9. septembra ārkārtas sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr. 153.,154.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Kaut arī tautsaimniecības komisija nav atbalstījusi ar vairākumu manu priekšlikumu, es lūdzu sēdes atbalstu — un kāpēc? Ir vairākas pilsētas, galvenokārt mazpilsētas Latvijas teritorijā, kurās cilvēki nepaspēja dažādu objektīvu iemeslu dēļ līdz 1992.gada 20.jūnijam iesniegt zemes pieprasījumu, ja viņiem uz bijušo īpašnieku vai valsts vai pašvaldību zemes ir uzceltas ēkas. Viņi nokavēja šo termiņu vienā gadījumā tāpēc, ka zemes komisijas priekšsēdētājs mira kaut kādā katastrofā un vienkārši pārtraucās šis process, citā gadījumā — pašvaldība šo jautājumu netika pietiekami izskaidrojusi, šis termiņš pagāja, 1992.gada 20.jūnijs bija sen, un cilvēkiem ir mājas, bet nav zemes. Pārpratumu dēļ. Šādas pilsētas ir, it sevišķi izceļas Līvāni un Kandava. Pilsētu domes lūdza likumā noteiktā kārtībā Ministru kabinetu pieņemt lēmumu par šo termiņu pagarināšanu, tātad lai šie cilvēki varētu, tāpat kā visi pārējie, ja viņiem ir ēkas, iegūt zemi īpašumā par sertifikātiem. Diemžēl Ministru kabinets šos lēmumus nepieņēma. Pēdējā laikā gan ir runa, ka Ministru kabinets gatavo šādu lēmumu pieņemšanu par termiņa pagarināšanu, bet kam gan tas ir labāk redzams kā pašvaldībai. Mans priekšlikums paredz, ka katra pašvaldība savā teritorijā, ja tā vai tās iedzīvotāji to pieprasa, var pieņemt lēmumu par šī pieteikšanās termiņa pagarinājumu, visiem vienādas tiesības, Latvijas pilsētās iegūstot zemi. Paldies par jūsu iespējamo atbalstu!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā!

J.Rāzna. Komisijā, izskatot šo jautājumu, un arī lauksaimniecības apakškomisijā mēs nonācām pie tā, ka Ministru kabinets gatavo šādus noteikumus, lai varētu pagarināt pieteikšanos uz zemi, un, ja šie noteikumi netiks sagatavoti līdz trešajam lasījumam, acīmredzot pie šī jautājuma mēs varētu atgriezties un iestrādāt tos likumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputātes Annas Seiles iesniegto priekšlikumu 6.panta 2.apakšpunkta pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā: “Zemes reformas laikā pilsētas dome...” un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 13, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Ir pieņemts!”) Godātie kolēģi, es ļoti atvainojos, un Seiles kundze it īpaši jums. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Rāzna. Trešajā lappusē deputāta Rāznas priekšlikums papildināt 9.panta trešo daļu ar jaunu teikumu. Komisija neatbalstīja. Es neuzturu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējs balsojumu neuztur? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums izteikt 9.panta ceturtās daļas palīgteikumu jaunā redakcijā. Komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu izteikt 9.panta ceturtās daļas palīgteikumu šādā redakcijā: “Ja viņi sniedz tiesā prasību...”, tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 17, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 5.lappusē frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir iesniegusi priekšlikumu — 10.pantu papildināt ar jaunu daļu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 6.lappusē frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” bija iesniegusi priekšlikumu papildināt 12.panta pirmās daļas 1.punkta otro teikumu un 2.punkta otro teikumu aiz vārdiem “ja mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu” ar vārdiem “un nav arī izmantojama citiem mērķiem”. Komisijas neatbalstīja, jo jebkurš zemes gabals ir izmantojams citiem mērķiem.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir iesniegusi priekšlikumu papildināt pirmās daļas 1.punkta otro teikumu un 2.punkta otro teikumu ar vārdiem... tālāk kā tekstā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Nē, nē, es vienkārši sekoju līdz, jo tur ir 2.punkts otro reizi minēts un otrais teikums otro reizi minēts. Atklājam debates! Aigars Jirgens — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

A.Jirgens (TB). Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu referentam mazliet paskaidrot motivāciju, kādēļ priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Komisijas vārdā.

J.Rāzna. Liekas, ka jau ir paskaidrots. Es jau man liekas, paskaidroju, ka šeit ir iestrādāts... un arī izmantojama citiem mērķiem, (Starpsauciens: “Man tā neliekas!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu uzmanīgi tagad, tāpēc es teicu, ka es sekoju. Skatieties, tas ir, 2.punkta otro teikumu papildināt ar vārdiem...

J.Rāzna. Jo, ja mēs automātiski, ja mēs neatbalstam šo pirmo papildinājumu, tad nav jau arī ko izpirkt par naudu, tie kopā ir saistīti abi divi, jo šeit skan “jo ēkas īpašnieki izpērk šo pievienotās zemes daļu par naudu atbilstoši attiecīgas zemes kadastrālai vērtībai”. Ja mēs neatbalstām pirmo priekšlikumu, tad nav arī ko atbalstīt otrajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa, jo Jirgena kungs tikai lūdza paskaidrojumu no komisijas. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 7.lappusē. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ierosina papildināt — 12.panta pirmās daļas 2.punkta trešajā teikumā vārdus “augļu dāzu” aizstāt ar vārdiem “apbūvēt augļu dārzā”. Komisija neatbalstīja frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu 12.panta pirmās daļas 2.punkta trešā teikumā vārdus “augļu dārza” aizstāt ar vārdiem “apbūvēta augļu dārza”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 15, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 8.lappusē. Deputāta Rāznas priekšlikums 12.panta pirmās daļas 2.punkta piezīmes pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 12.panta pirmās daļas 2.punkta piezīmes pirmā teikuma redakciju nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 10.lappusē. Deputāta Pēterkopa priekšlikums papildināt 12.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji... Atklājam debates. Normunds Pēterkops, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

N.Pēterkops (TB). Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums radies sakarā ar to, kad tālākajos... kad skatīsimies šī likuma atsevišķo nodaļu par darījumiem, būtībā izslēgs to iespēju, kas ir vairāk raksturīga pilsētās, un tāpēc arī šis priekšlikums nāca pie šī likumprojekta, nevis pie iepriekšējā, ka zemes īpašniekiem, kuriem diemžēl šī zeme nav atjaunojama, jo ir šajos 50 gados šī zeme pārbūvēta tā, ka tur iet pāri autoceļi vai citi ierobežojumi, kāpēc nevar atdot atpakaļ šo zemi, un viņam ir divas iespējas. Vai nu saņemt uzreiz par šo zemi kompensāciju... ne kompensāciju, bet saņemt kompensācijas sertifikātus, un otrs variants ir, ka viņš tiek uzņemts kaut kādā rindā, kad viņam šo zemes gabalu piešķirs citā vietā, tātad alternatīvu zemes gabalu. Ņemot vērā to, kad darījumi varēs notikt ar valsts un pašvaldību zemēm, tad šāda iespēja šiem cilvēkiem, viņi ir atteikušies no šiem kompensācijas sertifikātiem, it kā viņi ir piekrituši saņemt šos alternatīvās zemes gabalus, bet reāli viņiem šos zemes gablus neviens nepiešķirs, jo šobrīd šī rinda Rīgā reāli nedarbojas, ir apmēram kādi varbūt uz pirkstiem saskaitāmi gadījumi, kad kādam zemes īpašniekam, kuram pāri iet vai nu Ulmaņa gatve, vai kāda citas lielas maģistrāles, tiek piešķirts kāds cits brīvs zemes gabals. Tādi, kā es saku, ir bijuši pāris desmiti gadījumu, bet tādu zemes īpašnieku ir vairāki simti. Tāpēc loģiski būtu, ka viņiem šādā gadījumā tomēr pastāvētu šī otra iespēja — saņemt kompensāciju naudā, atbilstoši novērtējot šo zemes gabalu saskaņā ar likumu par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskām vajadzībām nosacījumiem. Tas ir tāpat kā, ja mēs piemērojam, ka ir piespiedu kārtā jāatsavina, ka novērtē zemi un izmaksā šo vērtību, kāda ir, tad vismaz šiem zemes īpašniekiem būtu garantēta kaut kāda vērtība pretīm tai, ko viņi reāli nevarēs saņemt. Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo pretējā gadījumā šī problēma paliks un mēs pie tās atgriezīsimies pēc gada, jo, kā es saku, pašvaldības un valsts nebūs ieinteresētas labus zemes gabalus atdot zemes īpašniekiem kā kompensāciju, ja viņi varēs šos zemes gabalus saskaņā ar šā likuma izmaiņām, ko mēs tūlīt izdarīsim, par naudu pārdot tādam, kas piedāvās, un investīcijām vai kādām citām vajadzībām nāks un pirks. Vesela loka zemes īpašnieku intereses paliks neapmierinātas. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu! Paldies! (Starpsauciens: “Nav budžeta līdzekļi paredzēti!”)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP).Cienījamie deputāti! Kompensācija naudā ar likumu līdz šim bija paredzēta tikai par lauku zemēm. Pilsētās šāds precedents vēl nav bijis. Tajos pašos laukos, ja cilvēkam nevar atdot zemi, tajā gadījumā, ja zemes īpašnieks ir politiski represēta persona, viņam pienākas šī nauda, bet neviens cilvēks naudu par zemi nav saņēmis. Kāpēc? Tāpēc ka mēs ejam uz šo bezdeficīta budžetu un no budžeta iedalīt šādu naudu nav iespējams. To mēs laikam visi saprotam, kas sēž šajā zālē. Kur ņemt naudu? Ministru kabinets pieņēma kārtību, ka valsts un pašvaldības zemes, un to nemaz nav tāds mazums, varētu tikt pārdotas un par šo naudu tiktu izmaksāta kompensācija. Bet ko nosaka šis ierosinājums, kuru es aicinu neatbalstīt. Tātad Pēterkopa kunga ierosinājums.

Ja varētu domāt par to, ka par zemi zem tādiem objektiem, kuri ir izglītības un kultūras objekti, ostas vai uz kuriem ir uzbūvētas dzelzceļa līnijas, tomēr varētu samaksāt naudā, tad šādu kārtību jau paredz likums par piespiedu atsavināšanu. Valstij ir jāatpērk no šiem cilvēkiem zeme likumā noteiktajā kārtībā. Ja mēs pieņemsim Pēterkopa kunga ieteikto redakciju, tādā gadījumā visos gadījumos cilvēks var nesaņemt līdzvērtīgu zemi, bet prasīt naudu. Bez Rīgas ir arī šīs mazpilsētas, kur zemes ir atliku likām, kur robežas pilsētām ir palielinātas, salīdzinot ar 1940.gadu.

Un tik tiešām. Ja cilvēkam uz viņa zemes ir uzbūvēta iela, tunelis, viņam var iedot līdzvērtīgu zemi, apbūves gabalu turpat blakus tajā pašā pilsētā kaut kur pie šāda nosacījuma, kādu ierosina Pēterkopa kungs, neviens vairs neprasīs šo līdzvērtīgo zemi, jo teksts, ko ierosina Pēterkopa kungs, skan tā: “Ja īpašnieks vai viņa mantinieki nevēlas saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā, zemes vērtība tiek kompensēta naudā.” Vai mēs to varam šobrīd? Aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man grūti bija šajā gadījumā saprast cienījamo Pēterkopa kungu, kurš nesen bija pats Rīgas Domē, un iznāk, ka Pēterkops ir izteicis tādu domu — es, būdams Rīgas Domē, šos jautājumus nerisināju, tādēļ es piedāvāju šo jautājumu risināt ar valsts naudas palīdzību. Tikpat labi varētu arī Pēterkopa kungs šodien aiziet uz Rīgas Domi, ar saviem kolēģiem Rīgas Domē pārrunāt, kur viņi ir valdošā vairākumā, un attiecīgi šo jautājumu risināt, izdalot zemes gabalus. Un es ceru, ka Pēterkopa kungs var kādreiz pastāstīt, cik daudz viņš izdalīja Vidzemes priekšpilsētā šos zemes gabalus bijušajiem īpašniekiem. Kādēļ, ja, teiksim, maz izdalīja, kā viņš teica, 10 gabali vai cik tur esot izdalīti, tad kāpēc nav darījis to vairāk? Tādēļ šajā gadījumā varbūt nevajadzētu no slimās galvas pārvelt uz veselo galvu atbildību. Tādēļ es tomēr arī atbalstu, ka nevajadzētu Pēterkopa piedāvājumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.

J.Rāzna. Es domāju, ka Seiles kundze ļoti precīzi raksturoja šobrīd situāciju. No savas puses es tikai gribu pateikt vēl vienu, ka šobrīd valdība nav izdalījusi Valsts zemes dienestam vairāk kā 8 miljonus latu, lai mēs varētu iemērīt bijušajiem zemes īpašniekiem zemi. Un atgriezt to atpakaļ īpašumā. Runāt šeit par to, ka mēs varēsim vēl maksāt un varbūt paplašināt to loku, kuri nevēlas, kā šeit ir rakstīts, zemi saņemt atpakaļ, un viņu var rasties pārāk daudz, tad ir jādomā, kur mēs ņemsim naudu. Tāpēc es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Pēterkopa iesniegto priekšlikumu — papildināt 12.panta pirmo daļu ar 4.punktu, tādu, kāds ir sniegts tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 25, atturas — 17. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 10.lapaspusē deputāta Rāznas priekšlikums — papildināt 12.pantu ar jaunu otro daļu, attiecīgi mainot tālāko numerāciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 11.lapaspusē frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — papildināt 12.panta trešo daļu ar jaunu teikumu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 12.panta trešo daļu ar teikumu “Iepriekšminētā lēmuma gadījumā...” Tālāk kā tekstā tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 18, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē deputāta Pēterkopa priekšlikums — papildināt 12.panta trešo daļu ar teikumu “Pašreizējiem zemes lietotājiem...”, tālāk kā tekstā. Komisija to atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējs balsojumu nelūdz? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 12.lapaspusē deputāta Rāznas priekšlikums — papildināt 12. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: “Dzīvojamās ēkas īpašniekiem...”, tālāk kā tekstā, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē deputāta Bāna priekšlikums — papildināt 12.pantu pēc teikuma “Šādu pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā” ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā “ja bijušajiem zemes īpašniekiem...”, un tālāk kā tekstā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (LVP). Godātie deputāti! Lietas būtība šeit ir tāda pati, ko es jau runāju par lauku apvidu privatizācijas kārtību. Šeit pilsētās ir runa par tehnikumiem, respektīvi, par mācību saimniecībām, zinātnes saimniecībām, kur tagad ir jāmaksā tik, cik īpašnieks vēlas, ja šī zeme ir privatizēta. Konkrēti tāds gadījums ir Kandavas tehnikumā, kad īpašnieks prasa, viņš ir privatizējis zemi, uz kuras atrodas tehnikums, prasa 15%, un tas valsts budžetam ir diezgan sāpīgi. Es iesniedzu, ka līdz zemes reformas pabeigšanai, jo tad stājas Civillikumā noteiktā kārtība spēkā, tomēr šiem tehnikumiem maksāt 1,5% no kadastrālās vērtības, jo kāda jēga ir atdot budžeta līdzekļus, kas tehnikumiem jau tā ir ļoti maz, īpašnieku kabatās? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.

J.Rāzna. Godātie deputāti! 10.lapaspusē jūs atbalstījāt manu priekšlikumu, un tur ir iestrādāti 5 procenti, tāpēc šobrīd to vairs nevar vairāk atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Bet balsojums ir lūgts. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputāta Bāna priekšlikumu — papildināt 12.pantu pēc teikuma “Šādu pašvaldību lēmumu var pārsūdzēt tiesā...”, un tālāk kā tekstā tabulā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 20, atturas — 23. Nav pieņemts. Es atvainojos, Rāznas kungs, atrisināsim tikai jautājumu par tālāko darba gaitu un tad turpināsim izskatīt.

Desmit deputātu iesniegums: “Ierosinām 9.septembra ārkārtas sēdi pārtraukt pulksten 17.00 un turpināt 12.septembrī pulksten 9.00.” 12.septembris — tā ir ceturtdiena. “Par”, “pret” runāt neviens nevēlas? Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 5, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts. Turpinām darbu.

J.Rāzna. 13.lapaspusē frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — apvienot 9.panta ceturto daļu un 16.panta otro daļu, pārceļot šo normu kā 13.panta ceturto daļu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neuztur? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 15.lapaspusē ...

Sēdes vadītāja. 14. lapaspusē...

J.Rāzna. Tur priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. 17.pantu nepapildināt ar trešo daļu, bet pirmajā un otrajā daļā vārdu “kopēkas”, tautsaimniecības komisijas tāds teksts šeit ir.

J.Rāzna. Nu tad man ir nepareizi. 14.lapaspuse. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — papildināt 17.pantu, nepapildināt ar trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Es ļoti atvainojos, bet vienkārši priekšlikums — nepapildināt ar kādu daļu...

J.Rāzna. Jā, tātad 17.panta nosaukumā pirmajā un otrajā daļā “vienkopu ēkas un augļu dārzu kokus” izteikt šādā redakcijā — “ēkas, būves un augļu dārzu”. Vārdu sakot, tur nāk klāt jauns vārds — tātad būves. Tāds ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Jirgens (TB). Godātie kolēģi, varbūt tomēr vajadzētu paskaidrot, kas ir domāts ar šo vārdu “nepapildināt”. Cik es saprotu, tad šeit ir domāts izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Bet tad tā arī vajadzētu to komentēt, jo citādi tas var paslīdēt garām. Ja nevienam deputātam nav iebildumu, mēs, protams, varam to nebalsot. Es neprasu balsojumu, bet es vienkārši vēršu uzmanību uz šo lietu.

Sēdes vadītāja. Jā. Jautājums ir vietā. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Komisijas vārdā. Lūdzu! Ko tad īsti mēs nepapildinām?

J.Rāzna. Tātad Ministru kabineta noteikumi Nr. 8, kur ir izmaiņas, šajos noteikumos tātad ir teikts “ēku un būvju īpašniekiem ir tā zemes gabala pirmpirkuma tiesības, uz kura atrodas attiecīgās ēkas un būves”. Tātad tautsaimniecības komisija papildina: “ēkas, būves un augļu dārzu”, tātad kur augļu dārzi ir vēl.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, es kaut ko tomēr, piedodiet, varbūt mēs visi esam mazliet piekusuši, bet tagad tā mierīgi. Es tā īsti nesapratu. “Papildināt likumprojekta 17.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā”... Tas ir pieņemts pirmajā lasījumā, cik es saprotu, nē?

J.Rāzna. Nē. Tie ir jaunie Ministru kabineta noteikumi. 81.panta noteikumi, pēc kā ir pieņemti...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, pagaidiet, Ministru kabinets ir iesniedzis priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar 17.panta trešo daļu...Tātad jums ir divi priekšlikumi — viens ir Ministru kabineta — papildināt, un otrs ir jūsu — nepapildināt. Tad tā laikam ir? Jo mums ir jānosaka tagad secība.

J.Rāzna. Tātad pirmajā lasījumā ir “ēku un būvju īpašniekiem ir tā zemes gabala pirmpirkuma tiesības, uz kura atrodas attiecīgās ēkas un būves”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir šobrīd papildināt šo teikumu “un augļu dārzi”.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, sastādītajā tabulā otrā ailīte, jūs esat paskaidrojuši: “Saimas sēdē pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu teksts.” Tas, ko mēs sakām, kur ir papildināt ar jaunu trešo daļu, ir pirmajā lasījumā pieņemtais teksts, ja šajā 14.lapaspusē darbojas tie noteikumi, uz kādiem ir sastādīta šā likumprojekta tabula. Vai šeit ir notikušas kaut kādas tehniskas pārgrupēšanās vai neprecizitātes vai ...

J.Rāzna. Šeit ir vienkārši Ministru kabineta priekšlikums — iestrādāt tekstā, vārdu sakot, vārdu “būves”, jo...

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, nē. Nav tā, kā jūs man tagad sakāt. Piedodiet, ka es jūs pārtraucu. Te otrajā ailītē ir pirmā lasījuma teksts, vai tas ir kaut kas cits?

J.Rāzna. Otrajā ailītē ir Ministru kabineta noteikumi, kuri ir pieņemti tagad pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir mūsu likumprojekta pirmā lasījuma pieņemtais teksts. Tātad jūs iesniedzat labojumu uz otro lasījumu — nepapildināt ar šādu tekstu, kā ir pieņemts pirmajā lasījumā, bet vienkārši ieviest jaunus vārdus.

J.Rāzna. Jā, ļoti pareizi.

Sēdes vadītāja. Tagad jautājums. Deptuātiem iebildumu pret šādu komisijas slēdzienu par otrā lasījuma redakciju — izslēgt šo pirmā, bet papildināt iepriekšējā... bet papildināt spēkā esošā pirms pirmā lasījuma likuma tekstu ar doto vārdu “būves”. Vai visiem viss ir skaidrs vai vēl nav skaidrs? Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļa” deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Komisijas piedāvājums, es lasu, kā te rakstīts, ir “17.panta nosaukumā pirmajā un otrajā daļā vārdkopu “ēkas un augļu dārzu (kokus)” izteikt šādā redakcijā: “ēkas, būves un augļu dārzu (kokus)”. Te vienīgais aiz ēkām nāk vēl būves. Tā ir tā vienīgā starpība. Bet šeit jau ir kaut kas cits. Ēku un būvju īpašniekam ir tā zemes gabala pirmpirkuma tiesības, uz kura atrodas attiecīgās ēkas un būves.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, palīdziet mums tikt galā ar to nepapildināto trešo daļu, lūdzu. Endziņa kungam vēl ir četras minūtes.

A.Endziņš. Atklāti sakot, nekas nav skaidrs.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu koncentrējiet uzmanību! Mums vēl ir 28 minūtes jāstrādā. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Par to, kā lieta tālāk virzāma. Tautsaimniecības komisija, mēs tikko apspriedāmies, noņem savu priekšlikumu trešajā ailītē un aicina atbalstīt komisijas sagatavoto priekšlikumu pēdējā ailītē. Kāda ir visas šīs apspriešanas būtība? Mums bija iepriekšējā tekstā, kas bija spēkā pirms Ministru kabineta noteikumiem, paredzēts, ka tiesības izpirkt zemi ir tiem cilvēkiem, kuriem pieder ēkas un augļu dārzi.

Ministru kabinets ierosināja vēl papildināt, ka ēkas un būves. Un tad tautsaimniecības komisija tajā pēdējā ailītē ir salikusi šādu tekstu, ka gan ēku, gan būvju gan augļu dārzu īpašniekiem ir pirmtiesības iegūt to zemi, ja bijušais zemes īpašnieks šo zemi pārdod. Tātad komisija noņem savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Nu komisijas vārdā gan Rāznas kungs tā kā būtu tribīnē šobrīd, Seiles kundze. Bet es saprotu, ka jūs noteikti apakškomisijas vārdā runājāt.

Lūdzu precizēsim, kur tad īsti ir komisijas otrā lasījuma redakcija šinī pantā. Pasakiet precīzi, kur var deptuāti izlasīt? Pēdējā ailītē teksts sastāv no vairākiem punktiem. 1. vai 2.punktā? Kur ir jūsu teksts?

J.Rāzna. Tātad pašas pirmpirkuma tiesības ir ēku, būvju un augļu dārzu...

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir, godātie deputāti, pievērsiet uzmanību. Tas ir 17.panta 1.punkta otrā, nenumurētā, bet otrā rindkopa pēc būtības. Vai deptuātiem tagad vairs nav jautājumi par šī panta redakciju? Deputātiem jautājumu nav un iebildumu pret komisijas sniegto 17.panta otrā lasījuma redakciju arī nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 15.lapaspusē deputātes Lībanes priekšlikums — 6.nodaļas nosaukumu izteikt šādā redakcijā “Zemes iegūšana ar nodošanu”. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējs balsojumu... Lībanes kundze, jūs... nelūdz. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 5.nodaļas nosakumu. Komisija daļēji atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē deptuātes Lībanes priekšlikums — izteikt 19.pantu jaunā redakcijā. Komisija daļēji atbalstīja un ir ietverts 19.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Iesniedzējs balsojumu nelūdz? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grinblata, Sinkas un Pētersona priekšlikumi 19.pantā aiz vārda “darījums” iestarpināt vārdus, kā rezultātā mainās zemes īpašnieks. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējiem un citiem deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 16.lapaspusē 20.pants. Deputātes Lībanes priekšlikums — izteikt 20.panta nosaukumu šādā redakcijā “Atsavināšanas subjekts”. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neuztur. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums 20.panta pirmajā teikumā svītrot vārdus “bez ierobežojumiem”. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Jirgens (TB). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzdot jautājumu tautsaimniecības komisijai, kurai ailītei šajā tabulā var ticēt — tajā, kurā rakstīts “neatbalstītī vai tajā, kur ir komisijas dotā galīgā redakcija, ka šis priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu paskaidrojiet, un, ja gadījumā priekšlikums nav atbalstīts, tad es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu komisiju!

J.Rāzna. Es atvainojos, šo deputātu priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem lūdzu labot — 16.lapaspusē tabulā vārdu “neatbalstīt” pret vārdu “atbalstīt”, kas ir komisijas slēdziens. Un iebildumu pret šādu komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — izteikt 20.pantu šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Balsojumu? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegto 20.panta “Darījumu subjekts” redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 19, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 17.lapaspusē deputāta Rāznas priekšlikums — papildināt 20.pantu ar jaunu 4.punktu. Komisija atbalstīja daļēji. Es neuzturu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējs balsojumu neuztur. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē deputāta Rāznas priekšlikums 20.panta 4.punktu uzskatīt kā 5.punktu un izteikt šādā redakcijā: “Latvijā reģistrētas ārvalstu uzņēmējsabiedrības...”, tālāk kā tekstā. Komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikumu 20.panta pirmajā teikumā svītrot vārdus “bez ierobežojumiem” un izteikt 20.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā. Komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Tātad par 4.punktu tikai. 5.punkts paliek pirmā lasījuma redakcijā?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Te ir 20.panta pirmās daļas 4.punkts. Tātad es ne velti prasīju par šo 5.apakšpunktu. Te ir priekšlikums principā dalāms divās daļās, cik es saprotu no iesniedzējiem — ceturtais un piektais.

J.Rāzna. Jo 5. nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tad būtu godīgi laikam mums teikt tā: ceturtais ir atbalstīts?

J.Rāzna. Daļēji.

Sēdes vadītāja. 4. ir daļēji atbalstīts.

J.Rāzna. Šis loks ir paplašināts. Šeit ir nosauktas konkrētas valstis, bet te loks ir paplašināts.

Sēdes vadītāja. Un piektais?

J.Rāzna. Piektais nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Normunds Pēterkops. Balsojumu jūs lūdzat? Jā, skaidrs. Par abiem? Par 5. Par ceturto iesniedzēji balsojumu nelūdz. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona iesniegto priekšlikuma daļu: 5.punkts “Citas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuras Latvijas Republikas tautsaimniecībā...” tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 17, atturas — 21. Nav pieņemts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Rāznas kungs, turpiniet!

J.Rāzna. Tālāk 18.lapaspusē ir deputātes Seiles priekšlikums 20.panta pēdējo daļu izteikt šādā redakcijā “citas fiziskās un juridiskās personas...”, tālāk kā tekstā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neuztur un deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē Juridiskā biroja priekšlikumi ir atbalstīti. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumiem nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 19.lapaspusē Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs pārejam pie jauna panta.

J.Rāzna. Jā. 21.pants “Zemes īpašumu darījumu ierobežojumi”. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt otro daļu ar vārdu “iegūt” un ar vārdu “īpašumā”. Pēc vārda “iegūt” ar vārdu “īpašumā”. Komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu nav? Pieņemts.

J..Rāzna. Tālāk deputātes Seiles priekšlikums — 21.panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neuztur? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē deputāta Rāznas priekšlikumu izteikt 21.panta otro daļu jaunā redakcijā, komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 20.lapaspuse. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums 21.panta pirmajā daļā vārdus “zemi var iegūt īpašumā” aizstāt ar vārdiem tālāk kā tekstā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — 21.panta pirmās daļas vārdus tālāk kā tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 20, atturas — 26. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 20.lapaspusē frakcijas “Latvijai” priekšlikums — papildināt 21.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu. Komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē frakcijas “Latvijai” priekšlikums — 21.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lappusē frakcijas “Latvijai” priekšlikums — papildināt 21.panta redakciju ar jaunu trešo daļu. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 21.panta redakciju ar jaunu trešo daļu... tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 17, atturas — 27. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 21.lappusē frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — izteikt likuma 21.pantu šādā redakcijā: “Ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumu”, komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es gribētu pavisam īsi lūgt jūs atbalstīt šo “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, jo, ja mēs runājam, ka galvenais zemes tirgus jautājums pilsētās ir ienest investīcijas Latvijas pilsētās, tad mēs arī tam piekrītam, izmantojot zonējumu, kas ir ģenerālplānos pilsētās, kas ir apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā... Bet mēs lūdzam šo investīciju plūsmu sākt ar tām jomām, kur tas ir nepieciešams, rūpnieciskajā, administratīvajā zonā un jauktajā zonā par attiecīgiem mērķiem, kur notiks kaut kāda ražošana vai uzņēmējdarbība. Un pavisam cita lieta ir dzīvojamās zonas, noteikti paaugstinās zemes cenu šajās zonās, bet vai tas mums visiem kā Latvijas pilsoņiem ir nepieciešams tuvākā laikā, es par to neesmu pārliecināts, jo viena lieta ir zemes pārdevējs un otrā pusē ir potenciālais zemes pircējs — Latvijas pilsonis. Tāpēc līdzīgi kā es runāju par lauku zemi, es tomēr lūgtu iet uz šo zināmo politisko kompromisu un atbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, jo var vairāk, ja viss būs kārtībā ar šo zemes tirgu, varbūt pēc gadiem pieciem vai vairāk mēs varētu arī šo zonējuma principu paplašināt, bet pašreiz acīmredzot, mūsuprāt, tas nebūtu lietderīgi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, es vienkārši skatos, tālāk ir vēl priekšlikumi par 21. panta redakciju, bet šī ir pilnīgi jauna redakcija 21.pantam,un tad būs vēl nākamie priekšlikumi, kas jāizskata. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.

J.Rāzna. Es gribu, lai deputāti nedaudz iedziļinās un paskatās komisijas variantu 19.lappusē pirms balsojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — 21.pants “Ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 15, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 22.lappusē deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas, Pētersona priekšlikums izteikt 21.pantu šādā redakcijā. Komisija atbalstījusi daļēji un iestrādājusi 20.pantā.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji... Man uzreiz ir jautājums, balsojums kopumā vai pa daļām? Iesniedzēji, lūdzu! (Starpsauciens: “Pa daļām!”) Pa daļām. Tad mums ir jāsadala daļās un jāvienojas, kā mēs balsojam. Tātad es teikšu, kā tas izskatās, un, ja jums ir pretenzijas, tad jūs, lūdzu, labojiet. Pirmā daļa — šī teikuma 20.panta... beidzās ar vārdiem “zemi var iegūt bez ierobežojumiem”.

Nākamā. Šī likuma 20.panta 3., 4. un 5.punktā līdz ceļu pārvadiem un ostām.

Trešā daļa — šā likuma 20.panta 4. un 5.punktā līdz “jauktajās zonās”.

Un pēdējā ceturtā daļa — teksts, kas ir pēc trešās daļas līdz priekšlikuma beigām. Tātad iesniedzēji lūdz četrus balsojumus. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus tagad uzmanīgi sekot tam, kā mēs sadalījām pa daļām, jo es nosaukšu tikai daļas numuru, par kuru mēs balsojam. Tātad balsojam par deputātu iesniegto priekšlikumu izteikt 20.pantu šādā redakcijā par pirmo daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 20, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par šī priekšlikuma otro daļu, ko mēs jau precizējām, šī likuma 20.panta līdz “ceļu pārvadiem un ostām” tekstam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 23, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamā trešā daļa priekšlikumā, šā likuma 20.pantu līdz vārdiem “jauktajās zonās”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 19, atturas — 21. Nav pieņemts.

Un priekšlikuma pēdējā — ceturtā — daļa, kas sākas ar tekstu “šī likuma 20.panta 4.punkta” līdz teksta beigām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 18, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 23.lappusē deputātes Lībanes priekšlikums izteikt 21.pantu jaunā redakcijā. Komisija atbalstījusi daļēji un ietverts 51. (21.— ?!) pantā.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 24. lapaspuse, 22. pants — Darījumu publicēšana. Deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas, Pētersona priekšlikums aizvietot 22. pantā vārdus “20. pantā 2. daļā minētās personas” ar vārdiem “20. panta 4. un 5. punktā minētās personas”. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Tātad šie vārdi ir 22. panta 2. daļā, ja?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 25. lapaspusē frakcijas “Latvijai” priekšlikums papildināt 5. nodaļu ar jaunu 22. pantu, attiecīgi mainot sekojošo pantu numerāciju. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu lūdz? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu papildināt 5. nodaļu ar jaunu pantu: 22 . pants — Investīciju līgumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 24, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu 26. lappuse, 23. pants.

J.Rāzna. Šobrīd tātad mums acīmredzot jāskata ir 22. pants — Darījumu saskaņošanas kārtība, kurš tagad nāks kā 23. pants.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, mums ir 26. lappuse nākamā aiz 25., to mēs arī skatām. Ja kaut kas mainās...

J.Rāzna. Es lūdzu atgriezties pie 24. lapaspuses, kur ir 22. pants — Darījumu publicēšana.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. 24. lappusē mums ir tikai viens vairāku deputātu priekšlikums par vārdu aizvietošanu, un tas ir jau nobalsots.

J.Rāzna. Komisijas priekšlikumus, kur...

Sēdes vadītāja. Kurā ailītē ir komisijas priekšlikums?

J.Rāzna. Labajā pusē. Darījumu saskaņošanas kārtība.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Rāznas kungs, nevienam deputātam nebija iebildumu pret 22. panta otrā lasījuma redakciju un neviens nelūdza balsot par šo redakciju otrajā lasījumā. Līdz ar to arī... es nezinu...

Endziņa kungs, līdz sēdes beigām ir trīs minūtes. Jūs izmantosiet vārdu vai mēs turpināsim? Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja un cienījamais Rāznas kungs! Šeit ir 23. pants, 26. lappusē, kur ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumi, tie ir priekšlikumi pie pirmā lasījuma redakcijas, kuri ir 29. pantā... 23. pants, 29. lappusē — zemes iegūšanas apmēru norobežojumi. Te vienkārši tie nav salikti pretī adekvāti. Tur ir tā lieta.

Sēdes vadītāja. Man... ja godātajiem deputātiem nav iebildumu, līdz sēdes beigām ir palikušas 3 minūtes, un te vēl lūdz vārdu paziņojumam. Man būtu priekšlikums sēdi pārtraukt līdz 12. septembrim, kā mēs tikko kā esam vienojušies, un tad sakārtot atbilstoši kārtībai, kur kurš pants atrodas, lai mums, sākot 12. septembra sēdi, nebūtu vairs savstarpēji jāskaidro, kurā lappusē kas ir. Ja deputātiem nav iebildumu, tad vārds paziņojumam Kārlim Druvam.

K. J. Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Rīt no rīta Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde notiks 104. istabā, 16. ēkā, un komisija lūdz visus tos deputātus, kuri ir ieinteresēti, kā gūt sabiedrības atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, nākt uz mūsu komisijas sēdi, būs pietiekoši sēdvietas visiem, un mūsu sēdē piedalīsies augsta ranga militārpersonas un civilpersonas no Rietumiem. Tā ka, lūdzu, nāciet un piedalieties!

Sēdes vadītāja. Druvas kungs, lūdzu pasakiet, ko nozīmē “rīt no rīta”? Cikos?

K.J.Druva. Pulksten 10 no rīta.

Sēdes vadītāja. Tātad pulksten 10 komisijas sēde.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kolēģi, lūdzu, uzklausiet reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Kārlis Čerāns, Ervids Grinovskis, Žanis Holšteins, Viktors Kalnbērzs, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Pauls Putniņš, Jānis Rāzna... ir klāt, Andris Saulītis, Jānis Straume. Paldies.

Sēdes vadītāja. Sēdi pārtraucam līdz 12. septembrim pulksten 9.00.

9.septembra ārkārtas sēdes

turpinājums 12.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Turpinām ārkārtas sēdes darbu. Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas referentu, lai turpinātu darbu pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Godātā komisija, tad, lūdzu... Jānis Rāzna — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Rāzna (DPS). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad jums visiem ir izdalīts dokuments, kur tika precizēts pagājušā ceturtdienā izskatāmais mūsu likumprojekts “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, precizējiet dokumenta numuru, lai visi deputāti var atrast. Papilddokumenta numuru lūdzu deputātiem, tas ir, cik es saprotu, Nr.1306a.

J.Rāzna. Jā, Nr.1306a.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus tagad paņemt dokumentu Nr.1306a un turpinām izskatīt dokumenta Nr.1306 vietā šo tabulu, kas ir Nr.1306a, tā, Rāznas kungs, ja?

J.Rāzna. Jā. Tātad turpināsim ar 24.lappusi. 24.lappusē ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — izveidot jaunu 22.pantu, un panta nosaukums ir “Dalījumu saskaņošanas kārtība”.

Sēdes vadītāja. Tā ir panta jauna redakcija vai jauns pants izveidots, jo es skatos, kad iepriekšējā dokumentā mums ir pirmās redakcijas 22.pants.

J.Rāzna. Tas ir jauns pants. Būtībā 22.pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pants ir izteikts jaunā redakcijā otrā lasījumā pēc komisijas veiktā priekšlikuma, tas nav izveidots jauns pants?

J.Rāzna. Nē, tas ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem... Debatēs neviens pieteicies nav? Vai deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu izteikt 22.pantu tādā redakcijā, kā dots jaunā, iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz to pašu... būtībā paredz to pašu — izveidot jaunu pantu. Un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par Juridiskās komisijas priekšlikuma atbalstīšanu un iestrādāšanu 22.panta jaunajā redakcijā nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 25.lappuse. Frakcija “Latvijai” arī iesaka izveidot jaunu 22.pantu, bet komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Frakcija balsojumu... Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Endziņa kungs, lūdzu, kā visi deputāti — no tribīnes.

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu mēs jau balsojām ārkārtas sēdē pirmdien, un atkārtots balsojums līdz ar to ir pretrunā ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, tagad komisijas vārdā, bet es pieņemu šo Endziņa kunga aizrādījumu, ja komisijai nav iebildumu un ja komisija piekrīt tam, ko teica Endziņa kungs.

J.Rāzna. Komisija piekrīt, jo tiešām pagājušā reizē šis priekšlikums tika noraidīts un tika balsots par viņu.

Sēdes vadītāja. Nu, tad paldies. Turpinām darbu.

J.Rāzna. Tālāk 26.lappuse. Tātad vecais 22.pants — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka izteikt kā 23.pantu un precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, mums apspriešana sākās ar to, ka es jums lūdzu precizēt, vai tas bija tikko, kā mēs to pieņēmām, ko nebalsojām... vai tas bija jauns 22.pants, vai tā bija jauna panta redakcija. Jūs teicāt, ka tā bija jauna panta redakcija, tagad skatāmies 26.lappusē — jauns 22.pants, tad cik mums ir 22.panti?

J.Rāzna. Būtībā tas ir 23.pants, jo... faktiski 22.pants. Man jāatvainojas, 22.pants ir izteikts jaunā redakcijā. Un šis ir 23.pants.

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamā sēdes vadītāja un godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šajā laikā, līdz šim ārkārtas sēdes turpinājumam krietni pastrādāja, saliekot pretī visus priekšlikumus tā, kā viņi ir iesniegti pēc būtības. Pagājušā reizē viņi bija sakārtoti pa pantiem, tāpēc deputāti nevarēja orientēties. Un tāpēc ir pareizi tā, kā jums ir ierakstīts 24.lappusē dokumentā Nr.1306a, bet dokumenti tiem, kuri tos nav atraduši, es redzu, ka daudziem deputātiem to nav, atrodas lejā jūsu dokumentu kastītēs, arī es no turienes tos šorīt saņēmu. Sēdes sākumā Rāznas kungs informēja, ka ir izsniegts papildu dokuments. Jūsu palīgi var noiet šim dokumentam pakaļ, ja ir kādi traucējumi, tas nav ilgi, tas ir divas minūtes. Un tagad tātad ir ierosinājums izveidot jaunu 22.pantu, sēde to šorīt atbalstīja, tas bija Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izteica redakcijā, kādu jūs redzat pēdējā ailē “Darījumu saskaņošanas kārtība”. Šis ir ļoti nepieciešams pants, jo tik tiešām līdz šim iesniegtajā Ministru kabineta likumprojektā nebija pateikts, kādā veidā šie darījumi tiek veikti, kas tos paraksta, cik dienu laikā šis process ir jāizskata un ka līgumā ir jāparedz arī saistības par zemes izmantošanu un investīcijām. To mēs šorīt jau pieņēmām bez iebildumiem. Tagad sākas tālāk runa par to, ka ar numuru 21 frakcija “Latvijai” ir iesniegusi arī jaunu 22.pantu, bet pavisam ar citu tekstu. Viņu pants saucas, ierosināts kā 22. — “Investīciju līgumi”, šos investīciju līgumus ir paredzēts jau iekļaut Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcijas pēdējā, ceturtajā daļā, par ko mēs jau esam nobalsojuši, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tikai viena iemesla dēļ neatbalstīja šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, jo šeit pārāk sīki ir reglamentēts, cik darbavietu ir jārada, cik lielām ir jābūt investīcijām un cik darbavietām jābūt uz vienu kvadrātmetru īpašumā iegūtās zemes. Mēs uzskatījām, ka šāda reglamentācija ir daudz par sīku, to var noteikt, ja vajag, ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem, bet tā nav likuma norma. Tāpēc komisija ierosināja šo 22.pantu “Investīciju līgumi”, kuru ierosina frakcija “Latvijai”, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Seiles kundze izteica tādas aizdomas, ka deputātiem nav dokumentu un ka to var divu minūšu laikā iegūt, vai ir nepieciešamība izziņot pārtraukumu, lai deputāti saņemtu šo dokumentu? Nav. Paldies! Līdz ar to turpinām darbu, tātad 26.lappuse, Rāznas kungs, vēlreiz precizējiet.

J.Rāzna. 26.lappusē tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka izteikt bijušo 22.pantu kā 23.pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav par 23.panta jauno redakciju? Pieņemts.

J.Rāzna. Tālāk, tajā pašā lappusē deputāti Pēterkops, Jirgens, Ozoliņš, Balodis, Jurdžs, Požarnovs, Vidiņš, Grīnblats, Sinka un Pētersons iesaka aizvietot 22.pantā vārdus “20.panta otrajā daļā minētās personas” ar vārdiem “20.panta 4.un 5.punktā minētās personas”. Komisijas priekšlikums — neatbalstīt. Es varbūt nedaudz šeit paskaidrošu kāpēc, jo 20.panta otrajā daļā ir teikts, ka būtībā publicē laikrakstā, tātad tie, kas ir ieguvuši zemi, tās ir citas fiziskās un juridiskās personas. Šobrīd šie deputāti liek priekšā nomainīt ar — 20.panta 4.un 5.punktā minētās personas, tas nozīmē, ka šobrīd mums jau ir 4.un 5.punkts izmainīts, ko mēs paši pieņēmām. 4.punkts skan “Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas”, un 5.punkts ir par to, ko mēs iebalsojām, — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, būtībā tās ir citas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas. Pēc būtības tagad deputātiem acīmredzot ir jāizlemj, ja frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” prasa balsojumu, tad ir jāizlemj, vai šo normu atbalstīt vai neatbalstīt. Komisija ieteica neatbalstīt, jo 4.punktā mums bija sabiedriskās un reliģiskās organizācijas, bet 5.punkta praktiski vispār nebija.

Sēdes vadītāja. Vai iesniedzēji lūdz balsojumu? Iesniedzēji balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 27.lappuse. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 24.pantu, un šis pants skan: “Zemes īpašumu tiesību izbeigšanas kārtība fiziskajām personām, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas iesniegumu papildināt likumprojektu ar jaunu 24.pantu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lappusē ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī skan, ka jāizveido jauns pants. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Tātad līdz ar to tas sakrīt ar komisijas priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums arī papildināt likumu ar jaunu pantu. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un ietverts tas ir gan jaunajā 24., gan arī 25. pantā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav? Iesniedzēji balsojumu neprasa. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 28. lapaspuse. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 25. pantu, un šis pants skan: “Juridisko personu zemes īpašumtiesību izbeigšanās kārtība”.

Sēdes vadītāja. Tas ir nosaukums, Rāznas kungs, ja? Un panta visu redakciju deputāti var izlasīt pēdējā ailītē. Deputāti debatēs pieteikušies nav? Iebildumu pret komisijas slēdzienu par jaunu 25. panta izveidošanu dotajā redakcijā nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 29. lapaspuse. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir 23. pantu izteikt kā 26. pantu un nosaukums ir “Zemes iegūšanas apmēru ierobežojumi”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par šī panta pārvietošanu no 23. uz 26. iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, un Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Tātad par panta redakciju, kur ir iesniegusi priekšlikumu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē ir arī deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums aizvietot 23. pantā vārdus “20. panta otrajā daļā minētās personas” ar vārdiem “20. panta 4. un 5. punktā minētās personas”. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē ir arī deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums 23. pantā vārdus “var noteikt atsevišķās pilsētās” aizstāt ar vārdiem “nosaka pilsētās”. Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa, un deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 30. lapaspusē ir deputātes Seiles priekšlikums papildināt likuma tekstu ar pārejas noteikumiem. Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu... Atklājam debates. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Nevienā likuma pantā — ne lauku, ne pilsētas zemei — vairs nav pateikts, kad beidzas zemes reforma, bet tas būtībā ir ļoti svarīgi tāpēc, ka brīvās, nesadalītās zemes, par kurām Latvijas pilsoņi ir prasījuši kompensāciju, varētu tikt piešķirtas visiem tiem Latvijas pilsoņiem, juridiskajām personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz šo zemi. Tātad varētu vēl papildus šo zemi izmantot arī kā kompensāciju tiem, tos brīvos gabalus, kurus neviens no bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nav pieprasījuši, kuri nevar savu zemi atgūt ostās, zem ielām, tuneļiem, dabas aizsardzības objektiem. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pateikt, kad beidzas zemes reforma.

Un es esmu ierosinājusi, ka lēmumu par zemes reformas beigām varētu pieņemt pati pilsēta... lēmumu par zemes reformas beigām varētu pieņemt pilsētas dome tad, kad ir izskatīti visi zemes reformā noteiktajos termiņos iesniegtie pieprasījumi. Līdz šim spēkā esošajā likumā bija paredzēts, ka visi šie zemes īpašumi praktiski ir jāieraksta arī zemesgrāmatā. Bet, ja mēs pilnīgi nerunājam par zemes reformas beigām, tad nav nekādu noteikumu. Īstenībā spēkā būs Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz, ka puse zemes nonāk pašvaldību īpašumā un puse zemes, brīvās zemes, nonāk valsts īpašumā. Vai varēs katrā pašvaldības teritorijā tieši uz pusēm, kā Zālamans, sadalīt šo zemes gabalu, varbūt puse būs vairāk vajadzīgs valstij vai pašvaldībai, to mēs acīmredzot apspriedīsim tad, kad mēs apspriedīsim Saeimā šos Ministru kabineta noteikumus. Varbūt mēs tos iestrādāsim jau uz trešo lasījumu. Bet mēs nevaram saprast, kurā brīdī sāksies šī zemes, brīvās zemes, sadalīšana. Tāpēc man liekas, ka vispirms ir jāpabeidz lēmumu pieņemšana tiem pieprasījumiem, kuri ir jau iesniegti, jādod viņiem iespēja saņemt kompensācijā zemi, ja zemi nevar atdot, un es lūdzu atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu, kurš paredz, ka tikai pilsētas domes lēmums, ja viņš nav apstrīdēts, varētu signalizēt par zemes reformas beigām.

Man pēdējā daļā ir iestrādāta cita koncepcija, jo priekšlikumi tika sagatavoti jau tad, kad Ministru kabinets vēl nebija savu 81. panta likumu iesniedzis, un te ir rakstīts, ka pašvaldības teritorijā esošā īpašumā nepiešķirtā zeme visa kļūst par pašvaldības īpašumu, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi. Ja Ministru kabinets izlems, ka Rīgas rajonā visa zeme viņam, tad šādu lēmumu var pieņemt, un, ja izlems, ka Zilupē viņam zeme nav vajadzīga, tad pašvaldība pati šo zemi varētu dalīt. Bet, tā kā šeit ir pretruna ar Ministru kabineta 81. panta kārtībā izdotajiem noteikumiem, es lūdzu balsot manu priekšlikumu pa daļām. Paldies par uzmanību un atbalstīt abas daļas!

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, kamēr esat tribīnē, precizējam daļas. Es teikšu, un jūs vai nu piekrītat vai ne. Tātad pirmā sākās: lēmumi par zemes reformu.... līdz.... iesniegtie pieprasījumi.

A.Seile. Jā, pilnīgi pareizi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus atzīmēt, tas ir pirmais balsojums par šo daļu, un otrā ir tālākais teksts, kas ir iesniegts priekšlikumā. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēgas! Es aicinātu balsot pret šo Seiles kundzes priekšlikumu. Un kādi apsvērumi? Tas ir pārejas noteikums. Seiles kundze jau teica, ka valdība ir pieņēmusi 81. panta kārtībā noteikumus, par kuriem mums būs jādiskutē šeit, un tas jau ir likums. Šāds pārejas noteikums ir pretrunā arī ar Civillikumu. Civillikums pasaka, ka visa tā zeme, kas nav vai uz ko nav atradušies īpašnieki, pieder valstij. Kabinets ar saviem 81. panta noteikumiem ir jau paredzējis šo situāciju — 50 un 50, bet ar pārejas noteikumu palīdzību faktiski radīt pretrunu starp Civillikumu un arī starp šiem Kabineta notiekumiem, manuprāt, nav pieļaujams. Mums ir par to jādiskutē jau likumdošanas kārtībā tad, kad mēs skatīsim atbilstošos Ministru kabineta noteikumus kā likumprojektu, bet nevis ar pārejas noteikumiem izdarīt kaut kādas izmaiņas un pretrunas starp diviem šinī gadījumā jau likumiem — Civillikumu un šiem 81. panta kārtībā pieņemtajiem Kabineta noteikumiem, kuriem arī ir likuma spēks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte. Otro reizi.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es tikai jums atgādinu, ka pašreiz spēkā esošajā likumdošanā bija paredzētas šīs zemes reformas beigas. Endziņa kungs sēž jau no Augstākās padomes laikiem šajā augstākajā lēmējorgānā, un nebija izteikts neviens aizrādījums, ka te varētu būt kāda pretruna ar Civillikumu. Bet, ja mans ierosinājums ir pretrunā ar Civillikumu, ka mēs nosakām zemes reformas beigas, tādā gadījumā arī Ministru kabineta noteikumi ir pretrunā ar Civillikumu, Endziņa kungs. Paldies par uzmanību.

Aicinu balsot par manu priekšlikumu. (Endziņš no zāles kaut ko saka.)

