VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta 28.maija sēdes

Ārlietu ministra Valda Birkava,
finansu ministra Aivara Gunta Kreitusa
un kultūras ministra Ojāra Spārīša

atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms valdības sēdē nolemto komentēja Aivars Guntis Kreituss:

— Šodien tika apstiprināta kārtība, kādā lauku apvidos darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav kases aparātu. Tie ir autoveikali, un tos drīkstēs izmantot iedzīvotāju apkalpošanai tikai tādās lauku apdzīvotajās vietās, kur nav stacionāra veikala. Autoveikalam jābūt nodrošinātam ar preču pārvadāšanai un tirdzniecībai nepieciešamo dokumentāciju, iekārtām un inventāru — plauktiem, atvilktnēm, letēm, ja nepieciešams, arī svariem un saldētavu. Autoveikalos drīkstēs tirgot tikai pārtikas preces, izņemot alkoholiskos dzērienus, un pirmās nepieciešamības nepārtikas preces. Jābūt sanitārajai pasei.

Autoveikala statusu piešķir tā pagasta pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā darbojas attiecīgais autoveikals. Jāatzīst, ka par šo autoveikalu lietu Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejā bija liela interese un daudz diskusiju — jautājums tika apspriests vairākās komitejas sēdēs. Čpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās un citi ministri ar to daudz nodarbojās. Tātad valsts un pašvaldību institūciju pilnvarotas personas, uzrādot savas tiesības apliecinošus dokumentus, likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā savas kompetences ietvaros būs tiesīgas kontrolēt autoveikalu darbību. Ja atklājas, ka autoveikals ir kaut ko pārkāpis, tā pašvaldība, kas ir piešķīrusi autoveikala statusu, izskata pārkāpumus un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par šī statusa anulēšanu. Un par to paziņo Ceļu satiksmes drošības dienesta direkcijai — attiecīgā rajona nodaļai, kura anulē atzīmi "Autoveikals".

Izdarīti daži grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumos nr.248, kas nosaka, kā piemērojamas likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli normas. Saskaņā ar šiem grozījumiem jāiekasē nodoklis pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem vai izmaksām skaidrā naudā, kurus Latvijas rezidenti vai nerezidentu Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā jebkurām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās. Sākumā bija domāts, ka nodoklis jāietur no maksājumiem, kas izdarīti, sākot ar šā gada 1.aprīli, bet šodien vienojāmies, ka nodoklis ieturams, sākot ar 1.jūliju, lai nebūtu atpakaļejoša datuma. Un lai cilvēki savlaicīgi būtu informēti par to, kādā veidā nodoklis tiks ieturēts.

Nākamais jautājums — par valsts civildienesta ierēdņu kandidātu atalgojumu pārejas posmā. Attiecīgajos noteikumos izdarīti vairāki grozījumi. Piemēram, attiecībā uz amata atalgojumu atsevišķiem ierēdņiem Valsts ieņēmumu dienestā. Tātad civiliestādes vadītājs vai finansu ministrs valsts civildienesta ierēdņa kandidāta mēnešalgai var piemērot koeficientu līdz 8, ieceļot amatā vai slēdzot līgumu uz laiku līdz vienam gadam ar šādām amatpersonām: centrālā aparāta priekšnieku, centrālā aparāta priekšnieka vietnieku, centrālā aparāta departamenta direktoru, centrālā aparāta departamenta direktora vietnieku, centrālā aparāta pārvaldes priekšnieku, rajona vai pilsētas nodaļas vadītāju un tā tālāk. Koeficients 8 tiek piemērots Valsts ieņēmumu dienestam budžetā paredzētā darba samaksas fonda ietvaros. Tātad šāda koeficienta piemērošanai nekāda papildu nauda netiek dota.

