PŪRS

Tēvzemes mīlestības saukti un aicināti

Jau trešo gadu notiek Kultūras fonda organizētās Daugavas nedēļas, kas rosina cilvēkos interesi par savu tēvzemi, savu novadu un savu sakņu apzināšanos. Pēc profesora Jāņa Stradiņa ierosinājuma šogad Sēļu nedēļa pārauga Sēļu gadā. Nupat aizvadītās nedēļas nogalē, 25. un 26. maijā, Viesītē risinājās Sēļu gada noslēguma pasākumi, bet dienu iepriekš, 24. maijā, Zinātņu akadēmijā notikušo “Letonikas” lasījumu ietvaros Sēlijas problēmas tika skatītas no zinātnes viedokļa.

Sēlija, zemes strēmele Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu — ziemeļos un Lietuvu — dienvidos, ir kultūrvēsturiski īpatnējs un bagāts novads, kas devis Latvijai Aleksandru Grīnu, Jāni Jaunsudrabiņu, Veltu Tomu, Jāni Akurateru, Jāni Veseli, Pēteri Barisonu, Arvīdu Žilinski, Imantu Auziņu, Āriju Elksni, Lūciju Ķuzāni. Te, kā raksta akadēmiķis J.Stradiņš, “dzimuši un strādājuši Stenderi, un man ir gandarījums, ka četras mācītāju Stenderu paaudzes ir kristījušas un mācījušas četras zemnieku Stradiņu paaudzes”. Četriem ievērojamiem sēļiem šis bija jubilejas gads: A.Grīnam, J.Veselim un P.Stradiņam — simtgade un J. Akurateram — 120. dzimšanas diena.

Sēļu gada noslēgumu ievadīja profesora Paula Stradiņa simtgades atceres brīdis pie mājas, kur profesors uzaudzis un kur tagad iekārtota viņa piemiņas istaba — muzejs. Viesītiešus, tāpat tuvākus un tālākus ciemiņus uzrunāja Latvijas kultūras ministrs Ojārs Spārītis, Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kārlis Ēriks Ārons un akadēmiķis Jānis Stradiņš, kurš uzdāvināja muzejam dažas sava tēva P.Stradiņa piemiņas lietas. “Latvija nav tikai Rīga. Latvija nevar būt dzīva, ja nav dzīvi visi mazie miestiņi,” savā uzrunā teica J.Stradiņš. Un par to, ka Viesīte ir klusa, bet dzīva pilsētiņa, bija iespējams pārliecināties, dodoties pastaigā pa pilsētu un vērojot tās sakopto kultūrvēsturisko vidi. Gida lomā bija iejuties sava novada patriots Kārlis Visnoliņš. Pirmā apstāšanās vieta — Paula Stradiņa piemiņas akmens, pēc tam, klausoties K.Visnoliņa aizrautīgo, dzīvo stāstījumu par katru vēsturiski ievērojamāku ēku, visi piestāja pie pieminekļa brīvības cīnītājiem, iegriezās baltajā Viesītes Brīvības baznīcā, paciemojās Viesītes vidusskolas novadpētniecības muzejā un noslēgumā apskatīja tehnikas vēstures pieminekli “Mazo bānīti”, kas pa šaursliežu dzelzceļu savu pēdējo reizi uz Daudzevu veicis 1972. gada 31. augustā.

Pēc tam, iepazīstot sēļu zemi, bija iespēja doties ekskursijā uz Sauku, kas saistās ar pedagoga Jura Dauges un viņa dēlu Paula un Aleksandra vārdu, latviešu fotogrāfijas pamatlicēju Mārtiņa Buclera un komponista Arvīda Žilinska vārdu, vai arī uz Sunāksti, kas saistās ar mācītāja, valodnieka un rakstnieka Gotharda Frīdriha Stendera darbību.

Pēcpusdienā Viesītes jaunajā kultūras namā, kur bija iekārtota arī P.Stradiņa piemiņas izstāde, sākās otrās Sēlijas sarunas par šī vēsturiski savdabīgā, pēckara industrializācijas maz skartā novada problēmām: tā vēstures pētīšanu, Sēlijas reģiona pašapziņas veidošanu, sēļu aktivitātes pilnveidi un darba koordinēšanu. Sarunas risināja profesors J.Stradiņš, docents S.Timšāns, kas aktīvi iesaistījies Sēlijas asociācijas dibināšanā, akadēmiķis S.Cimermanis, Kultūras fonda pārstāve M.Urme, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja darbinieki un citi, kam tuvas sēļu problēmas. Tika atzīts, ka Sēlijas vārds nu ir izskandēts diezgan un tagad būtu jāturpina aizsāktais, jāpievēršas reģiona kultūrvēsturisko un ekonomisko problēmu kompleksam risinājumam, darba koordinēšanas jautājumiem, dibinot sēļu centrus, izvēršot sadarbību ar pašvaldībām, rodot kontaktus ar Lietuvas sēļiem, jādomā par Sēlijas kā tūrisma reģiona veidošanu un daudziem citiem jautājumiem.

Pēc debatēm tika pieņemts Sēļu gada noslēguma dokuments. Tajā, kā teica J.Stradiņš, uzskaitīti galvenie jautājumi, kas izskanējuši dažādās sanāksmēs un kas būtu īstenojami.

Cilvēkus stiprus dara savas tēvzemes mīlestība un kopības apziņa. Tādēļ īsti vietā, šķiet, bija K.Visnoliņa atgādinātais L.Ķuzānes aicinājums: “Sēļi, turēsimies kopā!” Veidojoties katra novada kopībai, kļūst stiprāka visa Latvija.

Viesīte — Sēļu gada noslēguma pasākumu norises vieta; viesītiešu lepnums —“Mazais bānītis”, tehnikas vēstures piemineklis

 
Sēlijas sarunas risinot: docents Sigizmunds Timšāns, akadēmiķi Jānis Stradiņš un Saulvedis Cimermanis, Kultūras fonda pārstāve Mirdza Urme, Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Lācis; pie profesora Paula Stradiņa dzimtās mājas — kultūras ministrs Ojārs Spārītis un akadēmiķis Jānis Stradiņš

 
Sēļu gada noslēguma pasākumu dalībnieki iepazīstot Viesīti un tās kultūrvēstures pieminekļus; izcilo latviešu mediķi Paulu Stradiņu godinot

“LV” informācija
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”