Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ātrdarbīgs elektronisko sakaru tīkls — publiskais elektronisko sakaru tīkls, kas galalietotājam spēj nodrošināt publiskos interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mb/s;

2) fiziskā infrastruktūra — jebkurš tīkla operatora valdījumā vai īpašumā esošs infrastruktūras elements (piemēram, caurules, masti, kanāli, kontrolakas, kanalizācijas akas, sadales skapji, ēkas, ēku ievadi, inženiertīklu pievadi, torņi, balsti un citas atbalsta konstrukcijas), kas nav aktīvs tīkla elements, bet ir izveidots un piemērots elektronisko sakaru tīkla elementu izvietošanai, lai sniegtu:

a) elektronisko sakaru pakalpojumus,

b) ražošanas, pārvades vai sadales pakalpojumus gāzes apgādes, elektroenerģijas apgādes (tai skaitā sabiedrisko vietu apgaismošana), siltumenerģijas apgādes un ūdenssaimniecības (izņemot tīkla elementus, ko izmanto dzeramā ūdens apgādē atbilstoši normatīvajiem aktiem dzeramā ūdens apgādes jomā) pakalpojumus,

c) transporta pakalpojumus, tai skaitā dzelzceļa, autoceļu, ostu un lidostu pakalpojumus;

3) iekšējā fiziskā infrastruktūra — šā likuma izpratnē: dzīvojamā mājā vai nedzīvojamā ēkā esoša fiziskā infrastruktūra vai instalācija no piekļuves punkta vai ēkas ievada līdz pieslēguma punktam, kas piemērota ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla izvietošanai;

4) tīkla operators — komersants vai atvasinātas publiskas personas iestāde, kura nodrošina fizisko infrastruktūru vai kuras īpašumā vai valdījumā tā atrodas;

5) piekļuves punkts — fiziskā infrastruktūra ēkā vai ārpus tās, kas ir pieejama elektronisko sakaru komersantam un ļauj pieslēgties ātrdarbīgam elektronisko sakaru tīklam piemērotai iekšējai fiziskajai infrastruktūrai;

6) vienotais informācijas punkts — Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošs vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls www.latvija.lv, kas ietver hipersaiti uz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem un Būvniecības informācijas sistēmas datiem.

(2) Šā likuma izpratnē fiziskā infrastruktūra nav kabeļi.

(3) Termini "būtiska ietekme tirgū", "elektronisko sakaru tīkla ierīkošana", "elektronisko sakaru komersants", "elektronisko sakaru tīkls", "galalietotājs" un "saistītās iekārtas" šajā likumā lietoti Elektronisko sakaru likuma izpratnē.

Likuma mērķis ir veicināt ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla būvniecību un ierīkošanu, gan būvējot jaunu, gan izmantojot esošu fizisko infrastruktūru, izmaksu efektīvā veidā.

(1) Likums nosaka:

1) elektronisko sakaru komersanta un tīkla operatora tiesības un pienākumus, kas saistīti ar minimālās informācijas pieejamību, fiziskās infrastruktūras apsekošanu un piekļuvi tai, kā arī ar fiziskās infrastruktūras būvdarbu koordinēšanu ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai;

2) elektronisko sakaru komersanta un dzīvojamās mājas vai nedzīvojamās ēkas īpašnieka tiesības un pienākumus, kas saistīti ar piekļuvi iekšējai fiziskajai infrastruktūrai.

(2) Likumu piemēro tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar:

1) attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem;

2) valsts aizsardzības un nacionālās drošības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(3) Šajā likumā noteiktos lēmumus par informācijas sniegšanu, atļauju apsekot fiziskās infrastruktūras elementus, piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai vai iekšējai fiziskajai infrastruktūrai valsts aizsardzības vai nacionālās drošības jomā (tai skaitā par kritiskās infrastruktūras objektiem), balstoties uz attiecīgiem apsvērumiem par valsts aizsardzību un nacionālo drošību, pieņem kompetentā iestāde valsts aizsardzības vai nacionālās drošības jomā, bet par kritiskās infrastruktūras objektu — tā īpašnieks. Lēmuma pieņēmējam atteikums nav jāpamato. Lēmuma pieņēmējs ievēro termiņus, kas noteikti šā likuma 5. panta septītajā un astotajā daļā, 6. panta trešajā daļā, 7. panta sestajā daļā, 8. panta sestajā daļā un 9. panta piektajā daļā. Pieņemtie lēmumi netiek vērtēti domstarpību izskatīšanas procesā.

(4) Likums neattiecas uz:

1) saistīto iekārtu īpašnieku, ja šo iekārtu izmantošanas pamatmērķis ir nodrošināt citam elektronisko sakaru komersantam piekļuvi minētajām iekārtām elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai;

2) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekiem.

(1) Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā par tīkla operatora fizisko infrastruktūru un tās aizsargjoslām ir pieejama šāda minimālā informācija:

1) atrašanās vieta kartē;

2) infrastruktūras veids atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas objektu klasifikatoram;

3) datu sniedzējs.

(2) Būvniecības informācijas sistēmā par fiziskās infrastruktūras būvdarbiem ir pieejama šāda minimālā informācija:

1) būvdarbu atrašanās vieta un veids;

2) būves nosaukums;

3) datums, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu vai būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi vai akceptēta būvniecības iecere, izdarot atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē;

4) būvniecības pasūtītājs un būvprojekta izstrādātājs.

(3) Tīkla operatora kontaktinformācija ir pieejama publiskajos reģistros.

(4) Vienotajā informācijas punktā pieejamā minimālā informācija ir vispārpieejama.

(1) Elektronisko sakaru komersants nolūkā ierīkot vai būvēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu rakstveidā pieprasa tīkla operatoram šā likuma 4. panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja tā nav pieejama Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.

(2) Tīkla operatoram ir pienākums sniegt informāciju, atbildot uz šā panta pirmajā daļā minēto pieprasījumu. Ja par informācijas sagatavošanu tīkla operators nosaka maksu, tai jābūt objektīvi pamatotai un uz izmaksām balstītai.

(3) Elektronisko sakaru komersants nolūkā apspriest vienošanos par fiziskās infrastruktūras būvdarbu koordinēšanu tīkla operatoram rakstveidā pieprasa informāciju par:

1) fiziskās infrastruktūras būvdarbiem, tai skaitā par tādiem fiziskās infrastruktūras būvdarbiem, kurus plānots veikt, izmantojot valsts vai pašvaldības finansējumu;

2) fiziskās infrastruktūras būvdarbiem, par kuriem būvniecības ieceres iesniegumu plānots iesniegt sešu mēnešu laikā no dienas, kad rakstveida pieprasījums iesniegts tīkla operatoram.

(4) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajā rakstveida pieprasījumā elektronisko sakaru komersants pamato informācijas nepieciešamību un norāda teritoriju, kurā paredzēts ierīkot vai būvēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu.

(5) Tīkla operators, sniedzot elektronisko sakaru komersantam atbildi par fiziskās infrastruktūras būvdarbiem, par kuriem būvniecības ieceres iesniegumu plānots iesniegt nākamo sešu mēnešu laikā, vienlaikus nosūta Būvniecības informācijas sistēmas pārzinim informāciju par plānotās būvniecības vietu, veidu, būves nosaukumu, plānoto būvniecības ieceres iesnieguma iesniegšanas mēnesi un kontaktinformāciju. Informāciju par plānoto būvniecības ieceri publicē Būvniecības informācijas sistēmā, un tā ir publiski pieejama.

(6) Tīkla operators var noraidīt šā panta pirmajā vai trešajā daļā minēto informācijas pieprasījumu, ja pieprasījumā nav norādīta šā panta ceturtajā daļā minētā informācija vai informācija ir pieejama vienotajā informācijas punktā. Ja informācija ir pieejama citā publiskā tīmekļvietnē, tīkla operators atbildē norāda, kur pieprasītā informācija atrodama.

(7) Tīkla operators sniedz atbildi divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā informācijas pieprasījuma saņemšanas dienas.

(8) Tīkla operators sniedz atbildi divu nedēļu laikā no šā panta trešajā daļā minētā informācijas pieprasījuma saņemšanas dienas.

(9) Ja nepieciešams, tīkla operators un elektronisko sakaru komersants savstarpēji vienojas par informācijas izmantošanas nosacījumiem.

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir tiesības pieprasīt tīkla operatora fiziskās infrastruktūras konkrētu elementu apsekojumu uz vietas.

(2) Elektronisko sakaru komersants rakstveida pieprasījumā norāda apsekojuma pamatojumu, teritoriju, kurā izvietoti apsekošanai pieprasītie fiziskās infrastruktūras elementi, un, ja iespējams, tos tīkla operatora fiziskās infrastruktūras elementus, kurus plānots izmantot ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla elementu izvietošanai.

(3) Tīkla operators mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz atļauju vai pamatotu atteikumu apsekot fiziskās infrastruktūras elementus. Ja par fiziskās infrastruktūras apsekojumu uz vietas tīkla operators nosaka maksu, tai jābūt objektīvi pamatotai un uz izmaksām balstītai.

(4) Tīkla operators var atteikt šā panta pirmajā daļā minēto pieprasījumu, pamatojot atteikumu, ja:

1) pieprasījumā nav norādīta šā panta otrajā daļā minētā informācija;

2) jauna ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla ierīkošana vai būvēšana negatīvi ietekmēs fiziskās infrastruktūras elementu lietošanas drošību vai mehānisko stiprību un stabilitāti.

(5) Ja nepieciešams, tīkla operators un elektronisko sakaru komersants savstarpēji vienojas par informācijas izmantošanas nosacījumiem.

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir tiesības pieprasīt piekļuvi tīkla operatora fiziskajai infrastruktūrai nolūkā ierīkot vai būvēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu.

(2) Elektronisko sakaru komersants rakstveida pieprasījumā pamato piekļuves nepieciešamību un norāda teritoriju, kurā paredzēts ierīkot vai būvēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu, elektronisko sakaru tīkla elementus, kurus plāno izvietot, un, ja iespējams, fiziskās infrastruktūras elementus, kuriem tiek pieprasīta piekļuve, kā arī laikposmu, kurā piekļuve nepieciešama.

(3) Tīkla operators nodrošina elektronisko sakaru komersantam piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem, ja pieprasījums par piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai ir saistīts ar ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu vai būvēšanu. Ja tīkla operators par piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai nosaka maksu, tai jābūt objektīvi pamatotai un uz izmaksām balstītai.

(4) Tīkla operators var atteikt elektronisko sakaru komersantam piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, pamatojot atteikumu ar šādiem iemesliem:

1) pieprasījumā nav norādīta šā panta otrajā daļā minētā informācija;

2) jauna ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla ierīkošana vai būvēšana negatīvi ietekmēs fiziskās infrastruktūras elementu lietošanas drošību vai mehānisko stiprību un stabilitāti;

3) nepieciešamā vieta vai ietilpība nav pieejama un ir pietiekami pamatots fakts, ka attiecīgā vieta vai ietilpība turpmāk būs nepieciešama tīkla operatoram (piemēram, publiski pieejamos investīciju plānos);

4) tīkla integritātes un drošības apdraudējums;

5) pastāv risks, ka plānotie elektronisko sakaru pakalpojumi var radīt nopietnus traucējumus citu pakalpojumu nodrošināšanai, kurus sniedz tajā pašā fiziskajā infrastruktūrā, ja tiek apdraudēta tīkla operatora darbības jomu regulējošos normatīvajos aktos un līgumos noteiktā pakalpojumu nodrošināšanas kvalitāte;

6) ir pieejams alternatīvs risinājums, jo tīkla operators saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem nodrošina piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai vairumtirdzniecībā, kas ir piemērota ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai;

7) piekļuves nodrošināšana ir pretrunā ar publiski finansēta projekta ietvaros izbūvētas fiziskās infrastruktūras saglabāšanas un ilgtspējas nosacījumiem;

8) piekļuves nodrošināšanai nepieciešamas papildu darbības, kas skar trešās personas īpašumtiesības.

(5) Tīkla operators atteikumu nevar pamatot ar aizsargjoslas esību.

(6) Tīkla operators divu mēnešu laikā izskata pieprasījumu un informē elektronisko sakaru komersantu par piekļuves nodrošināšanu vai sniedz pamatotu atteikumu.

(1) Tīkla operatoram ir tiesības un, ja to pieprasa elektronisko sakaru komersants, arī pienākums veikt sarunas nolūkā koordinēt fiziskās infrastruktūras būvniecību.

(2) Tīkla operators, kurš veic būvniecību, kas pilnībā vai daļēji finansēta no valsts vai pašvaldību līdzekļiem, izpilda elektronisko sakaru komersanta pamatotu rakstveida pieprasījumu koordinēt fiziskās infrastruktūras būvniecību nolūkā ierīkot vai būvēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā rakstveida pieprasījumā elektronisko sakaru komersants norāda attiecīgo teritoriju, kurā paredzēts ierīkot vai būvēt ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla elementus, un informāciju par to, ar kādām darbībām tas plāno iesaistīties tīkla operatora fiziskās infrastruktūras būvniecībā.

(4) Tīkla operators var atteikt šā panta otrajā daļā minēto rakstveida pieprasījumu par fiziskās infrastruktūras būvniecības koordinēšanu, ja:

1) pieprasījumā nav norādīta šā panta trešajā daļā minētā informācija;

2) elektronisko sakaru komersants neuzņemas segt visas izmaksas papildus sākotnēji plānotajām fiziskās infrastruktūras būvniecības izmaksām, tai skaitā izmaksas, ko rada papildu kavēšanās;

3) papildu fiziskās infrastruktūras būvniecība paredz izdarīt sākotnējā būvprojekta minimālajā sastāvā izmaiņas, kuru dēļ būvniecības process saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem jāuzsāk no jauna;

4) pieprasījums ir iesniegts pēc būvatļaujas saņemšanas vai pēc tam, kad apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par būvniecības ieceres akceptu;

5) piekļuves nodrošināšana ir pretrunā ar publiski finansēta projekta ietvaros izbūvētas fiziskās infrastruktūras saglabāšanas un ilgtspējas nosacījumiem;

6) fiziskās infrastruktūras būvniecības koordinēšana nav iespējama, ievērojot būvnormatīvā noteiktos tīklu izvietošanas minimālos attālumus.

(5) Tīkla operators šā panta otrajā daļā minēto pieprasījumu nevar atteikt, pamatojoties ar aizsargjoslas esību.

(6) Tīkla operators mēneša laikā izskata šā panta otrajā daļā minēto pieprasījumu un sniedz elektronisko sakaru komersantam atbildi par fiziskās infrastruktūras būvniecības koordinēšanu vai pamatotu atteikumu.

(7) Tīkla operators, kuram ir pienākums ievērot iepirkumu regulējošos normatīvos aktus un kurš ir saņēmis šā panta otrajā daļā minēto elektronisko sakaru komersanta pieprasījumu, plānojot iepirkumu, ņem vērā šā likuma prasības.

(1) Būvniecības ierosinātājs, saņemot atļauju būvēt jaunu vai pārbūvēt esošu dzīvojamo māju vai nedzīvojamo ēku, nodrošina ātrdarbīgam elektronisko sakaru tīklam atbilstošu iekšējo fizisko infrastruktūru.

(2) Šā panta pirmo daļu var nepiemērot, ja:

1) pārbūvējamā dzīvojamā mājā vai nedzīvojamā ēkā jau ir ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai piemērota fiziskā infrastruktūra;

2) tiek būvēta vai pārbūvēta I grupas ēka;

3) jaunbūvējamā vai pārbūvējamā dzīvojamā ēka ir vienģimenes dzīvojamā māja;

4) būvējot jaunu vai pārbūvējot dzīvojamo māju vai nedzīvojamo ēku, iekšējās fiziskās infrastruktūras būvniecība ir nesamērīga ekonomisku iemeslu dēļ, proti, pārsniedz piecus procentus no kopējām būvprojekta izmaksām;

5) ir objektīvi iemesli tam, ka līdz dzīvojamai mājai vai nedzīvojamai ēkai netiks nodrošināts ātrdarbīgs elektronisko sakaru tīkls;

6) paredzētajam nedzīvojamās ēkas lietošanas veidam nav nepieciešams izmantot ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu;

7) dzīvojamai mājai vai nedzīvojamai ēkai — kultūras piemineklim vai kultūras pieminekli veidojošai vēsturiskās apbūves daļai —, pamatojoties uz kompetentās iestādes atzinumu, pēc iekšējās fiziskās infrastruktūras būvniecības samazinātos kultūrvēsturiskā vērtība.

(3) Elektronisko sakaru komersants ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla būvniecībai vai ierīkošanai dzīvojamā mājā vai nedzīvojamā ēkā var prasīt piekļuvi šā tīkla izvietošanai piemērotai iekšējai fiziskajai infrastruktūrai, ja dublēšana tehniski nav iespējama vai ekonomiski nav lietderīga.

(4) Elektronisko sakaru komersants rakstveida pieprasījumā par piekļuvi iekšējai fiziskajai infrastruktūrai pamato piekļuves nepieciešamību un norāda fizisko vai juridisko personu, kas izteikusi vēlmi slēgt elektronisko sakaru pakalpojuma līgumu par publisko interneta piekļuves pakalpojumu ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mb/s saņemšanu šajā dzīvojamā mājā vai nedzīvojamā ēkā, iekšējās fiziskās infrastruktūras elementus, attiecībā uz kuriem tiek pieprasīta piekļuve, kā arī laikposmu, kurā ir nepieciešama piekļuve.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētais pieprasījums ir pamatots, tīkla operators, dzīvojamās mājas īpašnieks vai nedzīvojamās ēkas īpašnieks divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas nodrošina elektronisko sakaru komersantam piekļuvi iekšējai fiziskajai infrastruktūrai. Ja par piekļuvi iekšējai fiziskajai infrastruktūrai tiek noteikta maksa, tai jābūt objektīvi pamatotai un balstītai uz izmaksām, kas radušās saistībā ar elektronisko sakaru komersanta darbībām elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanai.

(6) Tīkla operators, dzīvojamās mājas īpašnieks vai nedzīvojamās ēkas īpašnieks var atteikt elektronisko sakaru komersantam piekļuvi iekšējai fiziskajai infrastruktūrai ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla elementu izvietošanai, ja:

1) pieprasījumā nav norādīta šā panta ceturtajā daļā minētā informācija;

2) jauna ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla ierīkošana vai būvēšana negatīvi ietekmēs fiziskās infrastruktūras elementu lietošanas drošību vai mehānisko stiprību un stabilitāti;

3) vajadzīgā vieta vai ietilpība nav pieejama.

(1) Elektronisko sakaru komersantam, tīkla operatoram, dzīvojamās mājas īpašniekam vai nedzīvojamās ēkas īpašniekam ir tiesības risināt domstarpības tiesā vai šķīrējtiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (turpmāk — regulators) šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Elektronisko sakaru komersants, tīkla operators, dzīvojamās mājas īpašnieks vai nedzīvojamās ēkas īpašnieks domstarpību risināšanai var vērsties tiesā vai šķīrējtiesā, nevēršoties regulatorā. Ja elektronisko sakaru komersants, tīkla operators, dzīvojamās mājas īpašnieks vai nedzīvojamās ēkas īpašnieks ir vērsies tiesā vai šķīrējtiesā, viņš zaudē tiesības vērsties regulatorā.

(3) Regulators kā ārpustiesas instance izskata domstarpības starp elektronisko sakaru komersantu un tīkla operatoru, dzīvojamās mājas īpašnieku vai nedzīvojamās ēkas īpašnieku par to tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šā likuma un attiecas uz šādiem jautājumiem:

1) informācijas pieprasīšana, ja domstarpības ir saistītas ar šā likuma 5. pantā minētajām tiesībām un pienākumiem;

2) fiziskās infrastruktūras apsekojums, ja domstarpības ir saistītas ar šā likuma 6. pantā minētajām tiesībām un pienākumiem;

3) piekļuve fiziskajai infrastruktūrai, ja domstarpības ir saistītas ar šā likuma 7. pantā minētajām tiesībām un pienākumiem;

4) fiziskās infrastruktūras būvdarbu koordinēšana, ja domstarpības ir saistītas ar šā likuma 8. pantā minētajām tiesībām un pienākumiem;

5) piekļuve iekšējai fiziskajai infrastruktūrai, ja domstarpības ir saistītas ar šā likuma 9. panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētajām tiesībām un pienākumiem.

(4) Regulators pieprasa un domstarpībās iesaistītās puses un citas valsts un pašvaldību institūcijas noteiktā termiņā bez maksas sniedz savā rīcībā esošo informāciju, ja tā nepieciešama domstarpību izšķiršanai. Valsts un pašvaldību institūcijas regulatora noteiktajā termiņā sniedz tam atzinumu par attiecīgās institūcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, ja tas ir nepieciešams domstarpību izskatīšanai.

(5) Regulators šā panta trešajā daļā norādīto domstarpību izskatīšanai nepiemēro likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" VII nodaļā norādīto strīdu izskatīšanas kārtību.

(6) Regulators neizskata domstarpības jautājumos, kas saistīti ar būvniecību regulējošu normatīvo aktu piemērošanu.

(1) Elektronisko sakaru komersants, tīkla operators, dzīvojamās mājas īpašnieks vai nedzīvojamās ēkas īpašnieks iesniedz regulatoram rakstveida iesniegumu par domstarpību izskatīšanu (turpmāk — iesniegums). Iesniegumā norāda šādu informāciju:

1) par iesniedzēju: fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) par atbildētāju: fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3) citus domstarpību dalībniekus vai ieinteresētās personas;

4) faktu aprakstu;

5) no minētajiem faktiem izrietošo domstarpību priekšmetu un iesniedzēja prasījumu;

6) iesnieguma pamatojumu un citus ar domstarpībām saistītus argumentus.

(2) Iesniedzējs pievieno iesniegumam rakstveida materiālus un pierādījumus, kas pamato domstarpību rašanos un domstarpību priekšmetu un pierāda, ka pirms vēršanās regulatorā tas ir ievērojis šā likuma 5., 6., 7., 8. un 9. pantā norādīto sadarbības kārtību.

(3) Par iesnieguma saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad regulators ir saņēmis visu šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju un iesniegumam pievienoti dokumenti saskaņā ar šā panta otro daļu, kā arī ir veikts maksājums par domstarpību izskatīšanu.

(4) Iesnieguma iesniegšana regulatoram neaptur plānoto vai uzsākto būvniecības procesu.

(1) Regulators izskata iesniegumu divu mēnešu laikā no tā saņemšanas dienas, izņemot iesniegumu par domstarpībām saistībā ar piekļuvi esošai fiziskajai infrastruktūrai, ko izskata četru mēnešu laikā.

(2) Regulators neizskata domstarpības un saskaņā ar Iesniegumu likumu sniedz atbildi, kuru paraksta regulatora priekšsēdētājs, ja konstatēta atbilstība vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) saskaņā ar šo likumu nav pamata domstarpību izskatīšanai;

2) iesniegums neatbilst šā likuma 11. panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem noteikumiem;

3) iesniedzējs pirms vēršanās regulatorā nav ievērojis šā likuma 5., 6., 7., 8. vai 9. pantā norādīto sadarbības kārtību;

4) nav veikts maksājums par domstarpību izskatīšanu.

(3) Ja regulators nekonstatē šā panta otrajā daļā noteikto nosacījumu, tas paziņo atbildētājam par iesniedzēja iesniegumu un nosaka paskaidrojuma un pierādījumu iesniegšanas termiņu. Atbildētājs rakstveidā sniedz regulatoram paskaidrojumu un pierādījumus tā noteiktajā termiņā. Atbildētājs paskaidrojumā norāda šādu informāciju:

1) vai atzīst prasījumu pilnībā vai kādā tā daļā;

2) savus iebildumus pret prasījumu un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasījumu un to pamatojumu, kā arī normatīvos aktus, uz kuriem tie pamatoti;

4) citus apstākļus, kurus uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

(4) Ja pēc atbildētāja paskaidrojuma un pierādījumu saņemšanas un izvērtēšanas regulators konstatē vismaz vienu no šā panta otrās daļas 1., 2. vai 3. punktā minētajiem nosacījumiem, tas saskaņā ar Iesniegumu likumu sniedz iesniedzējam atbildi, kuru paraksta regulatora priekšsēdētājs.

(5) Regulators, ņemot vērā iesniegumā norādīto domstarpību priekšmetu, izvērtē prasījuma pamatotību, kā arī to, vai nosacījumi ir caurredzami un nav diskriminējoši.

(1) Regulators iesniegumu izskata rakstveida procesā.

(2) Izskatot domstarpības rakstveida procesā, regulators iepazīstas ar iesniegtajiem materiāliem un, ja nepieciešams, pieprasa domstarpībās iesaistītajām pusēm rakstveidā iesniegt papildu informāciju un pierādījumus.

(3) Regulators var izskatīt domstarpības bez domstarpībās iesaistīto pušu vai to pārstāvju klātbūtnes, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida un citiem pierādījumiem, ja lietā esošie materiāli ir pietiekami.

(4) Ja regulators uzskata, ka atsevišķa jautājuma izlemšanai ir nepieciešams uzklausīt domstarpībās iesaistītās puses vai ekspertu, tas sasauc regulatora padomes sēdi, uz kuru rakstveidā uzaicina domstarpībās iesaistītās puses vai to pārstāvjus un, ja nepieciešams, ekspertu, lai uzklausītu paskaidrojumus, iebildumus un atzinumu. Uzaicinājumā norāda sēdes norises laiku un vietu.

(5) Ja uzaicinātās personas uz regulatora padomes sēdi nav ieradušās, regulators var izskatīt domstarpības bez domstarpībās iesaistīto pušu vai to pārstāvju klātbūtnes. Ja kāda no domstarpībās iesaistītajām pusēm vai tās pārstāvis paziņo regulatoram par neierašanos uz domstarpību izskatīšanas sēdi, norādot attaisnojošus iemeslus, regulators, ņemot vērā domstarpībās iesaistītās puses vai tās pārstāvja sniegto informāciju par neierašanās iemesliem, var atlikt domstarpību izskatīšanu, informējot domstarpībās iesaistītās puses par sēdes atlikšanu, kā arī par nākamās sēdes norises laiku un vietu.

(6) Domstarpībās iesaistītās puses godprātīgi īsteno savas procesuālās tiesības, ievērojot sacīkstes principu. Tām ir vienādas tiesības paust savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības un intereses.

(7) Domstarpībās iesaistīto pušu sacīkste notiek, pusēm sniedzot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, kā arī regulatoram adresētus pieteikumus un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Domstarpību izskatīšanas laikā jebkura domstarpībās iesaistītā puse, informējot par to regulatoru, var pieaicināt ekspertu atzinuma sniegšanai vai veikt citas tiesiskas darbības, lai iegūtu pierādījumus, kuriem ir nozīme domstarpību izskatīšanā.

(9) Ja tas ir nepieciešams domstarpību izskatīšanai, regulators pieprasa no valsts vai pašvaldības institūcijas atzinumu, kas sniedzams regulatora noteiktajā termiņā.

(10) Domstarpībās iesaistītās puses dokumentus svešvalodās iesniedz, pievienojot tiem tulkojumu valsts valodā.

(11) Domstarpībās iesaistītās puses vai to pārstāvji, kuri neprot valsts valodu, paši nodrošina sev tulku.

(12) Regulatora priekšsēdētājs izbeidz domstarpību izskatīšanas procesu, ja iesniedzējs atsauc iesniegumu par domstarpību izskatīšanu. Regulatora padome pieņem lēmumu izbeigt domstarpību izskatīšanas procesu, ja domstarpībās iesaistītās puses nav iesniegušas pietiekamus pierādījumus.

(13) Regulators domstarpības izskata valsts valodā.

(14) Domstarpību izskatīšanas sēdes protokols un regulatora pieņemtais lēmums rakstveidā sagatavojams valsts valodā.

(15) Fiziskā persona domstarpību izskatīšanā sevi pārstāv pati vai pilnvaro pārstāvi. Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru vai domstarpību izskatīšanas sēdē ar mutvārdu paziņojumu, par ko izdarāms ieraksts domstarpību izskatīšanas sēdes protokolā.

(16) Juridisko personu domstarpību izskatīšanā pārstāv amatpersona, kas darbojas atbilstoši likumā, statūtos vai nolikumā piešķirtajām pilnvarām, vai arī cits juridiskās personas pilnvarots pārstāvis. Juridiskās personas pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

(17) Dzīvojamās mājas un nedzīvojamās ēkas kopīpašniekus domstarpību izskatīšanā pārstāv kopīpašnieku pilnvarots pārstāvis.

(18) Advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā domstarpībās iesaistītās puses pilnvarots pārstāvis, pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru. Ja fiziskās personas pārstāvis ir zvērināts advokāts, pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma.

(19) Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības. Pārstāvamajam ir saistošas visas procesuālās darbības, kuras pārstāvis izpildījis viņam dotā pilnvarojuma ietvaros. Regulatora paziņojumus, rēķinus un citus dokumentus nosūta tikai vienam pārstāvim. Ja domstarpībās iesaistīto pusi pārstāv vairāki pārstāvji, tie vienojas un iesniedz regulatoram viena pārstāvja adresi, uz kuru regulators sūta paziņojumus, rēķinus un citus dokumentus. Ja pārstāvji nevienojas par viena pārstāvja adresi, regulators sūta paziņojumus, rēķinus un citus dokumentus vienam pārstāvim pēc savas izvēles.

(20) Ja pārstāvamais atsauc pārstāvim doto pilnvarojumu, pārstāvamais rakstveidā paziņo par to regulatoram. Mutvārdu paziņojumu par pilnvarojuma atsaukšanu var sniegt domstarpību izskatīšanas sēdē, un par to izdarāms ieraksts domstarpību izskatīšanas sēdes protokolā. Pārstāvim ir tiesības atteikties vest lietu, par to rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un regulatoram.

(1) Ja domstarpību izskatīšanas laikā domstarpībās iesaistītās puses vienojas par izlīgumu, regulatora priekšsēdētājs izbeidz domstarpību izskatīšanas procesu.

(2) Domstarpībās iesaistītajām pusēm, kuras ir vienojušās par izlīgumu, nav tiesību no jauna iesniegt regulatoram iesniegumu par domstarpību izskatīšanu attiecībā uz to pašu priekšmetu uz tā paša pamata.

(1) Regulatora padome lietā par domstarpību izskatīšanu pieņem lēmumu un nosaka tā izpildes kārtību un termiņu. Regulators lēmumā norāda iesniedzēja prasījumu, atbildētāja iebildumus, domstarpībās iesaistīto pušu sniegtos paskaidrojumus, lietā konstatētos faktus, pierādījumus un argumentus, ar kuriem pamatots lēmums, normatīvos aktus, uz kuriem regulators ir pamatojies, konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī secinājumus par prasījuma pamatotību vai nepamatotību. Lēmuma lemjošajā daļā regulators norāda, vai iesniedzēja prasījums ir pilnībā vai daļēji apmierināts vai noraidīts, atsevišķi norādot to prasījuma daļu, kuru daļēji apmierina vai noraida. Regulators lēmumā var noteikt domstarpībās iesaistītajai pusei pienākumu izpildīt konkrētas darbības regulatora noteiktajā termiņā.

(2) Regulators piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta vienu lēmuma eksemplāru katrai domstarpībās iesaistītajai pusei un lēmumu publisko savā tīmekļvietnē.

(3) Ja domstarpībās iesaistītā puse nav apmierināta ar regulatora lēmumu par domstarpību izskatīšanu, tā ar prasības pieteikumu par domstarpību priekšmetu ir tiesīga vērsties tiesā vai šķīrējtiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts regulatora lēmums par domstarpību izskatīšanu.

(4) Regulatora lēmums par domstarpību izskatīšanu stājas likumīgā spēkā dienā, kad ir pagājis šā panta trešajā daļā noteiktais termiņš un tiesā vai šķīrējtiesā saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav iesniegts pieteikums par domstarpību priekšmetu. Ja tiesā vai šķīrējtiesā ir iesniegts pieteikums par domstarpību priekšmetu, regulatora lēmums stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā šķīrējtiesas lēmums par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu vai tiesas lēmums par tiesvedības izbeigšanu.

(5) Ja domstarpībās iesaistītā puse šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā tiesā vai šķīrējtiesā iesniedz prasības pieteikumu par domstarpību priekšmetu, kas skar daļu regulatora lēmuma, regulatora lēmums daļā, par kuru nav iesniegts prasības pieteikums tiesā vai šķīrējtiesā, stājas spēkā, kad beidzies šā panta trešajā daļā noteiktais termiņš.

(6) Domstarpībās iesaistītā puse, kā arī tās tiesību pārņēmējs pēc tam, kad regulatora lēmums par domstarpību izskatīšanu stājies likumīgā spēkā, nav tiesīga no jauna iesniegt regulatoram iesniegumu par domstarpību izskatīšanu attiecībā uz to pašu domstarpību priekšmetu uz tā paša pamata.

(7) Regulatora lēmums par domstarpību izskatīšanu, kas stājies likumīgā spēkā, ir saistošs domstarpībās iesaistītajām pusēm.

(8) Ja regulatora lēmums par domstarpību izskatīšanu netiek izpildīts labprātīgi, domstarpībās iesaistītā ieinteresētā puse var vērsties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu regulatora lēmuma piespiedu izpildei.

(1) Domstarpībās iesaistītā puse par domstarpību izskatīšanu veic maksājumu.

(2) Regulators nosaka domstarpību izskatīšanas maksājuma apmēru, maksāšanas kārtību un termiņu. Domstarpību izskatīšanas maksājumā iekļauj visas izmaksas, kas regulatoram rodas, izskatot domstarpības. Minēto maksājumu ieskaita valsts budžetā regulatora kontā Valsts kasē, nodalot to no regulatora darbības finansējuma, kas noteikts likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Maksājums izmantojams vienīgi šajā likumā paredzēto domstarpību izskatīšanas procesā radušos izmaksu segšanai.

(3) Iesniedzējs, iesniedzot iesniegumu, samaksā regulatora noteikto maksājumu pilnā apmērā.

(4) Regulators neatmaksā maksājumu par domstarpību izskatīšanu, ja:

1) tas ir izskatījis domstarpības;

2) tas uz iesniegumu ir sniedzis atbildi saskaņā ar šā likuma 12. panta otro un ceturto daļu;

3) tas ir veicis darbības, lai izvērtētu iesniegumu;

4) domstarpībās iesaistītās puses ir vienojušās par izlīgumu;

5) domstarpībās iesaistītās puses nav iesniegušas pietiekamus pierādījumus, lai varētu izskatīt domstarpības;

6) iesniedzējs ir lūdzis domstarpības neizskatīt.

Šā likuma 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. pants stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā par regulatora lēmumu par strīdu vai domstarpību izskatīšanu piespiedu izpildi.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 23. martā.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2017. gada 5. aprīlī