Ministru kabineta noteikumi Nr. 199

Rīgā 2017. gada 4. aprīlī (prot. Nr. 18 38. §)

Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli"
2. panta 7.¹ daļu, 6.¹ panta piekto daļu,
15.¹ panta ceturto daļu un 22. panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabasgāzes aprites kārtību;

1.2. kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, anulē un izmanto speciālo atļauju (licenci) darbībām ar dabasgāzi, kā arī nosaka valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju;

1.3. kārtību, kādā vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par dabasgāzes aprites rādītājiem;

1.4. kārtību, kādā likuma "Par akcīzes nodokli" (turpmāk – likums) 6.¹ panta pirmajā daļā minēto dabasgāzi apliek ar akcīzes nodokli (turpmāk – nodoklis);

1.5. kārtību, kādā likuma 6.¹ panta otrajā daļā minēto dabasgāzi neapliek ar nodokli;

1.6. kārtību, kādā likuma 6.¹ panta trešajā daļā minēto dabasgāzi atbrīvo no nodokļa;

1.7. kārtību, kādā administrē likuma 15.¹ panta pirmās daļas 3. punktā minēto nodokli par dabasgāzi;

1.8. kārtību, kādā aprēķina nodokli par dabasgāzi.

2. Noteikumi attiecas uz:

2.1. personām, kuras ieved Latvijas Republikā vai saņem dabasgāzi izlietošanai galapatēriņam pašu vajadzībām (turpmāk – galalietotājs);

2.2. apstiprinātu noliktavas turētāju darbībām ar dabasgāzi (tajā skaitā sašķidrināto dabasgāzi un saspiesto dabasgāzi), ja dabasgāze netiek transportēta pa dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas cauruļvadiem (turpmāk – apstiprināts noliktavas turētājs darbībām ar dabasgāzi);

2.3. personām, kas ieved un Latvijas Republikā realizē dabasgāzi mazumtirdzniecībā kā degvielu (turpmāk – dabasgāzes kā degvielas tirgotājs);

2.4. dabasgāzes tirgotāju un publisko tirgotāju, ja minētās personas tirgo dabasgāzi galalietotājiem, un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru, ja tas sniedz pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu (turpmāk – dabasgāzes tirgotājs);

2.5. vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru, dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru, uzglabāšanas sistēmas operatoru un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru, kuri dabasgāzi izlieto dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas vai sadales sistēmas tehnoloģiskajām vajadzībām;

2.6. personām, kas ieved vai saņem dabasgāzi un saskaņā ar līgumu veic dabasgāzes pārveidi attiecīgajā enerģijas veidā izmantošanai galalietotājiem šo noteikumu 59. un 61. punktā noteiktajiem mērķiem (turpmāk – dabasgāzes starpnieks).

3. Šajos noteikumos galalietotājam noteiktie nosacījumi attiecas arī uz dabasgāzes starpnieku.

4. Dabasgāzes kā degvielas tirgotāju uzskata par galalietotāju šo noteikumu izpratnē, ja tas no dabasgāzes tirgotāja saņem dabasgāzi realizācijai mazumtirdzniecībā kā degvielu.

5. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, dabasgāzes pārvades sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators akcīzes nodokļa kontroles nodrošināšanai katru mēnesi līdz taksācijas periodam sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam sniedz Valsts ieņēmumu dienestam šādu informāciju:

5.1. dabasgāzes pārvades sistēmas operators – par katra dabasgāzes tirgotāja galalietotājiem tirgoto un piegādāto kopējo dabasgāzes apjomu taksācijas periodā, neizmantojot dabasgāzes sadales sistēmu;

5.2. dabasgāzes sadales sistēmas operators:

5.2.1. par katra dabasgāzes tirgotāja galalietotājiem tirgoto un dabasgāzes sadales sistēmas operatora piegādāto kopējo dabasgāzes apjomu taksācijas periodā;

5.2.2. ja galalietotājs neiegādājas dabasgāzi no dabasgāzes tirgotāja, – par katram galalietotājam piegādāto kopējo dabasgāzes apjomu taksācijas periodā.

6. Komersanti, kuri veic komercdarbību ar dabasgāzi, nodrošina Valsts ieņēmumu dienestam iespēju kontrolēt dabasgāzes apriti un ar to saistīto dokumentāro un datorizēto informāciju komersanta deklarētajās komercdarbības vietās.

7. Komersanti, kuri veic dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecību, nodrošina, lai Valsts ieņēmumu dienestā deklarētajās komercdarbības vietās būtu izvietota izkārtne, kurā valsts valodā norādīts komersanta nosaukums un attiecīgās darbības vietas darba laiks.

II. Licenču izsniegšana, pārreģistrācija, anulēšana un izmantošana un valsts nodevas noteikšana

8. Speciālo atļauju (licenci) izsniedz šādiem komercdarbības veidiem:

8.1. dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecībai;

8.2. apstiprināta noliktavas turētāja darbībām ar dabasgāzi.

