Ministru kabineta ārkārtas sēdes protokols Nr. 15

Rīgā 2017. gada 23. martā

Ministru kabineta ārkārtas sēdes protokols

Sēdi vada

Ministru prezidents ‒ M.Kučinskis

Ar balsstiesībām piedalās:

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs ‒ A.Ašeradens

Aizsardzības ministrs ‒ R.Bergmanis

Finanšu ministre ‒ D.Reizniece-Ozola

Iekšlietu ministrs ‒ R.Kozlovskis

Izglītības un zinātnes ministrs ‒ K.Šadurskis

Kultūras ministre ‒ D.Melbārde

Labklājības ministrs ‒ J.Reirs

Satiksmes ministrs ‒ U.Augulis

Tieslietu ministrs ‒ Dz.Rasnačs

Veselības ministre ‒ A.Čakša

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ‒ K.Gerhards

Ar padomdevēja tiesībām piedalās:

Latvijas Bankas pārstāvis ‒ K.Vilerts

Ģenerālprokurors ‒ Ē.Kalnmeiers

Valsts kontroles pārstāve ‒ I.Freiberga

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece juridiskajos jautājumos, Juridiskā departamenta vadītāja ‒ I.Gailīte

Protokolē

Dokumentu pārvaldības departamenta vadītāja ‒ L.Peinberga

Sēdi sāk plkst.9.⁰⁰

Ar valsts budžeta likumprojektu saistītie jautājumi

1.§

Rīkojuma projekts "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas grafiku"

TA-428

______________________________________________________
(D.Reizniece-Ozola, B.Bāne, K.Šadurskis,
A.Ašeradens, J.Reirs, R.Kozlovskis, M.Kučinskis)

Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu.

Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.

Ar valsts budžeta likumprojektu saistītie jautājumi
(slēgtā daļa Zaļajā zālē)

2.§

Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2018., 2019. un 2020.gadam un bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu"

TA-491

______________________________________________________
(J.Plūme, Dz.Rasnačs, Ē.Kalnmeiers, B.Bāne,
D.Reizniece-Ozola, K.Šadurskis, L.Liepiņa,
D.Lucaua, I.Vanaga, E.Baldzēns, K.Gerhards,
D.Melbārde, R.Kozlovskis, A.Čakša, A.Ašeradens,
U.Augulis, J.Reirs, I.Alliks, R.Bergmanis,
A.Salnājs, D.Ķezbere, M.Kučinskis)

1. Apstiprināt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu (turpmāk – ministrijas) valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2018., 2019. un 2020.gadam (tajā skaitā valsts pamatfunkciju īstenošanai un Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai) saskaņā ar informatīvā ziņojuma 1.–4.pielikumu.

2. Pieņemt zināšanai, ka valsts speciālā budžeta bāze 2018. un 2019.gadam tiek apstiprināta atbilstoši likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam" un 2020.gadam atbilstoši likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam" 2019.gadam plānotajiem apmēriem. Labklājības ministrijai atbilstoši Finanšu ministrijas aktualizētajām makroekonomisko rādītāju un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozēm un noteiktajam termiņam sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā precizēto valsts speciālā budžeta bāzes aprēķinu 2018., 2019. un 2020.gadam, kā arī priekšlikumus Labklājības ministrijas pamatbudžeta bāzes 2018., 2019. un 2020.gadam precizēšanai programmā 20.00.00 "Valsts sociālie pabalsti un izdienas pensijas" un programmā 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai". Finanšu ministrijai atbilstoši šajā punktā minētajam precizēt Labklājības ministrijas pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam.

3. Pieņemt zināšanai Finanšu ministrijas sniegto informāciju par valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos 2018., 2019. un 2020.gadam neiekļauto ministriju iesniegto pasākumu sarakstu saskaņā ar informatīvā ziņojuma 5.pielikumu. Ministrijām nepieciešamības gadījumā prioritāro pasākumu pieteikumus saskaņā ar likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas grafiku iesniegt Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā.

4. Atbalstīt Valsts prezidenta kancelejas priekšlikumu un Finanšu ministrijai palielināt Valsts prezidenta kancelejas bāzes izdevumus 2018.gadam 360 192 EUR apmērā Arajološas grupas prezidentu neformālās tikšanās Rīgā organizēšanai.

5. Atbalstīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšlikumu un Finanšu ministrijai palielināt budžeta resora "47. Radio un televīzija" budžeta bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam 50 000 EUR apmērā ik gadu Latvijas Radio Briseles korespondenta darbības nodrošināšanai un 2019. un 2020.gadam 144 000 EUR apmērā ik gadu Latvijas Televīzijas Briseles korespondenta darbības nodrošināšanai.

6. Atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu un Finanšu ministrijai palielināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas bāzes izdevumus 2018.gadam 75 280 EUR apmērā programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana", lai nodrošinātu finansējumu Latvijas Okupācijas muzeja likuma 6.panta ceturtajā daļā noteiktās funkcijas veikšanai līdz 2018.gada 1.oktobrim.

7. Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2015.gada 2.decembra rīkojumā Nr.759 "Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā" (turpmāk – plāns) paredzēto pasākumu turpināšanu 2018., 2019. un 2020.gadā, atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu un Finanšu ministrijai palielināt Labklājības ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam ik gadu 172 622 EUR apmērā, tai skaitā apakšprogrammā 07.01.00 "Nodarbinātības valsts aģentūras darbības nodrošināšana" 2018., 2019. un 2020.gadam ik gadu 147 115 EUR apmērā, tai skaitā izdevumus atlīdzībai 127 395 EUR apmērā (6 amata vietu uzturēšanai) un izdevumus precēm un pakalpojumiem 19 720 EUR apmērā un apakšprogrammā 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas īstenošana" 2018., 2019. un 2020.gadam ik gadu 25 507 EUR apmērā, tai skaitā izdevumus atlīdzībai 22 887 EUR apmērā (1 amata vietas uzturēšanai) un izdevumus precēm un pakalpojumiem 2 620 EUR apmērā. Lai nodrošinātu plānā paredzēto pasākumu turpināšanu 2018., 2019. un 2020.gadā, citām iesaistītām ministrijām divu nedēļu laikā iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par papildu nepieciešamo finansējumu plāna pasākumu ietvaros izveidoto amata vietu uzturēšanai, nepārsniedzot plānā paredzēto pasākumu finansējuma apmēru 2017.gadam, un Finanšu ministrijai palielināt attiecīgo ministriju bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu citu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai skatīt horizontāli likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas procesā.

8. Ņemot vērā, ka Aizsardzības ministrijas budžeta bāzes izdevumi 2018. un 2019.gadam nodrošina finansējumu 2% apmērā no IKP, Aizsardzības ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu veikto kapitālieguldījumu uzturēšanai nodrošināt bāzes izdevumu 2018. un 2019.gadam ietvaros.

9. Lai nodrošinātu Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumus 2% apmērā no IKP 2020.gadā, atbalstīt Aizsardzības ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumu palielinājumu 2020.gadā par 78 943 042 EUR.

10. Aizsardzības ministrijai, ņemot vērā šī protokollēmuma 9.punktā minēto, divu mēnešu laikā iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par izdevumu palielinājuma 2020.gadā sadalījumu pa pasākumiem un programmām/ apakšprogrammām, pievienojot detalizētus izdevumu aprēķinus. Finanšu ministrijai pēc attiecīgās informācijas saņemšanas precizēt Aizsardzības ministrijas budžeta bāzes izdevumu sadalījumu 2020.gadam.

11. Atbalstīt bāzes izdevumu 2018., 2019. un 2020.gadam palielināšanu Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 42.03.00 "Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki" 2018.gadā par 116 989 EUR, 2019.gadā par 146 058 EUR un 2020.gadā par 4 641 751 EUR, lai nodrošinātu finansējumu XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku īstenošanai XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku finansiālā nodrošinājuma līmenī. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi līdz 2017.gada 1.jūnijam sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumu par 2020.gadam plānotā finansējuma sadalījumu starp svētku nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām. Ja tiek pamatots papildu finansējuma pieprasījums, jautājumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā.

