Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20. nr.; 2006, 4. nr.; 2007, 3., 13. nr.; 2008, 1., 15. nr.; 2009, 9., 14., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178. nr.; 2011, 117. nr.; 2012, 92., 189. nr.; 2013, 6., 21., 61., 112., 183., 187., 252. nr.; 2014, 113., 214. nr.; 2015, 11., 29., 140., 235. nr.; 2016, 48., 241. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 7. panta otrās daļas pirmajā teikumā skaitli "136." ar skaitli "132.¹".

2. Izslēgt 83. panta otro daļu.

3. Izteikt 85. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) personai, kurai aizstāvja piedalīšanās kriminālprocesā saskaņā ar šā likuma 83. panta pirmo daļu ir obligāta."

4. Izslēgt 91. panta otrās daļas 6. punktā vārdu "(pagasttiesas)".

5. Aizstāt 97.¹ panta pirmās daļas 8. punktā vārdu "lēmumu" ar vārdu "nolēmumu".

6. Izslēgt 146. panta trešajā daļā vārdu "(pagasttiesas)".

7. Izslēgt 248. panta pirmajā daļā vārdu "(pagasttiesu)".

8. Papildināt 367. panta pirmo daļu ar 7.¹ un 7.² punktu šādā redakcijā:

"7¹) izdevumi, kas radušies administratīvā pārkāpuma lietā, kurā pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanu, materiālus nododot izmeklēšanas iestādei, vai pieņemtais nolēmums ir atcelts sakarā ar kriminālprocesa uzsākšanu vai zaudējis spēku sakarā ar personas saukšanu pie kriminālatbildības;

7²) izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm;".

9. Izslēgt 373. panta ceturto daļu.

10. Papildināt 392. panta otro daļu pēc vārdiem "vai prokurors" ar vārdiem "ar amatā augstāka prokurora piekrišanu".

11. Izteikt 449. panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Rakstveida pierādījumus un citus dokumentus, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, tiesas sēdē nolasa vai atskaņo pilnībā vai daļēji, ja persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors un cietušais vai viņa pārstāvis pieteicis šādu lūgumu."

12. Izslēgt 484. panta trešās daļas 5. punktu.

13. Izteikt 519. panta 1. punktu šādā redakcijā:

"1) nav noticis noziedzīgs nodarījums vai apsūdzētā izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;".

14. Papildināt 523. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Tiesa var rakstīt saīsinātu spriedumu, izņemot gadījumu, kad krimināllieta iztiesāta bez apsūdzētā piedalīšanās, jo apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi, vai apsūdzētā prombūtnē (in absentia)."

15. Izslēgt 529. panta 4. punktu.

16. Izteikt 530. pantu šādā redakcijā:

"530. pants. Saīsinātais spriedums

(1) Saīsinātais spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas tiesa izsniedz saīsinātā sprieduma norakstu.

(3) Prokurors, apsūdzētais, cietušais, aizstāvis vai pārstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām, ja saņemts lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu, tiesa pilnu spriedumu sagatavo 14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.

(4) Ja lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ pilns tiesas spriedums nav sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņo prokuroram, apsūdzētajam, cietušajam, aizstāvim un pārstāvim, kad būs pieejams pilns tiesas spriedums. Pilna tiesas sprieduma sastādīšanu var atlikt tikai vienu reizi.

(5) Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams."

17. Izteikt 531. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesa pasludina spriedumu, nolasot tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu."

18. Papildināt 543. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Tiesa var rakstīt saīsināto spriedumu."

19. Aizstāt 544. panta pirmajā daļā vārdu "uzsākšanai" ar vārdu "pabeigšanai".

20. Aizstāt 548.¹ panta sestajā daļā vārdus "taisīt spriedumu" ar vārdiem "pieņemt nolēmumu".

21. Papildināt 549. pantu pēc vārda "nestājušos" ar vārdu "pilnu".

22. Papildināt 561. panta trešo daļu pēc vārda "sēdes" ar vārdiem "protokolu un".

23. Papildināt 563. panta 1.¹ daļas 3. punktu pēc vārda "pilnībā" ar vārdiem "vai kādā daļā".

24. Aizstāt 566. pantā vārdus "tā pieņem lēmumu" ar vārdiem "tā jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokļus, pieņem lēmumu".

25. Aizstāt 605. panta pirmajā daļā vārdus un skaitli "Krimināllikuma 13. pantu" ar vārdiem "Krimināllikumā noteikto" un vārdus un skaitli "Krimināllikuma 68. pantā" — ar vārdu "Krimināllikumā".

26. 608. pantā:

papildināt otrās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "pati persona" ar vārdiem "kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis";

aizstāt otrajā daļā vārdus "personu, kura ierosinājusi jautājuma izskatīšanu, un, ja nepieciešams, arī personu, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis" ar vārdiem "un personu, kura ierosinājusi jautājuma izskatīšanu".

27. Papildināt 632. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Saīsinātais spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts."

28. 649. pantā:

papildināt pantu pēc vārdiem "Krimināllikumā noteikto" ar vārdiem "rakstveida procesā";

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Saņēmis šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, tiesnesis informē notiesāto personu un prokuroru par tiesībām 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pieteikt noraidījumu tiesnesim, iesniegt viedokli par nosakāmo galīgo sodu, kā arī par lēmuma pieejamības dienu.

(3) Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem, un viņa lēmums nav pārsūdzams.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

29. Papildināt 651. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Tiesnesis, saņēmis iesnieguma vai izteiktā lūguma atsaukumu, lemj par lietas izbeigšanu. Ja lieta tiek izbeigta, par to paziņo iesnieguma vai lūguma iesniedzējam. Ja iesniegums tiek atsaukts rakstveidā, lēmumu var pieņemt rezolūcijas veidā. Lēmums nav pārsūdzams."

30. Aizstāt 656. panta piektās daļas 2. punktā vārdus "atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem" ar vārdiem "uzsākšanu jaunatklātu apstākļu izmeklēšanai".

31. Izteikt 657. pantu šādā redakcijā:

"657. pants. Process jaunatklātu apstākļu izmeklēšanai

(1) Iemesls procesa uzsākšanai jaunatklātu apstākļu izmeklēšanai ir kriminālprocesā iesaistītās personas, kuras tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas kriminālprocesā, vai tās pārstāvja pieteikums, kā arī informācija, kas iegūta cita kriminālprocesa gaitā, ja ir šā likuma 655. panta otrajā daļā noteiktais pamats. Pieteikums iesniedzams prokuratūrai pēc sākotnējā kriminālprocesa izskatīšanas vietas.

(2) Procesu jaunatklātu apstākļu izmeklēšanai nedrīkst veikt prokurors, kurš kriminālprocesā veicis izmeklēšanas darbības, izmeklēšanas uzraudzību, kriminālvajāšanu vai piedalījies krimināllietas izskatīšanā kādā no tiesu instancēm.

(3) Pieteikumā par jaunatklātiem apstākļiem norāda:

1) tā kriminālprocesa numuru, par kuru iesniedz pieteikumu;

2) šā likuma 655. panta otrajā daļā paredzēto apstākli un tā būtību;

3) ziņas, uz kurām balstīti jaunatklātie apstākļi;

4) iemeslu, kāpēc pierādījumi nebija iesniegti vai pārbaudīti kriminālprocesā;

5) kāda izšķiroša nozīme ir jaunatklātajiem apstākļiem attiecībā uz spēkā stājušos nolēmumu kriminālprocesā;

6) pieteicēja lūgumu.

(4) Ja pieteikumā nav ietverta šā panta trešajā daļā norādītā informācija vai pieteikuma saturs attiecībā uz jau izskatītā pieteikumā norādītajiem jaunatklātajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, prokurors pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas un paziņo par to pieteicējam. Lēmums nav pārsūdzams.

(5) Ja pieteikumā ir ietverta šā panta trešajā daļā norādītā informācija vai ir iegūta informācija cita kriminālprocesa gaitā, prokurors pieņem lēmumu par procesa uzsākšanu jaunatklātu apstākļu izmeklēšanai, uzrakstot to rezolūcijas veidā, un veic izmeklēšanu, ievērojot šā likuma noteikumus par pirmstiesas kriminālprocesu, un paziņo par to pieteicējam. Lēmums nav pārsūdzams.

(6) Ja prokurors pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas atzīst, ka ir pamats lemt par kriminālprocesā spēkā stājušās nolēmuma atcelšanu, viņš pieņem lēmumu par pieteikuma kopā ar krimināllietu un materiāliem, kas iegūti, izmeklējot jaunatklātos apstākļus, nodošanu izskatīšanai Augstākajai tiesai, bet, ja personai bija piemērots prokurora priekšraksts par sodu, — Ģenerālprokuratūrai. Lēmums nav pārsūdzams.

(7) Ja prokurors pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas neatrod pamatu nolēmuma atcelšanai šo apstākļu dēļ, viņš pieņem motivētu lēmumu par pieteikuma noraidīšanu. Lēmuma kopiju prokurors nosūta pieteicējam, izskaidrojot viņam tiesības 10 dienu laikā no tās saņemšanas dienas pārsūdzēt lēmumu rajona (pilsētas) tiesā, bet, ja personai bija piemērots prokurora priekšraksts par sodu, — amatā augstākam prokuroram.

(8) Tienesis sūdzību izskata rakstveida procesā un pieņem lēmumu par pieteikuma kopā ar krimināllietu un materiāliem, kas iegūti, izmeklējot jaunatklātos apstākļus, nodošanu izskatīšanai Augstākajai tiesai, ja ir pamats lemt par kriminālprocesā spēkā stājušās nolēmuma atcelšanu, vai par sūdzības noraidīšanu, ja nav pamata lemt par šāda nolēmuma atcelšanu. Tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

(9) Ja amatā augstāks prokurors, izskatot sūdzību, konstatē, ka ir pamats atcelt kriminālprocesā spēkā stājušos prokurora priekšrakstu par sodu, viņš pieņem lēmumu par pieteikuma kopā ar krimināllietu un materiāliem, kas iegūti, izmeklējot jaunatklātos apstākļus, nodošanu izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai. Ja amatā augstāks prokurors šādu pamatu nekonstatē, viņš pieņem lēmumu par sūdzības noraidīšanu. Amatā augstāka prokurora lēmums nav pārsūdzams.

32. Izslēgt 658. pantu.

33. 658.¹ pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "Prokurora atzinumu" ar vārdiem "Pieteikumu, prokurora lēmumu";

papildināt pirmās daļas 1. punktu pēc vārda "kriminālprocesu" ar vārdiem "sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem";

izteikt pirmās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

"2) atceļ prokurora priekšrakstu par sodu un izbeidz kriminālprocesu;

3) noraida pieteikumu."

34. Izteikt 659. un 660. pantu šādā redakcijā:

"659. pants. Augstākās tiesas sastāvs, kas izskata lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Pieteikumu un tiesneša vai prokurora lēmumu, kā arī iesniegtos materiālus izskata:

1) par lietu, kurā nolēmumu pieņēmusi pirmās instances vai apelācijas instances tiesa, — Augstākās tiesas tiesnesis;

2) par lietu, kurā lēmumu pieņēmusi kasācijas instances tiesa, — pieci Augstākās tiesas tiesneši, kuri agrāk nav piedalījušies šīs krimināllietas izskatīšanā.

(1) Saņēmis pieteikumu un tiesneša vai prokurora lēmumu, kā arī krimināllietu un materiālus, kas iegūti, izmeklējot jaunatklātos apstākļus, Augstākās tiesas tiesnesis nosaka lietas izskatīšanas laiku un vietu. Par to tiek paziņots personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses pieteikums aizskar, izskaidrojot to tiesības piedalīties tiesas sēdē. Notiesātajam, kas atrodas brīvības atņemšanas vietā, ja viņš nav pieteikuma iesniedzējs, tiek nosūtīta pieteikuma un tiesneša vai prokurora lēmuma kopija, informējot notiesāto par tiesībām lūgt, lai viņam tiek nodrošināta iespēja piedalīties tiesas sēdē.

(2) Prokurora piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta.

(3) Personas, kuras tiesības vai likumiskās intereses aizskar pieteikums un prokurora vai tiesneša lēmums, neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(4) Lietas izskatīšana notiek kārtībā, kāda noteikta lietu izskatīšanai kasācijas instances tiesas sēdē mutvārdu procesā, izņemot šajā daļā noteikto:

1) tiesnesis ziņojumā izklāsta lietas apstākļus, kas attiecas uz pieteikumu un prokurora vai tiesneša lēmumu;

2) pēc tiesneša ziņojuma prokurors pamato atzinumu vai izsaka viedokli par pieteikumu;

3) pēc tiesneša ziņojuma pieteicējs vai pieteicēja pārstāvis pamato pieteikumu, ja viņš piedalās tiesas sēdē.

(5) Tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atceļ tiesas nolēmumu pilnībā vai tā daļā, atceltajā apjomā atjauno kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un lietu nosūta prokuratūrai;

2) atceļ tiesas nolēmumu pilnībā vai tā daļā, atceltajā apjomā atjauno kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un lietu nosūta jaunai izskatīšanai attiecīgās instances tiesai;

3) noraida pieteikumu;

4) izbeidz tiesvedību."

35. 680. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvija sedz izdevumus, kas rodas, veicot personas pagaidu pieņemšanu vai nodošanu pēc Latvijas lūguma.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

36. Izteikt 695. panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) persona pēc tās pārņemšanas Latvijā tam ir piekritusi, un šī piekrišana ir pieņemta advokāta klātbūtnē, rakstot par to protokolu;".

37. Papildināt 847. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Lūgumu par palīdzības sniegšanu procesuālās darbības veikšanā procesā pret juridisko personu, ja lūgums iesniegts par nodarījumu, kas ārvalstī ir krimināli sodāms, izpilda neatkarīgi no tā, kādā procesā ārvalstī tas tiek lūgts."

38. Papildināt 851. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var nopratināt, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja persona tam piekrīt."

39. Papildināt 854. panta otrās daļas 3. punktu pēc vārda "pārvietošana" ar vārdiem "pagarina apcietinājuma termiņu vai".

40. Papildināt likumu ar 82.¹ nodaļu šādā redakcijā:

"82.¹ nodaļa. Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšana un izpilde

Eiropas izmeklēšanas rīkojums ir Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lūgums par procesuālās darbības veikšanu pierādījumu iegūšanai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā vai lūgums par to pierādījumu saņemšanu, kuri jau ir Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestāžu rīcībā. Eiropas izmeklēšanas rīkojumu pieņem, aizpildot īpašas formas dokumentu.

(1) Pirmstiesas procesā Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izskata un atzīst Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai — arī Valsts policija.

(2) Pēc lietas nodošanas tiesai Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izskata un pārbauda Tieslietu ministrija, bet lēmumu par atzīšanu un izpildi pieņem tiesa.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir pieļaujama Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes iestādes un izdevējiestādes tieša sazināšanās. Izpildes iestāde Latvijā ir jebkura izmeklēšanas iestāde, prokuratūras struktūrvienība vai tiesa, kurai Latvijas kompetentā iestāde uzdevusi izpildīt Eiropas izmeklēšanas rīkojumu.

(1) Latvijas kompetentā iestāde, saņēmusi Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā par to paziņo Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, aizpildot Eiropas izmeklēšanas rīkojuma saņemšanas apstiprinājumu, un pārbauda, vai nepastāv šajā likumā paredzētie atzīšanas un izpildes atteikuma iemesli.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi Latvijas kompetentā iestāde izvērtē, vai Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādīto rezultātu ir iespējams sasniegt ar procesuālajām darbībām, kuras prasa mazāku iejaukšanos personas dzīvē. Par visiem apsvērumiem Latvijas kompetentā iestāde informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi un, ja iespējams, vienojas par citas procesuālās darbības veikšanu, kura prasa mazāku iejaukšanos personas dzīvē.

(3) Nekonstatējusi atzīšanas un izpildes atteikuma iemeslus, Latvijas kompetentā iestāde pieņem lēmumu par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu un nodošanu izpildei, nosakot izpildes iestādi. Lēmumu var pieņemt arī rezolūcijas veidā. Lēmums nav pārsūdzams.

(4) Latvijas kompetentā iestāde atbilstoši institucionālajai piekritībai Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izpilda pati vai nodod to izpildes iestādei.

(5) Latvijas kompetentā iestāde informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par izpildes rezultātiem, nosūtot izpildes rezultātā iegūtos materiālus. Lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku izpildes rezultātā iegūto materiālu nodošanu, izpildes iestāde var tos nodot Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei tieši, informējot par to Latvijas kompetento iestādi.

(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā par to paziņo Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, aizpildot Eiropas izmeklēšanas rīkojuma saņemšanas apstiprinājumu.

(2) Tieslietu ministrija 10 dienu laikā no Eiropas izmeklēšanas rīkojuma saņemšanas dienas (ja materiālu apjoms ir sevišķi liels, — 30 dienu laikā) pārbauda, vai ir saņemti visi nepieciešamie materiāli, un pēc pārbaudes materiālus nosūta rajona (pilsētas) tiesai lēmuma pieņemšanai par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildīšanu Latvijā.

(3) Ja nepieciešama dokumentu tulkošana, materiālu pārbaude notiek šā panta otrajā daļā minētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas.

(4) Pirms Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes tiesa izvērtē, vai Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādīto sasniedzamo rezultātu ir iespējams sasniegt ar procesuālajām darbībām, kuras prasa mazāku iejaukšanos personas dzīvē. Par visiem apsvērumiem tiesa, kura izpilda Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi un, ja iespējams, vienojas par citas izmeklēšanas darbības veikšanu, kura prasa mazāku iejaukšanos personas dzīvē.

(5) Tieslietu ministrija informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par izpildes rezultātiem, nosūtot izpildes rezultātā iegūtos materiālus. Lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku izpildes rezultātā iegūto materiālu nodošanu, tiesa var tos nodot Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei tieši, informējot par to Tieslietu ministriju.

(1) Latvijas kompetentā iestāde lēmumu par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi pieņem, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Eiropas izmeklēšanas rīkojuma saņemšanas. Ja nepieciešama dokumentu tulkošana, lēmumu pieņem, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā no tulkojuma saņemšanas dienas.

(2) Ja Eiropas izmeklēšanas rīkojumā lūgts veikt procesuālo darbību, lai nepieļautu tādu priekšmetu iznīcināšanu, noslēpšanu vai sabojāšanu, kurus varētu izmantot kā pierādījumus (pagaidu pasākums), Latvijas kompetentā iestāde to izvērtē un lēmumu par pagaidu pasākuma veikšanu pierādījumu nodrošināšanai pieņem, ja iespējams, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no šāda rīkojuma saņemšanas brīža.

(3) Ja Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādīts procesuālās darbības veikšanas steidzamības pamatojums vai minēta konkrēta diena, kad procesuālā darbība jāveic, Latvijas kompetentā iestāde pēc iespējas to ievēro, pieņemot lēmumu par atzīšanu un izpildi un nosakot izpildes iestādi.

(4) Ja lēmumu par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi nav iespējams pieņemt šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā vai procesuālo darbību nav iespējams veikt Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādītajā dienā, Latvijas kompetentā iestāde par to nekavējoties informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi, izmantojot jebkādus pieejamos saziņas līdzekļus un norādot kavēšanās iemeslus un paredzamo laiku, kad Eiropas izmeklēšanas rīkojumu varētu atzīt un izpildīt. Šādā gadījumā šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu, kādā jāpieņem lēmums par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu, var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par 30 dienām.

(5) Izpildes iestāde Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādīto procesuālo darbību izpilda, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas, ja nepastāv izpildes atlikšanas iemesli. Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izpilda nekavējoties, ja pierādījumi jau ir izpildes iestādes rīcībā.

(6) Ja izpildes iestāde konstatē, ka Eiropas izmeklēšanas rīkojumā paredzēto procesuālo darbību nebūs iespējams veikt šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, tā, izmantojot jebkādus pieejamos saziņas līdzekļus, informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par kavēšanās iemesliem un vienojas par turpmāko rīcību. Izpildes iestāde informē Latvijas kompetento iestādi par saziņu ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi.

(1) Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi var atteikt, ja:

1) pastāv šā likuma 8. nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte vai speciāla kriminālprocesuālā kārtība saistībā ar preses un vārda brīvību, kas Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi padara neiespējamu;

2) izpilde konkrētā lietā kaitētu būtiskām valsts drošības interesēm, apdraudētu informācijas avotu vai būtu saistīta ar tādas informācijas atklāšanu, kura būtiski apdraud kriminālprocesu vai operatīvās darbības procesu;

3) tas ir izdots par nodarījumu, kas saskaņā ar Krimināllikumu nav noziedzīgs, izņemot gadījumus, kad tas ietverts šā likuma 2. pielikumā un Eiropas Savienības dalībvalstī, kura izdevusi Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, par šādu nodarījumu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem;

4) tiktu pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

5) pastāv būtiski iemesli, kas rada pamatu pieņēmumam, ka notiktu nesamērīga iejaukšanās personas pamattiesībās;

6) procesuālā darbība nebūtu pieļaujama Latvijā notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 6. punkts neattiecas uz procesuālajām darbībām, kas paredzētas šā likuma 875.¹⁰ panta otrajā daļā.

(3) Ja pastāv šā panta pirmajā daļā norādītie Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanas un izpildes atteikuma iemesli vai ja Latvijas kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka šā rīkojuma atzīšana varētu nesamērīgi aizskart tās personas tiesības, kurai ir tiesības uz aizstāvību, Latvijas kompetentā iestāde, pirms pieņemt lēmumu par daļēju vai pilnīgu Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi vai atteikumu atzīt un izpildīt šo rīkojumu, izmantojot jebkādus pieejamos saziņas līdzekļus, sazinās ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi un, ja nepieciešams, lūdz to nekavējoties sniegt nepieciešamo informāciju.

(4) Tas, ka Eiropas izmeklēšanas rīkojums attiecas uz nodarījumiem, kuri saistīti ar izvairīšanos no tādu nodokļu un nodevu nomaksas, kādi Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēti vai arī ir paredzēti, bet to regulējums, kas noteikts Latvijas normatīvajos aktos, ir atšķirīgs, nevar būt atzīšanas un izpildes atteikuma iemesls.

(5) Pēc Eiropas izmeklēšanas rīkojuma saņemšanas no Latvijas kompetentās iestādes izpildes iestāde, lai izpildītu tajā paredzēto procesuālo darbību, veic nepieciešamās darbības, lai atceltu šā panta pirmās daļas 1. punktā noteikto imunitāti vai ievērotu speciālo procesuālo kārtību. Ja imunitātes atcelšana vai speciālās procesuālās kārtības ievērošana ir citas valsts vai starptautiskas organizācijas kompetencē, izpildes iestāde par to informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi.

(1) Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi var atlikt, ja:

1) tā izpilde var kaitēt Latvijā uzsāktam kriminālprocesam, — uz laiku, kas uzskatāms par pamatotu;

2) priekšmeti, dokumenti vai dati, kas prasīti šajā rīkojumā, tiek izmantoti citā procesā, — līdz brīdim, kad tie šim nolūkam vairs nav nepieciešami.

(2) Izpildes iestāde, konstatējusi šā panta pirmajā daļā paredzēto izpildes atlikšanas iemeslu, par to informē Eiropas Savienības dalībvalsts un Latvijas kompetento iestādi.

(3) Izpildes iestāde, tiklīdz vairs nepastāv šā panta pirmajā daļā paredzētie Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes atlikšanas iemesli, informē Eiropas Savienības dalībvalsts un Latvijas kompetento iestādi un nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus šā rīkojuma izpildei.

Eiropas izmeklēšanas rīkojumā lūgtās procesuālās darbības izpilde notiek, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību par procesuālo darbību veikšanu un starptautisko sadarbību krimināltiesību jomā.

Ja no Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes saņemts paziņojums par sakaru līdzekļu kontroli Latvijas teritorijā bez Latvijas tehniskās palīdzības, Latvijas kompetentā iestāde izvērtē saņemto paziņojumu un to, vai sakaru līdzekļu kontrole būtu pieļaujama Latvijā notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu, un ne vēlāk kā 96 stundu laikā informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi, ja:

1) sakaru līdzekļu kontroli nedrīkst veikt, bet uzsāktā sakaru līdzekļu kontrole ir jāpārtrauc;

2) Latvijas teritorijā veiktas sakaru līdzekļu kontroles rezultātā iegūto informāciju nedrīkst izmantot pierādīšanā, norādot iemeslus, kas pamato šo aizliegumu.

(1) Ja Eiropas izmeklēšanas rīkojumā lūgtā procesuālā darbība nav paredzēta šajā likumā vai tā nebūtu pieļaujama Latvijā notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu, izpildes iestāde veic citu līdzvērtīgu procesuālo darbību, lai sasniegtu Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādīto rezultātu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi nav attiecināmi uz:

1) tādu pierādījumu iegūšanu, kas jau ir izpildes iestādes rīcībā;

2) tādas informācijas iegūšanu, kas atrodas izpildes iestādei pieejamā informācijas sistēmā un izpildes iestāde to varētu iegūt Latvijā notiekošā kriminālprocesā;

3) liecinieka, eksperta, cietušā un personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nopratināšanu;

4) tādu saglabājamo datu iegūšanu, kas ļauj identificēt konkrēta tālruņa numura vai interneta protokola (IP) adreses lietotāju vai abonentu.

(3) Ja Eiropas izmeklēšanas rīkojumā lūgtā procesuālā darbība nav paredzēta šajā likumā vai tā nebūtu pieļaujama Latvijā notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu un nav iespējams veikt citu procesuālo darbību, lai sasniegtu Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādīto rezultātu, Latvijas kompetentā iestāde informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes neiespējamību.

(1) Izpildes iestāde Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes rezultātā iegūtos pierādījumus nodod Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Izpildes iestāde norāda, vai pierādījumi pēc tam, kad tie Eiropas Savienības dalībvalstī notiekošā kriminālprocesā vairs nav nepieciešami, ir nododami atpakaļ izpildes iestādei.

(2) Ja persona ir apstrīdējusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu vai Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes kārtību un tās rezultātā iegūto pierādījumu pieļaujamību, izpildes iestāde var atlikt pierādījumu nodošanu līdz brīdim, kamēr tiek izlemta sūdzība.

(1) Rīcība, kas saistīta ar Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi, pārsūdzama šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzības iesniegšana par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšanas pamatojumu un lūgto procesuālo darbību neaptur tā izpildi, izņemot gadījumu, kad šādas sūdzības iesniegšanas sekas ir paredzētas saskaņā ar tās Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālo regulējumu, kura pieņēmusi Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, un Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde par to ir informējusi izpildes iestādi.

(3) Sūdzību par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšanas pamatojumu iesniedz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura pieņēmusi Eiropas izmeklēšanas rīkojumu un tā izskata un izlemj šo sūdzību.

(4) Ja saņemta sūdzība par rīcību, kas saistīta ar Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi, Latvijas kompetentā iestāde par sūdzības saņemšanu un pamatojumu, kā arī par sūdzības izskatīšanas rezultātiem informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi."

41. Papildināt 876. pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ierosinājumu var noraidīt, ja noziedzīgā nodarījuma smagums un raksturs nav samērojams ar lūguma nosūtīšanas izdevumiem vai kriminālprocesa mērķi ir iespējams sasniegt ar citiem līdzekļiem."

42. Papildināt 878. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Personu, kura Latvijā nogādāta pēc Latvijas lūguma, tur apcietinājumā, pamatojoties uz šā likuma 702. panta pirmās daļas 1. punktā minēto dokumentu. Pēc lūguma izpildes tā nekavējoties nododama atpakaļ ārvalstij, bet ne vēlāk par nodošanas termiņa pēdējo dienu."

43. Papildināt astoņpadsmito sadaļu ar 83.¹ nodaļu šādā redakcijā:

"83.¹ nodaļa. Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšana un nodošana izpildei

(1) Ja kriminālprocesā līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai nepieciešams veikt procesuālo darbību citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, procesa virzītājs, izvērtējot tās nepieciešamību un samērīgumu attiecībā uz izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, sagatavo Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, aizpildot īpašas formas dokumentu. Pirms Eiropas izmeklēšanas rīkojuma sagatavošanas procesa virzītājs, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, veic visas darbības, kas būtu nepieciešamas, ja procesuālā darbība tiktu veikta Latvijā saskaņā ar šo likumu.

(2) Sagatavoto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu procesa virzītājs kopā ar krimināllietas materiāliem nosūta uzraugošajam prokuroram apstiprināšanai.

(3) Uzraugošais prokurors piecu darbdienu laikā no Eiropas izmeklēšanas rīkojuma saņemšanas dienas pārbauda Eiropas Savienības dalībvalstij lūgtās procesuālās darbības atbilstību šā likuma prasībām un izvērtē tās nepieciešamību un samērīgumu attiecībā uz izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu. Uzraugošā prokurora apstiprināto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu procesa virzītājs nosūta Latvijas kompetentajai iestādei.

(4) Procesa virzītājs nodrošina Eiropas izmeklēšanas rīkojuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru Eiropas izmeklēšanas rīkojuma saņemšanai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(5) Ar Latvijas kompetento iestādi šā panta izpratnē saprot Valsts policiju, ja procesa virzītājs ir Valsts policijas izmeklētājs, vai Ģenerālprokuratūru, ja procesa virzītājs ir citas izmeklēšanas iestādes izmeklētājs.

(6) Latvijas kompetentā iestāde saņemto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(7) Procesa virzītājs var grozīt vai atsaukt pieņemto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, ja zudusi nepieciešamība veikt lūgto procesuālo darbību vai no Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes saņemta informācija, ka Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādītā procesuālā darbība nebūtu pieļaujama šajā dalībvalstī notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu, vai tā atzīšana nebūtu samērīga un varētu tikt nesamērīgi aizskartas tās personas tiesības, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Par lēmumu grozīt vai atsaukt Eiropas izmeklēšanas rīkojumu procesa virzītājs informē Latvijas kompetento iestādi.

(8) Ja, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, par procesa virzītāju izmeklēšanā līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai ir noteikts prokurors, Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšanai piemērojami šā likuma 887.² panta noteikumi.

(9) Procesa virzītājs, piedaloties Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildē Eiropas Savienības dalībvalstī, ja nepieciešams, var lūgt veikt citu procesuālo darbību, nepieņemot jaunu Eiropas izmeklēšanas rīkojumu. Lēmumu par citu procesuālo darbību pieņem šajā likumā noteiktajā kārtībā. Procesa virzītājs par lūgumu veikt citu procesuālo darbību informē uzraugošo prokuroru un Latvijas kompetento iestādi.

(1) Ja kriminālvajāšanas laikā līdz lietas nodošanai tiesai nepieciešams veikt procesuālo darbību citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, prokurors, izvērtējis tās nepieciešamību un samērīgumu attiecībā uz izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, sagatavo Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, aizpildot īpašas formas dokumentu, apstiprina to un nosūta Ģenerālprokuratūrai. Pirms Eiropas izmeklēšanas rīkojuma sagatavošanas prokurors, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, veic visas darbības, kas būtu nepieciešamas, ja procesuālā darbība tiktu veikta Latvijā saskaņā ar šo likumu. Apstiprinot Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, prokurors apliecina Eiropas Savienības dalībvalstij lūgtās izmeklēšanas vai procesuālās darbības atbilstību šā likuma prasībām.

(2) Ģenerālprokuratūra saņemto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Ģenerālprokuratūra nodrošina Eiropas izmeklēšanas rīkojuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru Eiropas izmeklēšanas rīkojuma saņemšanai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(3) Prokurors var grozīt vai atsaukt pieņemto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, ja zudusi nepieciešamība veikt lūgto procesuālo darbību vai saņemta informācija, ka Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādītā procesuālā darbība nebūtu pieļaujama šajā dalībvalstī notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu, vai tā atzīšana nebūtu samērīga un varētu tikt nesamērīgi aizskartas tās personas tiesības, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Par lēmumu grozīt vai atsaukt Eiropas izmeklēšanas rīkojumu prokurors informē Ģenerālprokuratūru.

(4) Prokurors, piedaloties Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildē Eiropas Savienības dalībvalstī, ja nepieciešams, var lūgt veikt citu procesuālo darbību, nepieņemot jaunu Eiropas izmeklēšanas rīkojumu. Lēmumu par citu procesuālo darbību pieņem šajā likumā noteiktajā kārtībā. Prokurors par lūgumu veikt citu procesuālo darbību informē Ģenerālprokuratūru.

(1) Ja iztiesāšanas laikā nepieciešams veikt procesuālo darbību citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, tiesa, izvērtējusi tās nepieciešamību un samērīgumu attiecībā uz izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, sagatavo Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, aizpildot īpašas formas dokumentu. Pirms Eiropas izmeklēšanas rīkojuma aizpildīšanas tiesa veic visas darbības, kas būtu nepieciešamas, ja procesuālā darbība tiktu veikta Latvijā saskaņā ar šo likumu. Apstiprinot Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, tiesa apliecina Eiropas Savienības dalībvalstij lūgtās izmeklēšanas vai procesuālās darbības atbilstību šā likuma prasībām.

(2) Tiesa, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla mājaslapu, noskaidro tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento vai izpildes iestādi, kurai adresēts Eiropas izmeklēšanas rīkojums, un nosūta tai pieņemto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu.

(3) Ja tiesa, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla mājaslapu, nevar noskaidrot Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento vai izpildes iestādi, tā pieņemto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu nosūta Tieslietu ministrijai nosūtīšanai attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(4) Eiropas izmeklēšanas rīkojuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru Eiropas izmeklēšanas rīkojuma saņemšanai šī dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos nodrošina Tiesu administrācija, bet trešajā daļā minētajos gadījumos — Tieslietu ministrija.

(5) Tiesa var grozīt vai atsaukt pieņemto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, ja zudusi nepieciešamība veikt lūgto procesuālo darbību vai ja no Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes saņemta informācija, ka Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādītā procesuālā darbība nebūtu pieļaujama šajā dalībvalstī notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu, vai tā atzīšana nebūtu samērīga un varētu tikt nesamērīgi aizskartas tās personas tiesības, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Par lēmumu grozīt vai atsaukt Eiropas izmeklēšanas rīkojumu tiesa šā panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos informē Tieslietu ministriju.

(1) Ja vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā nepieciešams veikt sakaru līdzekļu kontroli, bet nav nepieciešama attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu tehniskā palīdzība, procesa virzītājs aizpilda īpašas formas paziņojumu, informējot par sakaru līdzekļu kontroles veikšanu Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, un ar Latvijas kompetentās iestādes starpniecību nosūta to šai dalībvalstij.

(2) Ja no Eiropas Savienības dalībvalsts saņemta informācija, ka sakaru līdzekļu kontrole par tādu pašu nodarījumu šajā dalībvalstī nebūtu pieļaujama, procesa virzītājs neuzsāk vai pārtrauc sakaru līdzekļu kontroli, kā arī vērtē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā iegūtās informācijas izmantošanu pierādīšanā."

44. Pārejas noteikumos:

papildināt 52. punktu pēc vārda "izpildi" ar vārdiem "vai ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem";

papildināt pārejas noteikumus ar 61. un 62. punktu šādā redakcijā:

"61. Grozījums šā likuma 7. panta otrajā daļā attiecībā uz skaitļa "136." aizstāšanu ar skaitli "132.¹" stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā.

62. Sadarbībā ar tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurām Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīva 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās nav saistoša, Latvija neizmanto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu."

45. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvas 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās."

Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa spriedumā minētajiem konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem pēc šā likuma spēkā stāšanās ir tiesības iesniegt pieteikumu par tiem jaunatklātajiem apstākļiem, attiecībā uz kuriem pirms šā likuma spēkā stāšanās bija pieņemts prokurora lēmums par atteikšanos atjaunot kriminālprocesu.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 30. martā.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2017. gada 12. aprīlī