Baltijas jūras zemes apzinās savu likteņkopību

Vakar Rīgā beidza darbu divas dienas ilgā parlamentārā konference par sadarbību Baltijas jūras reģionā. No rīta konferences dalībnieki vispirms noklausījās trīs pamatziņojumus. Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) priekšsēdētājs, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs (attēlā) referēja par BJVP darbu un programmu; Baltijas jūras subreģionālās sadarbības konferences priekšsēdētājs, ministrs Gerds Valters (Gerd Walter) — par subreģionālo sadarbību Baltijas jūras telpā; Eiropas Savienības Komisijas pārstāvis Joriss Deklerks (Joris Declerck) — par ES iesaistīšanos Baltijas jūras reģiona attīstībā. Pēc tam, tāpat kā otrdien, vairākas stundas risinājās konferences dalībnieku diskusijas. Vienprātīgi tika pieņemta konferences rezolūcija.

Pēcpusdienā, konferencei noslēdzoties, notika preses konference, kurā piedalījās Juris Sinka — piektās parlamentārās konferences darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts, Heincs Verners Arenss (Heinz–Werner Arens) — Šlēsvigas–Holšteinas pavalsts parlamenta prezidents, un Jirgens Šēnings (Jūrgen Schöning) — Šlēsvigas–Holšteinas parlamenta kancelejas direktors.

Sākumā konferences pieņemto rezolūciju komentēja Juris Sinka:

— Par rezolūcijas svarīgākajiem punktiem. Atceroties valstu vadītāju sanāksmi Visbijā šā gada maijā un ārlietu ministru apspriedi Kalmārā jūlija sākumā, tika uzsvērta cīņa pret organizēto noziedzību, intensīva sadarbība ekonomikas sfērā. Vēlreiz, tāpat kā pagājušajā gadā pēc ceturtās parlamentārās konferences, kas notika Renē, Bornholmā, tika apliecināta apņemšanās nelietot spēku vai spēka draudus Baltijas jūras valstu attiecībās. Uzrunājot šī reģiona valdības, tām ieteikts paaugstināt kopīgo drošību un ierobežot ieroču klātbūtni šajā apvidū.

Pēc tam runāja Heincs Verners Arenss:

— Manuprāt, parlamentu deputātu sadarbībai Baltijas jūras telpā ir ļoti liela nozīme. Īpaši es gribētu uzsvērt trīs aspektus. Pirmkārt, visiem reģioniem ap Baltijas jūru ir kopīga vēsture un daudz kas kopīgs kultūras attīstībā. Ir bijuši gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi periodi. Ņemot vērā visu to, kas bijis kopīgs pagātnē, domājams, ka mums ir nopietns pamats cik iespējams cieši un produktīvi sadarboties dažādās jomās.

Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams līdzsvarot atšķirības dzīves līmeņa ziņā, kas pastāv Baltijas telpas rietumu un austrumu reģionos. Domāju, ka tāpēc šeit sevišķa nozīme piešķirama ekonomiskajai sadarbībai. Mēs visi esam ieinteresēti, lai būtu panākumi labklājības un vides aizsardzības jomā, lai būtu kopīga drošība. Šī konference, kas bija ļoti labi organizēta, parādīja, ka ir izveidojies vesels tīkls šādas sadarbības īstenošanai. Galvenais, ka visai šī reģiona sabiedrībai pieaug kopības apziņa. Tas izpaužas mūsu noslēguma dokumentā — rezolūcijā. Visā šajā tīklā, kas izveidojies, parlamentu deputātiem ir īpaši nozīmīga vieta. Jo viņi pārstāv pašu tautu, cilvēkus, kontrolē valdības un ir dažādu politisku aktivitāšu iniciatori. Mūsu mērķis ir panākt, lai parlamentu sadarbība būtu labi organizēta un efektīva. Tas tad arī ir šo parlamentāro konferenču mērķis — nostiprināt un tālāk attīstīt sadarbību. Jau kopš šī brīža mēs sākam gatavoties nākamajai, sestajai, konferencei, kas notiks 1997.gada 15. un 16.septembrī Gdaņskā.

Pēc tam sekoja jautājumi.

Jautājums: — Vai konferences dalībnieki bija apmierināti ar Baltijas jūras valstu padomes darbību?

Jirgens Šēnings: — Šajā konferencē BJVP priekšsēdētājs Valdis Birkavs nolasīja referātu, un konferences dalībnieku viedoklis ir, ka šī organizācija veic labu darbu. Kalmārā notikusī apspriede, kurā bija runa par to, kā tiek īstenoti dažādi lēmumi un rezolūzijas, tostarp Visbijas sanāksmē pieņemtie lēmumi, tieši parādīja, kā BJVP pašlaik darbojas. Kalmārā tika atzīmēti vairāki svarīgi momenti, proti, tas, ka ļoti svarīgs ir demokrātijas princips un visu parlamentāro procedūru stingra ievērošana. Īpaši uzsvērts, ka ir nepieciešamas apmaiņas kultūras jomā un jaunatnes grupu savstarpējas apmaiņas.

Nupat Rīgā notikusī konference uzdrīkstējās vērsties pie BJVP ar viedokli, ka ne jau deklarācijas, rezolūcijas un lēmumi ir tas galvenais, bet nepieciešams arī raudzīties, vai tie tiek īstenoti. Tāpēc konferences rezolūcijā īpaši atzīmēts tas konstruktīvisms, kas devis iespēju sarīkot šo konferenci. Konferences dalībnieki vērsās pie attiecīgo valstu valdībām, lai tās nekavējoties sāktu īstenot Visbijas un Kalmāras augstākā līmeņa sanāksmēs pieņemtās rezolūcijas un lēmumus. Visbeidzot, gribu uzsvērt, ka veidojas patiešām konstruktīvs dialogs starp mūsu parlamentārajām konferencēm un Baltijas jūras valstu padomi.

Juris Sinka: — Konferences rezolūcijā ir aicinājums Baltijas jūras valstu padomei katru gadu jūlija beigās ziņot par dažādām darbības programmām, tās nosūtot nacionālajiem parlamentiem tālākajai apspriešanai. Tāpat BJVP aicināta izveidot Baltijas jūras reģiona kopīgu apmācības centru valsts un pašvaldību ierēdņiem, apzinoties, ka nepieciešama ciešāka saistība ar Eiropu.

“LV” jautājums: — Ar ko šī piektā konference īpaši raksturīga, ar ko tā atšķiras no iepriekšējām četrām nozīmīguma un pamattematikas ziņā?

Juris Sinka: — Domāju, ka līdztekus uzsvaram uz vides aizsardzību bija sevišķa vēlme dzirdēt no Eiropas Savienības Komisijas Jorisa Deklerka personā to, cik lielā mērā ES ir uzņēmusies nopietnus pienākumus pret šo Baltijas jūra apgabalu. Turklāt, kritizējot ES, tika pieminēts fakts, ka finansiālā ziņā Baltijas jūras apgabals vēl zināmā mērā ir atstāts novārtā. Jau Visbijas sanāksmes laikā Dānijas premjers žēlojās par to, ka Vidusjūras apgabals gadā saņem 40 miljardu ekiju lielu palīdzību, turpretī Baltijas jūras apgabals — tikai 4,5 miljardus ekiju. Deklerka kungs savā runā apsolīja gādāt par lielāku finansiālu palīdzību, atzīmējot Baltijas jūras valstu pieaugošo nozīmi Eiropas Savienības acīs.

Jirgens Šēnings: — Tā kā esmu piedalījies visās četrās iepriekšējās konferencēs, varu atzīmēt dažas izmaiņas, kādas, manuprāt, bija šoreiz. Par to runāja arī vairāki konferences dalībnieki šajās divās dienās. Iepriekšējās konferencēs galvenais bija radīt iespēju sanākt kopā dažādu valstu parlamentu deputātiem, lai nospraustu kopīgus mērķus un uzdevumus. Šobrīd šis tīkls jau ir stabils. Īpaši uzteicama parlamentu un valdību dialoga izveidošanās. Varētu sagaidīt, ka nākamajā konferencē Gdaņskā darba kārtībā būs vēl konkrētāki jautājumi. Tātad ir vērojama attīstības dinamika no konferences uz konferenci.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”