Pēc vizītes

No Dānijas — ar optimismu

Ārlietu ministra Valda Birkava

preses konferencē vakar, 11.septembrī

Kā jau informējām (skat. “LV” 10.09.) Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs šajās dienās uzturējās oficiālā vizītē Dānijas Karalistē. Vizītes laikā viņš tikās ar Dānijas ārlietu ministru Nīlu Helvegu Petersenu, Dānijas ekonomikas un Ziemeļvalstu sadarbības ministri Mariannu Jelvedi, Folketinga Eiropas lietu un Ārlietu komisiju pārstāvjiem, kā arī pārstāvjiem no Dānijas Investīciju fonda Austrumeiropas valstīm. Latvijas ārlietu ministrs bija arī audiencē pie Dānijas karalienes Margrētes II. Vakar, 11.septembrī, pēc atgriešanās no Dānijas Valdis Birkavs Ārlietu ministrijā sarīkotajā preses konferencē stāstīja par vizītes rezultātiem.

“Būtībā es pēdējo divdesmit dienu laikā ar Dānijas ārlietu ministru esmu ticies jau trīs reizes,” preses konferences ievadā teica Valdis Birkavs. Divas pirmās tikšanās bijušas Latvijā. Savukārt, šī trešā tikšanās ritējusi oficiālās vizītes ietvaros, ievērojot visas oficiālās procedūras. “Tas bija kopīgs darbs, kas vērsts uz to, lai paātrinātu Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā,” sacīja ministrs, raksturojot savu vizīti.

Tās laikā esot apspriesti EDSO un NATO jautājumi, kā arī Latvijas un Dānijas savstarpējās sadarbības aspekti. Raksturojot savu privāto vizīti pie karalienes Margrētes II, V.Birkavs uzsvēra, ka tās laikā nav tikušas risinātas “oficiālas sarunas par oficiālām lietām”, tā bijusi saruna par Dānijas un Latvijas kultūras attiecībām. Ārlietu ministrs atzīmēja, ka vienlaikus viņa audience pie Viņas Majestātes Magrētes II bijis cieņas apliecinājums Latvijai. Ministrs pavēstīja žurnālistiem karalienes apstiprināto informāciju, ka Valsts prezidenta paredzētā vizīte Dānijā notiks nākamā gada divpadsmitajā nedēļā. Viņš pastāstīja par Dānijā panākto vienošanos, ka Valsts prezidenta vizītes laikā kopā ar Dānijas Ārlietu ministriju un Dānijas Investīciju fondu Austrumeiropas valstīm tiks rīkots plašs Dānijas un Latvijas uzņēmēju seminārs par investīciju iespējām Dānijā un Latvijā, kā arī par kopuzņēmumu veidošanu. Patlaban tiek izstrādāta šī semināra koncepcija, taču ir jau nolemts, ka seminārs notiks Latvijas Valsts prezidenta vizītes laikā un ka tajā finansistiem, enerģētiķiem, transporta un citu jomu pārstāvjiem darbs tiks organizēts atsevišķās struktūrās.

“Es gribu atzīmēt, ka no visām Dānijas investīcijām (Dānija ir trešais vislielākais investors Latvijā) 92 procenti investīciju ieguldīti transportā,” teica ārlietu ministrs un piebilda, ka Dānijas Investīciju fondam vislabākā sadarbība no Baltijas valstīm izveidojusies tieši ar Latviju. V.Birkavs tāpat uzsvēra, ka dāņu uzņēmēji ir visai piesardzīgi un ka lielās dāņu firmas, izņemot “House of Prince”, Latvijā vēl nav ienākušas. Pagaidām aktīvāk izvērsts vidējais un mazais bizness.

Runājot ar Dānijas ārlietu ministru un parlamentāriešiem, secināts, ka Eiropas Savienības sakarā ir svarīgi, lai sarunas ar asociētajām valstīm sāktos vienlaikus. “Es to atkārtoju vairākas reizes,” sacīja Valdis Birkavs, piebilstot, ka arī Dānijas ārlietu ministrs uzsvēris sarunu sākuma lielo nozīmi. Sākot sarunas, un sarunu gaitā mēs varam izrādīties sekmīgāki sarunu partneri nekā citas Austrumeiropas valstis. Svarīgi arī, lai mēs vismaz nezaudētu šo iespēju reāli paātrināt mūsu iestāšanās procesu,” norādīja V.Birkavs. Viņš informēja, ka Ārlietu ministrija sākusi apmācīt cilvēkus, kuru kompetencē būs sarunas ar Eiropas Savienību. Šie cilvēki precīzi pārzinās sarunu risināšanas taktiku un apspriežamo jautājumu. “Domāju, ka sarunas varētu sākties apmēram pēc pusotra gada, un mēs vēlamies būt pilnīgi gatavi tām,” uzsvēra ārlietu ministrs V.Birkavs un atgādināja šī gada 5.februārī Latvijas un Dānijas parakstīto līgumu par tehnisko un administratīvo palīdzību, sagatavojot Latviju uzņemšanai Eiropas Savienībā.

Šogad šī līguma ietvaros plānotas Eiropas Integrācijas biroja darbinieku un ierēdņu valodas apmācības, un šovasar līguma izpildes gaitā apmēram 100 ierēdņiem jau noticis pirmais seminārs par Eiropas integrācijas tiesiskajiem aspektiem. Kopš septembra Eiropas Integrācijas birojā strādā arī Dānijas valdības konsultants.

Runājot par Latvijas eventuālajām attiecībām ar NATO, par ko arī runāts vizītes laikā Dānijā, ārlietu ministrs teica, ka, viņaprāt, NATO lietas tiks sāktas risināt ļoti nopietni jau šovakar (11.09.— J.Ū.), jo Rīgā ieradusies reprezentabla amerikāņu delegācija ASV valsts vicesekretāra vadībā, lai apspriestu “Baltic Actions Plan”, ko ASV piedāvā Latvijai. Taču V.Birkavs uzsvēra, ka šis ASV piedāvātais plāns nekādā ziņā Latvijai nav un nebūs “NATO aizvietotājs”. “Mums būs nopietnas sarunas, kādā veidā šo plānu attīstīt, par to mēs runājām arī Dānijā,” sacīja ministrs, piebilstot, ka viens no pasākumiem projektā “Partnerattiecības mieram” dalībvalstu padziļinātai integrācijai NATO varētu būt NATO reģionālo biroju atvēršana. ASV pusei ticis izteikts ierosinājums, lai arī valstīm, kas piedalās NATO projektā “Partnerattiecības mieram” un vēlas integrēties NATO, būtu savas pārstāvniecības šajā organizācijā.

Diezgan daudz Dānijas vizītes laikā runāts arī par Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, kurā Dānija kļūst par prezidējošo valsti — tūdaļ pēc Šveices. Pārrunāti arī jautājumi saistībā ar NATO paplašināšanu un Eiropas drošības modeli XXI gadsimtam. “Mēs ļoti skeptiski uztveram ideju, ka Eiropas Drošības un sadarbības apspriede varētu izveidoties kā kaut kas līdzīgs ANO Drošības padomei. Mēs šo viedokli nepieņemam,” teica V.Birkavs un piebilda, ka, protams, Eiropas drošības arhitektūra ir arī EDSO pārziņā.

Attiecībā uz reģionālo sadarbību Dānijā panākta vienošanās, ka Latvijas ārlietu ministrs dosies uz BJVP valstu galvaspilsētām (tai skaitā uz Maskavu, bet vispirms uz Briseli), kā Baltijas jūras valstu padomes priekšsēdētājs, lai Latvijas prezidēšanas laikā “attīstītu visas šīs nozīmīgās lietas, kas saistās ar Latvijas prioritātēm Baltijas jūras valstu padomē”. Viņš piebilda, ka pašlaik tiek gatavots kopīgs brauciens triju valstu — Latvijas, Dānijas un, domājams, Zviedrijas — pārstāvjiem. “Tādējādi mēs Baltijas jūras valstu padomes ietvaros attīstīsim tos ekonomiskos projektus, kuri ir mūsu prioritāte,” sacīja V.Birkavs un norādīja, ka viens no mērķiem ir arī Krievijas aktīva iesaistīšanās Baltijas jūras valstu padomes darbībā un visos tās ekonomiskajos un humanitārajos procesos.

Runājot par Latvijas un Dānijas savstarpējām attiecībām, ministrs atzinās, ka vēlējies no šīs vizītes pārvest lēmumu par bezvīzu režīmu starp mūsu valstīm.

Taču pagaidām šis process vēl kavējoties tehnisku iemeslu dēļ. Viņš izteica cerību, ka tā varētu būt “dāņu Ziemassvētku dāvana Latvijai” un ka līgums varētu tikt parakstīts šogad vai arī Valsts prezidenta vizītes laikā Dānijā.

“Katrā ziņā es atgriezos optimisma pilns, ka mēs tomēr šo bezvīzu režīmu panāksim,” teica V.Birkavs un atzīmēja, ka Dānija šajā jautājumā gribētu konsultēties arī ar pārējām Ziemeļvalstīm. Savukārt Latvija intensīvi strādā, lai sakārtotu likumdošanu bēgļu jautājumā.

Vizītes laikā pārrunātas arī abu valstu ekonomiskās attiecības, jo Dānija principā esot gatava piedalīties nekustamā īpašuma tirgus attīstībā Latvijā.

Jautājumiem atvēlētajā cēlienā, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kā Dānijas politiķi vērtē Latvijas un Lietuvas pašreizējās domstarpības attiecībā uz jūras robežu, ārlietu ministrs teica, ka dāņi šo situāciju ļoti labi saprotot. Astoņdesmitajos gados Dānijai pašai bija radies ass robežkonflikts ar kaimiņvalsti par kādu mazu saliņu, kuras tuvumā pēc toreizējās informācijas varētu būt naftas atradnes. Ārlietu ministrs vēl uzsvēra, ka strīds ar lietuviešiem jūras robežas jautājumā nedrīkst sabojāt Latvijas attiecības ar Lietuvu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors