Informācija

Valsts kontrole —

par 1995.gada pārskatu

un šībrīža aktualitātēm

Pagājušo piektdien, 13.septembrī, Valsts kontrole aicināja žurnālistus uz savas — pēc skaita otrās — 1995.gada pārskata grāmatas prezentāciju. Ja izdevumu salīdzinām ar iepriekšējā gadā iznākušo, tad šis darba apkopojums vizuāli izdevies glītāks, grafiskāks, ar Valsts kontroles padomes locekļu un citu galveno speciālistu fotogrāfijām.

Kā sarunas ievadījumā teica Valsts kontroles Informācijas daļas vadītāja Ieva Sablina, “šī otrā viņas bērna — gada grāmatas — izveidošanā ieguldītas ne tikai informācijas daļas, bet arī citu Valsts kontroles darbinieku pūles”. Tiesa, tai gan vajadzējis parādīties krietni agrāk, taču ierobežotie finansu resursi to nav ļāvuši.

Katrs žurnālists preses konferences sākumā izdevumu saņēma ar šādu valsts kontroliera Raita Černaja personīgu ierakstu: “Saka, ka no kļūdām mācās, tomēr labāk mācīties no citu kļūdām nekā darīt savējās.”

Valsts kontrolieris R.Černajs pastāstīja, ka 1995.gadā Valsts kontrole strādāja stabilā darba ritmā. Un institūcijas, kas ir neatkarīga koleģiāla iestāde, stabilitāti noteica gan revīzijas juridisko pamatu sakārtošana, gan darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana. Ļoti nozīmīgs bija 1995. gada 7.septembrī pieņemtais likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments”. Gada garumā turpinājās darbs, lai izstrādātu vairākus grozījumus likumos, kas saistīti ar valsts ekonomiskās darbības regulēšanu un Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanos attiecībā uz pašvaldību darbības kontroli. Valsts kontrole pērn izdarījusi 318 revīzijas, 1994.gadā — 166. Vairāki desmiti lietu nodoti izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai. 1995. gadā pēc Valsts kontroles revīziju materiāliem noteikti uzrēķini par nelikumīgiem darījumiem 222 872 latu apmērā, no kuriem valsts budžetā pērn ieskaitīti vairāk nekā 108 tūkstoši latu.

Pagājušajā gadā Latvijas Republikas Valsts kontrole tika uzņemta Eiropas augstāko kontrolējošo institūciju organizācijā (EUROSAI). Bet kopš 1994.gada mūsu Valsts kontrole ir arī ANO dalībvalstu starptautiskās organizācijas (INTOSAI) locekle. Arvien auglīgāka veidojas sadarbība gan ar Baltijas, gan citu valstu kontroles organizācijām.

Sarunas gaitā žurnālisti uzdeva jautājumus, kas skar šī gada Valsts kontroles darba aktualitātes — gan par atklātajām nelikumībām vairāku valsts un pašvaldību uzņēmumu, citu struktūru darbībā, gan vērojumiem privatizācijas procesā. Taču skaidrs ir viens, ka, vairākkārt pieaugot kontrolieru darba apjomam, bet no valsts budžeta neparedzot līdzekļu palielināšanu šī darba veikšanai, neizdosies paveikt iecerēto. Šogad astoņos mēnešos vien ar Valsts kontroles pūlēm valsts budžetā saglabāti vairāki miljoni latu, kas aptuveni desmit reizes pārsniedz Valsts kontroles iedalītos budžeta līdzekļus šim gadam.

Valsts budžeta revīziju departamenta direktors Kārlis Beljānis uzsvēra, ka daudzi cilvēki domā, ka kontrolierim jāstāv pie katras katlu mājas vai cita objekta un jānovērš nebūšanas. Taču to nav iespējams izdarīt, tad jau vajadzētu tūkstošiem kontrolieru. Valstij ir jānostiprina iekšējie revīzijas dienesti, jāsakārto vadības kontroles jautājumi. Uz vairākiem jautājumiem atbildēja Valsts saimnieciskās darbības revīziju departamenta direktore Elga Bernāne un Privatizācijas procesa revīziju departamenta direktors Indulis Šķibelis.

Lietišķā saruna ar žurnālistiem par problēmām un jaunais izdevums par Valsts kontroles pērnā gadā paveikto papildinās zināšanas par valsts līdzekļu izlietošanu un iegūšanu Latvijā.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore