par kontrolējošo valsts pārvaldes institūciju darbu un pieeju normu skaidrošanā, kas nereti noslēdzas ar soda piemērošanu likuma normu nezināšanas dēļ.

Konsultē vispirms princips paredz valsts pārvaldes uzraugošajās institūcijās pirmreizēju normu/prasību skaidrošanu, īpaši, ja acīm redzami tiek konstatēts pirmreizējs pārkāpums, dodot termiņu nepilnību novēršanai.

Lai gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā šobrīd ir paredzēta arī brīdinājumu sistēma par administratīvo prasību neizpildi, tas neatspoguļo konsultē vispirms principa būtību – secināms, ka:

1) brīdinājumu sistēma arī ir administratīvs sods;

2) Administratīvo pārkāpumu kodeksā pastāv sodi, kas neparedz brīdinājumu izteikšanu;

2) Administratīvo pārkāpumu kodekss un nozari regulējošie normatīvie akti pēc savas būtības neparedz skaidrojošo/ konsultatīvo procesu, kas būtu jāievēro institūcijām gadījumos, kad uzņēmējiem nav skaidra izpratne par tam piemērojamajām administratīvajām prasībām (tai skaitā, konstatējami sīki nebūtiski pārkāpumi).

Lai veidotu lietpratīgu valsts pārvaldi nepieciešams ieviest konsultē vispirms principa ieviešanu kā horizontālu darbības nosacījumu valsts pārvaldes un uzņēmējus uzraugošajās institūcijās.

Konsultē vispirms principa piemērošana atrunājama ne tikai vispārīgi, bet arī katras iestādes iekšējā dokumentā – vadlīnijās, metodiskajos norādījumos, par principa piemērošanu iestādes darbā.

Konsultē vispirms principa idejas būtība – valsts nav represīvs uzraudzības mehānisms, bet tiesiskas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana.

Principa piemērošanā ir pieļaujami izņēmumi gadījumos, kad pārkāpumi ir nozīmīgi un rada būtisku kaitējumu sabiedrībai, vai apdraud personu veselību vai dzīvību.

- Konsultē vispirms principu nepieciešams ieviest ne tikai nozaru ministrijās, bet arī tādās uzņēmumu darbību uzraugošajās iestādēs kā Būvniecības valsts kontroles birojs, Dabas aizsardzības pārvalde, PVD, Valsts darba inspekcija, VID, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts vides dienests, VAAD, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Būvvaldes, Datu valsts inspekcija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Konkurences padome, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Uzņēmumu reģistrs, Valsts meža dienests, Valsts valodas centrs, VI, Zāļu valsts aģentūra, Centrālā statistikas pārvalde, Nacionālais veselības dienests u.c;

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz ieviest konsultē vispirms principu

2. veikt grozījumus iekšējos kārtības noteikumos, kas paredz konsultē vispirms principa integrēšanu pasākumā uzskaitītajās institūcijās;

ieviest kontroles mehānismu, kas paredz uzraudzīt minētā principa īstenošanai, piemēram, Ministru prezidenta rezolūcijas sagatavošana ar atskaiti reizi gadā.

2. Izstrādātas kopējas vadlīnijas (algoritms) konsultē vispirms principa ieviešanai praksē.

3. Sadarbībā ar valsts pārvaldes un uzņēmējus uzraugošo institūcijām izskatīti šo iestāžu priekšlikumi konsultē vispirms principa integrēšanai to darbībā.

4. Veikt grozījumus iekšējos kārtības noteikumos, kas paredz konsultē vispirms principa integrēšanu.

5. Pārskatīti Administratīvajā pārkāpumu kodeksā vai saistītajos nozaru normatīvajos aktos noteiktie sodi, kuriem nav iespējams izteikt brīdinājumu.

6. Ņemot vērā šā pasākuma 5.punktā secināto, ja nepieciešams – noteiktā kārtībā izstrādāti un iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz ne tikai brīdinājuma sistēmu, bet arī konsultē vispirms principa iespējas nodrošināšanu.

7. Reizi gadā sagatavot valsts pārvaldes darbības novērtējumu, kurā vērtēta, konsultē vispirms principa ieviešana.

8. Sagatavots izvērtējums konsultē vispirms principa piemērošanā un vismaz ik pēc trim gadiem sagatavoti ieteikumi tā darbības efektivizācijai

2. EM

3. EM

4. Nozaru ministrijas un padotības iestādes

5. EM

6. Nozaru ministrijas un padotības iestādes

7. VK

8. EM

2. Nozaru ministrijas un padotības iestādes

3. Nozaru ministrijas un padotības iestādes

4. Nozaru ministrijas un padotības iestādes

5. Nozaru ministrijas un padotības iestādes

7. PKC, EM

8. VK, PKC

2. 31.03.2017.

3. 01.07.2017.

4. 01.01.2018.

5. 01.07.2017.

6. 01.01.2018.

7. 01.07.2018., 01.07.2019. 01.07.2020.

Lai vienkāršotu un veicinātu tiešsaistes un pārrobežu darījumus, un nodrošinātu pārrobežu elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanu, šobrīd noris darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū" (turpmāk – eIDAS regula) pieņemšanas. Šīs regulas mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, nodrošinot vienotu pamatu drošai elektroniskai mijiedarbībai starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskām iestādēm, tādējādi palielinot publisko un privāto tiešsaistes pakalpojumu, elektroniskās uzņēmējdarbības un elektroniskās tirdzniecības efektivitāti ES.

Lai nodrošinātu minētās regulas ieviešanu nacionālajā līmenī tiek plānotas šādas aktivitātes:

1) izveidot un darbināt Latvijas nacionālo eIDAS mezgla punktu (vārteju, "eIDAS node") un papildināt universālās pieteikšanās servisu, tādējādi tehniski nodrošinot piekļuves iespējas Latvijas elektroniskajiem pakalpojumiem ar citu dalībvalstu paziņotajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem;

2) saskaņā ar eIDAS regulas prasībām pieteikt Latvijas nacionālo elektroniskās identifikācijas shēmu, kas balstīta uz eID karti, tādējādi radot iespēju Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem autentificēties citu ES dalībvalstu elektroniskajiem pakalpojumiem ar Latvijas eID karti.

2. Nodrošināti nepieciešamie pasākumi eIDAS regulas pārņemšanai: izveidots un darbināts Latvijas nacionālais eIDAS mezgla punkts (vārteja) un papildināts universālās pieteikšanās serviss, tādējādi tehniski nodrošinot piekļuves iespējas Latvijas elektroniskajiem pakalpojumiem ar citu ES dalībvalstu paziņotajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem.

3. Saskaņā ar eIDAS regulas prasībām pieteikta Latvijas nacionālā elektroniskās identifikācijas shēma, kas balstīta uz eID karti, tādējādi radot iespēju Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem autentificēties citu ES dalībvalstu elektroniskajiem pakalpojumiem ar Latvijas eID karti.

4. Uzņēmējiem paredzētie e-pakalpojumi pielāgoti eIDAS regulas prasībām, izmantojot VRAA nodrošināto vienotās pieteikšanās risinājumu un eIDAS nacionālo vārteju, nodrošinot šo pakalpojumu pieejamību personām, kuras izmanto citu ES dalībvalstu paziņotus elektroniskās identifikācijas risinājumus

Ieviestas nepieciešamās izmaiņas, lai Latvijas e-pakalpojumiem varētu izmantot ārvalstu eID

Citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem (uzņēmējiem) pieejami eIDAS regulas prasībām atbilstoši e-pakalpojumi

2. VRAA

3. AIM

4. Nozaru ministrijas

PMLP, VRAA

3. PMLP, LVRTC

2. 01.07.2018.

3. 01.07.2018.

4. 01.10.2018.

Šobrīd informācija par visām uzņēmējdarbībai nepieciešamajām atļaujām un licencēm ir apkopota portālā www.latvja.lv, kur ir apkopota informācija par administratīvajām procedūrām, kuras jāveic, lai iegūtu attiecīgo licenci vai atļauju. Jāatzīmē, ka portālā nav strukturēti pieejama visa minētā informācija. Tādēļ uzņēmējiem informācija ir jāmeklē vairākās vietnēs un jāliek kopā, kas ne visās situācijās ir skaidri un pašsaprotami izdarāms.

Portāla latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas pilnveidošanas mērķis ir nodrošināt visaptverošu, skaidri strukturētu, aktuālu, viegli pieejamu informāciju par visiem uzņēmējdarbības dzīves cikla posmiem, nodrošinot iespēju, ka visas procedūras un pakalpojumi uzņēmējiem būtu pieejami elektroniski tiešsaistes režīmā, neatkarīgi no atbildīgo institūciju lokācijas.

EM vairākkārt tiekoties ar VARAM un VRAA pārstāvjiem, izstrādāja struktūru, kā būtu jāizskatās portāla latvija.lv esošajai uzņēmējdarbības sadaļai, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un uzņēmumu jautājumus par izrietošajām administratīvajām prasībām (struktūra veidota pēc pieejas: 1) uzņēmējdarbības uzsākšana; 2) uzņēmējdarbības veikšana; 3) uzņēmējdarbības izbeigšana.

- EM ir organizējis tikšanos ar kontrolējošo institūciju pārstāvjiem, lai pārrunātu šo institūciju noteiktās prasības uzņēmējiem, kā arī lai identificētu kontrolējošo institūciju izstrādātos materiālus un citus līdz šim veiktos pasākumus noteikto prasību izskaidrošanā uzņēmējiem. Kontrolējošās institūcijas ir iesniegušas informācijas apkopojumu par savu jomu pārraudzībā esošajām prasībām uzņēmējiem.

- EM ir izveidota starpinstitūciju darba grupa portāla latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas uzlabošanai. Darba grupas locekļiem ir uzdots uzdevums atbilstoši savas nozares specifikai pārskatīt un nepieciešamības gadījumā iesniegt papildinātu uz uzņēmējdarbību attiecināmo valsts un pašvaldību institūciju pakalpojumu sarakstu, lai konkrētos pakalpojumus varētu aprakstīt un integrēt vienotā valsts un pašvaldību portāla latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļā. Šobrīd notiek informācijas apkopošana

- Uz doto brīdi EM ir sagatavojusi: Uzņēmējdarbības sadaļai uzņēmējdarbības uzsākšanas un izbeigšanas sadaļas. Tās plānots saskaņots darba grupas ietvaros un iesniegt VARAM. Tāpat EM ir sagatavojusi sadarbībā ar TSP Mikro un mazo uzņēmumu komiteju un nozaru ministrijām 3 ceļa kartes, kuras ir publicētas EM lapā.

Nepieciešams:

1. izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK informatīvais ziņojums par www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas satura izveidošanas gaitu;

2. sagatavota, regulāri aktualizēta informācija un ievietota www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļā pēc struktūras: 1) uzņēmējdarbības uzsākšana; 2) uzņēmējdarbības veikšana; 3) uzņēmējdarbības izbeigšana.

3. ievietot 2.punktā minēto informāciju www.latvija.lv;

4. izstrādāt normatīvo aktu projektu, kas paredz noteikt katras nozaru institūcijas atbildību par www.latvija.lv atspoguļojamās informācijas aktualitāti. Izveidots atļauju, licenču un apliecību saraksts atbilstoši NACE 2 klasifikācijai un nodrošināta saraksta pieejamība portālā www.latvija.lv, tādējādi būtiski atvieglojot to meklēšanu.

5. Izstrādāt moduli (algoritmu), kas paredz atbildīgajām institūcijām ievietot informāciju latvija.lv portālā, bez EM kā uzņēmējdarbības sadaļas sākotnējās struktūras izveidotāja starpniecības.

6. Izvērtēta iespēja veikt iepirkumu portāla www.latvija.lv funkcionalitātes paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka katrs uzņēmums reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās licences un to termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti atgādinājumi tās atjaunot.

2. Sagatavota struktūra un pirmreizējā informācija www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļā pēc struktūras:

1) uzņēmējdarbības uzsākšana;

2) uzņēmējdarbības veikšana;

3) uzņēmējdarbības izbeigšana.

