Ministru kabineta noteikumi Nr. 153

Rīgā 2017. gada 21. martā (prot. Nr. 14 9. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par policiju"
12. panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama policijas iestāžu ēku, telpu un teritorijas, publisku vietu un tajās esošo personu un policijas apsargājamo objektu novērošana, izmantojot tehniskos līdzekļus (turpmāk – novērošana), kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādes kārtību.

2. Novērošanu atļauts veikt Valsts policijai, Drošības policijai, ostas policijai vai pašvaldības policijai (turpmāk – policijas iestāde). Novērošanu veic pastāvīgi vai īslaicīgi.

3. Novērošanas veikšanu un novērošanai izmantojamos tehniskos līdzekļus, izvērtējot iespējamo sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu, nosaka policijas iestādes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona. Policijas apsargājamo objektu novērošanu saskaņo ar attiecīgā apsargājamā objekta administratīvo vadītāju vai viņa pilnvarotu personu.

4. Īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietotās personas novērošanu veic 48 stundas no brīža, kad persona ievietota īslaicīgās aizturēšanas vietā (izņemot apcietinātās un notiesātās personas, kuras pārvietotas no izmeklēšanas cietuma vai brīvības atņemšanas iestādes).

5. Tādu personu novērošanu, kuras ievietotas īslaicīgās aizturēšanas vietā ilgāk par 48 stundām, un tādu apcietināto un notiesāto personu novērošanu, kuras pārvietotas no izmeklēšanas cietuma vai brīvības atņemšanas iestādes, veic, ja ir pamats uzskatīt, ka persona var bēgt, nodarīt kaitējumu sev, īslaicīgās aizturēšanas vietas darbiniekam vai citām personām, vai īpašumam.

6. Šo noteikumu 5. punktā minēto personu novērošanu reģistrē, norādot:

6.1. novērošanas pamatojumu;

6.2. novērošanas uzsākšanas un pabeigšanas laiku.

7. Novērošanu neveic vietās, kur personas sagaida īpaši augstu privātuma aizsardzību.

8. Par novērošanu brīdina ar informatīvo zīmi (pielikums), kuru veido novērošanas videokameras attēls 35 grādu leņķī uz balta fona, ko apņem sarkana robežlīnija vienādmalu trīsstūra formā. Trīsstūra vienas malas garums ir 145 mm, malas platums – 12 mm. Zem trīsstūra atrodas uzraksts ar melniem burtiem "VIDEONOVĒROŠANA". Zem tā norāda videonovērošanas mērķi, pārziņa nosaukumu, adresi un kontakttālruni. Informatīvās zīmes izmēru var proporcionāli palielināt vai samazināt.

9. Informatīvo zīmi izvieto:

9.1. pie policijas iestādes ēkas, teritorijas, publiskas vietas un policijas apsargājamā objekta ieejas, ja policijas iestādes ēka, teritorija, publiska vieta un policijas apsargājamais objekts ir norobežots;

9.2. labi redzamā vietā, ja policijas iestādes ēka, teritorija, publiska vieta un policijas apsargājamais objekts nav norobežots;

9.3. labi redzamā vietā uz policijas iestādes transportlīdzekļa vai darbinieka formas tērpa.

10. Novērošanā iegūtos datus policijas iestāde glabā trīs mēnešus.

11. Novērošanā iegūtos datus, kuros konstatēts sabiedriskās kārtības apdraudējums, noziedzīgs nodarījums, meklēšanā esoša persona vai transportlīdzeklis, kā arī policijas iestādes ēkas, telpu un teritorijas, aizturēto personu un apsargājamā objekta drošības apdraudējums, glabā līdz kriminālprocesa, administratīvo pārkāpumu procesa, administratīvā procesa vai resoriskās pārbaudes pabeigšanai policijas iestādē, bet ne ilgāk kā trīs gadus.

12. Lēmumu par novērošanā iegūto datu nodošanu pieņem policijas iestādes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

13. Nododot novērošanā iegūtos datus, policijas iestāde nodrošina šādas informācijas saglabāšanu:

13.1. novērošanā iegūto datu nodošanas datums;

13.2. novērošanā iegūto datu īss apraksts;

13.3. persona, kas nodevusi novērošanā iegūtos datus;

13.4. persona, kas saņēmusi novērošanā iegūtos datus.

14. Pēc šo noteikumu 10. un 11. punktā minētā glabāšanas termiņa beigām novērošanā iegūtos datus dzēš.

15. Līdz 2019. gada 1. janvārim novērošanā iegūtos datus glabā vienu mēnesi.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 21. marta
noteikumiem Nr. 153

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis