Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
5. parlamentāriešu konferences par sadarbību Baltijas jūras reģionā rezolūcija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.1996., Nr. 155 (640) https://vestnesis.lv/ta/id/29034

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Trešdiena, 18.09.1996.

Laidiena Nr. 156 (641), OP 1996/156

Vēl šajā numurā

17.09.1996., Nr. 155 (640)

PAR DOKUMENTU

Veids: rezolūcija

Pieņemts: 10.09.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

5. parlamentāriešu konference par sadarbību Baltijas jūras reģionā

Rīgā 1996. gada 10. un 11. septembrī

Rezolūcija

Sadarbībai Baltijas jūras reģionā veltīto parlamentāriešu konferenču uzdevumā Ālandu salu, Brēmenes, Dānijas, Igaunijas, Vācijas Federatīvās Republikas, Somijas, Grenlandes, Hamburgas, Islandes, Karēlijas, Latvijas, Lietuvas, Mēklenburgas–Priekšpomerānijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas Federācijas, Šlēsvigas–Holšteinas un Zviedrijas parlamentu, kā arī Baltijas asamblejas, Ziemeļu padomes un Eiropas Parlamenta locekļi sanāca kopā Rīgā 1996. gada 10. un 11. septembrī, lai tālāk attīstītu Baltijas jūras reģiona valstu pārstāvības institūciju sadarbību un apspriestu šā reģiona svarīgākos jautājumus.

Konferences dalībnieki,

atzīmēdami

vairākus pozitīvus politiskos notikumus, kas veicinājuši stabilitāti un drošību Baltijas jūras reģionā,

konstruktīvo procesu, kura rezultātā 1996. gada maijā Visbijā notika valstu vadītāju sanāksme, kā arī šajā sanāksmē izdarītos valstu vadītāju visaptverošos secinājumus,

Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības programmas, kas tika pieņemtas Baltijas jūras padomes sanāksmē Kalmarā 1996. gada jūlijā,

vairākas valstu un starptautiskās iniciatīvas, lai paātrinātu ilgtspējīgu reģiona uzplaukumu un ekonomisko attīstību,

nozīmīgo darbu, ko veic Baltijas jūras padomes komisārs demokrātisko institūciju un cilvēktiesību jautājumos, arī pie minoritātēm piederošo personu tiesību jautājumos,

dažādos sadarbības projektus, ko uzsākušas reģionālās, vietējās un privātās organizācijas,

savstarpēji saistītās ekonomiskās, sociālās, kultūras, vides aizsardzības un politiskās problēmas, kā arī uzdevumus reģionā,

akcentējot

neatgriezeniskas demokrātijas attīstības nozīmi, kas sasniedzama, pastiprinot parlamentu sadarbību,

starptautiski atzīto valstu robežu neaizskaramību, cilvēktiesību aizsardzību un vienādu attieksmi pret minoritātēm,

reģionā dzīvojošo tautu kopīgo vēsturisko pieredzi un līdzīgo kultūras mantojumu,

pastāvīgu un neatliekamu nepieciešamību stingri kontrolēt un enerģiski pielikt kopīgus pūliņus aktuālu vides aizsardzības uzdevumu risināšanā reģionā,

nozīmi, kāda ir ap Baltijas jūru esošo apakšreģionu intensīvai sadarbībai, kas var kļūt par pamatu reģiona identitātes noteikšanā, vietējās demokrātijas un pašvaldības, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstībā,

Baltijas jūras padomes ierosinājumus saskaņot reģionālo politiku un noteikt prioritātes Baltijas jūras reģionā,

Eiropas Savienības “Baltijas jūras reģiona iniciatīvu”, ko sagatavoja un Visbijas sanāksmei iesniedza Eiropas komisija,

vienojas

veicināt ekonomisko sadarbību reģionā,

ar katras valsts likumdošanas, budžeta plānošanas un ratifikācijas pasākumiem pilnībā atbalstīt sadarbības programmas vides aizsardzības un ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības jomā,

rosināt tādu reģionālo, vietējo un privāto sadarbības projektu izstrādāšanu, kas veicinātu tālāku demokrātijas un sociālekonomisko attīstību reģionā,

atbalstīt brīvu informācijas plūsmu un informācijas apmaiņu sociālajos un vides aizsardzības jautājumos,

cīnīties pret organizēto noziedzību,

palīdzēt cīnīties pret šovinismu, rasismu, ksenofobiju visos politiskajos līmeņos,

veicināt personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu kustību starp valstīm, lai panāktu sabalansētu ekonomikas attīstību reģiona valstīs,

atbalstīt semināru, kā arī citu dažāda līmeņa parlamentāriešu pasākumu rīkošanu parlamentu konferenču ietvaros;

aicina dalībvalstu valdības

padziļināt konstruktīvo dialogu starp parlamentu konferencēm un Baltijas jūras padomi,

rīkoties enerģiski un nekavējoties realizēt valstu vadītāju Visbijas sanāksmes un Kalmaras sanāksmes atzinumus,

ar jebkuriem atzītiem līdzekļiem cīnīties pret organizēto noziedzību un veicināt valstu administrāciju un policijas iestāžu sadarbību, lai apturētu pārrobežu kriminālās noziedzības draudus un lai izstrādātu efektīvas kopīgās operatīvās rīcības programmas, pievēršot īpašu uzmanību narkotiku un cilvēku nelegālai pārvadāšanai,

apliecināt politisku vēlmi veicināt reģionu, apakšreģionu un vietēja līmeņa sadarbību Baltijas jūras reģionā,

radīt apstākļus vīzu atcelšanai vistuvākajā laikā,

atteikties no spēka lietošanas un cita veida draudiem savstarpējās attiecībās, veicināt kolektīvo drošību un tālāku bruņošanās kontroli reģionā,

nosargāt stabilu un drošu reģiona politisko, ekonomisko, juridisko, sociālo un ekoloģisko attīstību un garantēt, lai šajā procesā tiktu nodrošinātas taisnīgas minoritāšu tiesības,

uzlabot apstākļus savstarpējai un brīvai kultūras, izglītības un zinātniskās sadarbības projektu apmaiņai,

atbalstīt valsts un starptautisko sabiedrisko organizāciju pasākumus un sadarbību reģionā,

garantēt, lai valsts, reģionālie un vietējie attīstības plāni veicina ilgtspējīgu ekonomisko uzplaukumu un attīstības plānu īstenošanu,

veikt efektīvus pasākumus, lai mazinātu atomelektrostaciju un atomkuģu avāriju risku un draudus, ko var radīt kodolatkritumu glabāšanas vietas,

veikt efektīvus pasākumus, lai mazinātu un sadarbībā ar HELCOM novērstu bīstamo atkritumu izplūdes un izmešus Baltijas jūrā,

nekavējoties solidarizēties enerģētikas jomā, veicinot visa reģiona funkcionāla enerģētikas tīkla izveidošanu un atbalstot atjaunojamo enerģijas avotu komerciālu izmantošanu,

pakāpeniski sagatavot reģionā pilntiesīgu brīvās tirdzniecības zonu tirdzniecībai ar gataviem izstrādājumiem un pusfabrikātiem, izejvielām, enerģiju un pārtiku, kā arī veicināt uzņēmumu sadarbību, ieviešot skaidrību uzņēmējdarbības likumos,

pastiprināt sadarbību, lai panāktu ilgtspējīga zvejas vietu režīma racionālu un apzinīgu ievērošanu Baltijas jūrā,

atbalstīt reģiona pētniecības iestāžu ciešu sadarbību, lai nodrošinātu vispusīgu datu bāzi un stratēģiskas izpētes un plānošanas institūta izveidošanu reģiona attīstības vajadzībām;

nolemj

lūgt Baltijas jūras padomi katru gadu līdz jūnija beigām sniegt dalībvalstu parlamentiem rakstveida ziņojumu par padomes gadskārtējām darbības programmām un apspriest šo ziņojumu parlamentāriešu ikgadējās konferencēs,

lūgt Baltijas jūras padomi apsvērt iespēju izveidot Baltijas jūras reģionā kopīgu mācību centru valsts, reģionālā un vietējā līmeņa ierēdņu apmācībai, lai varētu aktīvāk iesaistīties reģionālā un Eiropas līmeņa pasākumos,

uzdot parlamentāriešu darba grupai, kura ir sagatavojusi šo konferenci, turpināt strādāt kā pastāvīgai komitejai parlamentu sadarbības jautājumos, lai nodrošinātu saikni ar Baltijas jūras padomi,

nodrošināt parlamentāriešu ikgadējo konferenču darbības turpināšanu un nevainojamu norisi, atvēlot atbilstošus finansu līdzekļus un personālu,

izteikt atzinību Latvijas parlamentam, kas organizēja un viesmīlīgi uzņēma 5. parlamentāriešu konferenci par sadarbību Baltijas jūras reģionā, un

ar pateicību pieņemt Polijas parlamenta uzaicinājumu 6. parlamentāriešu konferenci par sadarbību Baltijas jūras reģionā rīkot 1997. gada 15. un 16. septembrī Gdaņskā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!