Izdarīti arī grozījumi MK 1996.gada 13.februāra noteikumos nr.41 par valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstu. Te ir tādi galvenie papildinājumi. Pēc civiliestādes vadītāja ieskatiem, personas arī uz darba līguma pamata var ieņemt šādus valsts civildienesta ierēdņa amatus: Valsts kontrolē — valsts kontroliera padomnieks, valsts kontroliera palīgs; Valsts ieņēmumu dienestā — VID centrālā aparāta priekšnieks, centrālā aparāta priekšnieka vietnieks, centrālā aparāta departamenta direktors, centrālā aparāta departamenta direktora vietnieks, centrālā aparāta pārvaldes priekšnieks, rajona vai pilsētas nodaļas vadītājs. Un tāpat visas šīs lietas notiek esošā budžeta ietvaros.

Pēc tam vārds tika dots Valdim Birkavam, lai sniegtu informāciju par Ministru kabineta vakardienas sēdē akceptēto trīs Baltijas valstu līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm:

— Tikko "Frankfurter Allgemeine Zeitung" izlasīju nelielu rakstiņu, kur bija sacīts, ka visas valstis iedalāmas divās kategorijās — tās, kuras attīstās, un tās, kuras neattīstās. Tās, kuras attīstās, realizē liberālu tirgus politiku. Šodien mēs esam pietuvojušies tuvāk tām valstīm, kas attīstās. Jo vakarnakt tika parafēts brīvās tirdzniecības līgums par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm starp trim Baltijas valstīm. Ko mēs no tā iegūstam? Ko mēs panācām? Igaunija nepacels tarifus un nepieļaus to paaugstināšanu, Lietuva atcels visas importa muitas nodevas, visi atcels kvantitatīvos ierobežojumus. Panākta vienošanās, ka nevarēs būt diskriminējoši vietējie nodokļi. Tā tas šobrīd ir Igaunijā, kur akcīzes un apgrozījuma nodoklis ir atšķirīgs attiecībā uz viņu vai pārējo valstu precēm. Praktiski tas viss attiecas uz precēm, kurās 50 procenti ir tā sauktā trīspusējā kumulācija plus Eiropas Savienības ieguldījums. Respektīvi, 50 procenti ir tīra Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas prece. Tas ir jautājums par preču izcelsmi. Un tam, ka iekšā ir šī Eiropas Savienības daļa, ir jāveicina investīciju ienākšana pārstrādei.

Ko mēs skaitliskā izteiksmē iegūstam? Papildus 5,4 miljonu lielu patērētāju tirgu. Un salīdzināsim 1995.gada importu un eksportu. Latvijas eksports uz Igauniju bija 6,3 miljoni, imports no Igaunijas — 5,6 miljoni. Jau no tā mēs iegūstam. Imports no Lietuvas — 3,8 miljoni, eksports uz Lietuvu — 3,29 miljoni. Te ir mazliet cita starpība. Tātad faktiski tam vajadzētu novest pie tā, ka samazināsies pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas cenas. Līgumā, starp citu, ir atrunāta iespēja piemērot iekšējo tirgu aizsargājošus pasākumus. Tas saistās ar pretsubsīdiju mehānismiem. Jo Lietuvā ir subsidētās lauksaimniecības preces.

Katrā ziņā es esmu ļoti gandarīts par šo soli un ļoti ceru, ka jūnija vidū, iespējams, 16.jūnijā, ministru prezidenti parakstīs šo līgumu. Un pēc tam parlamenti to ratificēs. Būtu labi, ja tas varētu stāties spēkā jau šogad, taču tik liels optimists es neesmu. Lietuviešiem paredzētas vēlēšanas. Taču vajadzētu gan, lai tas stājas spēkā iespējami drīzāk.

Par jauno muzeju likumu runāja Ojārs Spārītis:

Arī kultūras sakārtotībā likumu izstrādāšana un pieņemšana, normētu attiecību ieviešana ir sava veida progress, un vēl jo vairāk tādā sfērā, kas skar kultūras mantojumu, kas glabājas nacionālo bagātību muzejos. Ministru kabineta komitejā vairākkārt izskatītais un Ministru kabineta apstiprinātais muzeju likuma projekts definē valsts atbildību par šo kultūras kapitālu, kas ir ticis sakrāts Latvijas muzejos un tiks arī turpmāk pārvaldīts.