12. Atbalstīt bāzes izdevumu 2018., 2019. un 2020.gadam palielināšanu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 06.00.00 "Pedagogu darba samaksas reformas ieviešanas finansējums" 2018.gadam 1 836 668 EUR apmērā, 2019.gadam 3 682 143 EUR apmērā un 2020.gadam 3 682 143 EUR apmērā, lai nodrošinātu finansējumu 50% apmērā Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Veselības ministrijai un Zemkopības ministrijai to padotībā esošo augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas palielinājumam. Finanšu ministrijai attiecīgi precizēt budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 06.00.00 "Pedagogu darba samaksas reformas ieviešanas finansējums" bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam. Minētais finansējums tiks pārdalīts Izglītības un zinātnes ministrijai (2018.gadā – 1 108 980 EUR, 2019. un 2020.gadā – 2 217 959 EUR ik gadu), Kultūras ministrijai (2018.gadā – 193 392 EUR, 2019. un 2020.gadā – 387 334 EUR ik gadu), Iekšlietu ministrijai (2018.gadā – 2 359 EUR, 2019. un 2020.gadā – 12 977 EUR ik gadu), Veselības ministrijai (2018.gadā – 348 600 EUR, 2019. un 2020.gadā – 697 200 EUR ik gadu) un Zemkopības ministrijai (2018.gadā – 183 337 EUR, 2019. un 2020.gadā – 366 673 EUR ik gadu) pēc tam, kad attiecīgās ministrijas nodrošinās atlikušo papildu nepieciešamo finansējumu 50% apmērā no nepieciešamajiem līdzekļiem augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas palielinājumam esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, pārskatot attiecīgās nozares ministrijas bāzes izdevumus. Gadījumā, ja nepieciešamais finansējums netiek rasts ministriju esošo līdzekļu ietvaros, papildu finansējuma pieprasījumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā.

13. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības kompetences centra funkciju īstenošanai pēc jaunā statusa piešķiršanas izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā.

14. Noteikt, ka 2020.gadā un turpmākajos gados tiek turpināta Valsts meža dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta kapacitātes stiprināšana, tajā skaitā atlīdzības nodrošināšana, tam paredzot finansējumu Zemkopības ministrijai 2 700 000 EUR apmērā ik gadu un Finanšu ministrijai 1 300 000 EUR apmērā ik gadu.

15. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu Labklājības ministrijas Valsts darba inspekcijas kapacitātes stiprināšanai, tajā skaitā atlīdzības nodrošināšanai, izskatīt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu kontekstā gadskārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.

16. Iekšlietu ministrijai pēc patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" ēku pārbūves nodošanas ekspluatācijā iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par papildu nepieciešamo finansējumu veikto kapitālieguldījumu uzturēšanas izdevumiem. Finanšu ministrijai pēc attiecīgās informācijas izskatīšanas precizēt Iekšlietu ministrijas bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam.

17. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu pabalsta pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem izmaksas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nodrošināšanai atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 25.panta ceturtajai daļai Iekšlietu ministrijai 2019.gadā 31 469 992 EUR un 2020.gadā 2 360 249 EUR, Tieslietu ministrijai 2019.gadā 6 335 982 EUR un 2020.gadā 469 332 EUR apmērā izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesā.

18. Jautājumu par finansējumu Satiksmes ministrijai zaudējumu segšanai par abonētās preses piegādes pakalpojumiem skatīt saskaņā ar Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 31.maija sēdē (prot. Nr.26 39.§ 6.12.apakšpunkts) dotajam uzdevumam likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas procesā.

