Pie Valsts prezidenta —

Valsts kontrolieris"

Vakar, 11.septembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar valsts kontrolieri Raitu Černaju. Par šī gada nozīmīgāko Valsts kontroles lietu R.Černajs nosauca revīziju Privatizācijas fonda kredītu jautājumā, kuras rezultātā ierosinātas trīs krimināllietas par kredītu piešķiršanas un izmantošanas pamatotību. To firmu skaitā, kuras izmantojušas G-24 kredītus, ir arī pazīstamā firma “Anre”.

R.Černajs atzina, ka G-24 kredīti savulaik tikuši piešķirti visai butaforiskām bankām. Valsts kontroles revidēšanas rezultātā kredītdevējiem atdoti ap 2,5 miljoniem dolāru no G-24 summām.

Valsts ieņēmumu dienestam Valsts kontrole nosūtījusi revīziju materiālus par 2,8 miljoniem latu lielu nodokļu summu, ko uzņēmēji slēpuši no valsts.

G.Ulmanis vēlējās uzzināt R.Černaja viedokli par revīzijas norisi Operas teātrī un Rīgas pils pārvaldē. R.Černajs paskaidroja, ka Operas celtniecības un rekonstrukcijas revīzijas materiāli šobrīd nonākuši prokuratūras rīcībā, bet attiecībā uz Rīgas pils pārvaldes darbību esot atklāta virkne administratīvu un grāmatvedības pārkāpumu, kā arī konstatēts, ka nav koncepcijas, kā rekonstrukcijas darbiem tiks izmantoti 17 miljoni latu, kas šim mērķim pieprasīti. Valsts kontroles atzinums šobrīd nosūtīts Ministru kabinetam.

“Es nevēlos iejaukties, bet esmu ieinteresēts pils pārvaldes jautājuma sakārtošanā un pārkāpumu nekavējošā novēršanā, jo jau šobrīd ir acīmredzams, ka pils rekonstrukcija jāturpina,” teica G.Ulmanis.

R.Černajs informēja, ka Valsts kontrolei nākamā gada budžetā vēl būtu nepieciešami 700 tūkstoši latu, bet budžeta projektā pašlaik tiekot lēsts ne vairāk kā par 100 tūkstošiem latu. Šai sakarībā Valsts kontrole cer uz Valsts prezidenta atbalstu likumdošanas ceļā panākt, lai 20 procenti no Valsts kontroles darbības rezultātā valstij atgūtajiem līdzekļiem nonāktu Valsts kontroles budžetā.

R.Černajs informēja, ka nozīmīgs notikums bija likuma “Valsts kontroles revīzijas reglaments” pieņemšana 1995.gada 7.septembrī, kas nosaka revīzijas veikšanas kārtību un ir viens no Valsts kontroles darbības pamatlikumiem.

Gada garumā turpinājies darbs pie grozījumu izstrādes likumos, kas saistīti ar valsts ekonomiskās darbības regulēšanu, un pie likumu izmaiņām, kas saistīti ar Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanos attiecībā uz pašvaldību darbības kontroli.

R.Černajs atzina, ka īpaši pašvaldībās un to uzņēmumos revīzijas un ar tām saistītās pārbaudes veicinājušas un nodrošinājušas grāmatvedības uzskaites sakārtošanu atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, bet budžeta izpildes analīze atklājusi virkni vājo vietu un tendenču, kur līdzekļi netiek izmantoti atbilstoši paredzētajam mērķim.

Pie pēdējā laikā konstatētajiem šāda veida pārkāpumiem R.Černajs minēja revīzijas datus Saulkrastu pašvaldībā. Pārkāpumi konstatēti arī Ogres rajona pašvaldības saimniecībā. Visbiežāk neparedzētiem mērķiem tiekot izlietota nauda no autoceļu fondiem.

“Savā darbā turpināsim apzināt valsts parādu un analizēsim, kā mūsu revīziju rezultāti snieguši nepieciešamo efektu valsts līdzekļu atgūšanā,” runājot par turpmāko Valsts kontroles darbību, uzsvēra R.Černajs.

Valsts prezidenta preses dienests