DIPLOMĀTIJA

Baltijas valstu līgums — solis uz integrēšanos

Pirmdien, 27.maijā, Viļņā Baltijas ministru padomes Tirdzniecības komitejas ekspertu tikšanās reizē tika parafēts brīvās tirdzniecības līgums starp Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm.

Līgums izstrādāts, ievērojot triju Baltijas valstu deklarēto mērķi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm un veidot tirdzniecības politiku atbilstoši PTO (Pasaules tirdzniecības organizācija) nosacījumiem. Saskaņā ar šo līgumu tiks atcelta ievedmuita, izvedmuita, kā arī nodevas un kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz visām lauksaimniecības un zivkopības precēm, kurām ir dokumentāli apliecināta izcelsme.

Līgumā fiksēta iespēja piemērot iekšējo tirgu aizsargājošus pasākumus gadījumos, ja tiek apdraudēti vietējo preču ražotāji. Paredzams, ka šī līguma rezultātā Latvijā tiks palielināts apgrozījums, līdz ar to tiks samazinātas pārstrādājošo uzņēmumu izmaksas, efektīvāk tiks izmantotas pārstrādes jaudas, kā arī radīti papildu apgrozāmie līdzekļi pārstrādājošos uzņēmumos, tādējādi atvieglojot Latvijas lauksaimniecības produkcijas izejvielu iepirkšanu. Samazināsies pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas cenas, kas palielinās Latvijas preču konkurētspēju vietējā un eksporta tirgū.

Ar līguma spēkā stāšanās brīdi tiks izveidota vienota Baltijas valstu brīvās tirdzniecības zona, kas Latvijas uzņēmējiem dos papildu 5,4 milj. lielu patērētāju tirgu lauksaimniecības preču eksportam bez muitas nodevas, kā arī veicinās investīciju piesaisti.

1995.gadā Latvijas imports no Igaunijas lauksaimniecības un zivkopības produkcijas sasniedza Ls 5,6 milj. (11,7% no kopējā importa apjoma no Igaunijas), eksportā uz Igauniju – Ls 6,3 milj. (29%). No Lietuvas importa sasniedza Ls 3,8 milj. (7,11%), eksports uz Lietuvu — Ls 3,29 milj. (8,6%).

Brīvās tirdzniecības līgumu starp Baltijas valstīm par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm paredzēts parakstīt jūnijā, un tas stāsies spēkā pēc tā ratifikācijas visu triju valstu parlamentos.

ĀM preses centrs

Sarunas Viļņā par brīvās tirdzniecības līgumu ar lauksaimniecības precēm starp trim Baltijas valstīm komentē ZM Ārējo sakaru departamenta direktors Marģers Krams:

Līgums par tirdzniecību ar rūpniecības precēm tika parakstīts jau 1993. gadā un šobrīd darbojas, bet 27. maijā visas trīs Baltijas valstis parafēja līgumu par brīvu tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu izcelsmes produktiem savstarpējā tirdzniecībā importa tarifs tiek pielietots nulles līmenī jeb , citiem vārdiem sakot, tarifi ir atcelti. Uz robežas vairs netiks iekasēti nekādi nodokļi, nebūs arī nekādu kvantitatīvu ierobežojumu. Līgumā tāpat paredzēta kārtība, kādā likvidē konfliktsituācijas, ja, piemēram, vienas valsts produkti grauj citas valsts politiku, ekonomiku un negatīvi ietekmē sociālos faktorus. Tā ir īpaša procedūra, un principi, pēc kuriem šāda situācija tiks risināta, ir noteikti WTO (Pasaules tirdzniecības organizācijas) attiecīgajos līgumos dempinga, eksporta subsīdiju u.c. gadījumos. Katrs šāds gadījums tiek īpaši izskatīts un risināts, uzliekot attiecīgus šķēršļus.

Lietuvā parafētais līgums aptver produktu grupas, sākot no dzīviem dzīvniekiem līdz pat alkohola un tabakas izstrādājumiem, ietverot pilnīgi visus lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus.

Šobrīd līgums ir parafēts, tālāk tā teksts jāapstiprina visu Baltijas valstu valdībām. Tas līgums tiks parakstīts (gaidāms, ka jūnija vidū). Tālāk tas pakļaujas ratifikācijai, kas ir katras valsts iekšējs jautājums. Līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad visas iesaistītās puses ir paziņojušas par iekšējo procedūru izpildi. Laika trūkuma dēļ Viļņā nerisināja sarunas par muitas ūnijas izveidošanu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Šis jautājums ir diezgan sarežģīts, saistīts ar muitas kontroli, vienotiem ārējiem tarifiem, jau visām trim valstīm noslēgtajiem sadarbības līgumiem ar ES un citām valstīm, iekšējo politiku,valūtu sasaistīšanu un vēl daudziem citiem, katrai Baltijas valstij atšķirīgiem nosacījumiem. Tādēļ šobrīd ir grūti pateikt, cik reāla būs ūnijas izveidošana. Varbūt labāks variants ir savstarpēja koordinēšanās, iekļaujoties Eiropas Savienībā.

Rūta Bierande,
"LV" nozares redaktore

Uz Brīvās tirdzniecības asociāciju

Starp Latviju un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm (Norvēģiju, Islandi, Šveici, Lihtenšteinu) ir parakstīts vispārējais brīvās tirdzniecības līgums, kas parafēts 1995.gada 7.novembrī. Tajā paredzēts, ka atsevišķi starp Latviju un katru EBTA dalībvalsti jāparaksta speciāls protokols tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm.

Tā kā starp Latviju un Norvēģiju jau kopš 1992.gada ir brīva tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem, tad šis 1992.gada līgums tiek iekļauts kopējā 1995.gada līgumā starp Latviju un EBTA valstīm kā atsevišķs protokols. Lauksaimniecības protokolu starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku (The Agricultural Protocol between the Government of the Republic of Latvia and the Government of the Kingdom of Norway) 1996.gada 23.aprīlī parakstīja Ministru prezidenta biedrs, zemkopības ministrs Alberts Kauls, no vienas puses, un Norvēģijas valdības vārdā Norvēģijas vēstnieks Latvijā Knuts Torasens (Knut Toraasen), no otras puses.

Šveice un Lihtenšteina ir izveidojušas muitas ūniju, tātad Latvijai, kas jau ir parakstījusi protokolu ar Šveici, automātiski tas ir arī ar Lihtenšteinu. Tuvākajā laikā Latvijas puse cer parakstīt protokolu ar Islandi.

Rūta Bierande,
"LV" nozares redaktore

Līguma teksts sadaļā “Starptautiskie dokumenti” — 2.lpp.