19. Jautājumu par papildu finansējumu Satiksmes ministrijai 2018.gadam 25 616 453 EUR apmērā valsts budžeta programmas "Valsts autoceļu fonds" finansējuma palielināšanai atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.69 82.§) 4.1.apakšpunktā noteiktajam skatīt likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas procesā.

20. Pieņemt zināšanai tieslietu ministra nostāju, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos 2018., 2019. un 2020.gadam ir jāiekļauj finansējuma pieaugums 2017.gadā atbalstītajam prioritārajam pasākumam "Tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana" 2019.gadam – Tieslietu ministrijai 6 730 380 EUR, Satversmes tiesai 126 434 EUR un Prokuratūrai 5 925 609 EUR apmērā, 2020.gadam – Tieslietu ministrijai 14 140 729 EUR, Augstākajai tiesai – 628 504 EUR, Satversmes tiesai 265 642 EUR un Prokuratūrai 12 449 956 EUR apmērā, lai nodrošinātu tiesnešu un prokuroru mēnešalgas noteikšanas sistēmas pārskatīšanu. Papildu finansējuma pieprasījumu skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas procesā.

21. Ņemot vērā tieslietu ministra sniegto informāciju, Tieslietu ministrijai, Augstākajai tiesai, Ģenerālprokuratūrai un Satversmes tiesai līdz 2017.gada 7.aprīlim iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par papildu nepieciešamo finansējumu 2018.gadam virs valsts pamatbudžeta bāzē iekļautā, lai nodrošinātu 2017.gada prioritārajam pasākumam "Tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana" nepieciešamo finansējumu saistībā ar strādājošo vidējās darba samaksas pieaugumu 2016.gadā.

22. Pieņemt zināšanai tieslietu ministra priekšlikumu jautājumu par finansējuma piešķiršanu Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 25.panta ceturtajā daļā paredzētā pabalsta pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem izmaksas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nodrošināšanai, kā arī jautājumu par finansējuma palielināšanu Valsts probācijas dienestam noteikto funkciju izpildei sakarā ar straujo probācijas klientu skaita pieaugumu (papildsoda policijas kontrole aizstāšana ar probācijas uzraudzību un probācijas uzraudzības termiņu pagarinājums dzimumnoziedzniekiem) 2018.gadā 163 439 EUR, 2019.gadā 394 420 EUR, 2020.gadā 775 016 EUR apmērā izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" sagatavošanas procesā.

23. Pieņemt zināšanai, ka jautājums par Veselības ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu diennakts režīmā strādājošajām ārstniecības personām darba samaksu atbilstoši normatīvajiem aktiem, skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" sagatavošanas procesā, ņemot vērā Ministru kabineta 2016.gada 1.novembra rīkojuma Nr.633 "Par konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu"" 4.punktā noteikto, ka veselības aprūpe uzskatāma par prioritāro nozari.

24. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu sociālā atbalsta programmas īstenošanai pedagogiem vecumā no 60 gadiem, kuri skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudēs darbu, skatīt Ministru kabinetā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par vispārējās izglītības pedagogu, kuri trīs gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas pašvaldību dibināto skolu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā zaudē darbu, sociālā atbalsta sistēmas izveidi" likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas procesā.

25. Ekonomikas ministrijai sagatavot starpnozaru prioritāro pieprasījumu Tautsaimniecības mobilizācijas plānā paredzēto prioritāro pasākumu īstenošanai un jautājumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā.

26. Ekonomikas ministrijai divu nedēļu laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iespējamiem risinājumiem subsidētā elektroenerģijas nodokļa turpmākai piemērošanai.

27. Pieņemt zināšanai tieslietu ministra sniegto informāciju par pabalsta palielināšanas nepieciešamību nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un jautājumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā.

28. Pieņemt zināšanai Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības izteikto aicinājumu rast papildu finansējumu pakāpeniskai pirmskolas pedagogu atalgojuma nodrošināšanai no valsts budžeta un pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai.

29. Pieņemt zināšanai Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības izteikto aicinājumu un ministrijām, jo īpaši tām, kuru padotībā ir augstākās izglītības iestādes, izvērtēt iespēju Eiropas Savienības fondu aktivitāšu ietvaros nodrošināt finansējumu zinātnei.

30. Lai izpildītu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 6.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā noteikto par Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu mēnešalgu aprēķināšanas koeficientiem un Fiskālās disciplīnas likuma 31.panta trešās un sestās daļas 1.punktā noteikto par Fiskālās disciplīnas padomes locekļu mēnešalgu aprēķināšanu, ministrijām, kuru budžetos šiem mērķiem jānodrošina finansējums, ja nepieciešams, divu nedēļu laikā iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par papildu nepieciešamo finansējumu 2018., 2019. un 2020.gadam virs valsts pamatbudžeta bāzēs iekļautā minēto amatpersonu mēnešalgu nodrošināšanai likumā noteiktajā apmērā, pievienojot detalizētus aprēķinus. Finanšu ministrijai pēc attiecīgās informācijas saņemšanas precizēt attiecīgo ministriju valsts budžeta bāzes izdevumus.

31. Ministrijām līdz 2017.gada 12.jūnijam iesniegt Finanšu ministrijā aktualizētās prognozes 2018., 2019. un 2020.gadam ieņēmumiem no valsts pamatbudžetā iemaksājamām valsts nodevām un citiem maksājumiem no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības.

32. Atļaut Finanšu ministrijai precizēt valsts budžeta bāzes izdevumus:

32.1. ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums;

32.2. veicot tehniskus precizējumus un nepalielinot izdevumu kopējo apjomu;

32.3. veicot izdevumu pārdali starp budžeta programmām/ apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, nepalielinot kārtējo izdevumu kopējo apjomu, vienlaikus ministrijām nodrošinot attiecīgajās budžeta programmās/ apakšprogrammās paredzēto pamatfunkciju īstenošanu un neveidojot maksājumu parādus;

32.4. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, veicot līdzekļu pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai" plānotā finansējuma uz attiecīgās ministrijas budžetu;

32.5. precizējot ministriju budžeta bāzes izdevumus no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, budžeta izpildes procesā veicamajiem transfertiem, kā arī no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu un maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikumiem uz gada sākumu;

32.6. palielinot ministriju budžeta bāzes izdevumus par uzturēšanas izdevumiem, kas rodas no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem un kas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem, ja projekts ir pilnībā pabeigts un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums, ievērojot šādus nosacījumus:

32.6.1. informācijas un komunikāciju tehnoloģiju projektu uzturēšanai atbilstoši noslēgtiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem un aprēķiniem, par valsts informācijas sistēmām nepieciešamajiem uzturēšanas izdevumiem pievienojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu;

32.6.2. esošo amata vietu uzturēšana vai jaunu izveidošana ir pieļaujama budžeta līdzekļu ietvaros, nepieprasot papildu finansējumu un izmantojot ministrijā pieejamās vakantās amata vietas.

33. Finanšu ministrijai, ņemot vērā aktuālākās prognozes Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības garantijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda projektu un pasākumu īstenošanā, izvērtēt budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai" plānotā finansējuma apjomu un nepieciešamības gadījumā vienlaikus ar informatīvo ziņojumu par prioritārajiem pasākumiem iesniegt priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām programmas finansējumā.

34. Valsts kancelejai uzaicināt Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Prokuratūras, Tieslietu padomes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjus piedalīties Ministru kabineta sēdēs, izskatot ar likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanu saistītos jautājumus, savukārt Finanšu ministrijai minētajām institūcijām elektroniski nosūtīt izskatīšanai iesniegtos materiālus.

35. Pieņemt zināšanai, ka satiksmes ministrs U.Augulis nepiekrīt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes 2018., 2019. un 2020.gadam apstiprināšanai.

Sēdi slēdz plkst.11.⁴⁰

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja,
direktora vietniece juridiskajos jautājumos,
Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte