Ministru kabineta noteikumi Nr. 135

Rīgā 2017. gada 7. martā (prot. Nr. 11 7. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 13. punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" (turpmāk – specifiskais atbalsts) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);

1.2. specifiskā atbalsta un atlases kārtas mērķi;

1.3. atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta un atlases kārtas īstenošanas mērķis ir veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir siltumenerģijas lietotāji.

4. Atlases kārtas īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.

5. Atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 87 500 000 euro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 35 000 000 euro un privātais finansējums ne mazāks kā 52 500 000 euro.

6. Atbalsts specifiskā atbalsta un atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā.

7. Vienam finansējuma saņēmējam un viņa saistītajām personām maksimāli pieejamais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 8 000 000 euro.

8. Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām ir:

8.1. centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitātes paaugstināšanai – 40 %;

8.2. siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšanai – 40 %, bet tā nedrīkst pārsniegt Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 46. panta 6. punktā noteikto ierobežojumu.

9. Specifiskā atbalsta ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāji un to sasniedzamās vērtības:

9.1. līdz 2023. gada 31. decembrim atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta rādītāji atbilstoši darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktajam:

9.1.1. atjaunojamo energoresursu īpatsvars pārveidošanas sektorā saražotajā siltumenerģijā – 60 %;

9.1.2. kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē – 1 820 MW;

9.2. līdz 2023. gada 31. decembrim atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:

9.2.1. rekonstruētie siltumtīkli – 49 km;

9.2.2. siltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos siltumtīklos – 34 366 MWh/gadā;

9.2.3. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumražošanas jaudu modernizācija un pieaugums centralizētajā siltumapgādē – 49 MW;

9.2.4. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 20 MW;

9.2.5. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 21 359 CO₂ ekvivalenta tonnas;

9.3. finanšu rādītājs atlases kārtas ietvaros – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 9 387 264 euro apmērā.

10. Specifiskā atbalsta un atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

11. Specifiskā atbalsta un atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts komersants.

12. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja:

12.1. tas atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas noteikumiem;

12.2. uz to attiecas kāds no Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. un 3. punktā un 4. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, tostarp projekta iesniedzējs ir grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši  Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta nosacījumiem;

12.3. uz to attiecas kāds no Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 1. pantā noteiktajiem kritērijiem.

13. Īpašums, kurā veic ieguldījumus projekta ietvaros, ir projekta iesniedzēja īpašumā, nomā vai koncesijā uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Īpašuma vai nomas tiesībām jābūt reģistrētām zemesgrāmatā, koncesijas līgumam jābūt reģistrētam publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrā.

14. Ja projekta iesniedzēja īpašumā esoša ēka atrodas uz zemes, kas nav projekta iesniedzēja īpašumā, par zemi jābūt noslēgtam nomas līgumam uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

15. Infrastruktūra, kurā paredzēts veikt ieguldījumus projekta ietvaros un kura ir nodota projekta iesniedzējam nomā vai koncesijā, pēc nomas vai koncesijas līguma termiņa beigām jānodod iznomātāja bilancē. Nomas vai koncesijas līgumā nav paredzēta centralizētās siltumapgādes ražošanas avota, pārvades vai sadales sistēmas vai to elementu nodošana projekta iesniedzēja īpašumā vai valdījumā pēc nomas vai koncesijas līguma termiņa beigām neatkarīgi no projekta iesniedzēja veikto ieguldījumu apjoma.

16. Finanšu aprēķinus projekta iesniegumā veic, pamatojoties uz šādiem pieņēmumiem:

16.1. projekta īstenošanas pēdējā gada beigās projekta ietvaros izveidoto objektu nodod ekspluatācijā;

16.2. projekta ietvaros izdevumus un ienākumus norāda pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

16.3. finanšu aprēķinos piemēro reālo finansiālo diskonta likmi;

16.4. norādītā informācija atbilst plānotajam siltumenerģijas tarifam atbilstoši normatīvajiem aktiem enerģētikas jomā.

17. Viena projekta ietvaros neapvieno finansējumu pārvades un sadales sistēmas un centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitātes paaugstināšanai.

18. Atlases kārtā projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

18.1. centralizētās siltumapgādes ražošanas avota būvniecība, ja tiek aizstāts esošs centralizētās siltumapgādes ražošanas avots, un rekonstrukcija, ja pēc investīciju ieguldīšanas siltumenerģijas ražošanai tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Centralizētās siltumapgādes ražošanas avots ir tehnoloģisko iekārtu un būvju kopums siltumenerģijas ražošanai;

18.2. pārvades un sadales sistēmas būvniecība un rekonstrukcija, tai skaitā tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana;

18.3. koģenerācijas stacijas pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu – katlumāju, kas tiek darbināts ar atjaunojamiem energoresursiem, ja komersants atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

18.3.1. komersants ir licencēts siltumenerģijas pārvades vai sadales operators;

18.3.2. komersants ir reģistrēts siltumenerģijas ražotāju reģistrā un saražoto siltumenerģiju (izņemot pašpatēriņu un tehnoloģisko procesu nodrošināšanai nepieciešamo siltumenerģiju) nodod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licencētam siltumapgādes pārvades vai sadales komersantam vai pašvaldībai, vai pašvaldības iestādei, kas sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus;

18.4. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;

18.5. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana.

19. Atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek piešķirts ieguldījumiem energoefektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmā, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 124. punktā noteiktajam.

20. Atlases kārtā finansējumu nepiešķir:

20.1. jaunas koģenerācijas elektrostacijas būvniecībai, esoša centralizētās siltumapgādes ražošanas avota pārbūvei par koģenerācijas elektrostaciju;

20.2. ja tiek paaugstināta centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitāte, – siltumenerģijas ražošanai izmantoto energoresursu konversijai no atjaunojamiem energoresursiem uz fosiliem energoresursiem;

20.3. esošai sistēmai paralēlas gāzes piegādes vai siltumapgādes sistēmas izveidošanai vai atjaunošanai;

20.4. individuālās siltumapgādes aizstāšanai ar centralizēto siltumapgādi;

20.5. siltumenerģijas ražošanai, izmantojot biogāzi.

21. Šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētās darbības ir atbalstāmas, ja projekta īstenošanas beigās pārbūvētajā centralizētās siltumapgādes ražošanas avotā netiek ražota elektroenerģija.

22. Ja projekta ietvaros plānota centralizētās siltumapgādes ražošanas avota būvniecība ar lielāku kurināmā sadedzināšanas jaudu nekā esošajam centralizētās siltumapgādes ražošanas avotam, nepieciešams saskaņojums ar siltumenerģijas apgādes sistēmas operatoru.

23. Atlases kārtas ietvaros projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

23.1. sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma un tā izstrādes izmaksas, projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;

23.2. būvprojekta tehniskā projekta vai skiču projekta sagatavošanas izmaksas;

23.3. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

23.4. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma, uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

23.4.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

23.4.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

23.4.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļēja darba laika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

23.5. tehnoloģisko pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu iegādes un uzstādīšanas izmaksas, kas tieši nodrošina centralizētās siltumapgādes ražošanas avota un pārvades un sadales sistēmas darbību;

23.6. būvdarbu izmaksas:

23.6.1. centralizētās siltumapgādes ražošanas avota un pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcijas un būvniecības izmaksas;

23.6.2. projekta iesniedzēja īpašumā, nomā vai koncesijā esošo tehnoloģisko iekārtu demontāžas izmaksas, ēku un būvju nojaukšanas izmaksas;

23.6.3. būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas pēc būvdarbu pabeigšanas, ja tas nepieciešams centralizētās siltumapgādes ražošanas avota un pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcijai;

23.7. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana. Minētās izmaksas nepārsniedz 1 % no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

24. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 23. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

25. Atlases kārtas ietvaros radušās projektu izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

25.1. izmanto tikai finansējuma saņēmēja vajadzībām;

25.2. iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek attiecīgajā reģionā un tos nenodod lietošanā trešajām personām vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

25.3. iegādājas no trešajām personām par tirgus vērtību.

26. Šo noteikumu 23.2. un 23.3. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas.

27. Šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3. un 23.4. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

28. Atlases kārtas ietvaros projektā būvdarbus var sākt ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts projekta iesniegums. Būvdarbu sākums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punkta nosacījumiem.

29. Ja darbu pie projekta, kurā tiek veikti ieguldījumi centralizētās siltumapgādes ražošanas avotā, projekta iesniedzējs uzsācis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, visas ar projektu saistītās izmaksas, izņemot šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.6.2. un 23.7. apakšpunktā minētās izmaksas, ir neattiecināmas.

30. Ja darbu pie projekta, kurā tiek veikti ieguldījumi siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmā, projekta iesniedzējs uzsācis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, visas ar projektu saistītās izmaksas, izņemot šo noteikumu 23.1., 23.2. un 23.7. apakšpunktā minētās izmaksas, ir neattiecināmas.

31. Atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas:

31.1. lietotu iekārtu iegādes izmaksas;

31.2. līzinga maksājumi;

31.3. pievienotās vērtības nodoklis, izņemot šo noteikumu 24. punktā noteikto gadījumu, muitas nodokļi un nodevas;

31.4. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 23.6.3. apakšpunktā minēto gadījumu;

31.5. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas, izņemot šo noteikumu 23.5. apakšpunktā minētās izmaksas;

31.6. tehnoloģisko iekārtu (apkures katlu, sūkņu utt.) atjaunošanai paredzēto ieguldījumu izmaksas;

31.7. izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz noslēgtu darba līgumu, izņemot šo noteikumu 23.4. apakšpunktā minētās izmaksas;

31.8. izmaksas, kas šo noteikumu 23. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz izmaksu ierobežojumus;

31.9. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 23.4. apakšpunktā un 24. punktā minēto gadījumu;

31.10. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;

31.11. šo noteikumu 23. punktā minētās izmaksas, ja tiek veikti ieguldījumi centralizētās siltumapgādes ražošanas avotā un tās ir radušās, pirms finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei ir iesniedzis projekta iesniegumu, izņemot šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.6.2. un 23.7. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās ir radušās pēc 2016. gada 1. oktobra;

31.12. šo noteikumu 23. punktā minētās izmaksas, ja tiek veikti ieguldījumi siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmā un tās radušās, pirms finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei ir iesniedzis projekta iesniegumu, izņemot šo noteikumu 23.1., 23.2., un 23.7. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās radušās pēc 2016. gada 1. oktobra.

32. Specifiskā atbalsta un atlases kārtas ietvaros tiek atbalstīti tādi pasākumi, kuri ir tieši saistīti ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgi un pamatoti.

33. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ieguldījumus, par kuriem projekta starpposma vai noslēguma pārskata iesniegšanas dienā ir pilnībā samaksāts un kuri atrodas finansējuma saņēmēja bilancē.

34. Projekta iesniegumā minētās aktivitātes atlases kārtas ietvaros īstenojamas 24 mēnešu laikā pēc tam, kad ar sadarbības iestādi noslēgts līgums par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

35. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka:

35.1. projekta īstenošanas ietvaros nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu procedūras jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Atbalstāma ir arī vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums);

35.2. tiek īstenoti informācijas un publicitātes pasākumi, tai skaitā aktuālā informācija par projekta īstenošanu tiek ievietota finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē (ja tāda ir);

35.3. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas ik gadu līdz 31. janvārim sadarbības iestādei tiek iesniegts pārskats par sasniegtajiem rādītājiem (pielikums);

35.4. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti projektā paredzētajam mērķim;

35.5. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas tiek nodrošināta veikto investīciju ilgtspēja un uzturēšana darba kārtībā;

35.6. tiek uzkrāta informācija par darba vietām, kas veicina vides kvalitātes saglabāšanu vai atjaunošanu (zaļajām darba vietām), un preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumiem, kur integrētas vides prasības.

36. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu līgumā noteiktajos gadījumos, kā arī:

36.1. ja finansējuma saņēmējs projektā plānoto aktivitāšu īstenošanu nav uzsācis 12 mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu;

36.2. ja finansējuma saņēmējs, kuram enerģētikas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos siltumenerģijas tarifa aprēķins (turpmāk – aprēķins) ir jāiesniedz apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, divu gadu laikā pēc noslēguma maksājuma veikšanas aprēķinu nav iesniedzis;

36.3. ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;

36.4. ja finansējuma saņēmējs neievēro projektā noteiktos termiņus vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta īstenošanu vai šo noteikumu 9. punktā minēto rezultāta un iznākuma rādītāju sasniegšanu.

37. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. apakšpunktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

38. Pēc tam kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanu un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

39. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās projekta izmaksas, finansējuma saņēmējs apņemas tās segt no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku atbalstu.

40. Finansējumu atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 23. punktā minēto izmaksu segšanai, kas ir radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē un veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktu, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 43., 44. un 45. punktā.

41. Attiecināmās izmaksas attiecībā uz centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu ir papildu izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 2. punktu.

42. Attiecināmās izmaksas attiecībā uz pārvades un sadales tīklu ir ieguldījuma izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 5. un 6. punktu.

43. Finansējumu atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 23.1. un 23.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās pirms projekta pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē, bet ne agrāk kā no 2016. gada 1. oktobra, sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.

44. Finansējumu atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 23.7. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.

45. Ja projekta ietvaros tiek veikti ieguldījumi centralizētās siltumapgādes ražošanas avotā, atbalstu atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 23.6.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013. Šo noteikumu 23.6.2. apakšpunktā minētajām izmaksām ir jābūt skaidri nodalītām no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

46. Ja projekta ietvaros tiek veikti ieguldījumi siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmā, atbalstu atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 23.6.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014.

47. Vienam de minimis atbalsta saņēmējam viena vienota komersanta līmenī de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Komersantu apvienošanās, iegādes vai sadalīšanās gadījumā ņem vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus. Viens vienots komersants atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punkta nosacījumiem.

48. Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā, nodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki kā sākotnēji projekta iesniegumā plānotie rādītāji.

49. Specifiskā atbalsta un atlases kārtas ietvaros atbalstu var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai projektā, tajā skaitā pašvaldības atbalstu vai de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 3., 4. un 6. punktā. Visas attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 3., 4. un 6. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, finansējuma saņēmējs sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku atbalstu.

50. Specifiskā atbalsta un atlases kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas, kuras ir nosakāmas, var apvienot ar citu valsts atbalstu, kurā attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014  8. panta 4. punktu un nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 3., 4. un 6. punktā.

51. Sadarbības iestāde, atbildīgā iestāde un finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas glabāšanu un pieejamību 10 gadus, skaitot no pēdējās atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. pantam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam.

52. Sadarbības iestāde nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam.

53. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, sadarbības iestāde pārliecinās par finansējuma saņēmējam piešķirto de minimis atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 3. punktam un informē finansējuma saņēmēju par iespējamo atbalsta summu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 1. punktam.

54. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, tiek piemērots atbalsta spēkā stāšanās un piemērošanas periods atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 8. pantam.

55. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. pantu, tiek piemērots atbalsta spēkā stāšanās un piemērošanas periods atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 59. pantam.

56. Pārvades un sadales sistēmā veikto investīciju atbilstības uzraudzību Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 6. punkta nosacījumiem vienu reizi projekta dzīves cikla beigās nodrošina sadarbības iestāde.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 7. marta
noteikumiem Nr. 135

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens