ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu aizsargājamās teritorijas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.05.1996., Nr. 92 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28984
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
STATISTIKA
Mūsu aizsargājamās teritorijas
Lai saglabātu un aizsargātu daudzveidību, retas un tipiskas dabas ekosistēmas, retu sugu dzīves vidi un savdabīgas ainavas, Latvijas Republikā īpašā valsts aizsardzībā atrodas tādi dabas objekti kā Gaujas Nacionālais parks (GNP), pieci valsts rezervāti, kā arī 568 cita veida aizsargājamās platības.
Pēc Valsts statistikas komitejas datiem, Latvijā aizsargājamās teritorijas aizņem 6,2% no kopējās platības (Lietuvā — 8,3%, Igaunijā — 8,2%). Valsts rezervāti aizņem 9,5%, bet GNP — 23,1 % no visu aizsargājamo teritoriju kopējās platības.
|
Rezervāti |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
GNP |
Moricsala |
Slītere |
Grīņi |
Krustkalni |
Teiči |
|
|
Augu sugu skaits |
1042 |
563 |
1183 |
397 |
927 |
881 |
|
no tiem reti sastopamie |
55 |
10 |
118 |
15 |
53 |
62 |
|
Dzīvnieku sugu skaits |
48 |
20 |
56 |
15 |
35 |
41 |
|
no tiem reti sastopamie |
8 |
2 |
17 |
1 |
— |
1 |
|
Putnu sugu skaits |
131 |
48 |
129 |
50 |
170 |
186 |
|
no tiem reti sastopamie |
45 |
2 |
19 |
2 |
1 |
3 |
GNP un valsts rezervātu platība ir 129,9 tūkst. ha, 51,8 tūkst. ha jeb 39,9% no tās aizņem meži. Pēdējo divu gadu laikā pieaudzis bijušo īpašnieku pieprasījums pēc viņiem piederējušās zemes. Līdz 1995.gada beigām GNP teritorijā bijušajiem īpašniekiem atdoti 57300 ha (62,3% no parka teritorijas), t.sk. 13670 ha meža, Krustkalnu rezervāta teritorijā 45 ha (1,5% no rezervāta teritorijas), t.sk. 2 ha meža, Slīteres rezervātā 1481 ha (10,8% no rezervāta teritorijas), t.sk. 1182 ha meža.
Tomēr arī zemes īpašniekiem atdotajās platībās jāievēro likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" prasības. Likums atļauj tikai tādu saimniecisku darbību, kas nav pretrunā ar aizsardzības un teritoriju izmantošanas noteikumiem.
Pēc VSK statistisko pārskatu datiem GNP un valsts rezervātos 1995.gada beigās strādāja 151 persona, t.sk. 15 zinātniskie darbinieki. Kopējās izmaksas GNP un rezervātu uzturēšanai bija 518,3 tūkst. Ls, t.sk. tikai 156,8 tūkst. Ls jeb 30,3% no tiem bija valsts budžeta līdzekļi.
Valsts
statistikas komitejas
Vides aizsardzības statistikas daļa