Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas un Eiropas Padomes dokumenti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.1996., Nr. 155 (640) https://vestnesis.lv/ta/id/29028

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālās drošības padomes sēde

Vēl šajā numurā

17.09.1996., Nr. 155 (640)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Latvija un Eiropas Padomes dokumenti

Vakar, 16.septembrī, Rīgā, Ministru kabineta telpās, notika Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centra organizēta sanāksme “Eiropas Padomes konvencijas un Latvija: šodiena un nākotnes perspektīvas”. Sanāksmē piedalījās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts un citas oficiālas personas, kā arī eksperti, kas no Latvijas puses piedalās Eiropas Padomes komiteju darbā.

Sanāksmē tika spriests, kādām Eiropas Padomes konvencijām Latvijai tuvākajā laikā būtu jāpievienojas. Tika koordinēta dažādu valsts institūciju darbība. Eiropas Padomes konvencijas mūsu valstij ir īpaši nozīmīgas, jo Latvijas stratēģiskais mērķis ir iestāties Eiropas Savienībā. Eiropas Padomes konvencijas attiecas galvenokārt uz cilvēktiesību jautājumiem, masu informācijas līdzekļiem un citām humanitārajām sfērām. Var teikt, ka pamatā humanitāro jautājumu loks tiek risināts Eiropas Padomē, un tātad Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību saistās arī ar darbošanos Eiropas Padomē, kuras locekle Latvija jau ir. Jo būtiskāk tas ir tādēļ, ka viens no svarīgākajiem kritērijiem, lemjot par mūsu valsts uzņemšanu Eiropas Savienībā, būs demokrātijas un cilvēktiesību principu ievērošana, tāpat dažādu sociālo jautājumu risinājums valstī.

EP Informācijas un dokumentācijas centrs nesen izsūtījis vēstules visām Latvijas ministrijām, un saņemti apmēram 40 priekšlikumi par to, kādas Eiropas Padomes konvencijas Latvijas pašreizējā situācijā ir aktuālākās.

Pēc sanāksmes Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centrā notika preses konference, kurā direktors Uldis Krastiņš plašāk pastāstīja par centra uzdevumiem un darba metodēm.

Uldis Krastiņš uzsvēra, ka parasti medijos tiek akcentēta Latvijas stratēģiskā vēlme iestāties Eiropas Savienībā un tā kā vesela virkne ar humanitāriem aspektiem saistītu jautājumu tiek risināta Eiropas Padomes institūcijās, darbība Eiropas Padomes ietvaros ir ārkārtīgi nozīmīga arī kā starpposms Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību. U.Krastiņš sacīja, ka valstīm, pievienojoties starptautiskajām konvencijām, ir iespēja arī konkrētos gadījumos nerealizējamus punktus atrunāt un nepildīt.

Uldis Krastiņš atzinīgi novērtēja centra sadarbību ar “Latvijas Vēstnesi”, uzsverot, ka “LV” publicētā EP Sociālā harta izraisījusi lielu interesi speciālistu un atbildīgo amatpersonu vidū. Centra direktors izteica viedokli, ka arī citu starptautisko konvenciju publicēšana “Latvijas Vēstnesī” būtu vērtīgs ieguldījums mūsu valsts virzībā uz Eiropas Savienību. Pavisam Eiropas Padomē pieņemtas aptuveni 160 konvencijas visdažādākajās jomās.

Pēc Ulda Krastiņa vārdiem, galvenā šo konvenciju nozīme ir tāda, ka tās var aizvietot aptuveni 100 tūkstošus valstu divpusējo līgumu. Kā piemēru U.Krastiņš minēja Latvijas tiesībsargājošo orgānu nesenās sarunas ar Holandes varas iestādēm par kāda noziedznieka izdošanu tiesāšanai Latvijā. Situāciju sarežģījis tas, ka Latvijai ar Holandi nav noslēgts līgums par noziedznieku izdošanu. Taču, kad Latvijas puse izteica gatavību noslēgt šādu līgumu, Holandes pārstāvju viedoklis bija šāds: līgums nav nepieciešams, pievienojieties starptautiskajai konvencijai par noziedznieku izdošanu. Eiropas Padomes informācijas un dokumentācijas centri darbojas pavisam vienpadsmit Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pilsētās — Viļņā, Tallinā, Maskavā, Prāgā, Kijevā, Bukarestē, Varšavā... Rīgā šāds centrs atklāts šā gada 16.februārī, tas atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās Krišjāņa Barona ielā 14, 3.stāvā. Centra pakalpojumus var izmantot ikviens. Lai apmeklētu centru, nav jābūt Nacionālās bibliotēkas lasītājam. Centrā apmeklētāji var iepazīties ar visiem Eiropas Padomes pieņemtajiem dokumentiem angļu vai franču valodā, kas ir Eiropas Padomes oficiālās valodas. Interesenti var saņemt arī Eiropas Padomes dokumentu kopijas. Centrā pieejami galvenokārt EP oficiālie dokumenti, kā arī daži populāri Eiropas Padomes žurnāli. Uldis Krastiņš stāstīja, ka centra darbinieku kompetencē ir arī palīdzības sniegšana Eiropas Padomes pārstāvjiem viņu uzturēšanās laikā Latvijā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Pēc Ulda Krastiņa vārdiem, galvenā šo konvenciju nozīme ir tāda, ka tās var aizvietot aptuveni 100 tūkstošus valstu divpusējo līgumu. Kā piemēru U.Krastiņš minēja Latvijas tiesībsargājošo orgānu nesenās sarunas ar Holandes varas iestādēm par kāda noziedznieka izdošanu tiesāšanai Latvijā. Situāciju sarežģījis tas, ka Latvijai ar Holandi nav noslēgts līgums par noziedznieku izdošanu. Taču, kad Latvijas puse izteica gatavību noslēgt šādu līgumu, Holandes pārstāvju viedoklis bija šāds: līgums nav nepieciešams, pievienojieties starptautiskajai konvencijai par noziedznieku izdošanu. Eiropas Padomes informācijas un dokumentācijas centri darbojas pavisam vienpadsmit Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pilsētās — Viļņā, Tallinā, Maskavā, Prāgā, Kijevā, Bukarestē, Varšavā... Rīgā šāds centrs atklāts šā gada 16.februārī, tas atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās Krišjāņa Barona ielā 14, 3.stāvā. Centra pakalpojumus var izmantot ikviens. Lai apmeklētu centru, nav jābūt Nacionālās bibliotēkas lasītājam. Centrā apmeklētāji var iepazīties ar visiem Eiropas Padomes pieņemtajiem dokumentiem angļu vai franču valodā, kas ir Eiropas Padomes oficiālās valodas. Interesenti var saņemt arī Eiropas Padomes dokumentu kopijas. Centrā pieejami galvenokārt EP oficiālie dokumenti, kā arī daži populāri Eiropas Padomes žurnāli. Uldis Krastiņš stāstīja, ka centra darbinieku kompetencē ir arī palīdzības sniegšana Eiropas Padomes pārstāvjiem viņu uzturēšanās laikā Latvijā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!