Ministru kabineta noteikumi Nr. 202

Rīgā 2017. gada 11. aprīlī (prot. Nr. 19 4. §)

Izdoti saskaņā ar Energoefektivitātes likuma
13. panta trešo daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. energoefektivitātes nodevas apmēru (turpmāk – nodeva);

1.2. nodevas aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību.

2. Nodevas likme ir septiņi procenti no iepriekšējā gadā patērētās elektroenerģijas izmaksām. Minētās izmaksas aprēķina, attiecīgajā gadā patērētās megavatstundas sareizinot ar Eurostat publicēto vidējo elektroenerģijas cenu rūpniecībā Latvijā iepriekšējā gadā (euro/MWh).

3. Nodevu maksā lielais elektroenerģijas patērētājs, kas, pamatojoties uz elektroenerģijas patēriņu kārtējā gadā, atbilst Energoefektivitātes likumā noteiktajai lielā elektroenerģijas patērētāja definīcijai:

3.1. bet gada laikā nav veicis pirmo energoauditu vai pēc tam nav veicis energoauditu reizi četros gados, vai nav ieviesis un uzturējis sertificētu energopārvaldības sistēmu, vai līdz 2018. gada 1. aprīlim nav papildinājis ieviesto vides pārvaldības sistēmu atbilstoši normatīvajiem aktiem uzņēmumu energoaudita jomā;

3.2. un atbilstoši Energoefektivitātes likumā noteiktajiem lielā uzņēmuma kritērijiem ir iekļauts Centrālās statistikas pārvaldes izveidotajā lielā uzņēmuma sarakstā, bet:

3.2.1. gada laikā pēc iekļaušanas lielā uzņēmuma sarakstā nav veicis pirmo energoauditu vai pēc tam nav veicis energoauditu reizi četros gados, vai nav ieviesis un uzturējis sertificētu energopārvaldības sistēmu, vai nav papildinājis vides pārvaldības sistēmu atbilstoši normatīvajiem aktiem uzņēmumu energoaudita jomā;

3.2.2. pēc šo noteikumu 7. punktā minētā atgādinājuma saņemšanas:

3.2.2.1. nav paziņojis par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu un tās pārsertifikāciju vai vides pārvaldības sistēmas papildināšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem uzņēmumu energoaudita jomā, vai energoaudita veikšanu;

3.2.2.2. nav paziņojis par plānotajiem energoefektivitātes pasākumiem un tajos plānoto enerģijas ietaupījumu atbilstoši energoefektivitātes monitoringu un piemērojamo energopārvaldības sistēmas standartu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

3.2.2.3. nav paziņojis par ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem un tajos iegūto enerģijas ietaupījumu atbilstoši energoefektivitātes monitoringu un piemērojamo energopārvaldības sistēmas standartu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

4. Lielajam elektroenerģijas patērētājam, kurš līdz kārtējā gada 31. janvārim ir iesniedzis Ekonomikas ministrijā energoaudita apstiprinātu bilanci, kas parāda katram apakšlietotājam nodotās elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh un lielā elektroenerģijas patērētāja paša izlietoto elektroenerģiju, energoefektivitātes nodevu aprēķina no lielā elektroenerģijas patērētāja bilancē norādītās paša izlietotās elektroenerģijas.

5. Lielais elektroenerģijas patērētājs sertificētajā energopārvaldības sistēmā vai energoauditā, vai papildinātajā vides pārvaldības sistēmā var neietvert apakšlietotāju elektroenerģijas patēriņu, ko tas nevar ietekmēt, ja ir noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums vai telpu īres vai nomas līgums un apakšlietotājs norēķinās saskaņā ar kontroles mēraparāta rādījumiem.

6. Šo noteikumu 3. punktā minētajos gadījumos lielais elektroenerģijas patērētājs energoefektivitātes nodevu maksā reizi gadā līdz nākamā gada 1. maijam lēmumā par energoefektivitātes nodevas piemērošanu norādītajā apmēra, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu. Ekonomikas ministrija lēmumu par energoefektivitātes nodevas piemērošanu lielajam elektroenerģijas patērētājam paziņo līdz attiecīgā gada 1. aprīlim.

7. Pirms tiek pieņemts lēmums par energoefektivitātes nodevas piemērošanu, Ekonomikas ministrija nosūta lielajam elektroenerģijas patērētājam atgādinājumu ar lūgumu 20 dienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas sniegt informāciju par energoefektivitātes monitoringu un piemērojamo energopārvaldības sistēmas standartu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi.

8. Ekonomikas ministrija, pieņemot lēmumu par energoefektivitātes nodevas piemērošanu lielajam elektroenerģijas patērētājam un nosakot tā izlietotās elektroenerģijas apjomu, ņem vērā ministrijas rīcībā esošo informāciju par elektroenerģijas apjomu, ko patērējis konkrētais lielais elektroenerģijas patērētājs.

9. Nodevu iemaksā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

10. Nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.

11. Maksājuma uzdevumā lielais elektroenerģijas patērētājs norāda šādu informāciju:

11.1. lielā elektroenerģijas patērētāja nosaukums un reģistrācijas numurs;

11.2. datums, kad pieņemts lēmums par energoefektivitātes nodevas piemērošanu, saskaņā ar kuru veic nodevas samaksu, un lēmuma numurs;

11.3. maksājuma apmērs.

12. Ekonomikas ministrija nodrošina, ka:

12.1. tiek kontrolēta energoefektivitātes nodevas samaksa noteiktajos termiņos;

12.2. gadījumos, ja lielais elektroenerģijas patērētājs noteiktajā termiņā nav samaksājis energoefektivitātes nodevu, tam tiek aprēķināta nokavējuma nauda saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

12.3. ieņēmumi no energoefektivitātes nodevas tiek pārskaitīti valsts energoefektivitātes fondā.

13. Šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajiem lielajiem elektroenerģijas patērētājiem energoefektivitātes nodevu aprēķina no 2018. gada 1. aprīļa. Šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajiem lielajiem elektroenerģijas patērētājiem energoefektivitātes nodevu aprēķina no 2017. gada 1. decembra.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens