PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PROGRAMMAS, PLĀNI

Par valsts ārējo parādu

Finansu ministrijas investīciju un kredītpolitikas valsts ministres S.Jēgeres
vadībā sastādīts un iesniegts Ministru kabineta konceptuālai izskatīšanai

1.

Valsts ārējo parādu veido Latvijas Republikas valdībai piešķirtie aizdevumi. Pirmo ārvalstu aizdevumu Latvija saņēma 1992.gadā. Aizvadīto četru gadu laikā valsts ārējais parāds ir sasniedzis 216,26 miljonus latu (31.12.95.), kas ir 9,16% no iekšzemes kopprodukta. Starptautiskais valūtas fonds ir noteicis ārējā parāda limitu 14% no valsts iekšzemes kopprodukta. Netiek plānots, ka tuvākajos gados valsts ārējais parāds varētu pārsniegt minēto limitu.

1995.gada laikā ar ārvalstu kreditoriem tika noslēgti 10 aizdevumu līgumi par kopējo summu 33,5 miljoni latu. Minētos aizdevuma līgumus valdība parakstīja, lai nodrošinātu nepieciešamos kredītus Valsts investīciju programmas finansēšanai. Vēl 1995.gada augustā valsts budžeta deficīta segšanai 21,24 miljonu latu (4 000 milj. Japānas jenu) apjomā ārvalstīs tika izlaistas valsts parādzīmes.

Salīdzinot ar 1994.gadu, ārējais parāds ir pieaudzis no 188,54 miljoniem latu līdz 216,26 miljoniem latu, t.i., par 27,72 miljoniem latu. 1995.gada laikā no ārvalstu aizdevējiem tika saņemti līdzekļi 33,81 miljonu latu apjomā, atmaksāti tika 4,76 miljoni latu. Valsts investīciju programmas finansēšanai 1995.gadā izlietoja ārvalstu kredītus 3,76 miljoni latu. Valsts investīciju programmas finansēšanai 1995.gadā izlietoja ārvalstu kredītus 3,76 miljonu latu apmērā. Tikai 0,51 miljonu latu no tiem izmaksāja ārvalstu aizdevējs, pārējo summu veido otrreizēja G-24 kredītu aizdošana. Jāatzīmē, ka saskaņā ar vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu turpmāk atmaksātos G-24 kredītus atkārtoti izmantot nedrīkst.

1996.gadā ir paredzēts saņemt 109,96 miljonus latu. No tiem 51,17 miljoni latu jeb 46,54% no visa plānotā tiek paredzēti Valsts investīciju programmas projektu finansēšanai. Turpinās jau iesākto kredītlīniju izmaksa. 1996.gadā turpina realizēt Pasaules bankas lauksaimniecības kredītu, Pasaules bankas kredītu Finansu sektoram, japānas Eksporta un importa bankas rehabilitācijas aizdevumu un ERAB Enerģētikas sektora kredītu. 1996.gadā paredzēts arī ārvalstu kredīts vienam valdības projektam, kurš nav Valsts investīciju programmā. Tiks saņemts kredīts no Kanādas Eksporta attīstības korporācijas Nepilsoņu pasu projekta realizācijai. Vēl ārvalstu kredītus ir paredzēts izmantot valsts parāda pārfinansēšanai ar mērķi samazināt parāda apkalpošanas izmaksas.

Pašlaik lielākā daļa — 53,3% — no ārvalstu aizdevumiem ir aizdoti privātajiem uzņēmumiem (27,6%) un valsts un pašvaldību uzņēmumiem (25,7%). Vēl 21,5% no saņemtajiem kredītiem ir Starptautiskā valūtas fonda aizdevumi valūtas stabilizācijai. Nozaru sadalījumā vislielākais īpatsvars ir kredītiem enerģētikai un lauksaimniecībai.

Jāatzīmē, ka bez tiešas aizņemšanās ārvalstīs valdība ir arī garantējusi kredītus vairāku projektu realizācijai. 1995.gadā valdība garantēja aizdevumu 5,52 miljonu ASV dolāru apmērā valsts akciju sabiedrībai “Latvenergo”. Kredīts paredzēts Salaspils elektropārvades apakšstacijas slēgiekārtas rekonstrukcijai. 1996.gadā Saeima likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam” ir pilnvarojusi valdību izsniegt garantijas par kopējo summu 52,42 miljoni latu, pieļaujot kopējo parādu par garantijām šajā gadā 29,86 miljoni latu. Š.g. 26.aprīlī valdība parakstīja garantijas līgumu ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku par 34,1 miljonu ASV dolāru kredītu valsts a/s “Latvenergo” Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas projekta finansēšanai. Minētā projekta realizācijai ir paredzēts izlietot valdības garantētus aizdevumus un Japānas Eksporta un importa bankas kredītus — kopā 76,2 miljonus ASV dolārus. Vēl ir paredzēts izsniegt garantijas Rīgas pilsētas ūdensapgādes projekta realizācijai, valsts a/s “Latvenergo”, Jūras administrācijai un valsts a/s “Latvijas eksportkredīts”.

2.

Finansu ministrija ir saņēmusi lūgumu pagarināt aizdevuma atmaksas termiņu no šādiem lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, kuri saņēmuši valdības garantētus aizdevumus:

Jēkabpils saldētava 35 000 USD;

Preiļu siers 191 800 USD;

Saldus piens 132 500 USD;

Krāslavas piens 110 551 USD;

Daugavpils gaļas kombināts 470 926 USD;

Rēzeknes gaļas kombināts 93 849 USD;

Kurzemes piens 335 216 USD;

Daugavpils piens 175 000 USD;

Rēzeknes piena konservu kombināts 444 849 USD;

Aizputes sausā vājpiena rūpnīca 490 000 USD;

Jēkabpils saldētava 35 000 USD.

Arī no Zemkopības ministrijas ir saņemta vēstule par šiem uzņēmumiem piešķirto aizdevumu atmaksas termiņa pagarināšanu.

Bez tam a/s “Baltijas Tranzītu banka” ir lūgusi pagarināt aizdevuma atmaksas termiņu šādiem uzņēmumiem, kuru atmaksu garantējusi šī banka:

SIA “Lastek” 480 000 USD;

SIA “Baltijas ķieģelis” 500 000 USD;

SIA “WOLF — SYSTE” 491 000 USD.

Šobrīd Baltijas Tranzītu banka ir atmaksājusi Latvijas Bankā SIA “Lastek” aizdevumu (š.g. 15.februārī) un SIA “Baltijas ķieģelis” aizdevumu (š.g. 9.maijā).

Finansu ministrija ir saņēmusi lūgumu pagarināt atmaksas termiņu no SIA “Dane & Co — 500 000 USD, taču š.g. 29.aprīlī garantējošā komercbanka — Latvijas kredītbanka — atmaksāja šo aizdevumu Latvijas Bankā.

Vēl ir saņemts lūgums pagarināt atmaksas termiņu no SIA "Orion", kura aizdevumu (480 000 USD un 380 000 USD) atmaksu bija garantējusi par maksātnespējīgu atzītā Alejas komercbanka.

LR valdības parakstītie ārvalstu kredītlīgumi 1995.gadā

Parāda apkalpošanas maksājumi par parakstītajiem kredītlīgumiem

Ārējais parāds 1996.g. beigās sadalījumā pa kreditoriem

Valsts izsniedzamās garantijas 1996.gadā

Likuma “Par valsts budžetu

1996.gadam” 7.pielikums

Latvijas Republikas piešķirto ārvalstu kredītu gala lietotājiem izmaksāto summu sadalījums pēc nozares

(1996.gada 1.maijā)

Latvijas Republikai piešķirto ārvalstu kredītu gala lietotājiem izmaksāto summu sadalījums pēc nozares

(01.05.1996.)

Ārvalstu kredītu gala lietotājiem izmaksātās summas sadalījums

(01.05.1996.)

Ārējā parāda prognoze

Valsts ārējais parāds 1995.gadā sadalījumā pa ārvalstu kreditoriem