• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas Ministru prezidenta un Latvijas delegācijas vizīti Islandē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.1996., Nr. 155 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29031

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas priekšsēdētājas paziņojumi

Vēl šajā numurā

17.09.1996., Nr. 155

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

INFORMĀCIJA

Par Latvijas Ministru prezidenta un Latvijas delegācijas vizīti Islandē

Oficiālā delegācija:

Andris Šķēle, Latvijas Republikas Ministru prezidents

Gvido Zemribo, Latvijas Republikas vēstnieks Islandē

Māris Riekstiņš, LR Ārlietu ministrijas valsts sekretārs

Rolands Lappuķe, LR Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola vadītāja v.i.

Edgars Šķenderis, LR Ministru prezidenta biroja vadītājs

Jānis Naglis, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors

Jānis Arnicāns, Zivsaimniecības asociācijas ģenerāldirektors

Edmunds Krastiņš, Ministru prezidenta padomnieks ekonomiskajos jautājumos

Aivars Groza, Ministru prezidenta padomnieks ārpolitikas jautājumos

Jurģis Liepnieks, Ministru prezidenta padomnieks sociālajos jautājumos

Lelde Līce–Līcīte, Ārlietu ministrijas Baltijas un Ziemeļeiropas valstu nodaļas vadītāja

Sarmīte Ēlerte, laikraksta “Diena” galvenā redaktore

Vizītes programma:

Trešdien, 18.septembrī

• Ministru prezidenta Andra Šķēles tikšanās ar Islandes premjerministru Davidu Odsonu (David Oddsson).

• Kopīgā preses konference.

• Lauksaimniecības sadarbības līguma parakstīšana.

• Islandes zivsaimniecības izstādes apmeklēšana un tikšanās ar izstādes direktoru Džonu Legeiti (John Legate).

• Vakariņas, ko rīko Islandes Republikas premjerministrs Davids Odsons par godu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Ceturtdien, 19.septembrī

• Ekskursija pa Islandi.

• Darba vakariņas, ko rīko Islandes Komercpalātas priekšsēdētājs Kolbeins Kristinnsons (Kolbeinn Kristinnsson). Pasākumu laikā Islandes uzņēmēji tiks iepazīstināti ar Latvijas valdības ekonomisko programmu un investīciju iespējām Latvijā.

Piektdien, 20.septembrī

• Amamagneana institūta apmeklēšana, kurā ir apkopoti Islandes sāgu oriģināli, un tikšanās ar šī institūta direktoru Stefanu Karlsonu (Stefan Karlsson).

• Tikšanās ar Reikjavikas pilsētas mēru Ingibjorgu Solrunu Gisladotiru (Ingibjorg Solrun Gisladottir).

• Andris Šķēle atklās Paula Jaunzema veidoto akmens skulptūru “Atbalsts”– dāvanu Islandes tautai. Tā ir pateicība par atbalstu 1991.gadā, kad Islande bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību. A.Šķēles, Islandes premjerministra un Reikjavikas pilsētas mēra uzrunas svinīgajā ceremonijā.

• Islandes prezidenta Olafura Ragnara Grimsona (Olafur Ragnar Grimsson), viņa kundzes Gudrunas Katrinas Porbergsdotiras (Gudrun Katrin Porbergsdottir) un LR Ministru prezidenta Andra Šķēles pusdienas prezidenta rezidencē.

• Sudurnes apgabala siltuma ražošanas uzņēmuma apmeklēšana un tikšanās ar šī uzņēmuma direktoriem Juliusu Jonsonu (Julius Jonsson) un Grimuru Semundsenu (Grimur Saemundsen).

Valdības preses dienests

“Arsenāls” ikreiz ir bijis notikums. Arī šoreiz, desmitoreiz

Šoruden aprit 100 gadu, kopš Latvijā rāda kino, bet kinoforums “Arsenāls” sagaidījis savu desmito gadskārtu. Tā galvenie rīkotāji ir Latvijas Kultūras ministrija, Starptautiskais kinocentrs un Rīgas Dome.

Vakar, 16.oktobrī, Rīgas Kongresu namā atklāja 6. starptautisko kinoforumu “Arsenāls”. Tā rīkotāji ir Starptautiskais kino centrs, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, LR Kultūras ministrijas Nacionālais kino centrs un Rīgas Dome. “Arsenālam” šoruden aprit 10.gadskārta. Jubilejas reizē sniedzam dažu sabiedrībā ievērojamu cilvēku un arī augsta ranga amatpersonu atziņas.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

– Dažkārt mēdz teikt, ka dzīvē iet kā kino. Latvijas visjaunāko laiku vēstures notikumi savā dziļumā un daudzveidībā pārspēj tās drāmas, kas, pateicoties kinematogrāfam, mūs uzrunā no ekrāna. Pārsteidzoši un neatgriezeniski maināmies mēs, mainās dzīves apstākļi Latvijā, mainās cilvēciskās attiecības. Šoruden desmit gadi aprit kinoforumam “Arsenāls”. Un man šķiet, ka šis nozīmīgais kultūras pasākums ir mainījies līdzi laikam. Ja sākotnēji tas bija kā logs uz citkārt neatļauto, kā spraudziņa, pa kuru lūkoties, kas notiek aiz dzelzs priekškara, tad tagad “Arsenāls” aizvien noteiktāk iekaro vietu pasaules kinofestivālu raibajā kopainā. Tas kļūst par savdabīgu tiltu, uz kura satiekas Rietumu un Austrumu kinematogrāfs. Novēlu kinoforumam nostiprināties un kļūt par visa Baltijas jūras reģiona būtisku kultūras sastāvdaļu, tai pašā laikā saglabājot jauneklīgo azartu.

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs:

– Starptautiskais kinoforums “Arsenāls” vienmēr ir pulcējis interesantus cilvēkus un oriģinālas, pat ļoti oriģinālas, arī ekskluzīvi unikālas filmas no dažādām pasaules vietām, neatlaidīgi izcīnot arvien nozīmīgāku vietu kinopasaulē. Šādos forumos dzimst jaunas idejas, kas vēlāk pārtop darbos, kuri paši rada jaunas idejas. Latvija neatlaidīgi iekaro savu vietu modernajā un jaunajā Eiropā. Lai vienmēr cilvēki, pieminot Rīgu un starptautisko kinoforumu “Arsenāls”, teiktu: `Tā ir vieta Eiropā, kur dzimst jaunas idejas”.

Latvijas Republikas kultūras ministrs Rihards Pīks:

– “Arsenāls” vienmēr ir Notikums. Kā spirgts vējš tas mūsu kultūras dzīvē izgaiņā snaudulību un kūtrumu. Radošajiem cilvēkiem tas liek pārlūkot savu domāšanas un izteiksmes arsenālu. Sabiedrībai “Arsenāls” atgādina, ka kino ir ne tikai industrija, komercija un izklaide, bet arī māksla ar spēcīgu garīgās enerģijas starojumu. Latvijas gaitā uz iekļaušanos Eiropas saimē, kino var būt viena no virzošām ceļazīmēm. “Arsenāls” šo ceļu iezīmē jau desmit gadus. Foruma laikā mēs jūtam, ka esam jau iesieti pasaules kultūras mezglā. Lai arī šogad “Arsenāls” mūs rosina un vieno!

Kinoforuma “Arsenāls” prezidents Augusts Sukuts:

– Pirmais “Arsenāls” un 1986.gada kinodienas taranēja Rīgas mietpilsoņus un partijas funkcionārus, deva ticību mums pašiem. Ar pateicību atceros kopā pavadītās dienas un naktis (diennaktis) ar saviem kolēģiem, draugiem un citādi domājošajiem.

Mēs joprojām atrodamies starp realitāti un ilūziju. Mēs esam labirintā, un kādam var likties, ka perforētā lente neatstāj pēdas. Ir gadsimta beigas, un vēl arvien rāda sinematogrāfiskus seansus. Meljess, Griffits, Vigo – viņi ir klāt. Jo kamēr kāds no mums ir šajā tumšajā zālē, viņi ir nemirstīgi.

Kinoforuma “Arsenāls” rīcības komitejas priekšsēdētājs Māris Gailis:

– Pastāv tas, kas mainās līdzi laikam. Lai kinoforums “Arsenāls” aizvien ir pārmaiņu mutulī! Lai Rīga kļūst par starptautisku “kausējamo katlu”, kur izkristalizējas pārliecība par jaunajiem un būtiskajiem spēka pavedieniem pasaules kinematogrāfa tīklojumā. “Arsenāls” ir pret snobismu, tomēr ar savām tradīcijām un ambīcijām. Mēs neatbalstām un neslavinām Holivudu, Eirokino, Krievijas kino, Āzijas vai Āfrikas “jaunos viļņus” tāpēc vien, ka kādam kādā brīdī tas liekas politiski korekti, ienesīgi vai šiki. Mēs gribam saskatīt un parādīt citiem to, kas kino ļaus uzskatīt par mākslu arī divdesmit pirmajā gadsimtā.

Pēc starptautiskā kinoforuma “Arsenāls” svinīgās atklāšanas tika demonstrēta Vjetnamā ražotā mākslas filma “Rikša”, ko uzņēmis režisors Tran Anh Hungs (Tran Anh Hung). Šīs filmas galvenais varonis ir astoņpadsmit gadu vecs rikšas vilcējs, bārenis, kurš spēj izdzīvot, tikai smagi strādājot. Filmu var uzskatīt par savdabīgu piespiedu kārtā atsvešināta cilvēka mēģinājumu atjaunot izirušo saikni ar savām saknēm.

Jubilejas reizē – desmitgadē kinoforuma “Arsenāls” filmu skatēs ir iekļautas apmēram 125 filmas, kas ražotas daudzās pasaules valstīs. Filmu skates notiks Rīgas Kongresu namā, kinoteātros “Rīga”, “Andalūzijas suns” un citur. Foruma ietvaros notiks arī labāko latviešu mākslas un dokumentālo filmu skate. Tās spektrs ir visplašākais: sākot ar 1930.gadā uzņemto, Aleksandra Rusteiķa režisēto “Lāčplēsi”, 1939.gadā ekranizēto “Zvejnieka dēlu”(režisors Vilis Lapenieks) un beidzot ar 1996. gadā režisora Tālivalža Margēviča uzņemtās filmas “Pūķa ola” (pēc Regīnas Ezeras noveles motīviem) pirmizrādi.

Starptautiskais kinoforums “Arsenāls” Rīgā notiks līdz 23.septembrim.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!