Protams, šis likums arī skaidri nosaka Kultūras ministrijas kompetenci muzeju sfērā, šo muzeju īpašumu valdījumā, pienākumus to eksponēšanā un sabiedrības izglītošanā. Savdabīgs un jauns ir tas, ka likums paredz arī privāto un pašvaldību muzeju pārraudzību — tādā ziņā, ka valsts pienākums būs pasargāt šos muzejus no ieslīgšanas kaut kādā diletantismā vai citā galējībā un sniegt šo muzeju darbiniekiem vienmēr kvalificētu izglītojošu palīdzību. Un, protams, arī iedibināt sava veida patronāžu pār šīm decentralizētajām kultūras institūcijām. Svarīga ir tēze, ko varētu uzskatīt par būtisku kultūras mantojuma pārvaldes decentralizācijā. Tas ir noteikums par muzeju bankrotu jeb, varētu sacīt, darbības izbeigšanos, pat ja tie ir pašvaldības muzeji. Tā kā pašvaldību muzejos valsts piedalās un arī turpmāk piedalīsies ar kādu finansējuma daļu, valsts patur sev tiesības muzeja likvidēšanas gadījumā pārņemt sev šīs muzejiskās vērtības un koncentrēt tās valsts galvenajās krātuvēs. Protams, privātie muzeji vairāk vai mazāk ir katras privātas struktūras finansiālo iespēju noteikta iekšēja lieta, taču metodisko un zinātnisko palīdzību valsts neliegs arī šīm privātajām institūcijām, kas vēlēsies izveidot un eksponēt savas kolekcijas.

Protams, šis likums arī skaidri nosaka Kultūras ministrijas kompetenci muzeju sfērā, šo muzeju īpašumu valdījumā, pienākumus to eksponēšanā un sabiedrības izglītošanā. Savdabīgs un jauns ir tas, ka likums paredz arī privāto un pašvaldību muzeju pārraudzību — tādā ziņā, ka valsts pienākums būs pasargāt šos muzejus no ieslīgšanas kaut kādā diletantismā vai citā galējībā un sniegt šo muzeju darbiniekiem vienmēr kvalificētu izglītojošu palīdzību. Un, protams, arī iedibināt sava veida patronāžu pār šīm decentralizētajām kultūras institūcijām. Svarīga ir tēze, ko varētu uzskatīt par būtisku kultūras mantojuma pārvaldes decentralizācijā. Tas ir noteikums par muzeju bankrotu jeb, varētu sacīt, darbības izbeigšanos, pat ja tie ir pašvaldības muzeji. Tā kā pašvaldību muzejos valsts piedalās un arī turpmāk piedalīsies ar kādu finansējuma daļu, valsts patur sev tiesības muzeja likvidēšanas gadījumā pārņemt sev šīs muzejiskās vērtības un koncentrēt tās valsts galvenajās krātuvēs. Protams, privātie muzeji vairāk vai mazāk ir katras privātas struktūras finansiālo iespēju noteikta iekšēja lieta, taču metodisko un zinātnisko palīdzību valsts neliegs arī šīm privātajām institūcijām, kas vēlēsies izveidot un eksponēt savas kolekcijas.

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Birkava kungs, jūs minējāt, ka igauņi nepalielinās savus tarifus, ka Lietuva atcels savas puses līdzšinējos ierobežojumus, bet kas notiks, ja lauksaimniecības preces Latvija importēs no Lietuvas?

Valdis Birkavs: — Darbosies nulles tarifs. Darbosies brīvās tirdzniecības zonas noteikumi starp trim Baltijas valstīm. Lai nonāktu pie nulles tarifiem, Lietuvai savi ierobežojumi ir jāatceļ. Savukārt igauņi jau bija noteikuši nulles tarifus. Taču mums, Latvijas pusei, bija svarīgi, lai Igaunija šo tarifu līmeni nepaaugstina. Tagad šāda vienošanās ar Igauniju ir panākta — viņi savus tarifus nepaaugstinās.

Jautājums: — Lietuvā spēcīgi tiek subsidēta lauksaimnieciskās produkcijas ražošana. Vai nevar notikt tā, ka šī produkcija vispirms izkonkurēs Latvijas produkciju — tā ir daudz dārgāka —, pēc tam Lietuvas valdība vairs nespēs subsidēt savus ražotājus, tad sekos Lietuvas lauksaimniecības izputēšana, un pēc tam viss process sāksies no jauna?

Valdis Birkavs: — Latvijā ir spēcīga pārstrādes rūpniecība. Es nedomāju, ka Lietuvas lauksaimniecība izputēs. Mūsu kopīgais līgums ir veidots tādā veidā, lai ar šo līgumu varētu tuvināties un integrēties Eiropas Savienībā. Protams, ka līgums atstās iespaidu, jo izlīdzināsies lauksaimniecības preču cenas. Acīmredzot lietuviešiem nāksies krietni papūlēties, lai šajā procesā saglabātu līdzsvaru — nāksies papildus subsidēt vai arī pārstrukturēt lauksaimniecību.

Jautājums: — Kā izdevās pierunāt Lietuvu spert šo soli, jo, kā zināms, līdz šim nekas neliecināja, ka viņi domā par šādu iespēju? Jeb tas viss paliks politiska lēmuma līmenī bez sekojošas līguma izpildes?

Valdis Birkavs: — Latvijas diplomāti līdz šim vienmēr ir panākuši, ko viņi ir gribējuši. Tikai bieži vien pēc tam nav sekojusi attiecīgo valstu konkrētā rīcība. Mēs nevaram iejaukties otras valsts iekšējās lietās un piespiest viņus ratificēt šo līgumu. Arī mums nāksies pārliecināt savus kolēģus Saeimā. Tomēr uzskatu, ka šis solis ir tik pareizs, ka līgums ātri tiks ratificēts. Bez šī līguma mēs, visas Baltijas valstis, nevaram tuvoties Eiropas Savienībai.

Jautājums: — Tātad ar šo līgumu tiek izveidota kopīga Baltijas valstu tirdzniecības telpa. Vai tiek domāts arī par Latvijas ražotāju aizsardzību?

Valdis Birkavs: — Es jau minēju, ka mūsu ražotāju aizsardzībai var tikt izmantots pretsubsīdiju likums. Ir dažādi iekšējā tirgus aizsardzības mehānismi. Šis līgums ir ļoti svarīgs solis, lai izlīdzinātos preču cenas un lai risinātos strauja lauksaimniecības produkcijas pārstrāde. Tajā brīdī, kad visās trijās Baltijas valstīs izlīdzināsies lauksaimniecības preču cenas, mēs visi kļūsim daudz spējīgāki konkurēt citos tirgos, arī ārpus Baltijas.

Aivars Guntis Kreituss: — Ir tādi līdzekļi, kurus līdz šim mēs neesam izmantojuši. Tā Somijā, kad viņi likvidēja tarifus un iekļāvās Eiropas Savienības apritē, pārtikas cenas samazinājās par 11 procentiem. Līdz ar to nosacīti palielinājās pensijas un budžetu iestādēs strādājošo algas. Tātad, ja Lietuva savu lauksaimniecības produkciju vedīs pārdot Latvijā, tad lauksaimniecības ražojumi pie mums kļūs lētāki, un bez reālas naudas izmantošanas faktiski būs palielinājusies mūsu valsts iedzīvotāju pirktspēja.

Valdis Birkavs: — Turklāt ievērojami palielināsies mūsu eksporta iespējas, jo mūsu ražotā prece kļūs konkurētspējīgāka. Līguma izdevīgums ir neapšaubāms.

Jautājums: — Noslēdzot šo līgumu, katrai pusei, protams, nācās no kaut kā atteikties. No kā atteicās Latvija?

Valdis Birkavs: — Protams. Mēs dabūsim pāriet uz nulles tarifiem. Kvantitatīvi ierobežojumi mūs neskāra. Mums nav problēmas ar vietējo nodokli, jo mums tāda nav. Igauņiem gan ir diskriminējoši vietējie nodokļi attiecībā uz dažām precēm, ko mēs labprāt viņiem pārdotu. Taču to nedarījām šo vietējo nodokļu dēļ.

Aivars Guntis Kreituss: — Tas varbūt noturēs arī inflāciju paredzētajās robežās. Budžeta deficīts šobrīd ir 17 miljoni. Mēneša baigās tas varbūt noslīdēs līdz 15 miljoniem latu. Šis līgums par lauksaimniecības preču brīvo tirgu Baltijā var pat apturēt inflāciju mūsu valstī.

Jautājums: — Ja Lietuvas valdība turpinās subsidēt savus zemniekus, bet mūsu valdība to veiks daudz mazākā apjomā, tad mūsu lauksaimnieki nebūs konkurētspējīgi.

Aivars Guntis Kreituss: — Tas tik vienkārši nav izvērtējams. Mūsu lauksaimnieku konkurētspēja šobrīd nav nosakāma. Zemnieku ražotā produkcija ir ļoti maza daļa no viņu iespējām.

Valdis Birkavs: — Šī līguma rezultātā palielināsies apgrozījums. Ja palielinās apgrozījums, tad samazinās pārstrādājošo uzņēmumu ražotās produkcijas izmaksas. Tiek efektīvāk izmantotas jaudas, rodas papildu apgrozāmie līdzekļi. Līdz ar to rodas atvieglota iespēja iepirkt Latvijas lauksaimniecības produkciju papildus.

Gribu piebilst, ka lietuviešiem — un mums arī — bija doma par divus gadus ilgu pārejas posmu. Taču tas prasītu milzīgus administrēšanas izdevumus, kas nepieciešama, lai kontrolētu šī pārejas posma norišu likumību. Tādēļ mēs no šīs idejas atteicāmies.

Jautājums: — Vai ir definēts, kas ir mazu un zemu nodokļu zonas? Kur tās būs?

Aivars Guntis Kreituss: — Tas ir nenoteikts formulējums, jo mēs nevaram noteikt beznodokļu teritorijas. Kad tās izveidosies, tad varēsim tās fiksēt?

Jautājums: — Vai Rīgas brīvosta varētu ietilpt šādā zonā? Un Liepājas brīvā ekonomiskā zona…

Aivars Guntis Kreituss: — Būtībā jau varētu. Taču par Rīgas brīvostu vēl spriedīs Saeima. Liepājas brīvās ekonomiskās zonas dokumentācija tiek gatavota. Tur tiks izmantots gan ātrās, gan lēnās investīciju piesaistes paņēmiens.

Jautājums: — Jūs stāstījāt par jauno likumu, kas attieksies uz autoveikaliem. Vai tajos drīkstēs tirgot alu, ja alkoholu nedrīkstēs pārdot?

Aivars Guntis Kreituss: — Par alu notiek strīdi. Drīkstēs tirgot dzērienus, kuru alkohola saturs nepārsniedz 5 procentus. Alu, kurā alkohols ir 6 procenti, autoveikalos pārdot nedrīkstēs.

Jautājums: — Brīvās tirdzniecības līgums paredz, ka Latvijai drīkst būt pretsubsīdijas pret Lietuvas subsīdijām.

Aivars Guntis Kreituss: — Ne vairāk kā mums jau ir — 8,9 miljoni latu. Tos mēs lēnām dalīsim. Nekas vairāk nebūs. Papildu subsīdijas nav paredzētas. Tās vienkārši nav kur ņemt.

Mintauts Ducmanis,
Vairis Ozols,
"LV" nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta
28. maija preses konferencē
Valdības namā