9. Komercdarbība ar dabasgāzi ir atļauta tikai tādā darbības vietā, kurā reģistrēta nodokļu maksātāja juridiskā adrese vai struktūrvienība, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā, šāda vieta ir reģistrējama kā nodokļu maksātāja struktūrvienība.

10. Komercdarbību ar dabasgāzi drīkst veikt komersants, kurš šo noteikumu 8. punktā minētajos gadījumos ir saņēmis attiecīgu Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu speciālo atļauju (licenci).

11. Speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar dabasgāzi Valsts ieņēmumu dienests izsniedz komercreģistrā reģistrētam komersantam.

12. Dokumentus speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, pārreģistrācijai vai anulēšanai iesniedz elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

13. Speciālo atļauju (licenci) izsniedz uz nenoteiktu laiku.

14. Valsts ieņēmumu dienests speciālo atļauju (licenci) izsniedz tikai elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

15. Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībām ar dabasgāzi, iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, pievienojot skaidrojumu par saimniecisko darījumu norisi. Skaidrojumā norāda informāciju par plānotajām darbībām ar dabasgāzi.

16. Speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar dabasgāzi norāda informāciju saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

17. Lai saņemtu vai sakarā ar darbības vietas deklarēšanu pārreģistrētu speciālo atļauju (licenci) dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecībai, iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu, pievienojot šādus dokumentus:

17.1. komercdarbībai izmantojamo vietu (dabasgāzes uzpildes staciju) lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu;

17.2. izmantojamo vietu plānu, kurā norādītas ieejas (izejas), tirdzniecības zāle un citas ar dabasgāzes realizāciju un uzglabāšanu saistītas telpas, un darbības vietas teritorijas plānu, kurā norādītas darbības vietas robežas;

17.3. ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu apstiprinātu spiedieniekārtu kompleksa tvertņu un cauruļvadu izvietojuma shēmu, kurā norādīti visu darbības vietas teritorijā esošo komercdarbībā izmantojamo spiedieniekārtu kompleksa tvertņu numuri un katras spiedieniekārtu kompleksa tvertnes nominālais tilpums atbilstoši dokumentiem, kas apliecina dabasgāzes glabāšanas un realizācijas metroloģisko nodrošinājumu, vai verificēšanas sertifikātā norādīto informāciju, ja iesniegumu iesniedz, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar nefasēto dabasgāzi;

17.4. ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu apstiprināta dokumenta kopiju, kas apliecina iesniegumā deklarētās ziņas par komercdarbībai pieteiktās darbības vietas metroloģiskā nodrošinājuma esību un tā atbilstību normatīvo aktu prasībām.

18. Speciālajā atļaujā (licencē) dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecībai norāda informāciju saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu.

19. Speciālo atļauju (licenci) dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecībai atsevišķā tehnoloģiski norobežotā vietā izsniedz tikai vienam komersantam.

20. Valsts ieņēmumu dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegtos dokumentus un izsniedz vai pārreģistrē speciālo atļauju (licenci) vai arī pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu izsniegt vai pārreģistrēt speciālo atļauju (licenci).

21. Speciālā atļauja (licence) stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās izsniegšanas, ja speciālajā atļaujā (licencē) nav norādīts citādi.

22. Speciālo atļauju (licenci) var izmantot tikai tas komersants, kuram tā izsniegta. Speciālās atļaujas (licences) saņēmējs nav tiesīgs nodot to citai personai.

23. Ja pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt vai pārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), iesniegums speciālās atļaujas (licences) saņemšanai vai pārreģistrācijai un tam pievienojamie dokumenti iesniedzami no jauna. Komersants neiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošos dokumentus.

24. Valsts ieņēmumu dienests komersantam var neizsniegt vai nepārreģistrēt speciālo atļauju (licenci), ja:

24.1. gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienests par šo noteikumu vai citu ar akcīzes preču apriti saistītu normatīvo aktu pārkāpumiem ir anulējis komersantam izsniegto attiecīgo speciālo atļauju (licenci) vai tajā norādīto darbības vietas ierakstu;

24.2. komersants vai komersanta izpildinstitūcijas amatpersona nav samaksājusi naudas sodu, kas uzlikts par šo noteikumu vai citu ar dabasgāzes apriti saistītu normatīvo aktu pārkāpumiem;

24.3. pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas nav iesniegta visa šajos noteikumos minētā iesniegumā norādāmā informācija vai nav iesniegti visi iesniegumam pievienojamie dokumenti;

24.4. pieteiktā darbības vieta neatbilst vides aizsardzības vai ugunsdrošības prasībām vai nav nodrošināta ar atbilstošiem mērlīdzekļiem;

24.5. nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kura kopsumma pārsniedz 150 euro (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un persona nodokļu parāda saistības pilda);

24.6. pieteiktajā darbības vietā nodokļu maksātāja struktūrvienība nav reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā.

25. Valsts ieņēmumu dienests komersantam neizsniedz vai nepārreģistrē speciālo atļauju (licenci), ja nav samaksāta valsts nodeva.

26. Ja mainās speciālajā atļaujā (licencē) norādītais komersanta nosaukums vai speciālajā atļaujā (licencē) norādītie komercdarbības nosacījumi, komersants 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās iesniedz pārreģistrācijas iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 1. vai 3. pielikumu.

27. Pārreģistrācijas iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina nepieciešamību izdarīt attiecīgās izmaiņas speciālajā atļaujā (licencē).

28. Ja mainās speciālajā atļaujā (licencē) norādītie komercdarbības nosacījumi, komersantam ir atļauts veikt komercdarbību atbilstoši jaunajiem nosacījumiem tikai pēc speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijas. Ja mainās speciālajā atļaujā (licencē) norādītais darbības vietas darba laiks, komersantam ir atļauts veikt komercdarbību atbilstoši jaunajam darba laikam ar nākamo dienu pēc pārreģistrācijas iesnieguma iesniegšanas.

29. Ja speciālajā atļaujā (licencē) norādīto darbības vietas darba laiku paredzēts mainīt uz laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas, komersants var veikt komercdarbību atbilstoši šim īslaicīgi mainītajam darba laikam bez speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijas. Par īslaicīgo darba laika maiņu komersants elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienestu ne vēlāk kā divas darbdienas pirms gaidāmās darba laika maiņas, norādot termiņu, kādā komercdarbība tiks veikta atbilstoši īslaicīgi mainītajam darba laikam.

30. Ja mainās informācija, kas norādīta iesniegumā speciālās atļaujas (licences) saņemšanai vai tam pievienotajos dokumentos, komersants 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās par to informē Valsts ieņēmumu dienestu un iesniedz izmaiņas apliecinošo dokumentu kopijas.

31. Dabasgāzes kā degvielas mazumtirgotājs tirdzniecības vietā novieto speciālās atļaujas (licences) kopiju tā, lai patērētājiem tā būtu redzama.

32. Ja speciālās atļaujas (licences) darbības laikā speciālajā atļaujā (licencē) norādītās darbības vietas (tajā skaitā spiedieniekārtu kompleksa tvertņu) valdījuma tiesības iegūst cita persona, līdzšinējais valdītājs 10 darbdienu laikā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu vai pārreģistrāciju.

33. Valsts ieņēmumu dienests uz laiku līdz 90 dienām var apturēt attiecīgās speciālās atļaujas (licences) vai speciālajā atļaujā (licencē) norādītās darbības vietas darbību un noteikt termiņu konstatēto pārkāpumu novēršanai, par to informējot komersantu (izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu), ja:

33.1. netiek ievērotas ugunsdrošības, darba drošības vai vides aizsardzības prasības (pamatojoties uz attiecīgo institūciju pieprasījumu);

33.2. nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kura kopsumma pārsniedz 150 euro (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un persona nodokļu parāda saistības pilda);

33.3. netiek ievērotas citas šajos noteikumos un citos akcīzes preču apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

34. Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par speciālās atļaujas (licences) vai speciālajā atļaujā (licencē) norādītās darbības vietas darbības apturēšanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā paziņošanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

35. Ja šo noteikumu 33. punktā minētie pārkāpumi ir novērsti, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā no dienas, kad tas ir pārliecinājies, ka ir novērsti konstatētie pārkāpumi, atjauno speciālās atļaujas (licences) vai speciālajā atļaujā (licencē) norādītās darbības vietas darbību un par to informē komersantu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

36. Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par komersanta darbības atsākšanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā paziņošanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

37. Laikposmā, kad speciālās atļaujas (licences) vai speciālajā atļaujā (licencē) norādītās darbības vietas darbība ir apturēta, darbības ar dabasgāzi (izņemot tās uzglabāšanu) ir aizliegtas.

38. Valsts ieņēmumu dienests var anulēt komersantam izsniegto speciālo atļauju (licenci) vai speciālajā atļaujā (licencē) norādīto darbības vietas ierakstu, ja:

38.1. komersants 12 mēnešu laikā pēc speciālās atļaujas (licences) saņemšanas nav uzsācis komercdarbību ar akcīzes precēm vai 12 mēnešus pēc kārtas nav veicis komercdarbību ar akcīzes precēm;

38.2. komersants speciālās atļaujas (licences) darbības laikā sniedzis nepatiesas ziņas;

38.3. komersants 30 dienas pēc likumā noteiktā termiņa nav iesniedzis akcīzes nodokļa deklarāciju vai arī akcīzes nodokļa deklarācijā ir sniedzis nepatiesas ziņas;

38.4. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām netiek nodrošināta iespēja Valsts ieņēmumu dienestam deklarētajā darba laikā piekļūt speciālajā atļaujā (licencē) norādītajai darbības vietai un dokumentācijai;

38.5. komersanta pārstāvis pēc atkārtota uzaicinājuma saņemšanas nav ieradies Valsts ieņēmumu dienestā;

38.6. komersants nav izpildījis šo noteikumu 32. punktā minētās prasības;

38.7. saņemta informācija, ka komersants ir atkārtoti gada laikā sodīts par kases sistēmas lietošanas kārtības pārkāpumiem, kas izdarīti speciālajā atļaujā (licencē) dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecībai norādītajā darbības vietā;

38.8. netiek ievērota dabasgāzes aprites kārtība.

39. Valsts ieņēmumu dienests anulē speciālo atļauju (licenci), ja:

39.1. Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā nav novērsti šo noteikumu 33. punktā minētie pārkāpumi;

39.2. saņemts attiecīgs komersanta iesniegums;

39.3. komersants tiek svītrots no Uzņēmumu reģistra vai komercreģistra;

39.4. speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā darbības vietā struktūrvienība nav reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā.

40. Valsts ieņēmumu dienests anulē komersantam izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecībai norādīto darbības vietas ierakstu, ja:

40.1. Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā nav novērsti šo noteikumu 33. punktā minētie pārkāpumi;

40.2. saņemts attiecīgs komersanta iesniegums;

40.3. speciālajā atļaujā (licencē) norādīto telpu īpašnieks iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu, paziņojot par šo telpu nomas līguma izbeigšanos, un Valsts ieņēmumu dienests, apsekojot minētās telpas, konstatē, ka komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci), minētajās telpās faktiski neveic komercdarbību.

41. Informāciju par izsniegto speciālo atļauju (licenci), speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu, speciālās atļaujas (licences) anulēšanu vai darbības vietas ieraksta anulēšanu publicē Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.

42. Komersants, kam anulēta speciālā atļauja (licence), veic attiecīgo akcīzes preču atlikumu inventarizāciju pēc stāvokļa speciālās atļaujas (licences) anulēšanas dienā.

43. Ja speciālā atļauja (licence) vai tajā norādītās darbības vietas ieraksts ir anulēts, dabasgāzes atlikumus var pārvietot no speciālajā atļaujā (licencē) norādītās uzglabāšanas vietas (izņemot pārvietošanu starp attiecīgajā speciālajā atļaujā (licencē) norādītajām darbības vietām), realizēt, nodot glabāšanā citām personām vai iznīcināt tikai ar Valsts ieņēmumu dienesta atļauju. Minēto atļauju izsniedz, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

43.1. komersanta nosaukums;

43.2. speciālās atļaujas (licences) veids;

43.3. speciālās atļaujas (licences) vai tajā norādītās darbības vietas ieraksta anulēšanas datums;

43.4. nodokļu maksātāja reģistrācijas kods;

43.5. informācija par dabasgāzes daudzumu;

43.6. uzglabāšanas vietas adrese;

43.7. plānotās darbības ar dabasgāzi;

43.8. preču saņēmējs un saņemšanas vietas adrese, ja dabasgāzi ir plānots pārvietot no speciālajā atļaujā (licencē) norādītās uzglabāšanas vietas;

43.9. iesnieguma iesniegšanas datums;

43.10. atbildīgā amatpersona (vārds, uzvārds, paraksts un zīmogs).

44. Šo noteikumu 43. punktā minētajam iesniegumam pievienojami dokumenti, kas pamato darbības ar dabasgāzi (piemēram, līgums par preču realizāciju vai iznīcināšanu), kā arī dokuments, kas apliecina nodokļa samaksu par pārvietojamo, realizējamo vai glabāšanā nododamo dabasgāzi.

45. Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu ir noteiktas šādas valsts nodevas likmes:

45.1. par speciālo atļauju (licenci) dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecībai – 71 euro par katru tirdzniecības vietu;

45.2. par speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībām ar dabasgāzi – 284 euro.

46. Lai pārreģistrētu speciālo atļauju (licenci) dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecībai, ja netiek pieteikta jauna darbības vieta, maksājama valsts nodeva 14 euro apmērā, bet, ja tiek pieteikta jauna tirdzniecības vieta, – 71 euro par katru vietu. Lai pārreģistrētu speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībām, maksājama valsts nodeva 28 euro apmērā. Valsts nodevu nemaksā par speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju, ja tiek anulēta darbības vieta.

47. Valsts nodevu samaksā 10 dienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas par speciālās atļaujas (licences) saņemšanu vai pārreģistrāciju.

48. Ja speciālā atļauja (licence) netiek izsniegta vai pārreģistrēta, samaksāto valsts nodevu Valsts ieņēmumu dienests atmaksā 15 dienu laikā pēc komersanta iesnieguma saņemšanas par valsts nodevas atmaksu.

49. Valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu ieskaita valsts pamatbudžetā saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

50. Ja speciālo atļauju (licenci) anulē, par to samaksāto valsts nodevu komersantam neatmaksā.

III. Dabasgāzes pārvietošanas, uzskaites un realizācijas nosacījumi

51. Pārvietojot dabasgāzi (izņemot pārvietošanu pa dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas cauruļvadiem, kā arī mazumtirdzniecībā noteikto kārtību), noformē un pievieno piegādes dokumentu saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

52. Par darījumiem ar dabasgāzi (izņemot mazumtirdzniecībā noteikto kārtību) noformē attaisnojuma dokumentu saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, papildus norādot aprēķināto akcīzes nodokli, ja attaisnojuma dokumentu izraksta akcīzes nodokļa maksātājs.

53. Visus vienas dienas laikā izsniegtos un saņemtos dabasgāzes piegādes dokumentus, attaisnojuma dokumentus, starptautiskās transporta pavadzīmes vai citus normatīvajos aktos noteiktos piegādes un attaisnojuma dokumentus, ar kuriem pārvieto dabasgāzi, līdz uzsākta dabasgāzes realizācija vai citas darbības ar dabasgāzi, komersanti reģistrē normatīvajos aktos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju noteiktajā atsevišķā dokumentu reģistrā (žurnālā vai datorprogrammā). Minētajā reģistrā (žurnālā vai datorprogrammā) informāciju par saņemto un izsniegto dabasgāzi var reģistrēt atsevišķi.

54. Komersants, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībām ar dabasgāzi, vienas dienas laikā, bet ne vēlāk kā līdz dabasgāzes realizācijas uzsākšanai vai citu darbību uzsākšanai ar dabasgāzi reģistrē saņemto un izsniegto dabasgāzi preču reģistrācijas žurnālā, preču uzskaites kartītēs vai datorprogrammā, kas atbilst normatīvajos aktos par grāmatvedības kārtošanu noteiktajām prasībām.

55. Dabasgāzes kā degvielas mazumtirgotājs dabasgāzes mazumtirdzniecības vietu aprīko ar tādām elektroniskajām kases sistēmām, kas vienlaikus nodrošina dabasgāzes sūkņu darbību, dabasgāzes daudzuma uzskaiti kilogramos, pārdošanas operāciju reģistrāciju un uzskaiti, kā arī kases čeka izdrukāšanu.

56. Dabasgāzes galalietotājam Latvijas Republikā atļauts iegādāties dabasgāzi no komersanta, kuram ir izsniegta kāda no šajos noteikumos noteiktajām licencēm, vai no dabasgāzes tirgotāja, kas Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts dabasgāzes tirgotāju reģistrā vai saņēmis licenci dabasgāzes sadalei saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

IV. Akcīzes nodokļa piemērošana dabasgāzei

57. Ar nodokli apliek likuma 6.¹ panta pirmajā daļā minēto dabasgāzi, kuru:

57.1. galalietotājs ir saņēmis izmantošanai par kurināmo vai degvielu, iegādājoties no dabasgāzes tirgotāja;

57.2. galalietotājs ieved savam patēriņam;

57.3. apstiprināts noliktavas turētājs darbībām ar dabasgāzi piegādā galalietotājam;

57.4. dabasgāzes kā degvielas tirgotājs realizē mazumtirdzniecībā.

58. Ar nodokli neapliek 6.¹ panta otrajā daļā minēto dabasgāzi, kuru izmanto:

58.1. citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo. Par dabasgāzi, kuru izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, uzskatāma tā dabasgāze, kuru izmanto par izejvielu produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā, to pievienojot (iestrādājot) citām precēm vai produktiem, un dabasgāzes zudumi. Dabasgāzes zudumi ir dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmai pievadītās un galalietotājiem piegādātās dabasgāzes apjomu starpība attiecīgajā laikposmā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

58.2. divējādi;

58.3. mineraloģiskiem procesiem.

59. No nodokļa atbrīvo likuma 6.¹ panta trešajā daļā minēto dabasgāzi, kuru izmanto:

59.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību (siltumnīcu) siltumapgādei;

59.2. rūpniecisko mājputnu novietņu (kūts) un inkubatoru siltumapgādei.

60. No nodokļa atbrīvo likuma 6.¹ panta trešajā daļā minēto dabasgāzi, kuru, pārveidotu attiecīgajā enerģijas veidā, dabasgāzes starpnieks piegādā izmantošanai galalietotājiem šo noteikumu 59. punktā minētajiem mērķiem.

61. Likuma 15.¹ panta pirmās daļas 3. punktā noteikto nodokļa likmi piemēro dabasgāzei, kuru izmanto par kurināmo rūpnieciskās ražošanas un citos ar ražošanu saistītos procesos, lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes telpās. Par rūpnieciskās ražošanas telpām ir uzskatāmas telpas, kurās nepieciešams ievērot attiecīgu tehnoloģisko klimatu atbilstoši labas ražošanas prakses nosacījumiem vai saskaņā ar tehnoloģisko procesu reglamentējošo dokumentāciju.

62. Likuma 15.¹ panta pirmās daļas 3. punktā noteikto nodokļa likmi piemēro dabasgāzei, kuru, pārveidotu attiecīgajā enerģijas veidā, dabasgāzes starpnieks piegādā izmantošanai galalietotājiem likuma 15.¹ panta pirmās daļas 3. punktā minētajiem mērķiem.

63. Ja dabasgāzes galalietotājs ir industriālā parka pārvaldnieks, kura saimnieciskajai darbībai atvēlētajā teritorijā esošajiem uzņēmumiem ir tiesības izmantot dabasgāzi, kuru neapliek ar nodokli vai kuru atbrīvo no nodokļa, vai kurai piemēro likuma 15.¹ panta pirmās daļas 3. punktā noteikto nodokļa likmi:

63.1. industriālā parka saimnieciskajai darbībai atvēlētajā teritorijā esošie uzņēmumi veic dabasgāzes uzskaiti atbilstoši šo noteikumu 64. punktam, aprēķina dabasgāzes apjomu atbilstoši šo noteikumu 68. vai 69. punktam un visu sagatavoto informāciju iesniedz industriālā parka pārvaldniekam;

63.2. industriālā parka pārvaldnieks par izmantoto dabasgāzes apjomu atbilstošā sadalījumā paziņo dabasgāzes tirgotājam un veic citus galalietotājam paredzētos pienākumus.

64. Galalietotāji atsevišķi uzskaita vai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā aprēķina dabasgāzes apjomu, kuru izmanto:

64.1. par kurināmo;

64.2. par degvielu;

64.3. citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo;

64.4. divējādi;

64.5. mineraloģiskiem procesiem;

64.6. lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību (siltumnīcu) siltumapgādei;

64.7. rūpniecisko mājputnu novietņu (kūts) un inkubatoru siltumapgādei;

64.8. par kurināmo rūpnieciskās ražošanas un citos ar ražošanu saistītos procesos un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes telpās.

65. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, dabasgāzes pārvades sistēmas operators, uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators atsevišķi uzskaita dabasgāzes apjomu, ja to izmanto:

65.1. dabasgāzes apgādes sistēmas tehnoloģiskajām vajadzībām (tajā skaitā šo noteikumu 58.1. apakšpunktā minētos dabasgāzes zudumus);

65.2. par kurināmo;

65.3. par degvielu.

66. Lai noteiktu dabasgāzes apjomu, kuru galalietotājs izmanto šo noteikumu 58., 59. un 61. punktā minētajiem mērķiem un klasificētajiem procesiem, galalietotājs nodrošina šiem mērķiem izmantotās dabasgāzes atsevišķu uzskaiti, uzstādot atsevišķus dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātus, kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem, pirms iekārtām, kuras nodrošina dabasgāzes izmantošanu šiem mērķiem un procesiem (izņemot šo noteikumu 68. un 69. punktā minētos gadījumus).

67. Ja galalietotājs izmanto dabasgāzi šo noteikumu 58. un 59. punktā minētajiem mērķiem, tad dabasgāzes apjomu, kas izmantots citām galalietotāja vajadzībām (tajā skaitā biroju, noliktavu un citu palīgtelpu siltumapgādes vajadzībām) un kas nav nozīmīgs (viens procents no kopējā izlietotā dabasgāzes apjoma, bet ne vairāk kā 1000 kubikmetru vai ekvivalents daudzums megavatstundās (MWh) nodokļa taksācijas periodā), ar nodokli neapliek.

68. Ja galalietotājs izmanto dabasgāzi šo noteikumu 58.3. apakšpunktā, 59. un 61. punktā minētajiem mērķiem un lieto siltuma skaitītājus, kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un ir uzstādīti pirms siltumapgādes iekārtām, šiem mērķiem izmantoto dabasgāzes apjomu galalietotājs aprēķina, izmantojot šādu formulu:

G_silt – norēķinu periodā galalietotāja izmantotais dabasgāzes apjoms siltuma ražošanai (1000 m³);

Q_silt – norēķinu periodā galalietotāja saražotais siltumenerģijas daudzums (MWh), kuru galalietotājs nosaka, izmantojot siltuma skaitītājus saražotā siltuma uzskaitei;

Q_ass – norēķinu periodā piegādātās dabasgāzes augstākā sadegšanas siltuma (siltumspējas) vidējā vērtība (MWh/1000 m³), kuru galalietotājs aprēķina, pamatojoties uz dabasgāzes sadales sistēmas operatora paziņoto dabasgāzes mēneša vidējo svērto augstāko siltumspēju (kWh/m³).

69. Ja galalietotājs izmanto dabasgāzi šo noteikumu 58.3. apakšpunktā, 59. un 61. punktā minētajiem mērķiem un lieto šo noteikumu 66. punktā minētos dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātus, bet dabasgāzes apjomu, kas izmantots citām galalietotāja vajadzībām (tajā skaitā biroju un citu palīgtelpu siltumapgādes vajadzībām), nevar uzskaitīt, jo apsildes sistēmā tiek izmantots tvaiks un tehnisku iemeslu dēļ (bez tehnoloģijas pārkārtošanas) nav iespējams uzstādīt siltuma skaitītājus pirms apsildāmajām telpām, šiem mērķiem izmantoto dabasgāzes apjomu galalietotājs aprēķina, izmantojot šādu formulu:

G_{silt. apr} – norēķinu periodā galalietotāja izmantotais (aprēķinātais) dabasgāzes apjoms siltuma ražošanai (1000 m³);

Q_{silt. apr} – energoauditora aprēķināts noteiktam laikposmam piemērojams norēķinu periodā galalietotāja telpu apkurei patērētais siltumenerģijas daudzums (MWh), kuru galalietotājam noteicis energoauditors, pamatojoties uz aprēķinu, kas veikts saskaņā ar Latvijas standartu LVS EN ISO 13790:2009 "Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana" (ISO 13790:2008);

Q_ass – norēķinu periodā piegādātās dabasgāzes augstākā sadegšanas siltuma (siltumspējas) vidējā vērtība (MWh/1000 m³), kuru galalietotājs aprēķina, pamatojoties uz dabasgāzes sadales sistēmas operatora paziņoto dabasgāzes mēneša vidējo augstāko siltumspēju (kWh/m³).

70. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dabasgāzes tirdzniecību un lietošanu galalietotājs atsevišķi uzstāda dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem, lai uzskaitītu dabasgāzi, kuru izmanto vai paredzēts izmantot par degvielu.

V. Akcīzes nodokļa aprēķināšana par dabasgāzi

71. Nodokli par dabasgāzi, kas galalietotājam piegādāta, izmantojot dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu, atbilstoši tās izmantošanas mērķim aprēķina šādā kārtībā:

71.1. galalietotājam piegādāto dabasgāzi uzskaita, izmantojot šādu formulu:

E = V * H_s , kur

E – piegādātais dabasgāzes daudzums taksācijas periodā, kWh;

V – piegādātais dabasgāzes tilpums, m³;

H_s – dabasgāzes mēneša vidējā svērtā augstākā siltumspēja, kWh/m³;

71.2. galalietotājam par piegādāto dabasgāzi aprēķina akcīzes nodokli, izmantojot šādu formulu:

A_n – aprēķinātais nodoklis, euro;

R_n – nodokļa likme atbilstoši dabasgāzes izmantošanas mērķim, euro/MWh.

72. Nodokli par sašķidrināto vai saspiesto dabasgāzi, kas galalietotājam piegādāta, neizmantojot dabasgāzes sadales sistēmas cauruļvadus, aprēķina šādā kārtībā:

72.1. galalietotājam piegādāto dabasgāzi uzskaita, izmantojot šādu formulu:

E = M * H , kur

E – piegādātais dabasgāzes daudzums taksācijas periodā, kWh;

M – piegādātais dabasgāzes apjoms, kg;

H – dabasgāzes augstākā siltumspēja, kas norādīta dabasgāzes izcelsmes vai kvalitātes atbilstības dokumentos, kWh/kg;

72.2. galalietotājam par piegādāto dabasgāzi aprēķina akcīzes nodokli, izmantojot šādu formulu:

A_n – aprēķinātais nodoklis, euro;

R_n – nodokļa likme atbilstoši dabasgāzes izmantošanas mērķim, euro/MWh.

73. Galalietotājam piegādātās dabasgāzes tilpumu (apjomu) un dabasgāzes sadales sistēmas operatora paziņoto augstāko sadegšanas siltumu (siltumspēju) nosaka standartapstākļos, kad dabasgāzes spiediens ir 101,325 kPa un temperatūra 20 ^oC.

74. Ja galalietotājs izmanto dabasgāzi šo noteikumu 58., 59. un 61. punktā minētajiem mērķiem, tas nodrošina izmantotās dabasgāzes atsevišķu uzskaiti sadalījumā pa minētajiem mērķiem un nodokļa taksācijas periodā dabasgāzes tirgotājam paziņo dabasgāzes tirgotāja noteiktajā termiņā izmantotās dabasgāzes apjomu sadalījumā pa konkrētajiem mērķiem, norādot attiecīgos Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām, noteiktos NACE klasificētos procesus un kodus, kā arī paziņo dabasgāzes tirgotājam to izmantotās dabasgāzes apjomu, kuru atbilstoši šo noteikumu 67. punktam ar nodokli neapliek.

75. Galalietotājam piegādātās dabasgāzes kopējo apjomu nosaka dabasgāzes sadales sistēmas operators Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kādā tiek veikta dabasgāzes uzskaite norēķiniem.

76. Ja galalietotājs ir sniedzis dabasgāzes tirgotājam šo noteikumu 74. punktā minēto informāciju un tā nesakrīt ar sadales sistēmas operatora sniegto informāciju par galalietotājam piegādāto dabasgāzes kopējo apjomu, nodokli aprēķina atbilstoši sadales sistēmas operatora sniegtajiem datiem par piegādāto dabasgāzes apjomu. Par dabasgāzes apjoma starpību nodokli aprēķina saskaņā ar dabasgāzes tirgotāja veiktajiem aprēķiniem, piemērojot likuma 15.¹ panta pirmās daļas 1. punktā noteikto nodokļa likmi par galalietotājam piegādāto dabasgāzes apjomu taksācijas periodā.

77. Ja galalietotājs ieved dabasgāzi izlietošanai paša vajadzībām, tas nodokli aprēķina atbilstoši ievestajam dabasgāzes apjomam, piemērojot attiecīgo nodokļa likmi sadalījumā pa dabasgāzes izmantošanas mērķiem, un samaksā valsts budžetā saskaņā ar likuma 23. panta otro vai divdesmito daļu.

78. Dabasgāzes tirgotājs nodokli aprēķina par taksācijas periodā piegādāto dabasgāzi, pamatojoties uz dabasgāzes sadales sistēmas operatoru un galalietotāju sniegto informāciju par kopējo saņemto dabasgāzes apjomu, kā arī dabasgāzes apjomu sadalījumā pa šo noteikumu 58., 59. un 61. punktā minētajiem izmantošanas mērķiem.

79. Ja galalietotājs, kas saņēmis dabasgāzi, kurai piemērots atbrīvojums no nodokļa, izmanto to mērķim, kuram nepiemēro atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, galalietotājs maksājamo nodokli aprēķina attiecīgajam dabasgāzes apjomam, piemērojot nodokļa likmi, kas noteikta atbilstoši izmantošanas mērķim. Ja dabasgāzei tika piemērota zemāka nodokļa likme, galalietotājs aprēķina maksājamo nodokļa starpību.

80. Ja galalietotājs nav nodrošinājis atsevišķu uzskaiti dabasgāzei sadalījumā pa šo noteikumu 58., 59. un 61. punktā minētajiem mērķiem vai ja šādu uzskaiti galalietotājs ir nodrošinājis, bet šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav paziņojis dabasgāzes tirgotājam par izmantotās dabasgāzes apjomu sadalījumā pa konkrētajiem mērķiem, dabasgāzes tirgotājs nodokli aprēķina, piemērojot likuma 15.¹ panta pirmās daļas 1. punktā noteikto nodokļa likmi visam dabasgāzes apjomam, ko saņēmis galalietotājs.

81. Dabasgāzes tirgotājs galalietotājam izrakstītajā rēķinā par taksācijas periodā piegādāto dabasgāzi informācijai atsevišķi norāda nodokļa apmēru atkarībā no dabasgāzes izmantošanas mērķa.

VI. Uzraudzība un kontrole

82. Šo noteikumu izpildes uzraudzību un kontroli atbilstoši kompetencei veic Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts institūcijas.

83. Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē neatbilstību starp galalietotāja dabasgāzes tirgotājam paziņoto un faktisko dabasgāzes izlietojumu atbilstoši šo noteikumu 58., 59. un 61. punktā minētajiem nosacījumiem, par aprēķinātās nodokļa starpības samaksu ir atbildīgs galalietotājs.

84. Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē neatbilstību starp dabasgāzes starpnieka paziņoto un faktisko dabasgāzes izlietojumu atbilstoši šo noteikumu 59. un 61. punktā minētajiem nosacījumiem, par aprēķinātās nodokļa starpības samaksu ir atbildīgs dabasgāzes starpnieks.

VII. Noslēguma jautājumi

85. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumus Nr. 1502 "Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 251. nr.; 2015, 218. nr.).

86. Noteikumi piemērojami ar 2017. gada 1. aprīli.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 4. aprīļa
noteikumiem Nr. 199

Valsts ieņēmumu dienestam

Iesniegums speciālās atļaujas (licences)
apstiprināta noliktavas turētāja darbībām ar dabasgāzi

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 4. aprīļa
noteikumiem Nr. 199

(papildinātais mazais Latvijas valsts ģerbonis)

VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS
(juridiskā adrese, tālruņa numurs, oficiālā elektroniskā pasta adrese)

Speciālā atļauja (licence)
apstiprināta noliktavas turētāja darbībām ar dabasgāzi

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

3. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 4. aprīļa
noteikumiem Nr. 199

Valsts ieņēmumu dienestam

Iesniegums speciālās atļaujas (licences)
dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecībai

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

4. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 4. aprīļa
noteikumiem Nr. 199

(papildinātais mazais Latvijas valsts ģerbonis)

VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS
(juridiskā adrese, tālruņa numurs, oficiālā elektroniskā pasta adrese)

Speciālā atļauja (licence)
dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecībai

Licence nav derīga bez pielikumiem

(papildinātais mazais Latvijas valsts ģerbonis)

Pielikums Nr. _______
speciālajai atļaujai (licencei)
dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecībai

Pielikums nav derīgs bez licences

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola