NO AMATPERSONAS REDZESPUNKTA

Mums jābūt labi apmācītiem, darbīgiem, mobiliem spēkiem

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris
Zemessardzes pulkvedis Juris Dalbiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Kādas problēmas pašlaik nodarbina Nacionālos bruņotos spēkus?

Tāpat kā visā valstī, arī Nacionālajos bruņotajos spēkos ir daudz problēmu. Pirmkārt — tas ir līdzekļu trūkums. Pēc Ministru kabineta deklarācijas mēs atbildam par valsts aizsardzību, taču pastāv zināmas problēmas šīs deklarācijas realizēšanā, jo mums katastrofāli trūkst finansējuma. Darba gaitā vajag izšķirties par prioritātēm, vadoties no reālajiem finansu līdzekļiem, ko esam saņēmuši.

Mums ir ļoti nopietni jādomā par kadru problēmām. Vispirms tā ir apakšvirsnieku un seržantu (instruktoru) korpusa izveide. Mums joprojām nav radīta sistēma, kas šo apakšvirsnieku un seržantu korpusu audzinātu, izglītotu un veidotu. Mēs pašlaik gatavojam mācību bāzi, lai varētu uzsākt regulāru instruktoru apmācību. Instruktoriem ir jābūt tiem, kas nodrošina komandēšanu grupu, nodaļu, vadu līmeņos, viņi ir tie, kas uztur karavīru disciplīnu, veic apmācību un audzināšanas darbu.

Problēma, protams, ir arī virsnieku sagatavošana. Nacionālā aizsardzības akadēmija rektora pulkveža Valda Matīsa vadībā ir sekmīgi uzsākusi šo procesu. Protams, kad viss vēl atrodas veidošanas procesā, mums ir daudz problēmu un nepilnību. NAA aizvien paaugstina savu līmeni un prestižu, jo kadetu uzņemšanā ir konkurss, un šogad tas bija vairāk nekā 3 cilvēki uz vienu vietu. NAA pārziņā ir mūsu virsnieku sagatavošana un viņu kvalifikācijas celšana, mācību materiālu, dažādu informatīvo un analītisko materiālu apkopošana par citu valstu bruņotajiem spēkiem un militārajām problēmām. Bet arī NAA problēma ir naudas trūkums.

Tomēr šo naudas jautājumu turpmāk nepieminēsim, jo valdība zina, cik īsti tai ir līdzekļu un cik var un vajag atvēlēt valsts aizsardzībai. NBS ir jāzina, cik līdzekļu un kādu mērķu īstenošanai nauda tiek piešķirta. Valdība pasaka — jums ir jāpilda tas un tas, un piešķir nepieciešamos līdzekļus. Tā tam ir jābūt normālā ekonomiskā situācijā. Taču pašlaik diemžēl ir tā, ka mēs nevaram pildīt visas funkcijas, kas noteiktas likumā. Nevēlamies nonākt situācijā, kad par valsts aizsardzību vienīgais atbildētājs būtu armija. Tagad mums ir jāpieņem kopīgs lēmums par to, kas mums īsti ir jāpilda un kā to izdarīt ar pašreizējo finansējumu. Un to NBS arī izpildīs.

Latvijas valdība ir noslēgusi starptautiskas vienošanās, piemēram — IFOR un “Partnerattiecības mieram”, bet papildu līdzekļi šim mērķim nav piešķirti. Mēs esam spiesti līdzekļus pārdalīt par labu starptautiskajiem projektiem. Ir Baltijas miera uzturēšanas bataljons. Taču NBS trūkst līdzekļu. Tā pašlaik ir mūsu galvenā problēma.

Arī robežsargu stāvoklis pašlaik ir visas valsts problēma, kurā fokusējas daudzi jautājumi un intereses — kontrabanda, nelegālie imigranti u.c. No vienas puses ir nespēja šiem procesiem izsekot un tos pakļaut smalkai rūpīgai kontrolei, bet — atkal līdzekļu trūkums.

Problēma ir ļoti saasinājusies. 14.maijā nesamaksāto komunālo pakalpojumu dēļ uz laiku tika atslēgta elektroenerģija 5. Jelgavas robežsargu bataljonam. Labi, ka šo problēmu ar LATVENERGO ir izdevies atrisināt. Pēc elektroenerģijas atslēgšanas tiek pārtraukta visa datoru darbība, līdz ar to arī nav informācijas apmaiņas starp robežu un štābu un, protams, līdz ar to nav normāla darba uz robežas.

Kā, jūsuprāt, turpmāk vajadzētu veidot un attīstīt NBS?

Kā es redzu NBS attīstību nākotnē? Praktiski mums ir jābūt labi apmācītiem mobiliem spēkiem, uz kuru bāzes mēs varētu veidot arī kādu daļu profesionālu karavīru. Tomēr nepieciešams, lai daļa karavīru būtu obligātajā valsts dienestā iesauktie jaunieši. Varbūt tālā nākotnē patiesi var izveidoties tāda situācija, ka Latvija būs kļuvusi par bagātu valsti un aizsardzības funkcijas veiks profesionāli karavīri. Tad pārējiem vīriešiem tiktu paredzēta neliela pamatapmācība. Bet, godīgi runājot, es šādai perspektīvai īsti neticu.

Latvijas ģeopolitsikais stāvoklis izvirza NBS un arī valstij kopumā zināmus pienākumus un ierobežojumus. Manuprāt, ir jāveido teritoriālā valsts aizsardzība — Zemessardze, un ar likumu tajā ir jāiesaista cilvēki, kuri ir apmācīti pilsoņi un kuru pienākums ir dienēt rezervē. Un jābūt mobilajiem strēlniekiem, artilērijas atbalsta ieročiem, pretgaisa aizsardzībai, gaisa telpas kontroles sistēmai un arī Jūras spēkiem un krasta apsardzības teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas kontroles sistēmai. Gaisa spēkiem ir jānodrošina Latvijas gaisa telpas kontrole. Lai to īstenotu, mūsu Gaisa spēkiem ir jābūt ar atbilstošu ekipējumu. Protams, mēs nevaram domāt par bumbvedējiem, ir jāgādā helikopteri, lai veiktu glābšanas un meklēšanas darbus, kā arī citus uzdevumus, kas saistīti ar situācijas kontroli valsts iekšienē, un lai nepieciešamības gadījumā varētu pārvadāt kravas. Bet galvenais helikopteru uzdevums — atbalstīt Robežapsardzības spēkus. Jā, un vēl par lidmašīnām, kas veiktu gaisa telpas kontroles funkcijas sadarbībā ar radaru stacijām. Tās varētu būt čehu “L-39-ZA” tipa lidmašīnas. Tās var veikt gan treniņu, gan kaujas lidmašīnu funkcijas. Šīs lidmašīnas nav lielas. NBS ļoti nopietni ir jādomā par to, lai mums būtu pretgaisa aizsardzības līdzekļi. Es te domāju individuālos reaktīvos pretgaisa aizsardzības līdzekļus.

Dažkārt tiek spriests par Izlūkdienesta bataljona nepieciešamību. Mums nebūt nav vajadzīgs desanta karaspēks, bet mums ir vajadzīgi profesionāli labi sagatavoti un par sevi pārliecināti karavīri. Viens no veidiem, kas gan nav lēts, bet sniedz karavīriem labu pašpārliecinātību par sevi, saviem spēkiem, ne vien fizisko, bet arī psiholoģisko sagatavotību — tā ir izpletņlēkšana.

Zināms, ka dienests armijā pašlaik jaunatnes vidū nav populārs. Kā, jūsuprāt, vajadzētu nostiprināt NBS prestižu?

Prestižs jau neveidojas tikai armijā. Prestižs veidojas no mūsu uzskatiem par armiju visā sabiedrībā. te ir savijušies vairāki jautājumi un problēmas. Vai mēs esam gatavi armiju reāli atbalstīt un finansēt un arī noteikt, cik lielai tai ir jābūt? Otrs — kādā veidā mūsu problēmas un attīstība tiek atspoguļota masu informācijas līdzekļos? Tas ir ļoti svarīgi. Ir jākritizē negācijas armijā, bet sabiedrība ir jāiepazīstina arī ar pozitīvo. Es domāju, ka pašlaik armijas pozitīvo un negatīvo īpašību atainojums sāk nostāties labā līdzsvarā, tātad kļūst objektīvs. Tas ir patīkami.

Un vēl, runājot par prestižu, svarīgi, lai armijā būtu kārtība, disciplīna, labi kadri: seržanti, jaunākie komandieri, leitnanti un pārējie virsnieki. Pakāpeniski šī problēma tiek risināta un stāvoklis uzlabojas. Mūsu jauniešiem ir bijusi iespēja mācīties Dānijā, Vācijā, Francijā, Kanādā, ASV un Zviedrijā. Pēc atgriešanās mājās viņi savas iegūtās zināšanas iegulda darbā, nodod tās arī tālāk. Arī Nacionālā aizsardzības akadēmija ir radījusi iespējas virsnieka profesiju apgūt neklātienē, un šo militāro izglītību iegūst tie cilvēki, kuri jau atrodas dienestā. Arī tas ir veiksmīgs šīs problēmas risinājums. Nākotnē mums ir jāpiesaista arvien jauni cilvēki, jāieinteresē dienēt armijā un sargāt savu valsti. Es domāju, ka iespēja iegūt augstāko militāro izglītību ir vilinoša. Var jau būt, ka mani var uzskatīt par militāristu (un tāds es būtībā arī esmu), bet es teikšu tā — diez vai citās nozarēs par valsts līdzekļiem tiek sniegtas tik plašas iespējas. Arī mācības ārzemēs. Es saku — iespējas, es nesaku, ka katrs saņem šīs iespējas. Katram pretendentam ir jāpacīnās par to, lai viņš pierādītu, ka ir pelnījis šīs iespējas, lai nokļūtu mācīties ārzemēs. Apgūt kara zinības ārzemēs var tik tas, kurš jau ir militārpersona. tātad pretendentam mācības jāuzsāk Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, un tad viņam būs iespēja piedalīties atlases konkursā.

Būtiski ir arī tas, kādā veidā mēs ar savām mācībām un treniņiem spējam sevi parādīt sabiedrībai. Arī tas, kādā veidā un izskatā armijas pārstāvjus redz uz ielas. Diemžēl mums pašlaik trūkst formas tērpu un apavu. Dažs labs jau kliedz, ka arī ziepju nav. Bet tam es negribu piekrist. Cilvēks, kurš ir pieradis būt tīrs, atradīs iespēju izmazgāt un izžāvēt savu formu. Tāds uz ielas neizskatīsies noplucis un nošļucis.

Kādas ir Latvijas bruņoto spēku starptautiskās aktivitātes?

Ir noslēgts līgums un pieņemts valdības lēmums par piedalīšanos IFOR (Miera nodrošināšanas misija) aktivitātēs. Mūsu karavīri ir Bosnijā un piedalās miera uzturēšanas procesos, kur ir spējuši apliecināt labu disciplinētu karavīru slavu. Latvijā viņi atgriezīsies ar lielu, mūsu armijai vērtīgu pieredzi. Turklāt, piedaloties šādos pasākumos, Latvija apliecina sevi kā valsti, pierāda savu vēlmi aktīvi piedalīties miera uzturēšanas procesos pasaulē.

Otrs pasākums ir “Partnerattiecības mieram”. Šīs programmas ir divpusīgas, mēs tās noteikti turpināsim. Šī sadarbība notiek, un sadarbības procesā NBS pilnveidojas.

Treškārt, jāmin Baltijas bataljona projekts. Tas ir unikāls. Nav viegli šādā veidā apvienot trīs valstu karavīrus. Šī procesa mehānisms un pieredze ir un būs izpētes vērta ne vien mums, bet arī ārzemju militārajiem speciālistiem. Viņi jau veic Baltijas bataljona veidošanas un pastāvēšanas procesa analīzi. Tāda projekta īstenošanā mēs esam līderi. Es uzskatu, ka šādā veidā pirmo reizi reāli tiek risināts jautājums par trīs valstu bruņoto spēku vienību salikšanu kopā, par viņu spēju kopīgi darboties. Spēja darboties kopā jau izvirzīta IFOR programmā NATO līmenī. Ir jāapvieno apgādes sistēmas, kas ir ļoti dārgas, jāapvieno vadības sistēmas, un ir tas galvenais nākotnes uzdevums arī NATO valstīm un IFOR valstīm. Lai īstenotu IFOR programmu, šīm valstīm jābūt spējīgām šādā veidā darboties kopā. Tie ir uzdevumi, kas izvirzīti IFOR valstu bruņoto spēku komandieriem.

Vēl runājot par Baltijas bataljonu. Es gribu atzīmēt, ka BALTBAT karavīri pašlaik savā mācību procesā ir noteiktā fāzē. Un šis viņu tagadējais līmenis vēl varbūt arī nav tik pietiekošs, lai varētu izpildīt attiecīgus uzdevumus Bosnijā, bet mācību programma turpinās.

Viesturs Avots,
“LV” nozares redaktors