9.septembra ārkārtas sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 9.septembra ārkārtas sēdi. Strādājam atbilstoši izsludinātajai darba kārtībai, kas jums visiem ir izdalīta.

Pirmais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Jānis Rāzna — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Labrīt, vispirms. Strādājam ar dokumentiem Nr.1255, Nr.1255a, Nr.1255b. Un, ja kāds grib ieskatīties pirmajā lasījumā, lasījuma dokumentos, tad tā numurs ir 735.

Kā jūs redzat, ir ienākuši daudzi priekšlikumi. Šie priekšlikumi tika apspriesti visdažādākos līmeņos, gan sadarbības padomē, gan šos priekšlikumus izskatīja Tautsaimniecības komisija, kurā piedalījās pats Ministru prezidents Šķēles kungs, frakciju pārstāvji, deputāti. Šie priekšlikumi tika izskatīti arī Tautsaimniecības apakškomisijā, Lauksaimniecības apakškomisijā, kā arī Centrālajā zemes komisijā. Šo priekšlikumu apspriešanā piedalījās gan frakciju pārstāvji, gan deputāti, gan Valsts zemes dienesta pārstāvji un arī citu iestāžu un organizāciju pārstāvji. Bet es runāšu šodien šeit Tautsaimniecības komisijas vārdā un nerunāšu par tekstu kopumā, bet es domāju, ka mēs sāksim izskatīt pa pantiem.

Otrajā lapaspusē frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums 3.panta otrajā daļā svītrot vārdus “un juridisko personu”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav? Deputātiem iebildumu... (Starpsauciens: “Jābalso!”) Nu tad vajag teikt, cienītie kungi! Tāpēc es jums jautāju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu 3.panta otrajā daļā svītrot vārdus “un juridisko personu”. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 22, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Nākošais 3.lapaspusē ir 5.pants. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — papildināt 5.pantu ar jaunu daļu. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem? Frakcija uztur balsojumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Lūdzu deputātus pievērst uzmanību – lapaspuse Nr.3 — papildināt 5.pantu ar jaunu daļu. Jums ir dota redakcija tabulā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Mēs balsojam par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 19, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 5.lapaspusē Vienības partijas frakcijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, es ļoti atvainojos. Otrajā lasījumā mēs ejam pa pantiem. Tāpēc lūdzu nosaukt arī tos pantus, kuros nav priekšlikumu, bet vienkārši mēs viņus pieņemam.

J.Rāzna. Es atvainojos. Jā. 6.pants tātad. Pirmajā, otrajā un trešajā daļā priekšlikumi nav ienākuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 5.lapaspusē Vienības partijas frakcijas priekšlikums — papildināt 6.pantu ar jaunu 4.daļu šādā redakcijā. Redakcija ir izteikta tālāk. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — atbalstīt Vienības partijas priekšlikumu – iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 6.lapaspusē frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums 6.panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus “par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” ar vārdu “likumdošanā”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Frakcija... Jūs lūdzat balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus pievērst uzmanību. 6.lapaspusē 6.panta ceturtajā daļā frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — aizstāt vārdus “par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” ar vārdu “likumdošanā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 13, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē deputāta Rāznas priekšlikums — papildināt 6.panta ceturto daļu ar diviem jauniem teikumiem. Komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāts Rāzna neprasa balsojumu saviem priekšlikumiem? Paldies. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 7.lapaspusē 7.pants. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums 7.panta otrajā daļā svītrot vārdus “kuru maksimālo lielumu un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets”. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Frakcija lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu 7.panta otrajā daļā svītrot vārdus “kuru maksimālo lielumu...” un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 19, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē Vienības partijas frakcijas priekšlikums — papildināt 7.pantu ar jaunu trešo daļu. Komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Edgars Bāns, Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (LVP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Atbalstīts netika tieši tas priekšlikums, kur runa bija par nomas maksas lielumu. Mēs ierosinājām pusotru procentu, komisija pieņēma piecus procentus. Es šeit gribu atsaukties uz Ministru kabineta noteikumiem “Par valsts zemes nomu” 1995.gada 3.oktobrī, Nr.292. 11.pantā ir teikts: “Noslēdzot zemes nomas līgumu par zemi, uz kuras atrodas rūpniecības infrastruktūras objekti, dzīvojamās mājas, skolas, zinātnes un kultūras objekti, bērnudārzi un citi sociālās jomas objekti, gada nomas maksa nosakāma 1,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības.” Ja pieņemam, ka tālāk citos gadījumos ir 5 procenti, tad zinātnes un izglītības saimniecībām būs jāmaksā liela nauda. Tā tomēr ir trīs reiz lielāka nekā 1,5 procenti, un normālai selekcijas stacijai tas sastāda 5 līdz 6 tūkstošus, kas aizies privātuzņēmējam, kam šī zeme pieder un no kuriem nomā, kabatā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt 1,5 procentu apmēru. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ja drīkst, es vispirms došu Seiles kundzei vārdu, Lamberga kungs! Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tātad šajā pantā Vienības partija ir ierosinājusi tā saucamo obligāto gada nomas maksu. Es jums gribu paskaidrot, ka tas ir 1,5 procenti no kadastrālās vērtības un ka tas ir 5 procenti no zemes kadastrālās vērtības. Un pie tam vēl šeit ir ieraksts “līdz zemes reformas pabeigšanai”. Es jums gribu arī lūgt pievērst šai rindiņai “līdz zemes reformas pabeigšanai” uzmanību, jo šajā likumprojektā nav noteikts, kad un kā beidzas zemes reforma. Tātad varētu būt, ka arī līdz bezgalībai Vienības partija ierosina maksāt tikai juridiskajām personām 1,5 procentu apmērā no kadastrālās vērtības. 5 procenti no zemes kadastrālās vērtības, un tādas zināmā mērā vidējas vai sliktas augsnes kadastrālā vērtība ir ap 140 latu. Tātad 14 latu būs 10 procenti, 5 procenti — 7 lati. 7 lati par hektāru gadā. Parēķināsim paši. Šīgada graudu raža, ja viņa tiek kārtīgi novākta, nes lielus ienākumus. Vai tad nevar bijušajam īpašniekam samaksāt 7 latus nomu par hektāru gadā? Tas ir – 5 procenti kadastrālās vērtības. Bet Vienības partija prasa tikai 1,5 procentus. Labi, ja šeit būtu paju sabiedrības vai SIA, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Bet zem šī paša panta apakšā 7.lapaspusē, par ko mēs balsojam, Bāns mums aizsteidzās nedaudz uz priekšu, runādams par selekcijas stacijām. Šajā pantā ietvertas arī citas juridiskās personas, piemēram, ja uz šīs zemītes ir uzcelts benzīntanks uz lauksaimnieciski izmantojamās zemes. Vai, kā tas ir Valmieras šosejas malā, kārtīgs restorāns, pat nesaskaņojot ar bijušo īpašnieku. Un tātad mēs prasīsim tikai 1,5 procentus no kadastrālās vērtības. Es aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto, kur prasa vismaz 7 latus par vidējas vērtības zemi.

Sēdes vadītāja. Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Lambergs (LNNK, LZP). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Gribētu vērst jūsu uzmanību, ka ir rakstīts līdz 5 procentiem. Līdz ar to tas nenosaka, ka ir jābūt 5 procentiem. Tātad var būt no nulles vai no viena, vai pus procenta līdz 5 procentiem. Es gribētu ieteikt varbūt kompromisu — lūgtu atbalstīt šo komisijas redakciju pašreiz, bet varbūt uz trešo lasījumu, lai varētu iestrādāt no 1,5 līdz 5 procentiem kā kompromisa variantu. Es domāju, ka tad arī Vienības partija būtu apmierināta. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu šeit par procentiem, es vienkārši aicinātu izlasīt, kas šeit ir rakstīts. Šeit ir rakstīts, ka 6.panta ceturtajā daļā minētajām juridiskajām personām ir pienākums maksāt zemes īpašniekiem gada nomas maksu līdz 5 procentiem. Te ir atsauce uz iepriekšējo 6. pantu. Iepriekšējo 6. panta 4. daļu mēs jau akceptējām, un tur ir, lūk, šie 5 procenti. Manuprāt, vispār šis priekšlikums pašreiz nav balsojams. Ja mēs nobalsotu it kā par Vienības partijas priekšlikumu, tad mēs uzreiz jau ieliekam pretrunu starp diviem pantiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Augsti godāto Prezidij! Kolēģi, draugi! Valdība dara visu, ko var, lai padarītu dzīvošanu citām institūcijām Latvijā neiespējamu. Mēs tagad paaugstināsim par trīs un vienu trešo daļu nomas maksu, kura būs jāmaksā skolām un citām budžeta iestādēm. Bet papildu jautājums tad būtu: vai tad Finansu ministrija redz, ka tā iedos citām iestādēm papildu resursus, lai varētu šīs iestādes izdzīvot. Tad parunāsim par vēl vienu lietu. Ka mēs Latvijā šeit esam kaut kad pieraduši pie kaut kādiem baigi foršiem procentiem, naudai ir jāpilda 10 procenti mēnesī vai 5 procenti mēnesī, vai 3 un 4 procenti mēnesī, un visas tās iestādes, kas tādus procentus it kā sola maksāt, aiziet pa burbuli. Pasaulē 3 procenti virs inflācijas ir maksimālais, uz ko varētu cerēt. 1,5 procenti, ja paliek pamatīpašums vietā, ir ļoti korekts procents. Ko mēs tagad gribam atkal izdarīt? Mēs paņemsim to skolu, mēs paņemsim šo tautu un atkal viņai druscītiņ nogriezīsim nost ar kaut kādu pārgudrību, ar kaut kādu procentu, kuru kaut kāds kaut kur ir izvilcis, un lai būtu grūtāk izglītības iestādēm, selekcijas stacijām un tā tālāk. Tā ir daļa no tā ārprāta, kas nāk no nacionālā bloka, un, mīļie draugi, es jums lūdzu atbalstīt Vienības partijas 1,5 procents, ja jūs to pelnītu mūžu mūžiem uz jūsu mantu, jūs būtu starp pasaules bagātākajiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds Annai Seilei, LNNK un LZP frakcijas deputāte. Otro reizi.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es gribu nedaudz precizēt šīs nomas maksas būtību. 6. panta 4.daļā mēs nerunājām par nomas maksām. 6. panta 4. daļā mēs runājām par šīm selekcijas stacijām, kuras zemi var izpirkt no īpašnieka par kadastrālo vērtību. Pašreizējā kārtība laukos ir tāda, ka juridiskajām personām, bijušajiem kolhoziem, paju sabiedrībām, SIA, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, bija likumīgas tiesības, ar likumu noteiktas, noslēgt ar pagasta valdi zemes nomas attiecības. Es jums atkārtoju — ar pagasta valdi, nevis ar bijušo īpašnieku. Un šī noma tika noslēgta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un viņa bija pusotru... tas ir, pusotrkārtīgs zemes nodoklis. To noteica Ministru kabinets. Šķēles kungs, viesodamies Tautsaimniecības komisijā, apspriežot šo likumprojektu, teica: “Ministru kabinetam nav ko krāmēties ar kaut kādām maksimālās nomas noteikšanām, ir jāizšķiras starp diviem variantiem, viens variants — maksimālo nomu šīm paju sabiedrībām, kuras nu drīz vien atdos īpašniekiem zemi īpašumā, tas ir tikai tajos gadījumos, ja viņš šo zemi īpašumā vēl nav atguvis, vai nu pašvaldības pieņem lēmumu par šo maksimālo nomu, vai ieraksta šo nomas maksas lielumu, vismaz maksimālo lielumu likumā.” Un mēs visi izšķīrāmies par šo otro variantu. Likumā ir jāpasaka, lai katra pašvaldība pēc sava prāta negudrotu šos nomas griestus. Līdz 5 procentiem... Tas nozīmē, ka ne vairāk par 5 procentiem no zemes kadastrālās vērtības, es vēlreiz jums atkārtoju, tā maksa nav liela, bet tā ir nedaudz lielāka nekā pusotra procenta, ko piesola Vienības partija. Aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.

J.Rāzna. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par Vienības partijas frakcijas priekšlikumu papildināt 7. pantu ar jaunu 3. daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju: “6. panta 4. daļa — arī minētajām juridiskajām personām ir pienākums maksāt...” un teksts jums ir tālāk tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 20, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Tai pašā 7. lapaspusē ir deputāta Rāznas priekšlikums 7. panta 3. daļu skaitīt par 4. daļu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Nu tas iet automātiski... daļas numerācija... Paldies, pieņemts.

J.Rāzna. 8. lappusē 9. pants. Deputāta Rāznas priekšlikums: papildināt 9. pantu 2. daļu ar jaunu teikumu. Komisija daļēji atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāts balsojumu nelūdz? Deputāt Rāzna, jūs balsojumu nelūdzat?

J.Rāzna. Nē.

Sēdes vadītāja. Es tagad jautāšu katru reizi, lai frakcijas apstiprina vai jā, vai nē. Un deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 9. lapaspuse, 10. pants. Papildināt 10. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Ēku un būvju īpašniekiem ir tā zemes gabala pirmpirkuma tiesības, uz kura atrodas attiecīgās ēkas un būves”. To nosaka Ministru kabineta notiekumi Nr. 9, kas pieņemti 81. panta kārtībā un atrodas Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Bet iesniedzējs priekšlikumu.... Kas iesniedz priekšlikumu, lūdzu?

J.Rāzna. Tas ir komisijas...

Sēdes vadītāja. Ā... tātad atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt 10. pantu ar 2. daļu dotajā redakcijā, kas jums ir tabulā. Deputātiem iebildumu pret šādu komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 10. lapaspuse, 12. pants. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums papildināt 12. panta 3. punktā — aiz vārdiem “pieprasījuši” iestarpināt vārdus “zemi vai”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. “Tēvzemei un Brīvībai” frakcija lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par — 12. panta 3. punktā aiz vārda “pieprasījuši” iestarpināt vārdus “zemi vai”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 14, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Deputātes Seiles un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumus 12. panta 2. daļas 3. apakšpunktā svītrot vārdus “politiski represēto personu”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es iznācu tribīnē vienīgi tādēļ, lai paskaidrotu, ka svītrot vārdus “politiski represētās personas” no šī likumprojekta nozīmē to, ka kompensāciju naudā varēs saņemt arī tās ... tie bijušo īpašnieku mantinieki, kuru vecāki ir pazuduši karā vai kā citādi gājuši bojā un represijās, protams, šādu iemeslu dēļ nebija varējuši ciest. Un zemes komisijā pienāk ārkārtīgi daudz vēstuļu ar šādiem lūgumiem, lai arī šīs vēl vairāk cietušās personas — bijušo īpašnieku mantinieki, kuri ir represēti — arī saņem šo kompensāciju naudā. Īstenībā kompensācijas saņēmēju loks nepalielinās pārāk daudz, un es ļoti aicinu deputātus atbalstīt. Pie tam mums visiem modri vajadzētu sekot, lai šīs kompensācijas tiešām tiktu sāktas izmaksāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Debates beidzam. Cik es saprotu, tad neviens neprasa balsojumu, jo te komisija ir atbalstījusi un neviens neiebilst. Līdz ar to, ja deputātiem nav iebildumu, pieņemts.

J.Rāzna. 10. lappusē 16. pants. Deputāta Rāznas priekšlikums izteikt 16. panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 16. panta otrās daļas redakciju nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 11. lapaspusē 20. pants. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums izteikt likuma 20. panta 4. daļas 1. teikumu jaunā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Frakcija “Latvijai” lūdz balsojumu? Nē. Paldies! Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 12. lappusē frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums 21. panta 4. daļas 2. punktā vārdus “politiski represētajiem” vai viņu pirmās šķiras mantiniekiem” aizstāt ar vārdu “personām”. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Frakcija lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu 21. panta 4. daļas 2. punktā vārdus “politiski represētajiem” — un tālāk, kā jums dots tekstā tabulās. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 10, atturas — 32. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 13. lappusē 24. pants. Deputāta Rāznas priekšlikums papildināt 24. panta 2. daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 14. lapaspuse 6. nodaļa. Deputātes Seiles priekšlikums 6. nodaļas virsrakstu izteikt šādā redakcijā: “Darījumi ar zemes īpašumiem zemes reformas laikā”. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, te ir vairāki priekšlikumi, cik es saprotu, par nosaukumu, ja?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Tad vajag visus paskaidrot, un tad, kurš prasīs balsojumu, tad arī iesim secībā.

J.Rāzna. Šeit bija arī Juridiskā biroja priekšlikums precizēt nosaukumu. Pirmais priekšlikums nav atbalstīts, otro priekšlikumu komisija atbalstīja un šobrīd...

Sēdes vadītāja. Tas ir par terminu, bet tagad mēs par nosaukumu. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums nav atbalstīts, Seiles kundzes priekšlikums nav atbalstīts, tālāk lūdzu!

J.Rāzna. Jā. Deputātes Lībanes priekšlikums nav atbalstīts, tas ir, zemes iegūšanā ar nodošanu.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to komisija ierosina atstāt iepriekšējo nosaukumu?

J.Rāzna. Nē. Tātad jaunais nosaukums ir “Darījumi ar zemes īpašumiem”.

Sēdes vadītāja. Ā... tas ir vienkārši izteikts tagad otrajā ailītē, nevis pēdējā, kur vajadzētu būt... Te ir tīri tehniskas kļūdas dēļ, tāpēc es jautāju.

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus pievērst uzmanību, ka komisijas dotais nosaukums ir otrajā ailītē.

Atklājam debates. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka otrajā ailītē ir Ministru kabineta iesniegtā teksta pilns variants. Tautsaimniecības komisija, protams, to ir atbalstījusi šajā gadījumā, nav atbalstījusi trešajā ailītē iesniegtos visus pārējos priekšlikumus, un tas paliek Ministru kabineta iesniegtajā redakcijā. Otrā ailīte — tā ir Ministru kabineta redakcija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu komisijas vadītāju mums tagad precizēt, kāda īsti tagad ir tā... kura tad ir redakcija, kura...?

J.Rāzna. Tas ir... būtībā... Komisija atbalstīja Ministru kabineta iesniegto redakciju.... Tas ir pirmā lasījuma.

Sēdes vadītāja. Nu skaidrs. Tātad tā nav — izteikt nodaļu tādā redakcijā, bet tas ir nosaukums, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, ja?

J.Rāzna. Jā, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija atbalsta pirmā lasījumā izteikto redakciju.

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. No iesniedzējiem par nosaukuma maiņu kāds prasa balsojumu? Neviens neprasa no iesniedzējiem. Deputātiem iebildumu pret nosaukumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tad tālāk 15. lappusē 27....

Sēdes vadītāja. Nē, es atvainojos.... Mums vēl ir Juridiskā biroja otrs priekšlikums, kas ir atbalstīts.

J.Rāzna. Jā. Tur ir precizēts.

Sēdes vadītāja. “Vienlaikus ierosinām... darījumu lietošanu visā likuma tekstā”. Tas ir atbalstīts un, cik es saprotu, tad arī realizēts tālāk, ja?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies!

J.Rāzna. 15. lappusē 27. pants. Tātad “Darījumu objekts”. Deputātes Seiles priekšlikums 27. pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi daļēji, un tas ir ietverts 27. pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātei Seilei iebildumu nav? Un deputātiem pret komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 16. lapaspusē deputāta Bāna priekšlikums 27. pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi daļēji, un ir arī ietverts 27. panta otrajā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā 16.lappusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas, Pētersona priekšlikums 27.pantā aiz vārda “darījums” iestarpināt vārdus “kā rezultātā mainās zemes īpašnieks”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Te ir rakstīts – atbalstīts daļēji. Iesniedzējiem iebildumu nav, deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē ir deputātes Lībanes priekšlikums izteikt 27.pantu jaunā redakcijā. Tas ir atbalstīts daļēji un ietverts 27.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātei Lībanei iebildumu nav? Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 17.lappusē — 28.pants — “Darījumu subjekts”. Deputātes Lībanes priekšlikums izteikt 28.panta nosaukumu šādā redakcijā — “atsavināšanas subjekts”. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu un arī iesniedzējai iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas, Pētersona priekšlikums 28.panta pirmajā daļā pirmajā teikumā svītrot vārdus “bez ierobežojumiem”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Pirmais, papildināt 28.panta pirmo daļu pēc vārda “iegūt” ar vārdu “īpašumā”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Un Juridiskā biroja priekšlikums 28.pantā papildināt pirmās daļas 2.punktu ar vārdiem “tai skaitā valsts un pašvaldību uzņēmēji, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē ir arī Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums izteikt 28.panta pirmās daļas 3.punktu jaunā redakcijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 28.panta pirmās daļas 3.punkta redakciju nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 18.lappusē deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas, Pētersona priekšlikums izteikt 28.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā. Ir atbalstīts daļēji un ietverts 28.panta 4.punkta 6.apakšpunktā.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējiem iebildumu nav? Deputātiem iebildumu nav par komisijas slēdzienu? Pieņemts.

J.Rāzna. Deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas, Pētersona priekšlikums, tātad piekto daļu izteikt jaunā redakcijā. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus vēlreiz pie 18.lappuses, tātad, par 5.punktu. Atklājam debates. Roberts Jurdžs — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts... Vai, atvainojos, Normunds Pēterkops, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

N.Pēterkops (TB). Es gribu izteikties par 28.panta 5.punktu un aicināt deputātus atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu, kas nedaudz atšķirās no visiem pārējiem priekšlikumiem ar to, ka mēs pasakām precīzāk, kādas citas fiziskās vai juridiskās personas, uz kurām attieksies šie ierobežojumi. Tās ir nevis jebkuras citas, vispārīgi izplūdušas, bet konkrēti — ārvalstu juridiskās un fiziskās personas. Ja mēs runājam par šīm investīcijām, kādēļ mums būtu jāatver šis brīvais zemes tirgus, lai varētu ienākt jauni līdzekļi tautsaimniecībā, lai paceltu lauksaimniecību, tad šīs investīcijas mēs varam sagaidīt tikai no ārvalstīs dzīvojošām fiziskām, juridiskām personām, kuras atklāti atnāk un parāda, lūk, viņiem ir šādi līdzekļi, mums ir redzams, kas šīs ir par fiziskām personām, kas tās ir par juridiskām personām, un šajā gadījumā ar attiecīgo pašvaldību vai Ministru kabineta piekrišanu šī zeme var tikt pārdota. Ja mēs runājam tikai vārdos, kad, lūk, tas ir investīcijām – šis brīvais zemes tirgus, un atstājam pašlaik komisijas atbalstīto variantu, tādā gadījumā nekādas investīcijas šeit neienāks, zem šī panta darbosies brīvais tirgus, ar ko sākumā nodarbosies spekulanti, uzpirks lēti no nabadzībā iedzītajiem zemes īpašniekiem šīs zemes un gaidīs labākus laikus, kad zemi varēs pārdot. Un mēs cerēto, ko mēs runājām par šīm investīcijām, kas pacels lauksaimniecību, nesagaidīsim. Tāpēc es lūgtu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu, kur mēs pasakām, ka tās ir citas ārvalstu fiziskās, juridiskās personas, lūk, tas ir tas galvenais uzsvars. Paldies!

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Un tā nu mēs esam nonākuši pie gandrīz vai vissvarīgākā panta šajā likumā. Tātad mēs runājam par to, kādi subjekti Latvijā varēs pirkt un pārdot zemi, iegādāties zemi īpašumā. Līdzšinējā kārtība bija vienkārša. Tātad tās juridiskās un fiziskās personas, kas Latvijā ir saņēmušas zemi likumdošanā noteiktā kārtībā, var kļūt par īpašniekiem. Var zemi saņemt īpašumā arī tās ārvalstu juridiskās personas, kuras investē un par kurām īpašu lēmumu pieņem Centrālā zemes komisija. Šādi lēmumi ir pieņemti samērā daudz un varbūt vienīgi, ka Ministru kabineta pārstāvjiem, kuri gatavoja jauno likumprojektu, izmainot šos zemes īpašumu iegūšanas objektus, likās, ka šis process ir nedaudz par lēnu. Tāpēc Ministru kabineta variantā ir papildināts viss šis agrāk jau noteiktais subjektu loks vēl ar citām personām, tas nozīmē – ar pilnīgi visām personām, ar nepilsoņiem, ar dažādām citām juridiskām personām, kuras neveic šīs ārvalstu investīcijas, un vienīgais ierobežojums, kas viņiem tiek noteikts, ir tas, ka viņi nevar iegādāties zemi pierobežas joslā, kā to paredz Ministru kabinets, un ka lēmumu par katru šādu citu personu pieņem attiecīgā pašvaldība. Tad nu, manuprāt, mēs varējām rakstīt skaidri un gaiši, ka Ministru kabineta iesniegtā redakcija paredz pilnīgi brīvu zemes pirkšanu, pārdošanu visām personām, nevajadzēja tērēt papīru un tik gari izrakstīties, jo šādu ierobežojumu būtībā nākošajā likumprojekta pantā nav. Katra pašvaldība subjektīvi, bez jebkādiem kritērijiem var lemt, kam pirkt un pārdot zemi. Un te nu, manuprāt, ir tomēr bīstamība – ja šīs citas personas iegādāsies zemi savai piemājas saimniecībai vai zem ēkām un būvēm, nebūtu problēmu, ja Latvijā dzīvojošs nepilsonis iegādātos zemi īpašumā no bijušā īpašnieka zem sev piederošas ēkas. Bet diemžēl šis loks ir paplašināts pilnīgi bezjēdzīgi. Tāpēc es pieprasu balsojumu, un būtu labāk, ja mēs būtu sakārtojuši šos iesniegumus pēc radikalitātes pakāpes, es, piemēram, ierosināju šajā likumprojektā nepaplašināt šo personu loku ar citām personām, kurām zemi varēs piešķirt pašvaldības, bet tas ir pāris lapas tālāk. Pirmais tātad ir “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums šo otro daļu izteikt tādā variācijā, ka tikai tad, ja šīs citas personas kaut ko mums investē, tikai tādā gadījumā viņas var kļūt par mūsu zemes īpašniekiem, un es aicinu atbalstīt šajā balsojumā “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad, Seiles kundze, jūs aicināt atbalstīt 28.panta pirmās daļas 5.punktu, “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, jo ceturtais ir... Tādēļ es gribu precizēt, jo tālāk iet atkal jūsu priekšlikums.

A.Seile. Tas ir teksts... Tas ir 18.lappusē “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — citas ārvalstu fiziskās, juridiskās personas...

Sēdes vadītāja. Tas ir... jā, 5.punkts tabulā. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Ja mēs balsosim šādā veidā, tad tas būs tikai papildu punkts un tas lietas būtību nemainīs – to, ko Seiles kundze šeit runāja. Šeit faktiski nebūs alternatīvi balsojumi, bet tas būs papildu punkts jau atbildīgās komisijas pieņemtajiem pirmajiem četriem.

Sēdes vadītāja. Jā. Jo te jau arī par 5.punktu ir pašas Seiles kundzes priekšlikums. Lūdzu vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas? Lūdzu varbūt komisiju mums precizēt un paskaidrot...

J.Rāzna. Es lūgtu deputātus neatbalstīt, jo mēs jau iepriekš pieņēmām 28.panta pirmās daļas 3.punktu jau citā redakcijā, tātad šeit būtu... Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Jā, bet tas nav vienīgais priekšlikums par šo punktu, mums viņus vajadzēja sakārtot balsošanas secībā, jo arī Seiles kundzei pašai personīgi ir priekšlikums par 5.apakšpunktu. Tad ir kāds jūsu priekšlikums, kā mēs tagad... Kāda ir iesniegšanas secība, mums vajadzētu zināt, jo balsojam iesniegšanas secībā vai izslēdzošā secībā. (No zāles deputāte A.Seile: “Es noņemu savu priekšlikumu.”) Jūs... Seiles kundze noņem savu priekšlikumu, līdz ar to ir skaidrs. Paliek “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas, Pētersona priekšlikumu izteikt 28.panta pirmās daļas 5.punktu, lūdzu pievērst jūsu uzmanību, dotajā redakcijā — “citas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas...” un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 9, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

J.Rāzna. 19.lappusē deputātes Seiles priekšlikums 28.pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi daļēji un ietverts 28.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu un arī iesniedzējai nav? Priekšlikums pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums izteikt 28.pantu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi daļēji un ietverts 28.panta redakcijā.

Sēdes vadītāja. Tātad galīgā redakcija komisijas variantā ir dota 17.lappusē pēdējā tabulā. Atklājam debates. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Tātad mēs pamatā esam atbalstījuši Ministru kabineta izveidoto redakciju, uzlabojuši to ar “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegto priekšlikumu, ka ārvalstniekiem šeit jāiegulda investīcijas, bet vēl ir viena būtiska lieta, par ko es jau iesāku runāt iepriekšējā uzstāšanās reizē. Tas ir 17.lappusē 2.apakšpunkts, kas ir iekavās, te tiek runāts par tām citām fiziskām un juridiskām personām, kuras nav minētas šajā subjektu skaitā, ka viņas var iegūt īpašumtiesības ar tiem nosacījumiem, kuri faktiski nav nekādi nosacījumi. Es lūdzu atsevišķu balsojumu par šo apakšpunktu 17.lappusē, lai sēde izlemtu, vai mēs dosim zemi jebkuram, pilnīgi visiem, vai tomēr šādi ierobežojumi pastāvēs.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Jirgens (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī mūsu priekšlikumā ir ierosināts izteikt šo otro daļu citā redakcijā, un šī otrā daļa skanētu šādi: “Ārvalstu juridiskās un fiziskās personas var iegūt īpašumā zemi, uz kuru īpašumtiesības nostiprinātas zemesgrāmatā ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā.” Es lūgtu balsojumu tieši par šo otro daļu, nevis par visu priekšlikumu kopumā, bet tikai par to, jo saistībā ar to, ka tika pieņemts mūsu iepriekšējais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tātad, Jirgena kungs, precizējam. Tātad pēdējā rindkopa.

A.Jirgens. Jā, pēdējā rindkopa. Vienkārši iepriekš likumā nebija numurētas šīs daļas. Mēs arī tās tāpēc nenumurējām. Tagad komisijas redakcijā parādās šī numerācija, bet tā ir tā pati otrā daļa pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Paldies! Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tā ir šā 28.panta otrā daļa, un šeit nav neviena priekšlikuma par šīs daļas izslēgšanu, ne kas tamlīdzīgs. Balsojot, ja arī vairākums nobalso pret šo otro daļu, tādā gadījumā paliek pirmā lasījuma variants, tas ir 1:1. Tātad šeit balsojumam vispār pēc Kārtības ruļļa nav nekādas jēgas, jo nav priekšlikumu par tās svītrošanu. Ja kāds uzstāj uz to, ka ir jābalso, labi, nobalsosim. Nobalsosim “pret”, un lai pirmā lasījuma variants ir tāds, kāds bija otrajā lasījumā. Un viss. Un nav ko jaukt galvas!

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte. Otro reizi.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Endziņa kungam, kam parasti ir taisnība, šajā gadījumā nav taisnība. Tāpēc, ka Ministru kabineta sagatavotajā redakcijā, kuru mēs redzam 2.ailītē, tātad tas bija mūsu pirmais lasījums, tik tiešām, šie paši vārdi ir iekšā, ka citām personām ir tiesības iegūt Latvijā zemi ar īpašiem noteikumiem. Bet, Endziņa kungs, es jums gribu atspēkot, kāpēc jums nav taisnība. Taisnība nav tāpēc, ka komisija ir sagatavojusi šo pašu pirmā lasījuma tekstu savā variantā. Mēs esam atbalstījuši komisijas variantu, bet aicinām balsot par tā atsevišķām daļām. Izslēdzot no komisijas sagatavotā varianta pēdējo daļu, spēkā paliks komisijas izstrādātais variants ar “Tēvzemei un Brīvībai” papildinājumu. (No zāles deputāts A.Andziņš: “Nav nekā tamlīdzīga...”)

Sēdes vadītāja. Nē, Seiles kundze, diemžēl šoreiz man jānostājas Endziņa kunga pusē. Paliek pirmais lasījums. Un pirmais lasījums ir 1.ailīte. Komisija otro daļu nav izstrādājusi savādāku, nekā tā ir pirmajā lasījumā. Ja tā būtu kaut pāris vārdus izmainījusi, tad mēs varētu runāt par citu redakciju. Es šobrīd saskatu pilnīgi vienādus tekstus. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es negribu runāt pēc būtības par šiem priekšlikumiem, bet gan par to, ko mēs varam tagad iebalsot un kādu normu mēs varam ielikt šajā, manuprāt, ļoti svarīgajā likumā. Tātad pirms brīža mēs atbalstījām komisijas variantu — 28.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu, kā arī “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt pirmo daļu ar 5.punktu, kurš skan šādi: “Darījumu subjekti...”

Sēdes vadītāja. Nē, nē “citas ārvalstu fiziskās personas...”

J.Lagzdiņš. Jā, tieši tā, tieši tā: “... civillikuma noteiktajā kārtībā zemi, uz kuru īpašumtiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, var iegūt arī citas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuras Latvijas Republikas tautsaimniecībā, kultūrā vai dabas aizsardzības pasākumos investē savus līdzekļus.” Kaut gan šī norma ir lieka, bet pieņemsim, ka tā kaut kā realizē šo “Tēvzemei un Brīvībai” ideju.

Tālāk “Tēvzemei un Brīvībai” ierosina vēl papildināt šo pašu 28.pantu jau ar otro daļu šādā redakcijā: “Ārvalstu juridiskās un fiziskās personas var iegūt zemi īpašumā, uz kuru īpašumtiesības nostiprinātas zemesgrāmatā ar ierobežojumu, kas noteikts šajā likumā.” Šāda norma ir pilnīgi lieka, jo par zemesgrāmatu problēmu jautājums ir 28.panta preambulā atrisināts un par ārvalstu juridiskām un fiziskām personām jau visā pirmajā daļā. Tātad šī daļa ir vienkārši lieka. Starp citu, arī pirmais balsojums, kuru mēs atbalstījām, ir absolūti lieks, jo pirmās četras daļas jau pasaka, ir pilnīgi brīvs zemes tirgus, godātie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, diemžēl es trešo reizi jums vārdu dot nevaru. Turpinām debates. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Draugi un kolēģi! Es laikam esmu vienisprāt, ka latviešu zeme ir jālieto tādā veidā, ka tas radīs Latvijai kaut kādu ekonomisku labumu, un, ja tas, kas investēs, grib, ka viņu nodrošina ar šo zemi, ka viņš varēs to lietot. Varēs zemi paņemt īpašumā, kamēr viņš to lietos tā, kā ir solījies lietot. Mūsu frakcijas un mūsu valdes sēdēs... es tagad runāju par Latvijas Vienības partiju, šo jautājumu runājot, mēs esam vienojušies par ierobežojumu, ka cilvēkiem ir jāatdod tikai tik daudz zemes, cik viņam ir vajadzīgs viņa rīcībai, ka to noteikumu, kā viņš šo zemi lietos, ierakstīs zemesgrāmatā un ka no viņa varēs šo zemi atsavināt, ja viņš vairs šo zemi nelieto tā, kā bija paredzēts.

Mēs Vienības partijas valdē un frakcijā esam runājuši par to, ka nevajadzētu atļaut cilvēkiem spekulēt ar Latvijas zemi, ka vajadzētu šo zemi viņiem pārdot, varbūt pat iedot, ja tas patiešām dos lielu ekonomisku labumu Latvijai. Kaut kādas centrālas institūcijas, varbūt zemes bankas, no viņa šo zemi atsavina, viņam tur nekādas peļņas uz Latvijas zemi nedrīkstētu būt. Mums šī zeme ir jāpatur šaurā latviešu institūcijas lokā. Es neredzu šos ierobežojumus šim likumam, es nezinu, kāpēc manas partijas draugi, kas ir atbildīgi šajās komisijās, nav iesnieguši tādus priekšlikumus. Es gan ceru, ka uz trešo lasījumu tie būs, jo mēs nedrīkstam atļaut to, ko mēs šodien redzam, ka latviešu zemes īpašnieks pārdos to zemi, tāpat kā šodien cilvēki pārdodot saņem par sertifikātiem 5 procentus no to vērtības, un tā mēs visu mūsu zemi pazaudēsim. Zeme mums ir jāpārdod, ja kāds grib to prātīgi lietot un ja viņš uztraucas, ja viņš grib, lai tā zeme paliek viņa īpašumā, lai tur kāds nevar viņam kādu īri vai renti likt un paaugstināt, uzlikt noteikumus un tā tālāk. Tam mēs laikam esam visi piekrituši. Bet šie ierobežojumi ir jāieraksta zemesgrāmatā, pašvaldībām ir šī lieta jāpārbauda, ka šī zeme tiek pareizi lietota, un, ja nē, tad tā ir jāatsavina.

Es atvainojos, ka mūsu frakcijas valdes lēmums nav iesniegts komisijai, es ceru, ka tas būs pirms trešā lasījuma, ka mēs šeit neesam tikai pavirši strādājuši, mūsu frakcijas vārdā es atvainojos, ja mūsu valde un mūsu frakcija ir tādu lēmumu pieņēmusi un šajā variantā šis likums mums nav pieņemams. Bet, ja iestrādātu to, ka zemi dod tikai tik daudz, cik ir piemērots, ka to zemi turpina lietot tā, kā ir apsolīts, un, ja nē, tad to zemi ņem atpakaļ. Un ka tirgus paliek tikai caur latviešu pārvaldes organizāciju — kā Hipotēku un zemes banku. Es pagaidām lūdzu jūs atturēties, laikam šis likums izies cauri otrajā lasījumā, bet trešajā lasījumā tādiem noteikumiem ir jābūt, citādi es jūs lūgšu balsot pret šo likumu, kamēr tas tiks iestrādāts. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, lūdzu, konkrētu priekšlikumu par 28.pantu, par kuru mums tūlīt šeit ir priekšlikumi balsot pa atsevišķām daļām .

G.Valdmanis. Es lūdzu atturēties.

Sēdes vadītāja. Ko, lūdzu noraidīt? Komisijas vai frakcijas iesniegto?

G.Valdmanis. Par abiem. Jo tie ir nepilnīgi. Tie ir jāpapildina uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Roberts Jurdžs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Jurdžs (TB). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tā kā mums ir neliela neskaidrība ar 28.pantu, ir vienīgais reālais priekšlikums, kurš ir iesniegts rakstiski, tas ir “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Es aicinu balsot par šo pantu, lai būtu pantam jauna redakcija, kur varētu iesniegt arī labojumus uz trešo lasījumu. Tā ka es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jurdža kungs, būsim korekti līdz galam. Mēs esam panta piecus punktus jau pieņēmuši. Jūs tagad prasāt balsot jaunu panta redakciju. Pagaidiet, jūs prasāt visu pantu jaunā redakcijā?

R.Jurdžs. Šeit ir priekšlikums. 19.lappusē apakšdaļā...

Sēdes vadītāja. Tātad tas, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji, jūs ierosināt tagad balsot par 28.panta pilnu jaunu redakciju?

R.Jurdžs. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. ... kur nav iekšā jūsu 5.apakšpunkta nobalsotais...

R.Jurdžs. Tas daļēji ir izteikts otrajā daļā.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Redziet, cik viltīgi ir sastādīta šī tabula, varētu pat teikt, ka mēs esam mazliet apjukuši, nevis mazliet, bet stipri apjukuši, jo it kā ir nobalsots tas, pret ko mēs esam pret. Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Jurdža priekšlikumu. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka, lasot laikrakstus un vērojot televīziju, tā vien šķiet, ka Latvijas zemi nopirkt nevar. Jāsaka, ka jau esošā likumdošana paredz samērā brīvu zemes tirgu, ne tikai starp valsts pilsoņiem, bet arī ārvalstu uzņēmējsabiedrībām. Ja 21 procents pieder Latvijas pilsoņiem, kā arī uzņēmējsabiedrībām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starpvalstu līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību. Ir uzņēmēji, ir zemnieki, muitnieki, ir zobārsti, ir robežsargi un basketbolisti, kam ir nauda un kas spēj brīvi pirkt šo zemi. Kādēļ mums būtu jāļauj brīvi pirkt un pārdot Latvijas zemi citām fiziskajām un juridiskajām personām, kādēļ brīvi ir jāļauj nākt Latvijā katram, kas grib, un ņemt, ko grib? Arī pēdējo tautas svētumu — zemi.

Gadsimtus Latvijas zemi aizstāvēja kurši, zemgaļi, sēļi. Latvijas zemi ir tīkojuši gan vāci, gan krievi, poļi, zviedri. Nāca ar viltu, nāca ar uguni, zobenu, krustu vai zvaigzni. Mācīja, kristīja, solīja un kāva. 800 gadu verdzībā dzimtbūšanā, pēdējā kolonija Eiropā, un tagad šī brīvā un neatkarīgā Tēvzeme. Škiet, paši esam saimnieki šajā zemē. Vai mēs šodien balsosim par tēmu — pārdot tēvu zemi citām fiziskām un juridiskām personām. Pārdot Gaiziņu, Durbi, Zilo kalnu vai Aizkraukli? Nebrīnīšos, ja par zemes pārdošanu svešajiem nobalsos daļa deputātu internacionālistu, kā arī tie, kuriem pilsonība dāvāta “par īpašiem nopelniem”. Ir jācenšas taču. Bet kā tūlīt balsosim mēs, kas esam uz šīs zemes, kas mūs cieš, baro un vēl mīl.

Latvija nav Meksika un Kanāda. Tā ir par mazu, lai ļautu pasaulē tai iet vienai. “Nāk rudens apgleznot Latviju”, Latvija ir jāņem klēpī un jāapmīļo, nevis jāpārdod! Latvija ir par mazu un pilsoņi par nabagiem un vājiem, lai ļautu brīvi pārdot to, kas vēl nav novērtēts. Pilsoņi vēl pat nav apzinājušies un apjautuši, ko nozīmē dzīvot, strādāt un palikt savā zemē. Brīvā zemē, tik ļoti skaistā zemē. Vēl nav atdzimusi 50 gados nīdētā Latvijas mīlestība. Pajautāsim čečenam — cik maksā Čečenijas klintis un vīna dārzi? Čečena līgavas kaps? Pajautājiet ģenerālim Golšteinam, cik maksā Latvija? Tā vien šķiet, ka sazvērestības, kas sekojušas viena otrai, it īpaši tur, kur esošais zemes īpašnieks grimst arvien lielākā bezcerībā. Zemnieku aplaupīšana naudas reformas laikā, gadiem neatdotā nauda par pienu, gaļu, graudiem, legalizēta atlikušo līdzekļu izkrāpšana daudzajās izgaisušajās firmās un valdības ieteiktajās bankās. Ko darīsim tālāk, kad lēti būs pārdota māja un zeme, meži un pļavas. Naudu drīz noēdīs, nodzers un pazaudēs kārtējā Alejas bankā vai apdrošināšanas firmā “Dzīves jēga”. Vai pazudušo firmu un banku apdrošināšanas sabiedrību darboņi nav šīs “citas fiziskās un juridiskās personas”? Izkrāptā nauda nav pazudusi, tā atgriezīsies, tiklīdz mēs nobalsosim par brīvo zemes tirgu. Nāks atkal interprogrammas, olimpijas, nāks Liepājas komercbankas un Pārdaugavas neveiksmīgie biznesmeņi. Pašreiz mēs grasāmies ļaut brīvi iepirkt šo apkrāpto pilsoņu zemi par viņiem izkrāpto naudu. Pie teju teju vēl pusdzīvās un kādreiz Kolimā apstrādātās latvju māmiņas ieradīsies blonda latviete no firmas “Tālivaldis Freimanis & Co”. Piedāvās atmaksāt zemes uzmērīšanu, reģistrāciju zemesgrāmatā un vēl samaksās 33 grašus par hektāru un aiziet! Māmiņa ieliks naudu tajā pašā bankā. Kā rudens zili zaļās mušas uzņēmēji jau klīst pa Latvijas laukiem, meklē vecos un izmisušos vai jaunos un nodzērušos latviešus, pilsoņus, to mantiniekus un piedāvā naudu un zeltu kā Tālavas taurētājam, un retais atbild: “Mans zelts ir mana tauta un mana zeme.”

Pirms dažām dienām pieņēmām Deklarāciju par okupācijas fakta atzīšanu. Tā ka vajadzētu pacīnīties ar kolonizācijas sekām kādu gadu vai vairāk. Vismaz nepārdot zemi tiem, kas iepirkās specveikalos, kas dzīvoja specsanatorijās un zvejoja specezeros, un kad Baltija bija kara apgabals. Pēdējo gadu vēsture to vien liecina, ka notiek okupācijas apliecināšana likumdošanā. Atcerēsimies Krievijas— Latvijas līguma 4.punktu “Īpaša cieņa sarkanarmijas virsnieku īpašumiem”. Pārdod zemi, it kā Latvijas zeme būtu cūkas gaļas gabals Centrāltirgū vai sievietes miesa Čakmarijas ielā. Nevajag bīties no Eiropas Savienības, tā tik un tā mūs uzņems, ja būsim vajadzīgi. Tā atļāva savām Ālantu salām zemi nepārdot — akmeņainās salas, lai gan to ir tūkstošiem, nepārdot svešiniekiem. Ņemot vērā tautas mazskaitlību, dabas trauslumu, gan ilgās okupācijas radītās sekas. Arī investīcijas nesamazināsies, ja zemi nepārdos. Soms no valūtas fonda “Dienā” saka, ka galvenais, lai būtu lētas darbarokas un korupcija mazāka.

Investors no Kanādas jo sekmīgi strādā Dobeles līdzenumos un vēl vēlas palielināt miežu sējumus, jo ražas labas un baltās darba rokas lētākas nekā Kanādā krāsainās. Ja patiesi — kāds īpatns labdaris vēl vēlētos investēt Latvijā 10 miljonus, vēlētos nodarbināt alkoholiķus, sliņķus un mazgadīgās prostitūtas, palīdzēt cirst ozolus un ošus, pumpēt naftu, tad šādiem investīcijas projektiem īpašu pretimnākšanu jau pieļauj esošie likumi. Latvija, tās tauta, izglītība un veselība iedzīta stūrī. Tādu novārgušu un slimu Latviju ērti pievākt, tādēļ brīvais zemes tirgus jāsteidzina. Veidojas jaunas ietekmes zonas. Latvija vairs nav iekarojama ar raķetēm “Grad” un kasešu mīnām, ko lieto citās zemēs, apliecinot zemes īpašuma tiesības. Latvijas zemi varēs vienkārši nopirkt visiem pieņemamā veidā — par naudu — un tautas vēlēta Saeima apstiprināt. Pēc brīža mazs pasaules nogabals Baltijas jūras krastā sauksies Latvija, kurā saimniekos tie, kam ir nauda, un kam ir nauda, tam ir vara. Diemžēl.

Latvija — tā ir tauta, valoda un zeme. Tautu šodien, kad mēs skatām Saeimā šo jautājumu, pie Saeimas neredzēja. Tie skrien kalpot firmai “Vaņa, Maņa un sisters” vai cept “Amerikan čikens”. Valoda tāda, kāda tā ir.

Zeme. Vai drīkstam šo pēdējo relikviju pārdot tiem, kas sen to minuši un kārojuši.

Pirms balsojiet “par” vai “pret” brīvzemes pārdošanu, pajautājiet čečenam, cik maksā dzimtene, pajautājiet ģenerālim Bolšteinam, cik maksā Latvija, tauta, valoda, zeme. Es ļoti lūdzu atbalstīt deputāta Jurdža pašreizējo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Augsti godātie deputāti! Vēlos izmantot Kārtības rullī noteiktās tiesības un gribu jums ierosināt sēdes pārtraukumu uz piecām minūtēm, lai savstarpēji konsultētos par balsojumu. Lūdzu zvanu, lai balsotu par manu priekšlikumu — sēdes pārtraukums piecas minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deptuātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 6, atturas — 7. 12.07 atsākam darbu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Augsti godātie deputāti! Ir pagājušas pat mazliet vairāk nekā piecas minūtes. Lūdzu, ieņemiet savas vietas!

Pirms izskatām tālāk priekšlikumu par 28.pantu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu “Lūdzu atlikt tālāku likumprojekta izskatīšanu, lai sakārtotu tabulu otrajam lasījumam Kārtības ruļļa 136.panta kārtībā”.

Viens “par”, viens “pret” šādu priekšlikumu. Anna Seile. LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es esmu pret šī likumprojekta izskatīšanas pārtraukumu un vados no šāda viedokļa. Nav iespējams šo tabulu sakārtot tā, lai katram Ministru kabineta iesniegtajam priekšlikumam pretī būtu deputāta iesniegtais priekšlikums. Katrs deputāts, kas ir iesniedzis šo priekšlikumu, gandrīz ir uzrakstījis visu pantu jaunā redakcijā. Viņi sarindotu mūsu tabuliņā pēc kārtas, mēs mazliet varbūt aizsteidzamies vienīgi uz priekšu, piebilzdami jau, ka komisijas variants par pirmajiem punktiem ir pieņemts. Rezultāts nebūs cits. Es iesaku turpināt apspriešanu.

Sēdes vadītāja. “Par” — Vents Balodis, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

V.Balodis (TB). Cienījamā sēdes vadītāja! Dārgie deputāti! Ja Seiles kundze argumentēja, ka viss šis pants ir, tad mēs varētu nākošo tabulu taisīt, kā tas bieži tiek darīts. Šos atsevišķos apakšpunktus likt tabulā un skatīties pa apakšpunktiem, nevis izskatīt pirmo lapu visu un pieņemt komisijas redakcijā un atstāt bez izskatīšanas visas pārējās lapas, kur ir citi priekšlikumi un kurus automātiski mēs atstājam ārpus izskatīšanas. (No zāles deputāts A.Endziņš: “Un iesniedzēji to nav darījuši...”)

Sēdes vadītāja. Zvans ir izskanējis. Lūdzu balsošanas režīmu par priekšlikumu — pārtraukt likumprojekta izskatīšanu, lai atgrieztu atpakaļ komisijā tabulas sakārtošanai otrajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 36, atturas — 10. Turpinām likumprojekta izskatīšanu. Roberts Jurdžs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts, otro reizi.

R.Jurdžs (TB). Cienījamie kolēģi! Es atsaucu savu priekšlikumu — balsot par visu pantu. Un aicinu atbalstīt deputāta Jirgena priekšlikumu — balsot par otro daļu 28.pantam.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā!

J.Rāzna. Cienījamie deputāti! Es šeit gribu tikai, lai jūs tiešām labi apskatītos. Tātad frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums ir “Ārvalstu juridiskās un fiziskās personas”. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — “Citas fiziskās un juridiskās personas”. Lūk, šeit ir atšķirības, un es lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Par ko jūs, lūdzu, aicināt balsot?

J.Rāzna. Par komisijas ieteikto redakciju.

Sēdes vadītāja. Atbalstīt komisijas izstrādāto otro daļu. Tātad, lūdzu, deputāti, precizējam. Pirmais balsojums ir par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegto priekšlikumu, kas atrodas 19.lapaspusē, par pēdējo rindkopu, kas sākas ar vārdiem “ārvalstu juridiskās un fiziskās personas”. Visi deputāti, es ceru, ka atrada tabulā šo tekstu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 20, atturas — 21. Nav pieņemts.

Tagad lūdzu deputātus balsot par 17.lappusē esošās tabulas 2.apakšpunktu, kas sākas ar vārdiem “citas fiziskās un juridiskās personas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā...” un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 17, atturas — 9. Redakcija pieņemta.

J.Rāzna. Paldies par balsojumu! Iesim tālāk. 20.lapaspusē. Es jūs lūgtu paņemt dokumentu ar Nr.1255B. Tātad 29.pants. Deputātes Seiles priekšlikums — izteikt 29.pantu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi daļēji, un iestrādāts ir 30.panta trešajā un piektajā daļā.

Sēdes vadītāja. Precizēsim, Rāznas kungs! Tātad iepriekšējā dokumentā, ko mēs skatījām — 1255., tos priekšlikumus, kas ir iesniegti par 29.pantu, mēs skatām?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad tas deptuātes Seiles priekšlikums ir viens no priekšlikumiem, kas ir iesniegti par 29.pantu.

J.Rāzna. Tur būs vēlāk pārējie.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputātes Seiles iesniegto priekšlikumu par 29.panta redakciju, kas jums ir sniegta tagad, pēdējā lapaspusē, iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 20.lapaspusē frakcijas “Latvijai” priekšlikums — 29.panta redakcijā pirmajā daļā vārdus “zemi var iegūt īpašumā” aizstāt ar vārdiem “var iegūt īpašumā zemi, uz kuras tās apņemas veikt saimniecisko darbību”. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Jūs balsojumu prasāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — 29.panta redakcijā pirmajā daļā vārdus “zemi var iegūt īpašumā” aizstāt, un tālāk kā jums tabulā. Tas ir dokumenta 20.lapaspusē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 21, atturas — 25. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 20.lapaspusē ir arī Juridiskā biroja priekšlikums — ierosinām 29.pantā papildināt otro daļu — vārdu “iegūt” ar vārdu “īpašumā”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tāpat arī Juridiskā biroja priekšlikums ir 29. pantā precizēt trešajā daļā, kādas sekas iestājas... es atvainojos...

Sēdes vadītāja. Tātad jūs esat uzklausījuši Juridisko biroju un precizējuši, ja?... Cik es saprotu.

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies!

J.Rāzna. Ir Juridiskā biroja priekšlikums arī izslēgt 3. daļu, jo īpašuma tiesības rodas tikai pēc to nostiprināšanas zemesgrāmatā. Komisija...

Sēdes vadītāja. Atbalsta, ja?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tātad deputāta Bāna priekšlikums 29. panta pirmo daļu papildināt ar tekstu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi daļēji, un priekšlikums ietverts 30. panta redakcijā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Gundars Valdmanis, Vienības frakcijas partijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Godājamo Prezidij, kolēģi! Es gribu vispirms atvainoties, es beidzamajā uzstāšanās reizē jūs maldināju, es biju ļoti sašutis, ka es neredzēju mūsu frakcijas stāju tur, kur es to gaidīju, pie tā, kas drīkst rīkoties un ar kādiem ierobežojumiem, bet jūs redzat šeit, ka ir iesniegts, tas gan tagad ir zem cita panta, zem 30. panta. Mūsu frakcijas pamatprincips, ka mēs zemi dodam kādam tāpēc, ka viņš viņu labi lietos, ka tas tiks ierakstīts zemesgrāmatā un ka tā lieta tiks kontrolēta, un zeme tiks no viņa atsavināta, ja tā zeme tā netiks lietota. Es atvainojos, ka es maldināju, man ir liels prieks un gods, ka mans sašutums bija nevietā un varbūt man ir prieks par sevi... ka man iznāca tāda bezkaunība, ka tauta divreiz dzird mūsu partijas viedokli. Es uzaicinu balsot par Bāna kunga priekšlikumu jeb arī pieņemt komisijas lēmumu, jo komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juridiskā komisija, atvainojiet, šeit nestrādā, strādā Tautsaimniecības komisija. Es vienkārši precizēju. Pirms tam bija Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad jūs aicināt balsot, lai pilnībā pieņemtu Bāna priekšlikumu... deputāta Bāna priekšlikumu, nevis tā, kā pašlaik ir, ka daļēji atbalstīts? Lūdzu tribīnē otro reizi.

G.Valdmanis. Bāna kungs man norāda, ka mēs esam pilnīgi apmierināti ar komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Es aicinātu deputātus nobalsot par 29. pantu kopumā.

Sēdes vadītāja. Bet visi priekšlikumi vēl nav izskatīti.

J.Rāzna. Es atvainojos.... jā. 21. lapaspusē ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums 29. panta redakcijas pirmo daļu papildināt ar jaunu teikumu: “Attiecībā uz šiem darījuma līgumiem pašvaldībai ir zemes pirmpirkuma tiesības.” Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Roberts Zīle, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts.

R.Zīle (TB). Cienījamo sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Mēs tikko pavisam nesen nobalsojām par to, ka tabula ir sastādīta pareizi, un mēs varam turpināt šodien darbu. Es lūgtu jūs paskatīties šo kustības ... frakcijas “Latvijai” priekšlikumu 21. lappusē. Tur ir rakstīts komisijas atzinums “atbalstīt”, ja? Ja mēs pašķiram lappusi atpakaļ, un paskatāmies 29. pantu komisijas atbalstītā redakcijā, mēs šo priekšlikumu neredzam, pat ne daļēji atbalstītu. Nu es nezinu, kā viņu varētu nosaukt — par atbalstītu vai daļēji atbalstītu. Tātad es vēlreiz vēršu uzmanību, ka tabula, manuprāt, ir sastādīta neatbilstoši tam, kā vajadzētu būt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, varbūt komisijas pārstāvis var precizēt, kur ir šis priekšlikums iekļauts?

J.Rāzna. Es atvainojos. Tiešām šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums nav atbalstīts. Tātad šeit acīmredzot ir ieviesusies kļūda.

Sēdes vadītāja. Tātad, cik es saprotu, 21. lappusē ir tehniska kļūda, kur, runājot par 29. panta pirmās daļas papildinājumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, vārda vietā “atbalstīt” ir jābūt bijis vārdam “neatbalstīt”.

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Jevgenijs Zaščerinskis, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! Atšķiriet 24. pantu, nedaudz atpakaļ atgriezieties. Šis priekšlikums iestrādāts 24. pantā.

Sēdes vadītāja. Zaščerinska kungs! Mēs skatām pašlaik 29. pantu. Vai tā ir tehniska kļūda vai nav, ja jūs esat komisijā bijis klāt?

J.Zaščerinskis. Šis priekšlikums, kas bija iesniegts 29. pantam, ir iestrādāts... pieņemts un iestrādāts 24. panta redakcijā.

Sēdes vadītāja. Tātad šeit ir nevis tehniska kļūda “neatbalstīt”, bet būtu jābūt ierakstam, ka priekšlikums iestrādāts šī likuma 24. pantā? Kolēģi... Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte. Seiles kundze, es tikai jūs brīdinu, ka ir 7 minūtes līdz pārtraukumam. Jūs izmantosit?

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Tiešām frakcijas “Latvijai” iesniegums ir atbalstīts, vienīgi tur trūkst piebildīte tabulā, ka tas ir iestrādāts 24. pantā, kā jau to teica Zaščerinska kungs. Un es jums nolasu, lai nebūtu domstarpību. Tātad 24. pantā, kas atrodas 13. lappusītē, ir jau iestrādāts tekstā: “Pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz privatizācijas gaitā pārdodamo zemes īpašumu”. Un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā?

J.Rāzna. Tiešām šis priekšlikums ir atbalstīts 24. pantā un nav...

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību, ka aiz vārdiem “atbalstīt”, ja mēs runājam par 29. panta redakcijas pirmo daļu, ko ir iesniegusi frakcija “Latvijai”, ir jābūt ierakstam: “atbalstīts, izsakot likumprojekta 24. panta pirmajā daļā”. Tā jūs gribat teikt?

J.Rāzna. Jā, tieši tā. Pirmajā daļā.

Sēdes vadītāja. Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Otro reizi.

R.Zīle (TB). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ja mēs paskatāmies minētā 24. pantu pirmo daļu, tad tur ir rakstīts: pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz privatizācijas gaitā pārdodamo zemes īpašumu. Tikai uz privatizācijas gaitā. Ja mēs paskatāmies, kādā kontekstā tika iesniegts frakcijas “Latvijai” priekšlikums, tad tas bija attiecībā uz 28. panta otrajā daļā minēto personu tiesībām iegūt zemes ar attiecīgajiem ierobežojumiem. Tas ir pilnīgi cits gadījums, kurā tas ir iestrādāts. Tā ka es lūgtu tomēr...

Sēdes vadītāja. Frakcija “Latvijai” nevēlas izteikt viedokli? (No zāles deputāts O.Kostanda: “Mēs prasām balsojumu!”) Jūs prasāt balsojumu, ja? Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par — 29. panta redakcijā pirmo daļu papildināt ar jaunu teikumu: “Attiecībā uz šiem darījuma līgumiem pašvaldībai ir zemes pirmpirkuma tiesības.” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 12, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paziņojumiem neviens vārdu... Atvainojos, Jānis Kazāks... bet... piedodiet, godātie deputāti! Tā kā es lūdzu reģistrācijas režīmu, lūdzu deputātus reģistrēties! Un, kamēr tiek izdrukāti reģistrācijas

Komisiju iesniegumi

Dokumenti ar Nr. 1331

Par Igora Pavlova kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām jums š.g. 3. septembra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola Nr.30, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996. gada 3. septembrī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996. gada 3. septembra sēdes protokola Nr.30

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, V.Dozorcevs, Dz.Ābiķis, J.Ādamsons, J.Strods, J.Lagzdiņš, A.Golubovs.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā – par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Igora Pavlova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Autobiogrāfija

Es, Pavlovs Igors Valentīna d., esmu dzimis 1965. gada 1.janvārī Ļipeckā, Krievijā. Mans tēvs Pavlovs Valentīns dzimis 1939. gada 19. martā Ļipeckā. Māte Pavlova (Čerņikova) Ņina dzimusi 1941.gada 1.martā Ļipeckā. Ģimenē ir sieva Pavlova (Usmakova) Svetlana, dzimusi 1965. gada 25. novembrī Ļipeckā. Laulība reģistrēta 1985. gada janvārī. Meita Pavlova Jekaterina dzimusi 1985.gada 28. jūnijā Maskavā.

Līdz 1981. gadam dzīvoju un mācījos Ļipeckā. No 1981. gada septembra sāku mācīties un trenēties specializētajā Maskavas “Dinamo” sporta skolā. Šajā skolā pavadīju 4 gadus. 1985. gada maijā toreizējais Rīgas “Dinamo” vecākais treneris V.Jurzinovs uzaicināja uz Rīgu. No 1985. gada spēlēju Rīgas “Dinamo” meistarkomandas sastāvā. “Dinamo” nospēlēju 7 sezonas un lielākais panākums bija II vieta PSRS čempionātā 1988.gadā. 1988./1989. gada sezonā sekoja spēles ar 7 NHL komandām. 1991.g. ar Rīgas “Dinamo” iegūts Amerikas Savienoto Valstu kauss, finālā uzvarot Kanādas olimpisko izlasi. 1992. gada augustā parakstīju darba kontraktu ar Vācijas I līgas klubu EV “Landsberg” kur turpinu spēlēt arī pašlaik. 1996. gada aprīlī tiku uzaicināts Latvijas nacionālajā hokeja izlasē, un Eindhovenā “B” grupas pasaules čempionātā iegūta I vieta un tiesības 1997. gadā spēlēt “A” grupā Helsinkos. No 1988. gada 11. maija pastāvīgi pierakstīts Rīgā. Uzskatu par lielu godu un uzticību spēlēt Latvijas izlasē.

Igors Pavlovs

Dokumenti ar Nr. 1329

Par Vjačeslava Fanduļa kandidatūru pilsonības

piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām jums š.g. 3. septembra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola Nr. 30, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Vjačeslava Fanduļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996. gada 3. septembrī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996. gada 3. septembra sēdes protokola Nr.30

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, V.Dozorcevs, Dz.Ābiķis, J.Ādamsons, J.Strods, J.Lagzdiņš, A.Golubovs.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā – par Vjačeslava Fanduļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vjačeslava Fanduļa kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Autobiogrāfija

Es, Fanduļs Vjačeslavs Viktora dēls, dzimis 1969. gada 17. martā Ļeņingradā (Sanktpēterburgā). Tēvs Fanduļs Viktors Josifa d. dzimis 1947.gada 16.jūnijā Ļeņingradā.

Māte Fanduļs Alina Vladimirovna (iepr. uzvārds Počepko) dzimusi 1949.gada 25.septembrī Baltkrievijā.

Brālis Fanduļs Vitālijs Viktora d. dzimis 1975.gada 9.februārī Rīgā.

1972. gadā kopā ar ģimeni pārbraucām dzīvot uz Latviju – Salaspilī.

1976. gadā sāku mācīties 2. Salaspils vidusskolā. 1981. gadā pārgāju mācīties uz Rīgas 55. vidusskolu specializētajā hokeja klasē, kuru pabeidzu 1986.gadā. 1987.gadā tiku iesaukts karadienestā, līdz 1989.gadam vienlaicīgi spēlēju hokeju “RASMS–Energo” un Rīgas “Dinamo” meistarkomandās.

1992. gadā apprecējos – sieva Fanduļs (Semerjakova) Irina dzimusi 1972.gada 1.decembrī Rīgā.

1993.gadā piedzima meita Fanduļs Valerija, dzimusi 1993.gada 21. februārī Pori pilsētā Somijā. No 1992. līdz 1996. gadam pēc kontrakta spēlēju hokeju Somijā – Pori “Assät” un Turku “TPS” hokeja komandās.

1981.gadā iestājos “Latvijas bērzs” bērnu un jaunatnes sporta skolā hokejā. Mācoties Rīgas 55. vidusskolā un trenējoties “Latvijas bērzs” BJSS, piedalījos dažādās sacensībās hokejā – Rīgas meistarsacīkstēs, Latvijas meistarsacīkstēs un PSRS meistarsacīkstēs jauniešiem un junioriem, kur tika izcīnītas godalgotas vietas.

1987. gadā tiku uzaicināts spēlēt hokeju “Latvijas bērzs” hokeja meistarkomandā.

No 1989. līdz 1992. gadam spēlēju hokeju Rīgas “Dinamo” hokeja meistarkomandā.

1994. gadā Latvijas nacionālās hokeja izlases komandas sastāvā tika iegūta 2. vieta pasaules čempionāta “B” grupā Dānijā. 1995.gadā Slovakijā pasaules čempionātā “B” grupā tika iegūta 2.vieta.

1996.gadā Holandē Latvijas izlase izcīnīja 1 vietu “B” grupā un tiesības spēlēt 1997.gadā pasaules čempionātā “A” grupā Somijā. Man ir liels gods, ka varēju pārstāvēt Latviju pasaules čempionātos hokejā.

1996. gada 15. maijā Vjačeslavs Fanduļs

Dokumenti ar Nr. 1330

Par Andreja Maticina kandidatūru pilsonības

piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām jums š.g. 3. septembra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola Nr. 30, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Andreja Maticina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996. gada 3. septembrī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996. gada 3. septembra sēdes protokola Nr. 30

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, V.Dozorcevs, Dz.Ābiķis, J.Ādamsons, J.Strods, J.Lagzdiņš, A.Golubovs.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā – par Andreja Maticina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Andreja Maticina kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Autobiogrāfija

Es, Maticins Andrejs Aleksandra dēls, esmu dzimis 1963. gada 30. janvārī Čerepovecā Vologdas apgabalā Krievijā. Krievs.

Tēvs Maticins Aleksandrs Andreja dēls dzimis 1932.gada 10. martā, arī Čerepovecā. Māte Maticina (Geburba) Jevgenija Ivana meita dzimusi 1938. gada 7. janvārī Čerepovecā.

Sieva Maticina (Čerņavska) Ludmila Jana meita dzimusi 1966. gada 9. janvārī Rīgā. Krieviete.

Apprecējos 1983. gadā Rīgā. Ģimenē ir dēls Maticins Vadims, dzimis 1987. gada 17. februārī Rīgā.

1970. gadā sāku apmeklēt Čerepovecas vidusskolas pirmo klasi. Tajā pašā gadā sāku trenēties hokejā Čerepovecas “Metalurga” komandas bērnu grupā. Čerepovecā mācījos un trenējos līdz 1979.gadam.

1979. gada jūnijā mani uzaicināja uz Rīgas “Dinamo” jauniešu komandu. 1979. gada rudenī sāku mācīties Rīgas 30. vidusskolā, kuru pabeidzu 1980. gadā. No 1979. līdz 1981. gadam es spēlēju “Dinamo” jauniešu komandā. 1980. gadā mani iesauca aktīvajā karadienestā Baltijas robežapsardzības kara apgabalā. Vienlaicīgi turpināju spēlēt hokeju. 1981.gadā mani uzaicināja spēlēt Rīgas “Dinamo” meistarkomandā. 1983. gadā PSRS junioru izlases sastāvā izcīnīju pasaules junioru čempiona nosaukumu. 1988. gadā Rīgas “Dinamo” sastāvā ieguvām II vietu PSRS čempionātā, finālspēlēs zaudējot ACSK.

Daudzkārt PSRS II izlases un Rīgas “Dinamo” sastāvā piedalījos starptautiskos turnīros. 1991. gadā uzvarējām ASV kausa izcīņā.

No 1991. līdz 1993. gadam spēlēju Somijā.

No 1993. gada līdz šim laikam spēlēju Zviedrijā.

1993. gadā Latvijas nacionālās izlases sastāvā uzvarēju pasaules hokeja čempionātā “C” grupā. Tajā pašā gadā – II vieta olimpiskajā atlases turnīrā Šefildā. 1994. un 1995.gadā ieguvām II vietu pasaules čempionātā “B” grupā.

1996.gada aprīlī – uzvara “B” grupā pasaules čempionātā Eindhovenā. Uzskatu par godu spēlēt Latvijas nacionālajā hokeja izlasē.

1996. gada 6. maijā Andrejs Maticins

Dokumenti ar Nr. 1327

Par Sergeja Čudinova kandidatūru pilsonības

piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām jums š.g. 3. septembra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola Nr. 30, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Sergeja Čudinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996. gada 3. septembrī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996. gada 3. septembra sēdes protokola Nr. 30

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, V.Dozorcevs, Dz.Ābiķis, J.Ādamsons, J.Strods, J.Lagzdiņš, A.Golubovs.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā – par Sergeja Čudinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Sergeja Čudinova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Autobiogrāfija

Es, Čudinovs Sergejs Kuzmas dēls, esmu dzimis 1962. gada 10. septembrī Čeļabinskā, krievs.

Tēvs Čudinovs Kuzma Nikolaja dēls dzimis 1933. gada 8. novembrī Kurganas apgabala Ivanovo ciemā.

Māte Čudinova (Taratinova) Lidija Ivana meita dzimusi 1935. gada 31. decembrī Kurganas apgabala Ščučjes ciemā.

Māsa Panova (Čudinova) Irina Kuzmas meita dzimusi 1959. gada 23. maijā Čeļabinskā.

Apprecējos 1987. gada 23. aprīlī Čerkasos, Ukrainā.

Sieva Čudinova (Leonova) Svetlana dzimusi 1952. gada 1. novembrī Svetosino raj. Kijevas apgabalā. 1987. gada 11. decembrī piedzima meita Kristine, meita dzimusi Čerkasu pilsētā Ukrainā. Tajā pašā pilsētā 1991. gada 2. martā piedzima dēls Maksims.

1969. gadā sāku apmeklēt skolu Čeļabinskā un šo skolu pabeidzu 1979. gadā. 1980. gadā iestājos Čeļabinskas Valsts fiziskās kultūras institūtā. 1985. gadā pabeidzu institūta pilnu kursu.

Ar hokeju sāku nodarboties 1969. gadā Čeļabinskas “Traktora” sporta skolā. No 1980. līdz 1985. gadam spēlēju Čeļabinskas “Traktorā”. 1985. gadā mani iesauca aktīvajā karadienestā. Dienēju Sverdlovskā un spēlēju Sverdlovskas “ASK” komandā līdz 1986. gada decembrim. No 1987. gada janvāra līdz 1991. gadam spēlēju Rīgas “Dinamo” meistarkomandā un kopā ar komandu 1988. gadā izcīnīju PSRS čempionāta sudraba medaļas. 1991. – 1992. gadā spēlēju Rīgas “Pārdaugavas” sastāvā. No 1992. līdz 1995. gadam spēlēju Vācijas klubā “Ravensburg”. 1995. gada rudenī pārgāju uz vācu klubu “Schongan”. 1993. gadā Latvijas izlases sastāvā ieguvu I vietu pasaules čempionātā “C” grupā Slovēnijā. Tā paša gada rudenī izcīnīta II vieta pirmsolimpiskajā turnīrā Šefildē. 1995. gadā – II vieta “B” grupas čempionātā Bratislavā. 1996. gadā – I vieta “B” grupas čempionātā Eindhovenā un tiesības spēlēt pasaules čempionātā “A” grupā.

Sergejs Čudinovs

Dokumenti ar Nr. 1328

Par Grigorija Panteļejeva kandidatūru pilsonības

piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām jums š. g. 3. septembra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola Nr. 30, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Grigorija Panteļejeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996.gada 3.septembrī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996. gada 3. septembra sēdes protokola Nr. 30

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, V.Dozorcevs, Dz.Ābiķis, J.Ādamsons, J.Strods, J.Lagzdiņš, A.Golubovs.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā – par Grigorija Panteļejeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Grigorija Panteļejeva kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Autobiogrāfija

Es, Grigorijs Panteļejevs, esmu dzimis 1972. gada 3. novembrī Sahalīnas apg. Gastello pilsētā.

Tēvs Panteļejevs Vladimirs dzimis 1938. gada 13.maijā Rostovā pie Donas. 1992. gadā traģiski gāja bojā.

Māte Panteļejeva Gaļina dzimusi 1946. gada 12. jūnijā Rostovā pie Donas. No 1985. gada šķīrusies.

Brālis – Panteļejevs Vladimirs, dzimis 1965. gada 3. maijā. Traģiski gāja bojā 1996. gadā.

1980. gadā vecāki pārbrauca dzīvot uz Rīgu. 1980. gadā sāku mācīties Rīgas 55. vidusskolā ar hokeja novirzienu, kuru beidzu 1989. gadā.

1981. gadā sāku trenēties hokejā “Latvijas bērza” sporta skolā.

1991. gadā kļuvu par pirmo neatkarīgās Latvijas Republikas čempionu hokejā. No 1992. gada spēlēju “Rīgas Stars” komandā, pēc tam “Pārdaugava” sastāvā. 1993. gadā noslēdzu kontraktu ar profesionālo klubu no NHL “Boston Bruins”. Pašreiz spēlēju SHL klubā “Las–Vegas Thunders”.

1994. gadā tiku iekļauts Latvijas nacionālajā hokeja izlasē un pasaules čempionātā “B” grupā Dānijā ieguvām II vietu. Arī turpmāk uzskatu par godu spēlēt Latvijas izlasē un aizstāvēt Latvijas godu.

1996. gada 6. maijā Grigorijs Panteļejevs

Otrdiena, 10.septembris

Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse:

— tikās ar Pakistānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Abdulu Sataru Baberu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— neatbalstīja likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” virzīšanai uz 1.lasījumu, izstrādāja alternatīvus priekšlikumus likumprojektam, ko nodeva Juridiskajai komisijai izskatīšanai;

— atbalstīja virzīšanai uz 2.lasījumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””;

— atbalstīja uz 2.lasījumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””;

— atbalstīja virzīšanai uz 2.lasījumu likumprojektu “Par zvērinātiem revidentiem”.

Juridiskā komisija:

— nolēma neatbalstīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” virzīšanu 2.lasījumam;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— izskatīja un pieņēma zināšanai Eiropas Padomes ekspertu atzinumu par Latvijas likumdošanas atbalstītu 1950.gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvības aizsardzības konvencijas pirmajiem 12 pantiem.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— tikās ar starptautisko militāro padomnieku grupu Baltijas valstīs ģenerāļa sera Garija Džonsona vadībā. Grupa tika izveidota 1994.gadā uz triju Baltijas valstu aizsardzības ministru lūguma un tajā ietilpst viceadmirālis Maikls Dubrē (Francija), ģenerālmajors Dītrihs Genšels (Vācija), ģenerālleitnants Kilds Hilingso (Dānija), pulkvedis Svens Persons (Zviedrija), ģenerālsekretārs Elmans Elingsens (Norvēģija). Starptautisko militāro padomnieku grupa apmeklē katru mēnesi vienu no trim Baltijas valstīm un sniedz konsultācijas militāros jautājumos. Tikšanās laikā tika pārrunāts, kā īstenot bruņoto spēku saikni ar sabiedrību un kā panākt, lai sabiedrība atbalstītu un cienītu savas valsts bruņotos spēkus.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— turpināja darbu pie likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta vēlēšanu likumā”;

— tikās ar Jelgavas rajona pašvaldību vadītājiem un pārrunāja administratīvi teritoriālās reformas koncepciju.

Sociālo un darba lietu komisija:

— strādāja pie likumprojekta “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” un nolēma atgriezties pie šī likumprojekta apspriešanas pēc konsultācijām frakcijās.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja uz 1.lasījumu likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”;

— atbalstīja uz 1.lasījumu likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”;

— atbalstīja uz 1.lasījumu likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”;

— turpināja izskatīt likumprojektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— tikās ar Somijas izglītības ministru Olli Peka Heinonenu un delegāciju;

— noklausījās augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra Pētera Cimdiņa informāciju par Universitātes reformu.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— nolēma atbalstīt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā medicīnas darbiniekiem S.Žuravļovam un Dž.Maisuradzem.

Saeimas preses dienests

Trešdien, 11. septembrī

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dabas resursu nodokli””.

3. Likumprojekts “Par preču ražotāja un pakalpojumu drošumu

un ražotāju un pakalpojumu sniedzēju atbildību”.

4. Likumprojekts “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un

pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

10.00 Ārlietu komisijas sēde.

1. Ārlietu ministrijas informācija.

2. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas

Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu

starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”.

3. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas

Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem

ar autotransportu”.

4. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības

un Uzbekistānas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu

starptautisko satiksmi”.

5. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ziemeļu

Ministru padomes Saprašanās Memorandu par Ziemeļu Ministru

padomes Informācijas biroja Rīgā statusu”.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Tikšanās ar Starptautiskās migrācijas organizācijas Baltijas un

Ziemeļvalstu reģionālo pārstāvi A.Opdālu (….Opdahl)

repatriācijas jautājumā.

2. Likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”

no 1995. gada 23. novembra”.

3. Par likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu

komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” izpildi.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.

2. Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Satversmes projekta

apspriešana.

3. Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

2. Likumprojekts “Par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku

un zemes banka””.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937. gada 22. decembra

Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās

kārtību”” (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi Nr. 6).

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937. gada 22. decembra

Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās

kārtību”” (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi Nr.117).

3. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes

1993. gada 28. aprīļa lēmumā “Par Latvijas Republikas apgabaltiesu

Zemesgrāmatu nodaļu nodibināšanu un to priekšnieku

un viņu vietnieku iecelšanu”” (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie

noteikumi Nr.139).

4. Likumprojekts “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu

zemesgrāmatās” (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie

noteikumi Nr. 140).

5. Saeimas lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu

apstiprināšanu”.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Likumprojekts “Muzeju likums”.

11.30 Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses tikšanās ar

Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas

Republikā Hansu Oskaru Magnusonu (Hans Oscar Magnusson).

12.00 Nacionālās drošības komisijas sēde.

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

15.00 Latvijas Vienības partijas frakcijas sēde.

16.00 Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

5. parlamentārā konference

par sadarbību Baltijas jūras reģionā.

10.00 Baltijas jūras valstu padomes priekšsēdētāja Valda Birkava

ziņojums par Baltijas jūras valstu padomes darbu un programmu.

10.20 Baltijas jūras subreģionālās sadarbības konferences priekšsēdētāja

Gerda Valtera ziņojums par subreģionālo sadarbību Baltijas

jūras reģionā.

10.40 ES komisijas pārstāvja Jorisa Deklerka ziņojums par ES

iesaistīšanos Baltijas jūras reģiona attīstībā.

11.00 Diskusijas.

13.00 Pusdienas.

14.30 Diskusija par parlamentāriešu ieguldījumu Baltijas jūras

reģiona sadarbībā.

15.30 Konferences noslēgums.

15.45 Preses konference.

Saeimas preses dienests

Trešdien, 11.septembrī

Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse:

— tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Hansu Oskaru Magnusonu.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par dabas resursu nodokli””;

— izskatīja priekšlikumus likumprojekta “Par preču ražotāja un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību” 3.lasījumam;

— atlika likumprojekta “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” izskatīšanu uz nākamo sēdi.

Ārlietu komisija:

— akceptēja virzīšanai uz 1.lasījumu kā steidzamus likumprojektus: “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, “Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”, kuri reglamentē kārtību, kādā tiek veikti kravas un pasažieru pārvadājumi līgumslēdzējās valstīs;

— atbalstīja uz 1.lasījumu kā steidzamu likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ziemeļu Ministru padomes Saprašanās memorandu par Ziemeļu Ministru padomes Informācijas biroja Rīgā statusu”. Šo memorandu jau ir ratificējuši Igaunijas un Lietuvas parlamenti.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— izskatīja priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” 2.lasījumam.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

—akceptēja virzīšanai uz 2.lasījumu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”;

— akceptēja virzīšanai uz 1.lasījumu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (dok. Nr.1291);

— neatbalstīja likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””, “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””, “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā “Par Latvijas Republikas apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu nodibināšanu un to priekšnieku un viņu vietnieku iecelšanu”” un “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās”;

— sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— tikās ar Starptautiskās migrācijas organizācijas Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālo pārstāvi A.Opdālu (O.Opdahl) repatriācijas jautājumā; ;

— nolēma atbalstīt likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” no 1995.gada 23.novembra”;

— nolēma sagatavot komisijas deputātu jautājumu Ministru prezidentam par likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” izpildi.

Izglītības un zinātnes komisija:

— apsprieda likumprojektu “Muzeju likums”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— atlika likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodokli” sagatavošanu 1.lasījumam;

— atbalstīja virzīšanai uz 2.lasījumu likumprojektu “Par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka””;

— strādāja pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” sagatavošanas 2.lasījumam.

Eiropas lietu komisijas deputāti K.Lībane, E.Inkēns, J.Priedkalns, G.Eniņš un L.Kuprijanova:

— tikās ar Eiropas Savienības Komisijas komisāri vides aizsardzības un kodoldrošības jautājumos Ritu Bjergārdi.

Saeimas preses dienests

Ceturtdien, 12.septembrī

9.00 Saeimas ārkārtas sēde.

Pēc Saeimas ārkārtas sēdes jautājumu izskatīšanas —

Saeimas kārtējā sēde.

10.30 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par valsts civildienestu””.

17.00 Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

18.00 Saeimas sēde.

Deputātu jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests

Precizējot iepriekš publicēto

Pašvaldību lietu valsts ministra informācijā par pašvaldību plānotiem un faktiskiem izdevumiem veselības aizsardzībai (“Latvijas Vēstnesis”, 11.09.1996., nr.52) ieviesusies matemātiska kļūda. Piektās lappuses 182. lappusītes otrās slejas pēdējām trim rindiņām pareizi jābūt:

Kopā rajonu, pad.,

pils. un pag. 1237732 25352177 20,48 11884025 47 9,60

Kopā pilsētās 1261928 28804720 22,83 14836545 52 11,76

Kopā valstī 2499660 54156897 21,88 26720570 49 10,79

Pašvaldību lietu pārvaldes Informācijas nodaļa