Tālā Japāna kļūst tuva Latvijai

Vakar un aizvakar, 15. un 16.septembrī, Rīgā vizītē atradās Japānas parlamenta delegācija

Saeimā, pie mūsu parlamentāriešiem

Vakar, 16. septembrī, Saeimas Latvijas — Japānas parlamentu sadarbības grupa tikās ar Japānas parlamenta Japānas — Latvijas parlamentāriešu asociācijas delegāciju (apakšējā attēlā), kā arī tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ilgu Kreitusi (augšējā attēlā pa labi).

Latvijas — Japānas parlamentu sadarbības grupas vadītāja vietnieks Andris Rubins apsveica Japānas delegāciju ar ierašanos Saeimā un izteica gandarījumu par to, ka Japānas parlamentā ir interese par Latviju. Japānas delegācijas vadītājs Jošihiro Nišida informēja, ka Japānas — Latvijas parlamentāriešu asociācija ir izveidota šī gada jūlijā, un uzsvēra, ka šis ir pirmais gadījums, kad Japānas parlamentārieši ierodas Latvijā. Tikšanās dalībnieki augstu novērtēja Japānas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā Kagečika Matano darbību un atzina, ka abu valstu attiecības sekmēs Rīgā atvērtais Japānas informācijas centrs. Tomēr parlamentārieši bija vienisprātis, ka turpmāk Latvijas un Japānas attiecībām vajadzētu attīstīties daudz straujāk, sevišķi ekonomikas un finansu jomā. Tāpēc ļoti svarīgs aspekts ir investīciju drošība Latvijā. Saeimas deputāti pauda viedokli, ka abu valstu sadarbību varētu nostiprināt arī Japānas vēstniecības atvēršana Latvijā. Sarunas noslēgumā Saeimas deputāti un Japānas parlamentārieši izteica pārliecību, ka veiksmīgi uzsāktā sadarbība turpināsies arī nākotnē.

Vakar, 16. septembrī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš tikās ar Japānas parlamenta Japānas — Latvijas parlamentāriešu asociācijas delegāciju. Runājot par turpmākajām abu valstu sadarbības iespējām, I.Bērziņš norādīja, ka Latvijai ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, neaizsalstošas ostas un labas attiecības ar kaimiņvalstīm. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka ciešāka sadarbība ekonomikas jomā būtu izdevīga abām valstīm.

Saeimas preses dienests

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 16. septembrī, Rīgas pilī notika Latvijas Valsts prezidenta un Japānas–Latvijas parlamentārās asociācijas delegācijas tikšanās. (1.attēlā, no kreisās — delegācijas vadītājs Jošihirs Nišida, tulkotājs Edgars Katajs, Guntis Ulmanis.)

Valsts prezidents sveica delegāciju ar ierašanos Rīgā un izteica cerību, ka parlamentāriešu vizīte norit sekmīgi. Japānas parlamentāriešu delegācijas pārstāvis pauda kopējo uzskatu, ka tas ir liels gods tikties ar Latvijas Valsts prezidentu. Viņš uzsvēra vizītes lielo nozīmi Japānas un Latvijas parlamentu sadarbības un savstarpējās saprašanās veicināšanā. Augstie viesi pastāstīja par Japānas parlamentāriešu Latvijas atbalsta grupas darbību, interesēm un mērķiem, kā arī runāja par abu valstu kopējiem saskarsmes punktiem dažādās dzīves sfērās. Parlamentārieši izteica cerību, ka Japānas valdība un valsts attiecīgās institūcijas veiksmīgi risinās jautājumu par sadarbību ar Latviju finansu un investīciju jomā, kā arī darīja zināmu, ka parlamentāriešu Latvijas atbalsta grupa darīs visu, lai Latvijas un Japānas kontakti ekonomikas un finansu sfērā veidotos vēl sekmīgāk nekā līdz šim.

Prezidents runāja par abu valstu sadarbības aktivizēšanu starptautisko organizāciju ietvaros, kā arī uzsvēra milzīgo potenciālu, ko slēpj sadarbības iespējas kultūras jomā. Viņš izteica gandarījumu par to ekonomisko atbalstu, ko Japāna gatavojas sniegt Latvijai.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka šī vizīte uzskatāma par ievērojamu notikumu Japānas un Latvijas savstarpējo attiecību tālākā attīstībā un padziļināšanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar pie Ministru prezidenta Andra Šķēles viesojās Japānas parlamenta Latvijas atbalsta grupas delegācija (attēlu 2.slejā 2.foto). Delegāciju vada Japānas parlamenta deputāts, Latvijas atbalsta grupas prezidenta vietas izpildītājs Mitshukiro Uesugi.

Sarunas sākumā A.Šķēle norādīja uz Latvijas un Japānas attiecību aktivizēšanos pēdējā pusgadā. Ministru prezidents atzina, ka tas noticis, galvenokārt pateicoties Japānas vēstniekam Latvijā. Sadarbības nostiprināšanu veicināja arī Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava vizīte Dienvidaustrumāzijas reģionā. Tika atzīmēta Rīgas un Kobes ilggadīgā sadarbība.

A.Šķēle pastāstīja, ka attīstās Latvijas sadarbība ar “Nomura International”. Koncerns interesējas ne tikai par valsts parādzīmēm, bet arī par lielo uzņēmumu akciju iepirkšanas iespējām.

M.Uesugi pastāstīja, ka Latvijas atbalsta grupa Japānas parlamentā izveidota šā gada jūlijā, tajā darbojas ap 70 deputātu neatkarīgi no partiju piederības. Tika akcentētas Latvijas atbalsta grupas prezidenta Masakuni Murami labās attiecības ar Japānas premjerministru Riutaro Hašimoto.

Tika pārspriestas un atzinīgi novērtētas Japānas vēstniecības Latvijā un Latvijas vēstniecības Japānā atklāšanas iespējas.

Japānas delegācija izteica cerības, ka tāpat kā Rīga un Kobe ilgstoši un ražīgi varētu sadarboties arī Latvija un Japāna.

Ministru prezidents iepazīstināja viesus ar valdības darbu, it īpaši ārvalstu kapitāla un uzņēmēju piesaistīšanas jomā. Viņš pastāstīja par Latvijā notiekošo privatizācijas procesu un aicināja potenciālos Japānas investorus piedalīties lielo uzņēmumu privatizācijā. Tika uzskaitīti tādi uzņēmumi kā “Latvijas kuģniecība”, “Ventspils nafta”, “Latvenergo” u.c.

Viesi apsolīja informēt Japānas valdību par situāciju Latvijā un izteica cerības, ka Latvijas un Japānas sadarbība turpinās attīstīties.

Valdības preses dienests

Rīgā pirmo reizi viesojās tik augsta līmeņa Japānas valsts delegācija. Delegācijas vadītājs bija Jošihiro Nišida, bet to pavadīja Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Kagečika Matano.

Vakar pēcpusdienā notika preses konference, kurā piedalījās Jošihiro Nišida, Ilga Kreituse, kā arī Japānas parlamenta Padomnieku palātas loceklis Souičiro Matsutani un vēstnieks Matano kungs.

Vispirms runāja Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse:

— Gribu izteikt ļoti lielu gandarījumu par to, ka pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas šeit ir ieradusies Japānas parlamenta delegācija. Oficiālo pusdienu laikā mēs apvienojām patīkamo ar lietderīgo, apspriežot turpmākās sadarbības iespējas. Runājot par padarīto, augstu novērtējot kultūras sakaru veidošanos. Lai gan mūsu valstis ir tālu viena no otras, to problēmas, veidojot attiecības ar vienu un to pašu lielo kaimiņu, gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā ir līdzīgas.

Bet galvenais, ka ir sākts sadarbības ceļš, ir nodibināti kontakti, ir notikusi domu apmaiņa. Ir pārdomāts arī, kā attīstīt attiecības, ikreiz nebraucot vienam pie otra. Mums šodien ir izdevies sākt labu politiskās sadarbības dialogu.

Pēc tam Japānas parlamenta deputātu vizītes vērtējumu sniedza Jošihiro Nišida:

— Gribu uzsvērt, ka mūsu grupa gan skaitliskā, gan līmeņa ziņā ir pirmā tik ievērojamā Japānas delegācija, kas apmeklē Latviju pēc tās neatkarības atgūšanas. Mums šodien bija liels gods tikties ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu, premjerministru, Saeimas priekšsēdētāju Kreituses kundzi un citām augstu stāvošām parlamenta amatpersonām. Visi nonācām pie secinājuma, ka mums daudz kas ir kopīgs. Atcerējāmies tos laikus, kad Rīgā bija Japānas vēstniecība. Bet vēlāk pienāca Latvijai ļoti skumji gadi.

Tagad Latvija ir atsākusi savu demokrātijas ceļu. Un tādēļ esmu pārliecināts, ka turpmāk Latvijā vajadzētu darboties Japānas vēstniecībai un Japānā — Latvijas. Domāju, ka šai problēmai nopietni pievērsīsies mūsu abu zemju valdības.

Saprotu, ka jūsu valstī nav viegli ejams ceļš, jo jums ir jāizdziedē tās brūces, kas bija iecirstas sakarā ar vairāku gadu desmitu ilgo īpatnējo situāciju. Bet mēs esam pārliecināti, ka jums pietiks spēka un enerģijas, lai visas grūtības pārvarētu.

Uzskatu, ka galvenais uzdevums būtu atgriezties pie 1939. gada situācijas, kad Rīgā darbojās Japānas vēstniecība.

Gribu uzsvērt to īpašo lomu, kas piedienas Matsutani kungam, jo katru reizi, atgriežoties Japānā, viņš nepārtraukti skaidro Japānas valdībai un Ārlietu ministrijai, ka ir nepieciešams Latvijā tāpat kā agrāk iedibināt Japānas vēstniecību. Ļoti ceru, ka jau tuvākajā nākotnē pienāks tas brīdis un arī Rīgā būs Japānas vēstniecība.

Sarunās ar Valsts prezidenta kungu izteicām cerību, ka ar laiku arī Japānā būs Latvijas vēstniecība.

Kā sacīja Ministru prezidenta kungs, ģeogrāfiski Latvija atrodas tādā vietā, ka var vērot, kas notiek Rietumos un kas notiek Austrumos, proti, Krievijā. Tātad, ja mēs sadarbosimies ar Latviju, arī mums, pateicoties jūsu ģeogrāfiskajam un politiskajam stāvoklim, būs iespēja lūkoties uz abām pusēm.

Tiekoties ar Valsts prezidenta kungu, mums bija saruna par to, ka Latvija ļoti labprāt sadarbotos ar Japānu starptautiskajās organizācijās, kā, piemēram, ANO. Tur Latvija ar Japānu varētu iet kopsolī balsošanas vai kādos citos risinājumos.

Premjers Šķēles kungs pieminēja, ka šogad pēdējo sešu mēnešu laikā Latvijas un Japānas sakari paplašinājušies dažādās jomās. Tas viņam liekot domāt, ka esam panākuši tās labās starpvalstu attiecības, kādas pastāvēja 30. gados.

Sekojot Rīgas un Kobes paraugam, mēs varētu jau valstu mērogā turpināt kontaktus mākslas, kultūras un arī, protams, ekonomikas un finansu jomā. Domāju, ka turpmāk Japānas valdība sūtīs uz Rīgu attiecīgas pilnvarotas delegācijas, kas apspriestu konkrētus jautājumus tirdzniecības un ekonomikas jomā.

Vārdu sakot, skatos uz nākotni diezgan optimistiski. Tomēr gribu atgādināt seno japāņu sakāmvārdu, ka nevajag steigties par ātru, katru solīti lai pavada drošības sajūta.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”