3. No 2.punktā īstenotā, ievietota minētā informācija www.latvija.lv.

EM īsteno nazaru ministriju koordinēšanu, lai nodrošinātu regulāru informācijas aktualitāti portāla www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļā.

4. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK normatīvā akta projekts par portālu www.latvija.lv, kas noteic, ka katra iestāde ir atbildīga par tās kompetencē esošā satura aktualitāti portālā www.latvija.lv.

5. Izveidots atļauju, licenču un apileicību saraksts atbilstoši NACE 2 klasifikācijai un nodrošināta saraksta pieejamība portālā www.latvija.lv, tādējādi būtiski atvieglojot to meklēšanu.

6. Izvērtēta iespēja veikt iepirkumu portāla www.latvija.lv funkcionalitātes paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka katrs uzņēmums reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās licences un to termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti atgādinājumi tās atjaunot. (iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.-2015.gadam 8.5.pasākums precizētā redakcijā)

2. EM

3. EM

4. VARAM

5. Nozaru ministrijas

6. VARAM

2. VRAA, nozaru ministrijas

3. Nozaru ministrijas, VRAA

4. EM, VRAA, VARAM

6. VRAA

2. 01.01.2018

3. 01.01.2018

4. 01.01.2017

5. 01.07.2018

6. 01.07.2017

Šobrīd (02.09.2016.) portālā www.latvija.lv pieejami 123 tiešsaistes pakalpojumi.

Lai aktīvāk veicinātu uzņēmējdarbībai labvēlīgu valsts pārvaldi un tās pakalpojumus, nepieciešams portālā www.latvija.lv ievietot papildus 20 e-pakalpojumus, ko sniedz valsts pārvaldes institūcijas. Tāpat nepieciešams turpināt īstenot pasākumus, kas paredz eID kartē neierobežotu paraksta reižu skaitu, ņemot vērā "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.–2018.gadam" noteikto darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai. Minētā pasākuma īstenošanas rezultātā tiktu veicināta e-pakalpojumu aprite, kas tādējādi mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

Nepieciešams:

1. Nozarēs izvērtēt, kuri valsts pārvaldes pakalpojumi ir jāelektronizē (tiešsaistes pakalpojumi) un jādara pieejami ar portāla www.latvija.lv starpniecību, lai veicinātu uzņēmējdarbībai pieejamus un atbilstošus mūsdienu vajadzībām valsts pārvaldes e-pakalpojumus.

2. Jānodrošina pieejamība vismaz papildus 20 tiešsaistes e-pakalpojumiem portālā www.latvija.lv līdz 2017.gada beigām.

3. Nodrošināt e-ID kartē automātisku paraksta aktivizēšanu, izņemot bērnus līdz 14 gadiem, tās izsniegšanas brīdī (bez vaicājuma, vai funkcija ir pieslēdzama) un nodrošināt eID kartē neierobežotu bezmaksas paraksta reižu skaitu.

1. Sadarbībā ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām veikts izvertējums, kuri valsts pārvaldes 20 pakalpojumi ir jāelektronizē (tiešsaistes pakalpojumi) un jādara pieejami ar portāla www.latvija.lv starpniecību.

2. Ņemot vērā šā pasākuma 1.punktā secināto, nodrošināta pieejamība vismaz papildus 20 tiešsaistes e-pakalpojumiem, kuros izmanto arī eID kartē esošo e-parakstu, portālā www.latvija.lv.

3. Nodrošināt e-ID kartē automātisku paraksta aktivizēšanu tās izsniegšanas brīdī, izņemot bērnus līdz 14 gadiem, (bez vaicājuma, vai funkcija ir pieslēdzama) un nodrošināt eID kartē neierobežotu bezmaksas paraksta reižu skaitu, ņemot vērā VARAM informatīvajā ziņojumā par iespējamiem finansēšanas risinājumiem sertifikācijas pakalpojumu nodrošināšanai personu apliecībās (eID) un to, kā vienotu un prioritāru līdzekli personas elektroniskās identitātes nodrošināšanai.

2. Nozaru ministrijas

3. IEM, PMLP

2. EM, VARAM

3. VARAM, IEM

2. 01.07.2020.

2.01.01.2019.

3.01.01.2019.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā ir uzskaitīta virkne nosacījumu, kas ir pamatā kandidātu vai pretendentu izslēgšanai no iepirkuma procedūras, vienlaikus ziņas, kuras ir katra attiecīgā izslēgšanas nosacījuma pamatā, ir izvietotas dažādās datu bāzēs un šobrīd nav vienotas vietnes, kurā sabiedrisko pakalpojuma sniedzēji un pasūtītāji var vienlaikus iegūt visu noteiktai pārbaudei nepieciešamo informāciju. Kandidātam vai pretendentam, lai apliecinātu savu neesamību izslēgšanas nosacījumiem iesniedz kompetento iestāžu izziņas par neatbilstību izslēgšanas nosacījumiem. Līdz ar to, lai samazinātu administratīvo slogu Latvijas piegādātājiem attiecībā uz izziņu iegūšanu un iesniegšanu, ir nepieciešams veikt grozījumus Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, paredzot, ka Publisko iepirkumu likumā paredzētās e-izziņas var izmantot arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma subjekti piegādātāju izslēgšanas nosacījumu pārbaudei.

Šobrīd pieteikumu un piedāvājumu iesniegšana publiskajos iepirkumus lielākoties notiek papīra veidā. Tas rada gan izdevumus pieteikumu un piedāvājumu kopiju veidošanai, gan pieteikumu un piedāvājumu nogādāšanai uz to iesniegšanas vietu. Piegādātāju patērēto resursu apjomu pieteikumu un piedāvājumu sagatavošanai varētu samazināt paredzot piedāvājumu iesniegšanu un pieņemšanu elektroniskā veidā.

Minēto atbalsta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva 2014/24/ES), kuras preambulas 52.apsvērumā ir norādīts, ka "elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski vienkāršot līgumu publicēšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Tiem vajadzētu kļūt par standarta līdzekļiem saziņai un informācijas apmaiņai iepirkuma procedūrās, jo tie ievērojami palielina ekonomikas dalībnieku iespējas piedalīties iepirkuma procedūrās visā iekšējā tirgū. Šim nolūkam būtu jāpadara obligāta paziņojumu nosūtīšana elektroniskā veidā, iepirkuma procedūras dokumentu elektroniska pieejamība un pilnībā elektroniska saziņa, proti, saziņa ar elektroniskajiem līdzekļiem visos procedūras posmos, ieskaitot dalības pieteikumu nosūtīšanu un jo īpaši piedāvājumu nosūtīšanu (elektroniska iesniegšana)". Direktīva 2014/24/ES dod iespēju dalībvalstīm elektronisko saziņu pilnībā ieviest līdz 2018.gada 18.oktobrim, taču, ņemot vērā to, ka VRAA projekta Nr.3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/009/005 "Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu un e-izsoļu funkcionalitātes attīstība" ietvaros jau ir izveidojusi publisko iepirkumu norisi atbalstošu valsts informācijas sistēmu, kur būs iespējams iepirkumu procedūras veikt elektroniskā vidē, pāreja uz iepirkumu elektronisku norisi attiecībā uz noteiktām iepirkumu procedūrām būtu iespējama jau pirms Direktīvas 2014/24/ES noteiktā termiņa.

Līdz ar to, lai ieviestu efektīvu iepirkumu elektronisko norisi, nepieciešams paredzēt attiecīgu regulējumu Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un izstrādāt attiecīgus MK noteikumus, lai pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var izmantot VRAA izveidoto sistēmu.

Likumprojektā "Publisko iepirkumu likums" un likumprojektā "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums" ir paredzēts, ka elektronisku piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanu obligāti izmanto attiecībā uz:

1) centralizētu iepirkumu institūciju veiktajām iepirkuma procedūrām, kur paredzamā līgumcena ir vienāda ar MK noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, no 18.04.2017.;

2) attiecībā uz iepirkuma procedūrām, kur paredzamā līgumcena ir vienāda ar MK noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, no 01.10.2018.;

3) attiecībā uz "mazajiem iepirkumiem" un sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkumiem no 01.01.2019.

Minētie termiņi noteikti saskaņā ar VRAA iespējām nodrošināt elektronisko piedāvājumu un pieteikumu pieņemšanas elektroniskās informācijas sistēmas darbību un atbalsta pakalpojumus, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 26.02.2014. Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva 2014/24/ES) un Eiropas Parlamenta un Padomes 26.02.2014. Direktīvā 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (turpmāk – Direktīva 2014/25/ES) noteiktajiem attiecīgās prasības transponēšanas termiņiem. Vēršam uzmanību, ka arī šobrīd saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu ir iespējama elektroniska piedāvājumu un pieteikumu pieņemšana.

Nepieciešams:

1. Nodrošināt iepirkumu elektroniskās sistēmas ieviešanu.

Tiesu ekspertu likuma 5.pants nosaka pienākumu personai, kas vēlas veikt tiesu ekspertīzi, saņemt eksperta sertifikātu.

Atbilstoši MK 10.07.2008. noteikumos Nr.427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" noteiktajai kārtībai tiesu eksperta kandidāts iesniedz noteiktus dokumentus pārbaudījuma kārtošanai, lai iegūtu tiesu eksperta sertifikātu vai veiktu resertifikāciju.

Tiesu ekspertu padome mēneša laikā informē kandidātu, vai viņš ir pielaists pārbaudījuma kārtošanai. Kandidāts kārto pārbaudījumu, pēc kura Tiesu ekspertu padome pieņem lēmumu par tiesu eksperta kvalifikācijas piešķiršanu kandidātam, pamatojoties uz pārbaudījuma vērtējumu. Ja lēmums ir pozitīvs, Tiesu ekspertu padome izsniedz sertifikātu. Tiesu ekspertu reģistrs ir pieejams arī TA mājaslapā www.ta.gov.lv.

15.03.2016. stājās spēkā jaunais Tiesu ekspertu likums, kura Pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka MK 10.06.2008. noteikumi Nr.427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" ir spēkā ne ilgāk kā līdz 31.07.2016., proti, līdz ar jaunā Tiesu eksperta likuma spēkā stāšanos ir jāizdod arī MK noteikumi, tajā skaitā par tiesu ekspertu sertifikāciju un resertifikāciju. Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 10.07.2008. noteikumos Nr.427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu tiesu ekspertu sertificēšanas procesā – Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu, un tiesu ekspertu resertificēšanā, ja resertifikācijas dokumenti novērtēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir sasniegts pietiekams punktu skaits, nosakot, ka mēneša laikā pēc dokumentu iesniegšanas izsniedz sertifikātu.

1) tiesu ekspertu sertificēšanas procesā – Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu; (iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.–2015.gadam 9.1.pasākums precizētā redakcijā)

2) tiesu ekspertu resertifikācijā

(iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.–2015.gadam 9.2.pasākums precizētā redakcijā)

1) tiesu ekspertu sertifikācijā;

2) tiesu ekspertu resertifikācijā.

MK 16.03.2010. noteikumi Nr.267 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība" nosaka, ka sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanu veic DAP. DAP lēmumu par sertifikāta piešķiršanu, atkārtotu izsniegšanu, anulēšanu vai atteikumu piešķirt sertifikātu pieņem, konsultējoties ar nozares institūcijām, profesionālajām asociācijām, biedrībām, nodibinājumiem, izglītības vai zinātniskajām iestādēm vai sertificētiem ekspertiem. DAP lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu pretendentam izsniedz rakstiski, kā arī pretendentam rakstiski izsniedz sertifikātu. DAP pieņem lēmumu par sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu vai atteikumu to pagarināt, norādot atteikuma pamatojumu, un par to rakstiski paziņo pretendentam.

DAP izveido un uztur sertificēto ekspertu reģistru un ievieto attiecīgu informāciju tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 16.03.2010. noteikumos Nr. 267 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta sertifikāta izsniegšanai, izvietojot informāciju par sertifikāta derīguma termiņu vai derīguma termiņa pagarināšanu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv, bez pienākuma izsniegt ekspertam rakstveida sertifikātu un par to informēt rakstveidā

(iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.–2015.gadam 9.4.pasākums precizētā redakcijā)

MK 17.02.2009. noteikumi Nr.152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", MK 29.06.2010. noteikumi Nr.592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", MK 14.08.2012. noteikumi Nr.554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", MK 13.04.2010. noteikumi Nr.352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" nosaka, ka, lai persona reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.

Tāpat MK 22.11.2011. noteikumi Nr.899 "Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai" nosaka, ka persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus atļaujas saņemšanai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un 12 mēnešu laikā pēc noteikumos noteiktā iesnieguma iesniegšanas datuma, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc visu sēklu kvalitāti apliecinošo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju un par to informē iesniedzēju

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus attiecīgajos MK normatīvajos aktos, kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu:

1) personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un tirdzniecību; ar dārzeņu sēklu audzēšanu un tirdzniecību; ar biešu sēklu audzēšanu un tirdzniecību; ar eļļas un šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību;

2) atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai

2. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 29.06.2010. noteikumos Nr.592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu audzēšanu un tirdzniecību.

3. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 14.08.2012. noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar biešu sēklu audzēšanu un tirdzniecību.

4. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 13.04.2010. noteikumos Nr.352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar eļļas un šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību.

5 Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 22.11.2011. noteikumos Nr.899 "Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai.

(iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.–2015.gadam 9.11., 9.12., 9.13., 9.14., 9.15., 9.16.pasākums precizētā redakcijā)

1) personu reģistrācijā, kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un tirdzniecību.

2) personu reģistrācijā, kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu audzēšanu un tirdzniecību;

3) personu reģistrācijā, kuras nodarbojas ar biešu sēklu audzēšanu un tirdzniecību

4) personu reģistrācijā, kuras nodarbojas ar eļļas un šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību

5) atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai.

Plānveidīgi attīstīt katra valsts pārvaldes darbinieka speciālās un vispārējās kompetences uzņēmējdarbības veicinošu faktoru un regulējošo normatīvo aktu izpratnei un spējai tos attiecināt uz reālu uzņēmumu situāciju, nodrošinot uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.

Lai to īstenotu, šobrīd Valsts administrācijas skolā uzsākts Eiropas sociālā fonda projekts Nr.3.4.2.0/15/I/001 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta jomā".

Projekta mērķa grupa ir valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātie, kuriem ir ietekme uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, sakārtošanu un administratīvā sloga mazināšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Mācībās plānots organizēt e-mācību, klātienes mācību un citu pasākumus (pieredzes apmaiņas braucieni u.c.).

Mācību tematika:

1. Uzņēmējdarbība un ekonomika;

2. Tiesiskais regulējums;

3 .Normatīvisma mazināšana;

4. Valsts un privātā sektora sadarbība;

5. Publiskais pakalpojums;

6. Konkurētspējas veicināšana;

7. Igtspējīga uzņēmējdarbība, kā arī specializētās mācības.

Plānotie ieguvumi sabiedrībai:

- klientorientēta pārvalde;

- valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri izprot, atbalsta un veido uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu vidi;

- vienkāršotas administratīvās procedūras mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

- vairāk labu un kvalitatīvu publisko pakalpojumu.

Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" 2014.–2020.gadam INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programmas projekta "Atbalsts IKT zināšanu kapacitātes paaugstināšanai MVU, veicinot izaugsmi un inovācijas" (SKILLS+) ietvaros tiks uzlabota valsts politika reģionālo MVU informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT) prasmju veicināšanai, optimizējot politikas instrumentus un palīdzot MVU pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz vienotais Eiropas digitālais tirgus un digitālā ekonomika.

Nepieciešams:

1. izvērtēt MVU IKT prasmju veicināšanas politikas situāciju reģionos un izstrādāt pasākumus turpmākai rīcībai, iekļaujot tos Uzņēmējdarbības plānā.