Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbalsta saņēmējs — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 1316/2013) ir izraudzīta Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai šīs Regulas Nr. 1316/2013 17. pantā norādītajā darba programmā noteiktajā kārtībā;

2) Eiropas Komisijas uzsaukums (turpmāk arī — konkurss) — Eiropas Komisijas izsludināts projektu iesniegumu konkurss finansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem;

3) finansēšanas līgums — līgums, kas noslēgts starp atbalsta saņēmēju un Eiropas Komisiju par finansējuma piešķiršanu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem projekta īstenošanai transporta, enerģētikas vai telekomunikāciju nozarē;

4) ieviešanas iestāde — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kas īsteno projektu, pildot saskaņā ar šā likuma 8. panta otro daļu nodotās atbalsta saņēmēja funkcijas;

5) kopīgu interešu projekts (turpmāk — projekts) — projekts, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (turpmāk — Regula Nr.1315/2013) (Dokuments attiecas uz EEZ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 347/2013), vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.283/2014);

6) projekta iesniedzējs — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kas sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu finansējuma saņemšanai;

7) projekta iesniegums — atbilstoši Eiropas Komisijas izsludinātā projektu konkursa nolikumam sagatavots iesniegums, tā pielikumi, kā arī citi dokumenti projektam nepieciešamā finansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem;

8) projekta izpildītājs — fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas ieguvusi tiesības sniegt pakalpojumus, piegādāt preces vai veikt būvdarbus projekta īstenošanai.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt tādu transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozaru projektu efektīvu un pārskatāmu uzraudzību, kuru īstenošanai finansējums tiek piešķirts saskaņā ar Regulu Nr. 1316/2013, kā arī ievērojot Regulu Nr. 347/2013 vai Regulu Nr. 1315/2013, vai Regulu Nr. 283/2014.

3. pants. Likuma darbības joma

Likums, ciktāl to nenosaka Regula Nr. 1316/2013, paredz par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem finansēto transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozaru projektu sagatavošanas un saskaņošanas kārtību, uzraudzības nodrošināšanu, kā arī atbalsta saņēmēja un projektu īstenošanas uzraudzības iestāžu funkcijas.

4. pants. Projektu īstenošanas uzraudzības iestādes

(1) Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēto projektu īstenošanu, veicot Regulā Nr. 1316/2013 noteiktos dalībvalsts pienākumus, uzrauga šādas iestādes:

1) Satiksmes ministrija — transporta nozares projektus, kā arī projektus platjoslas tīklu jomā telekomunikāciju nozarē;

2) Ekonomikas ministrija — enerģētikas nozares projektus.

(2) Kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar Regulas Nr. 347/2013 prasībām veic Ekonomikas ministrija.

5. pants. Projektu īstenošanas uzraudzības iestāžu funkcijas

(1) Uzraudzības iestāde veic šādas funkcijas:

1) informē potenciālos projekta iesniedzējus par Eiropas Komisijas uzsaukumiem un projektu iesniegšanas kārtību;

2) izvērtē un saskaņo projekta iesniegumu;

3) pārbauda un apliecina projekta ietvaros veikto izdevumu atbilstību Regulas Nr. 1316/2013 8. pantam un finansēšanas līguma prasībām;

4) sniedz viedokli par finansēšanas līguma projektu un tā grozījumiem, ja projekta īstenošanai piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums;

5) pārbauda atbalsta saņēmēja sagatavoto projekta īstenošanas pārskatu, starpposma un noslēguma maksājumu pieprasījumus, kā arī veic pārbaudes projekta īstenošanas vietā;

6) pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par projektu īstenošanas gaitu, to īstenošanai veiktajiem ieguldījumiem un citu būtisku informāciju, kas Eiropas Komisijai nepieciešama, lai izvērtētu piešķirtā finansējuma izmantošanu projektu mērķu sasniegšanai atbilstoši Regulas Nr. 1316/2013 22. un 27. pantam;

7) ja projekta īstenošanai piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums:

a) plāno projekta finansējumu atbilstoši projekta naudas plūsmai atsevišķā valsts budžeta programmā (apakšprogrammā),

b) sagatavo maksājuma rīkojumus un iesniedz tos maksājumu iestādei, lai atbalsta saņēmējs maksājumus veiktu atbilstoši finansēšanas līgumā paredzētajām darbībām;

8) sagatavo maksājuma rīkojumus neapgūto un neatbilstoši izlietoto Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu atmaksai Eiropas Komisijai un iesniedz tos maksājumu iestādei, izņemot gadījumus, kad Eiropas Komisija ar atbalsta saņēmēju norēķinās tieši;

9) sniedz sabiedrībai informāciju par projektiem piešķirtā finansējuma izmantošanu.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā uzraudzības iestāde sniedz viedokli par finansēšanas līguma projektu un tā grozījumiem, ja projekta īstenošanai piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums;

2) projekta īstenošanas uzraudzības kārtību.

(3) Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tās pilda saskaņā ar šo likumu kā uzraudzības iestādes, tiktu nodalītas no citām to funkcijām, arī no funkcijām, kuras tās pilda kā finansējuma saņēmējas.

6. pants. Lēmumi un atzinumi par enerģētikas nozares projektiem

(1) Enerģētikas nozares projekti var pretendēt uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu saņemšanu, ja tie atbilst Regulas Nr. 347/2013 4. un 14. panta kritērijiem un nosacījumiem.

(2) Kompetentā iestāde attiecībā uz enerģētikas nozares projektiem nodrošina lēmumu pieņemšanas un atzinumu sniegšanas koordinēšanu atbilstoši Regulas Nr. 347/2013 10. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktajām procedūrām un tās 10. panta 1. un 2. punktā minētajā termiņā, kā arī saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punkta "c" apakšpunktā minēto sadarbības shēmu. Attiecīgās institūcijas pieņem lēmumus un sniedz atzinumus atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", likumam "Par piesārņojumu", Ķīmisko vielu likumam un Būvniecības likumam, kā arī saistībā ar projekta iesniedzēja sagatavoto ziņojumu par pasākumiem, kas veicami atbilstoši Regulas Nr. 347/2013 9. pantam attiecībā uz sabiedrības līdzdalību.

(3) Projekta iesniedzējs rakstveidā paziņo kompetentajai iestādei par vēlmi saņemt šā panta otrajā daļā minētos lēmumus un atzinumus par projektu, dokumentam pievienojot informāciju par projektu un projekta īstenošanas plānu atbilstoši Regulas Nr. 347/2013 5. panta 1. punktam. Kompetentā iestāde apstiprina lēmumu pieņemšanas un atzinumu sniegšanas procesa uzsākšanu un informē par to projekta iesniedzēju.

(4) Kompetentā iestāde divu mēnešu laikā no dienas, kad apstiprinājusi lēmumu pieņemšanas un atzinumu sniegšanas procesa uzsākšanu, apspriežoties ar projekta iesniedzēju un attiecīgajām institūcijām, kuras pieņem lēmumus un sniedz atzinumus atbilstoši šā panta otrajai daļai, nosaka Regulas Nr. 347/2013 10. panta 4. punkta "b" apakšpunktā minēto projekta īstenošanas grafiku.

7. pants. Maksājumu iestāde

(1) Maksājumu iestādes funkcijas pilda Valsts kase.

(2) Maksājumu iestāde veic maksājumus, pamatojoties uz uzraudzības iestādes iesniegtajiem maksājuma rīkojumiem, un nodrošina konta izrakstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu.

8. pants. Atbalsta saņēmējs

(1) Atbalsta saņēmējs nodrošina finansēšanas līguma nosacījumu izpildi un veic šādas funkcijas:

1) nodrošina, lai projekta īstenošanai piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, tai skaitā saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem;

2) nodrošina projekta grāmatvedības uzskaiti;

3) nodrošina projekta rezultātu racionālu izmantošanu un uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

4) atver kontu Valsts kasē valsts budžeta un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu saņemšanai, ja projekta īstenošanai piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums;

5) iesniedz uzraudzības iestādei saskaņošanai finansēšanas līguma projektu un tā grozījumus, ja projekta īstenošanai piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums;

6) nekavējoties informē uzraudzības iestādi par projekta īstenošanas laikā konstatētajām neatbilstībām un to novēršanas pasākumiem;

7) informē uzraudzības iestādi par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu visu līmeņu pārbaudēs konstatētos trūkumus projekta īstenošanā;

8) organizē iepirkuma procedūru projekta īstenošanai atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošu normatīvo aktu prasībām un tajos noteiktajā kārtībā;

9) slēdz ar projekta izpildītāju iepirkuma līgumu par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādēm vai būvdarbiem un veic maksājumus atbilstoši šā līguma noteikumiem;

10) nodrošina projekta īstenošanas pārskatu, starpposma un noslēguma maksājumu pieprasījumu sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai atbilstoši finansēšanas līgumam;

11) veic informācijas un publicitātes pasākumus par projekta īstenošanu.

(2) Atbalsta saņēmējs šā panta pirmās daļas 8., 9., 10. un 11. punktā minēto funkciju izpildi var nodot ieviešanas iestādei.

9. pants. Projekta iesnieguma iesniegšana un saskaņošana

(1) Projekta iesniedzējs atbilstoši šā likuma prasībām un Eiropas Komisijas izsludinātā projektu konkursa nolikumam sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu.

(2) Pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Eiropas Komisijai projekta iesniedzējs uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā iesniedz to saskaņošanai uzraudzības iestādei. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu saskaņošanai uzraudzības iestādei, un kārtību, kādā uzraudzības iestāde veic projekta iesnieguma saskaņošanu.

(3) Ja projektam plānots piesaistīt valsts vai pašvaldības budžeta līdzfinansējumu, tad projekta iesniedzējs, iesniedzot projekta iesniegumu saskaņošanai uzraudzības iestādē, tam pievieno Finanšu ministrijas sākotnējo izvērtējumu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 10. pantam.

(4) Iesniedzot enerģētikas nozares projekta iesniegumu uzraudzības iestādei, projekta iesniedzējs tam pievieno arī dokumentu, kurā ir atsauce uz saskaņā ar Regulas Nr. 347/2013 12. pantu pieņemtā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmuma publikāciju. Projekta iesniegumam, kas attiecas uz elektroenerģijas pārvades infrastruktūru, projekta iesniedzējs pievieno arī dokumentu, kurā ir atsauce uz tā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmuma publikāciju, ar kuru apstiprināts elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāns.

10. pants. Projekta dokumentācijas uzglabāšana

Dokumentus, kas saistīti ar projekta sagatavošanu, īstenošanu un uzraudzību, uzglabā atbilstoši Latvijas normatīvo aktu un finansēšanas līguma prasībām un termiņiem.

Pārejas noteikums

Šā likuma 5. panta otrajā daļā un 9. panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2017. gada 30. septembrim.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 6. aprīlī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 19. aprīlī