KOMENTĀRS

Uzbekistāna ir ieinteresēta tirdzniecībā ar Latvijas lauksaimniecības precēm

Latvijas un Uzbekistānas parlamentu tikšanos mūsu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Atis Sausnītis raksturoja kā ļoti īsu, bet kodolīgu. Diemžēl nebija tiešas tikšanās un sarunas ar tām Uzbekistānas parlamenta komisijām, tieši saistītām ar lauksaimniecību, kas arī šajā gadījumā interesēja "LV".

Tomēr Atis Sausnītis pastāstīja, ka Uzbekistānā vairs nav nedz kolhozu, nedz padomju saimniecību. To vietā ir paju sabiedrības, kooperatīvi, arī individuālās saimniecības. Pārejas periods pēc kolhozu un padomju saimniecību likvidēšanas ir daudz elastīgāks, pat saudzējošāks, nekā tas bija Latvijā. Savā laikā nenoliedzami daudz laukos tika sasniegts autoritatīvā vadības stila iespaidā. Protams, ka šobrīd ir izmainījusies lauksaimniecības produkcijas ražošanas struktūra un apjomi: ja agrāk Uzbekistāna ražoja 6 milj. tonnu kokvilnas gadā, tad šogad plāno 4 milj. tonnu; graudus attiecīgi 1,5 milj. tonnu un pat līdz 5 milj. tonnu gadā, līdz ar to arī jāieved būs nenozīmīgs graudu daudzums. Tātad lauksaimniecības loma un nodarbinātība lauku rajonos ir saglabājusies iepriekšējā līmenī. Jāpiebilst, ka Uzbekistānā zeme nav un arī nedrīkst būt privātīpašums — tā ir neaizskarama un pieder tikai valstij. Uzbekistānā nav bezdarba, visi strādājošie saņem algas, kaut arī ne pārāk lielas, bet vietējā tirgū pirktspēja ir saglabājusies. Pašlaik privatizēti aptuveni 50 procenti uzņēmumu, bet lielo uzņēmumu privatizācijai, kā uzskata prezidents Islams Karimovs, nepieciešama atsevišķa, individuāla privatizācijas programma, kurā būtu paredzēts uzņēmumos ilgstošu laiku saglabāt valsts daļu 50 procentus. Daudzas preces valstiski tiek dotētas, bet tā ir katras valsts iekšēja lieta. Attiecībā uz lauksaimniecības preču ievešanu viņi ir ieinteresēti saņemt sev vajadzīgās preces un Latvijas pusei vajadzētu nākt pretī tranzīta nodrošinājumā, ko var sniegt mūsu ostas.

Uzbekus ļoti interesē arī Latvijas lauksaimniecības produkcija — liellopu gaļa un piens, jo viņiem pašiem prevalējošā ir aitkopība. Viņi ar nostaļģiju atceras laikus, kad 'Latvijas brūnā' tika pielāgota viņu apstākļiem. Šī sadarbība bija pārtrūkusi, un tagad ne tikai latvieši, bet arī uzbeki grib atjaunot šo apsīkušo tirdzniecību ar selekcijas un vaislas materiālu. Vēl uzbekus interesē veterinārie medikamenti, kurus savā laikā viņi pirka no Latvijas. Aktuāls ir jautājums, kā apgādāt iedzīvotājus ar cukuru, ko viņi paši neražo. Nemaz ne tik sen mūsu cukurfabrikas pārstrādāja jēlcukuru un sūtīja to uz Uzbekistānu. Ar to nodarbojās arī c/s "Turība". Tagad jāsakārto cukura ceļš no Latvijas līdz Uzbekistānai, kas ir ļoti garš, un jāizvēlas izdevīgākais transportēšanas veids.

Otrs sakārtojamais jautājums ir Latvijas un Uzbekistānas nacionālo valūtu brīva savstarpēja konvertācija un arī korespondējošo rēķinu atvēršana konkrētās bankās, caur kurām perspektīvā varētu notikt norēķini. Paredzēts, ka abu valūtu konvertācija varētu sākties ar 1997.gada 1.janvāri.

Vēl Uzbekistānas prezidents pārmeta, ka Latvijas uzņēmēji ir diezgan kūtri tajā ziņā, ka Latviju nepārstāv lielas firmas. Piemēram, veiksmīga sadarbība ar Lietuvu ir tādēļ, ka Lietuva Uzbekistānā pārstāv lielas firmas vai vairumbāzes, kuru piegādes garantē valsts. Tāpat jābūt arī trim vai četrām bankām ar valdību garantijām, jo līgumu piegāžu izpilde un apmaksa tomēr ir valdību kompetencē. Jāsakārto arī muitas tarifi. Diemžēl Latvijā patlaban nav lielu firmu, kuras varētu nodarboties ar vairumtirdzniecību, un šis jautājums Latvijai ir aktuāls ne tikai Uzbekistānas sakarā vien.

Uzbekistānu interesē arī mūsu mēbeles un zivis, kas ir īpaša produkcija, un tai varētu pavērties plašs, praktiski neierobežots tirgus. Vēl sarunās minēja "Dzintara" vārdu, kura produkciju šīs valsts iedzīvotāji ļoti labi pazīst un ir iecienījuši. Jau uz vietas esot, Valmieras ugunsdzēsības iekārtu rūpnīca "Valprocort" pārdeva pilnīgi visu savu līdzpaņemto produkciju. Šai akciju sabiedrībai jau ir viens kopuzņēmums ar Uzbekistānu, un šajā reizē tika risinātas sarunas par otra kopuzņēmuma izveidošanu. Uzbekistānas prezidents ir ļoti ieinteresēts Latvijas tirdzniecības nama atvēršanā.

Visās sarunās Islams Karimovs akcentēja, ka Latvijai jāaktivizē sava bagātība — ostas. Lai samazinātu transporta izmaksas, jāpalielina kokvilnas pārkraušana Latvijas ostās. Tā kā mūsu ostu pārstāvji deva Uzbekistānas pusei iepriecinošāku informāciju, nekā tā bija viņu rīcībā, ārējo ekonomisko sakaru ministrs tūlīt pat dosies uz Latviju, lai noskaidrotu reālās izkraušanas jaudas un situāciju ostās, kas varētu būt arī tirdzniecību veicinošs faktors.

Rūta Bierande,
"LV" nozares redaktore
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”