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, debates notiek no tribīnes. Ja vēlaties, es jums došu otrreiz vārdu. Vairāk debatēs... Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

I.Bišers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nesēžu te no Augstākās padomes laika, un tāpēc es neatbildu par to, ko Seiles kundze un Endziņa kungs te ir agrāk sastrādājuši, bet es tikai gribu pateikt, ka pārejas noteikumi nav likums un tas ir tikai likuma skaidrojums un atsevišķi uzdevumi, un ar tiem nevar nodibināt nevienam īpašuma tiesības. Tāpēc es arī prasu, lai šāds ieraksts pārejas noteikumos neparādītos.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs! Atļaujiet izteikt jums aizrādījumu par novērtējumu, ko jūs izteicāt divu deputātu darbam Saeimā. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā vēlaties ko teikt?

J.Rāzna. Nē, es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātus lūdzu pievērst uzmanību, ka šo priekšlikumu mēs balsojam pa daļām. Kā mēs pirms tam noskaidrojām, pirmā daļa ir... sākas ar vārdiem “lēmumi par zemes reformas...” beidzas ar vārdiem “iesniegtie pieprasījumi”, un otrā daļa ir .... kas paliek pāri — otrā rindkopa tekstā, ko ir iesniegusi deputāte Seile. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputātes Seiles iesniegtā priekšlikuma par pārejas noteikumiem pirmo daļu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 11, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikuma otro daļu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 12, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Paldies. Līdz ar to lēmumprojekts ir izskatīts, un es lūdzu balsot par šo lēmumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pirms balsojam otrajā lasījumā, ir jāizskata deputāta Leopolda Ozoliņa iesniegums: “Sakarā ar neskaidrībām pantu kārtojumā, to secībā un arī tāpēc, ka materiāli sagatavoti tikai pirms sēdes, lūdzu “Grozījumus likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atgriezt komisijā, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 136. pantu.” Viens “par”, viens — “pret”. Runā Leopolds Ozoliņš, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Šis jau ir otrais šāds grozījums. Mēs piedalījāmies šeit un klausījāmies, kāds juceklis bija, kad mēs pieņēmām ļoti svarīgu, es domāju, Latvijas vēsturei ļoti svarīgus “Grozījumus par zemes privatizāciju lauku apvidos”, arī šeit bija juceklis, neskaidrības. Mēs nespējām sagatavoties, izsekot līdz, un tomēr mēs nobalsojām par šo zemes pārdošanu jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai. Šodien atkārtojas tas pats, dokumenti ir iesniegti tikai šorīt vai vakar vakarā, nav bijis iespējams iepazīties ar šiem dokumentiem, visu to pārdomāt, jo es uzskatu, ka šie ir ļoti svarīgi Latvijas vēsturei un tās nākotnei, sevišķi pieņemamie dokumenti. Tāpēc es lūdzu nobalsot par to, ka vajadzētu atgriezt atpakaļ šos... jeb atdot atpakaļ atbildīgajai komisijai šos grozījumus, tos sakārtot un pēc tam izskatīt vēlreiz.

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte. Jums jārunā “pret” iesniegumu pēc Kārtības ruļļa par savu iesniegumu atdot.... mēs runājam, Seiles kundze, par iesniegumu, nevis par likumprojekta balsojumu.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es aicinu nebalsot par iesnieguma atdošanu atpakaļ komisijām tāpēc, ka, ja mēs gribam strādāt, mums visiem ir iespēja trešajā lasījumā iesniegt savus priekšlikumus. Un atkārtoti dažādās redakcijās var iesniegt arī ierobežojumus ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām, kuri no šā likumprojekta ir pazuduši, bet tad, ja mēs atdosim šo likumprojektu atpakaļ, kurš veiksmīgi ir nobalsots, ievilksies visa šī apspriešana, bet šajā likumprojektā ir arī daudzas ārkārtīgi svarīgas un nozīmīgas normas, par kurām mēs esam nobalsojuši. Atcerēsimies, ka zemes likumi vienmēr Saeimā ir ārkārtīgi grūti un smagi likumi. Katram ir savas domas, savas zināšanas, un iesniegtie priekšlikumi šoreiz bija ārkārtīgi haotiski, daži bija iesnieguši priekšlikumus, balstoties uz spēkā esošā likuma pantiem, bet daži deputāti bija iesnieguši priekšlikumus, pamatojoties uz Ministru kabineta iesniegtajiem noteikumiem, kuru sakarībā mēs arī šo likumu mainām. Tāpēc es ierosinu balsot otrajā lasījumā par šo likumprojektu un neatbalstīt iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Leopolda Ozoliņa iesniegumu — atgriezt komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 31, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 12, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.septembris.

Sēdes vadītāja. 30.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav?

J.Rāzna. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamiem atkritumiem””. Indulis Emsis, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, sameklējiet dokumentu Nr. 1305. Mēs izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamiem atkritumiem”” otrajam lasījumam. Sākotnēji tātad pirmajā lappusē nav deputātu iesniegumu par vispārējiem redakcionāliem labojumiem likumā.

Sēdes vadītāja. Otrais lasījums. Ejam pa pantiem. Tātad tur, kur ir pirmajā lasījumā bijušas izmaiņas, tātad grozījumos, par 1.pantu iesniegumu nav. Deputātiem iebildumu par ...

I.Emsis. Acumirkli, priekšsēdētāja, ir par lietotajiem terminiem daži piedāvājumi, tāpēc būtu jāskatās 3.lappusē, kur ir Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumi par likumā lietotajiem terminiem.

Sēdes vadītāja. Tātad tas viss ir pirmajā daļā par terminiem, ja?

I.Emsis. Jā.

Sēdes vadītāja. Nu skaidrs. Tātad iebildumi ir tomēr sākuma daļā, tātad deputātus lūdzu uzšķirt dokumenta 3.lappusi, un sākam skatīt iesniegšanas secībā, kā ir sakārtots tabulā.

I.Emsis. Pirmais priekšlikums. Sabiedriskā kontrole vides aizsardzībā. Tiek piedāvāts... Komisija atbalsta šo redakciju, šo priekšlikumu precizētā redakcijā, kas ir redzama trešajā ailītē.

Sēdes vadītāja. Vienīgi, Emša kungs, vajadzētu precizēt, kas to ir iesniedzis.

I.Emsis. Iesnieguši tātad deputāti Seile, Dobelis, Tabūns un ...

Sēdes vadītāja. Tātad tie ir tie trīs deputāti iesniedzēji, pēc visiem trijiem priekšlikumiem norādīti tikai pie pēdējā priekšlikuma. Lūdzu deputātus pievērst tam uzmanību, ka tie ir šo triju deputātu priekšlikumi.

Tātad pirmais. “Sabiedriskā kontrole vides aizsardzībā”, par iesniegto redakciju deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Otrais priekšlikums ir sabiedriskās kontroles organizācijas vides aizsardzībā skaidrojums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo komisija uzskatīja, ka jau pirmajā skaidrojumā sabiedriskā kontrole vides aizsardzībā, tas ir pietiekoši saprotams un papildināt to nevajadzētu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iesniedzējiem iebildumu nav? Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Trešais priekšlikums terminos ir tāpat deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikums par sabiedriskās kontroles fonda definīciju. Šeit komisija lēmumu nav pieņēmusi, balsojot tātad pieci balsoja “par”, divi “pret”, trīs “atturējās”. Līdz ar to šis ir lemjams šeit sēdē, jo deputāti šo priekšlikumu uztur.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Šāds priekšlikums ir radies tajā sakarībā, ka Gardenē tiek veidota bīstamo atkritumu noliktava, kas pats par sevi ir ārkārtīgi pozitīvs solis. Bet šajā teritorijā vietējās pašvaldības ir piekritušas šīs noliktavas veidošanai, bet vietējie iedzīvotāji vēlas uzturēt kontroli pār šo bīstamo atkritumu glabātavu. Tas, es domāju, ir normāls process, mēs visi jau nobalsojām, piekritām iepriekšējai daļai, ka sabiedrība var veikt šo sabiedrisko kontroli, bet kā to veiks, ja viņai nebūs absolūti nekādu līdzekļu. Šajā daļā ir paredzēts izveidot sabiedriskās kontroles fondu, ir paredzēta tāda iespēja, kurā tiktu novirzīti visi līdzekļi, kas paredzēti kontrolei. Jā, arī šai sabiedriskajai kontrolei var būt nepieciešamība pēc neatkarīgas ekspertīzes vai kādiem citiem slēdzieniem, un tāpēc mēs, pamatojoties uz vietējo iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju prasībām Dobeles rajonā, izstrādājām šo priekšlikumu un lūdzam viņu atbalstīt. Kāpēc lai nebūtu šāda fonda?

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Šis un līdzīgi jautājumi laikam parādīsies ne vienreiz vien. Te tiešām es lūdzu iedziļināties šā jautājuma būtībā. Ja jūs atceraties, šeit pat, Saeimā, mēs runājām par šo Gardenes iespējamo atkritumu glabātuvi. Tur bija ļoti pretrunīgi uzskati par to, vai vispār tāda ir vajadzīga un tā tālāk. Tātad atkārtošu tikai to, ka kaut kur jau šos atkritumus glabāt vajag. Vienkārši ir jābūt ļoti precīzai uzskaitei un kontrolei šajā procesā. Pēc manām domām, tas, kas, piemēram, notiek Gardenē, būtu pieņemams, jo teritorija, tur kādreiz tika izvietots padomju karaspēks, tā vispār ir atbilstoša tiešām tādām prasībām, kādas varētu izvirzīt pret atkritumu glabāšanu. Taču šeit jau ir tā lieta, ka kaut kur glabāt vajag, protams, vienmēr protestēs kāds, tas arī ir pilnīgi saprotams, un šī vidusceļa izvēle būtu, ja būtu ārkārtīgi stingra uzskaite un kontrole, ārkārtīgi stingra. Neskatoties uz to, ka vietējā vara ir varbūt devusi savu atļauju, tas vēl nenozīmē, ka tas neradīs satraukumu vietējos iedzīvotājos un vietējās organizācijās. Tāpēc, kā redzat, arī komisija nav spējusi izšķirties, vai atbalstīt vai neatbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Bet mūsu priekšlikums bija domāts vienkārši tāpēc, lai ieviestu zināmu stingrību uzskaitē, lai ievestu zināmu kārtību, lai būtu tur tomēr sabiedrība iesaistīta šajā procesā, tāpēc es domāju, ka tāda lieta kā sabiedriskās kontroles fonds šajā gadījumā ir ārkārtīgi būtisks. Tas piesaistītu arī sabiedrību šim procesam. Par sliktu tas nekādā gadījumā nevar nākt. Un ja mēs vispār ļoti uzmanīgi skatāmies uz šo dažādo atkritumu glabāšanu, transportēšanu un tā tālāk, un tā tālāk. Tad, lai mēs nostiprinātu kaut kādu savu kontroli pār visiem šiem procesiem, es ļoti aicinātu atbalstīt šāda fonda paredzēšanu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs... Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es arī gribu šeit uzstāties kā deputāts nedaudz debatēs. Man, protams, arī nav nekas iebilstams pret sabiedriskās kontroles fondiem, bet man ir iebilstams pret šāda likuma traktēšana, šāda veida mēģinājumiem iestrādāt katrā likumā fondus un dažādus atbalstus un situācijas, bet es domāju, ka vienkārši šādi mēs nedaudz bojājam šā likuma jēgu, saturu un loģiku, jo sabiedriskās kontroles fondus var dibināt saskaņā ar likumu “Par sabiedriskajām organizācijām”, un citos likumos šādi jēdzieni jāiestrādā nav. Vienkārši tam nav nekādas jēgas un loģikas iestrādāt šajā likumā kaut kādu speciālu fonda statusu, jo tālāk jūs redzēsit arī, ka šeit iesniedzēji ir mēģinājuši rūpēties, lai valsts līdzekļi varētu pāriet šādu sabiedrisko fondu rīcībā, un tas arī ir iestrādāts likumā — kā pienākums valstij uzturēt sabiedriskos fondus, kas uzrauga šo lietu. Es domāju, ka tādā veidā pats sabiedriskā fonda jēdziens tiek likvidēts, jo tad tie ir valsts uzturēti sabiedriski fondi.

Un es vairs neredzu nekādu loģiku visā šajā fondu būšanā, tāpēc es kā deputāts aicinu jūs neakceptēt šo labojumu šajā likumā, jo tas vienkārši neietilpst šā likuma struktūrā un jēgā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Šis likums nav jebkurš likums. Nejauksim nopietnas lietas, kuras tiešām būtiski skar sabiedrības uzmanību. Jautājums par bīstamo atkritumu glabāšanu ir īpašs jautājums. To nevar nosaukt, ka tas ir tas pats, kas jebkurš cits. Šeit nav runa ne par ko citu kā par tiesībām šādu fondu izveidot. Šeit ir runa par to, ka tieši šajā likumā tas ir jāparedz, tieši šajā likumā, nevis ielikt to vispārējo fondu kaut kādā kategorijā. Ja mēs gribam, lai sabiedrība uzņemtu nopietni šāda veida likumus, kas skar tās intereses, kas būtiski skar, kas skar iespējamo vides aizsardzību un tā tālāk un tālāk, tieši tāpēc, lai šo stāvokli nostiprinātu, tieši tāpēc ir šis mūsu priekšlikums tieši šajā likumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es atbalstu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumus, jo nupat mēs bijām liecinieki, ka sprāga noliktava, kurā glabājās jaunie aerosoli. Par cik man ir bijusi darīšana ar aerosoliem apmēram 30 gadus, tad es varu paskaidrot to, ka līdz šim aerosolus pildīja ar ļoti kaitīgu gāzi — freonu kā propelentu. Bet freons, izrādās, noārda ozona slāni. Ja būtu bijušas varbūt tādas sabiedriskās kontroles organizācijas jau toreiz, tad šodien mums nebūtu ne jāpārtaisa šīs ražotnes uz ne mazāk bīstamas gāzes propāna— butāna, kā jūs redzējāt, Maskavā sprāga šī noliktava, kur jau šie jaunie aerosoli, tie labi aerosoli, kas nenoārda ozona slāni, ir pildīti ar propānu—butānu, kas uziet gaisā, sprāgst. Un it sevišķi bīstami ir arī sadzīvē tos lietot.

Tāpat mēs atceramies, ka kādreiz runājām par radioaktīvo atkritumu glabāšanu. Arī šeit taču nebija nekādas sabiedriskās kontroles un nebija šo iespēju. Šajā likumā vajadzētu iestrādāt šādas sabiedriskās organizācijas kontroles vai vismaz padomdevējas iespējas, lai rēķinātos ar sabiedrību. Šorīt no rīta mēs dzirdējām arī, ka zemnieki tomēr ir sapratuši, ka ir jāapvienojas, ka ir jāveido šādas sabiedriskās organizācijas, un es ceru, ka arī visā Latvijā veidojas šādas organizācijas, kas tomēr var kontrolēt valdību, var kontrolēt arī, pagaidām tikai balsojot, Saeimu un mūs — deputātus. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā arī to, ka līdz šim mums nav zināms, kādi atkritumi ir sakrājušies Olainē, kur viņus liks un ko Olainē ražoja šos 20 gadus, kamēr bija šī Olaines fabrika. Vai tur ražoja ķīmiskās indes, tabūnu, fosgenu vai ko citu, vai zarīnu, vai zamānu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumu — Sabiedriskais kontroles fonds... un tālāk, kā jums sniegts tabulā teksts. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 6, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Tālāk, kolēģi, labojumi būs tāpat 3.lapaspusē 1.pantā, kur ir iesniegta deputāta Celmiņa un Čerāna priekšlikums — labot pirmajā lasījumā šeit pieņemto redakciju un svītrot to kā frāzi, ka Latvija var sadarboties atkritumu pārstrādē ar Lietuvu un Igauniju. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo tādā gadījumā zūd jēga visam likuma labojumam, kādēļ tas vispār tika uzsākts, šis labojums likumā. Tātad tikai ar vienu mērķi, lai Latvija, Lietuva un Igaunija varētu sadarboties atkritumu pārstrādē un tikai pārstrādē, un tātad varētu specializēties katra valsts sava veida atkritumu pārstrādē un uz adekvātiem principiem apmainīties ar šiem bīstamajiem atkritumiem.

Attiecīgi šāds lēmums ir pieņemts Baltijas valstu Ministru padomē, un Baltijas valstu Ministru padome ir rosinājusi Saeimu izdarīt arī grozījumus mūsu likumā, jo divas pārējās mūsu draudzīgās kaimiņu valstis attiecīgus grozījumus jau ir izdarījušas, un mēs šobrīd gatavojamies tātad specializēties katra valsts sava veida atkritumu pārstrādē. Tas mums izmaksā daudz lētāk, ir racionālāk un vidēji drošāk, jo, kā jau es teicu, tātad mums nevajag visus atkritumus pārstrādāt, pārstrādes procesu organizēt katrā valstī atsevišķi. Vienkārši tas nav iespējams. Tāpēc komisija neatbalstīja šo deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Emša kungs, precizēsim. Pirmā lieta — pirmā lasījuma redakcijā ir “ja to paredz”. Deputātu iesniegumā šodien tekstā ir “jo to paredz”. Kā ir pareizi?

I.Emsis. Tātad pareizi ir jālasa...

Sēdes vadītāja. Nē, es runāju par deputātu priekšlikumu. Vai deputātu priekšlikumā ir drukas kļūda, vai viņš tā ir bijis iesniegts.

I.Emsis. Es domāju, ka tā ir drukas kļūda, jo redaktori ir ielabojuši pareizo redakciju pašā labajā malā, jūs redzat.

Sēdes vadītāja. Nē, nē, Emša kungs. Es vēlreiz jautāju, vai tā ir drukas kļūda komisijas deputātu iesniegumā, vai tas ir... Jo tā ir būtība “ja to paredz”. Priekšlikumā ir “jo to paredz”. Tātad mums ir šāds starpvaldību līgums vai nav šobrīd? Pavisam vienkārši.

I.Emsis. Starpvaldību līguma šodien nav, tā nevar būt, kamēr nav izlabots šis likums.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. Paldies, tad paši deputāti arī, varbūt runājot debatēs, paskaidros tekstu, vai tā ir drukas kļūda, vai šeit ir pēc būtības jautājums. Vēl viens precizējums. Tātad jūs atstājat spēkā pirmā lasījuma redakciju, cik es saprotu, ja?

I.Emsis. Jā. Pirmā lasījuma redakciju, kurā korektori ir izdarījuši, teiksim, gramatiskus vai kādus labojumus. Bet pareizais teksts ir tātad “Ministru kabinets atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas, ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā”.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Vispirms, kolēģi, es pateicos jums par iepriekšējā punkta balsojumu un sagaidu, ka arī turpmāk tiks tikpat saprātīgi pieiets šiem jautājumiem.

Es vispirms gribu pateikt, atkārtot mūsu kopējās domas par Gardeni, kuras ir izteiktas vakardienas laikraksta “Diena” numurā, Sarmas Kočānes rakstā ar virsrakstu “Gardene — dūriens Latvijas sirdī”. Mūsu vispārējais viedoklis jau ir izteikts, tātad mēs varam tikai tiem, kas to nezin, lūgt palasīt šo rakstu, un es šā raksta pēdējo teikumu gribu nocitēt: “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas bīstamo atkritumu projekta ieviešanas grupas vadītājs Augusts Dzerkalis, Gardenē tiekoties ar apkārtējo rajonu žurnālistiem, izteica gluži retorisku jautājumu: “Kā lai es atbildu par to, kas notiks pēc pieciem gadiem?”” Es domāju, ka jums nav jāpaskaidro, ko nozīmē šāda atbilde no speciālista, kas atbild par šiem jautājumiem. Tātad viņš nezina, kas notiks pēc pieciem gadiem. Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt 1.punkta ceturto daļu — mūsu papildinājumu... tas ir, ne mūsu, bet, tas ir, Celmiņa un Čerāna papildinājumu, kas skan šādi: “Ministru kabinets atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas, ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā.” Atsevišķos gadījumos tāpēc, ka šie atsevišķie gadījumi ir jāizanalizē speciālistiem un jāzina arī Saeimai, un jāzina mums, kā Emša kungs teica, mums te pārstrādās kaut kādus bīstamos atkritumus un ievedīs apstrādei un pārstrādei. Tātad divas darbības būs. Tad mums ir skaidri jāzina, ko mēs par to saņemsim pretī, ko mēs izvedīsim uz Lietuvu un Igauniju. Nekur tas nav redzams un nekādas ziņas sabiedrībā par to nav. To var noteikt tikai stingri ar likumu vismaz Ministru kabineta līmenī. Tādā gadījumā būs pieeja, cerams, sabiedrībai, tas ir, žurnālistiem, un, ja to neieliks pie valsts noslēpumiem, kurus nedrīkst izpaust, tikai tādā gadījumā mēs būsim pasargāti no tā, kas mums draud. Ja mēs šajā tiešām Latvijas centrā un, var teikt, visvairāk apdzīvotā rajonā novietosim bīstamos atkritumus, sāksim pārstrādāt un tā tālāk. Ierobežojot jebkuru rūpniecisku un lauksaimniecisku darbību šajā Zemgales maizes klētī un arī, kā mēs zinām, kā tajā rakstā ir rakstīts, ļoti plašo iespēju rajonam gāzes uzglabāšanai.

Bez tam vakardien mums bija Juridiskajā komisijā tikšanās ar organizētās noziedzības pētniekiem no Zviedrijas. Es viņiem gribēju uzdot jautājumu — cik viņiem ir ziņu par to, ka organizētā noziedzība pasaules mērogā iesaistās bīstamo atkritumu glabāšanā. Jo šis ir, kā izrādās, viens no apjomīgākajiem, naudas izteiksmē, darījumiem. Miljoni un miljardi tiks, sevišķi nākotnē, ziedoti, lai glabātu bīstamos atkritumus. Un neapšaubāmi, ka tas tiek darīts pa pusei slepeni no tautas. Jo pretējā gadījumā saceļas neapmierinātības vētra, kā mēs zinām, kāda bija Francijā, un var pāraugt ļoti nepatīkamās sabiedriskās konfliktsituācijās. Tāpēc šajā jomā ļoti ieinteresēti strādāt organizētās noziedzības pārstāvji. Un tāpēc lūdzu pievērst šim jautājumam vēl sevišķu uzmanību. Ja mēs neizskatīsim katru atsevišķu gadījumu Saeimā, tad mēs vienu brīdi attapsimies, ka būs kaut kāda mafija uzkundzējusies mums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Celmiņš (DPS). Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Es vēršu jūsu uzmanību, ka līdz šim Latvijas Republikas likumā bija ierakstīts, ka Latvijas Republikā ir aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu, pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu. Un īpašas problēmas, es domāju, šinī sakarā neradās, ka mums bija šāds stingrs aizliegums.

Tagad ir radusies šī problēma sakarā ar iecerēm, ko risina ministrija. Un šī problēma, protams, ir saprotama. Bet, ja atcerēsimies, ka pirmajā lasījumā mēs, vairāki deputāti, principiāli iebildām pret šādu redakciju, kāda tiek piedāvāta likumam, ka Ministru kabinets var atļaut ievest bīstamos atkritumus, un es cerēju, ka komisija, ņemot vērā šos iebildumus, būs mēģinājusi šo problēmu risināt, konkretizējot jau un skaidrāk un konkrētāk runājot par šo ieceri. Bet diemžēl tas nav noticis, un komisija spītīgi turas pie tās redakcijas, kāda bija pirmajā lasījumā, neskatoties uz šiem iebildumiem. Un kur ir šī problēma? Problēma rodas tad, ja, veidojot bīstamo atkritumu sarakstu, ko mēs uzskatām par bīstamajiem atkritumiem, šo sarakstu pietiekoši paplašina un šinī sarakstā jau tiek iekļauti atkritumi, kas pēc sadalīšanas, seperēšanas varētu tikt uzskatīti pat par otrreizējām izejvielām. Ja iet runa konkrēti teiksim par dienas gaismas spuldzēm, par akumulatoriem, par izstrādātām motoru eļļām un tā tālāk, skaidrs, ka šos te atkritumus var sadalīt un pāri paliek metāls, stikls, plastmasa, kuru pārstrādei ir nepieciešams kooperēties ar Latviju, Igauniju un Lietuvu. Un tas viss ir saprotams, un šāda rīcība un darbība katrā ziņā būtu atbalstāma. Tanī pašā laikā bīstamo atkritumu sarakstā ir bīstamie atkritumi, kurus vispār nepārstrādā ne Latvijā, ne Igaunijā, ne Lietuvā un kurus tikai apglabā speciālās glabātuvēs. Tātad šim bīstamo atkritumu sarakstam mums ir jāpieiet ar atšķirīgu viedokli, un šeit ir jāveido acīmredzot atsevišķas bīstamo atkritumu kategorijas, un ir jānosaka šīs kategorijas, kuras stingri nedrīkst Latvijā ievest, un tad var runāt par tiem atkritumiem, kuru pārstrādē mēs varētu kooperēties. Diemžēl komisija šādu ceļu nav gājusi.

Tālāk paveras arī ļoti bīstams moments, ka likums jau neparedz, kādā veidā šie bīstamie atkritumi nokļūs Lietuvā vai Igaunijā. Un, ņemot vērā to, ka šobrīd Rietumeiropas valstis ļoti aktīvi cenšas atbrīvoties no bīstamajiem atkritumiem, piedāvājot par samaksu citām valstīm tos uzpirkt un paņemt glabāšanai, apstrādei vai pārstrādei, šis likums neizslēdz šo iespēju, ka tādā veidā Latvija varētu kļūt par bīstamo atkritumu uzkrātuvi, kas nāk no Eiropas un citām valstīm.

Tātad es aicinātu deputātus balsot pret šo redakciju un likt padomāt komisijai, kā iestrādāt uz trešo lasījumu likumā piedāvājumu risināt šo jautājumu citādi un risināt šo jautājumu tādējādi, lai mēs varētu novērst to, ka Latvija pārvēršas par bīstamo atkritumu glabātuvi šeit, šajā reģionā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Precizēsim, Celmiņa kungs! Es līdz galam nesapratu. Jūs aicināt balsot pret savu priekšlikumu?

J.Celmiņš. Nē, es aicinu balsot par priekšlikumu — izslēgt, kā ir formulēts priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Jo jūs teicāt: “Es aicinu balsot pret.” Tāpēc es gribēju precizēt, pret ko jūs aicināt balsot. Paldies!

Vairāk debatēs... Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

I.Bišers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jau visu laika periodu pēc neatkarības atgūšanas un, jāsaka, labu laiciņu agrāk mūsu republikā nemitīgi notiek debates par to, ko darīt ar bīstamiem atkritumiem un ko darīt ar atkritumiem vispār. Jāsaka, ka debates notiek, visi saka, ka tas ir briesmīgi, šie atkritumi, bet visu laiku nerodas praktiski risinājumi, ko darīt, nu, ar atsevišķiem izņēmumiem. Es atceros, kādas lielas rūpes sagādāja un cik smagi gāja, lai, teiksim, atļautu nobeigt radona glabātavas celtniecību, lai būtu mums kur glabāt radioaktīvos atkritumus, bet par pārējiem atkritumiem lieta faktiski nevirzās uz priekšu, un tie glabājas visās mežmalās, sētmalās, grāvmalās un tā tālāk. Un tad mums ir labi, ja mums tie visapkārt mētājas, un, ja kaut kas tiek darīts, lai to novērstu, tad tas ir slikti. Un mēs esam nonākuši jau tik tālu, ka nevaram nu jau kuro gadu izlemt, kur glabāt Rīgas pilsētas atkritumus, un mēs redzam, kā rezultātā ap Rīgu ir piesārņotas, piedrazotas visas kādreizējās rīdzinieku atpūtas vietas. Tāpēc es domāju, ka mums jāmeklē radoši risinājumi, un es domāju, ka arī šis jautājums, ja mums reiz nav tik lielu līdzekļu, lai pārstrādātu visus iespējamos, bīstamos atkritumus, kas mums veidojas, tad acīmredzot valdības iniciatīva, veicinot šajā ziņā kaut kādu kooperāciju ar mūsu kaimiņvalstīm, kas ir tādā pašā situācijā, laikam nebūt nav slikta. Un tāpēc es negribētu uzstāties pret to. Tajā pašā laikā es, protams, saprotu arī to deputātu satraukumu, ka šī jautājuma risināšana var aiziet tomēr garām Saeimai, ka mēs tagad atdodam valdībai pilnīgi brīvas rokas šajā jautājumā. Es nedomāju, ka Lietuva ar Igauniju mums speciāli ieriebs, ka viņi ievedīs no ārzemēm tos atkritumus, ko mēs būsim uzņēmušies pārstrādāt, un sūtīs visu to mums, tāpat kā es nedomāju, ka mūsu Latvijas valdība darīs tā, ka mēs ievedīsim no ārzemēm tos atkritumus, ko būs uzņēmušies pārstrādāt Igaunija un Lietuva. Kāpēc mums domāt, ka tikai tā, ka mūsu kaimiņi ir ļoti slikti un mēs būsim tik ļoti labi. Es domāju, ka šeit katrā ziņā ir problēma, un es domāju, ka mēs varētu šīs bažas novērst ļoti viegli, nomainot šajā tekstā vārdus “starpvaldību līgumu” ar vārdiem “starpvalstu līgumu”. Ņemot vērā šo lielo lomu, kāda ir, teiksim, šiem atkritumiem un kādu arī visa sabiedrība tam piešķir, varbūt tiešām šie līgumi nebūtu slēdzami tikai valdības starpā, bet valstu starpā, respektīvi, ratificējami Saeimā. Un es domāju, ka tad visas šīs bažas lielā mērā varētu mazināties. Protams, šajā balsojumā mēs to nevaram izdarīt, bet es domāju, ka visi, kas izjūt tādas bažas, varētu iesniegt attiecīgu priekšlikumu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Konkrēts priekšlikums par šo balsojumu — atbalstīt, neatbalstīt?

I.Bišers. Es domāju, ka... es tāpēc teicu, ka to var pieņemt šajā lasījumā, un tie, kas ir satraukušies, var iesniegt labojumu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, mēs balsojam par deputātu iesniegto priekšlikumu, tātad jūs aicināt noraidīt deputātu Čerāna un Celmiņa priekšlikumu.

I.Bišers. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies! Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es saprotu savu kolēģu bažas, izskatot šo ārkārtīgi nopietno jautājumu, un es personīgi būtu kategoriski pret, un es domāju, ka jebkurš saprātīgs cilvēks ir kategoriski pret to, ja mēs paplašinātu šo bīstamo atkritumu ievešanu apstrādei vai pārstrādei no citām valstīm, izņemot Igauniju un Lietuvu. Esmu kategoriski pret, jo tā tiešām, kā Mauliņa kungs teica, tā ir jaunattīstības valstu traģēdija, jo šobrīd vienkārši korumpētās valstu valdības tiek nopirktas, bagātās valstis nopērk, tā ir realitāte, un Āfrikas valstis un Āzijas valstis, un Latīņamerikas valstis daudzviet ir nonākušas tiešām kritiskā situācijā šajā jomā. Bet tiešām, ņemot vērā to, ka Latvija ir maza valsts, arī mūsu kaimiņvalstis ir divas mazas valstis, un atkritumi ir ļoti dažādi pēc savas specifikas, tāpēc mums vajadzētu savstarpēji kooperēties, lai attiecīgas atkritumu grupas, teiksim, varētu uzglabāt vienā valstī, citas, kas pēc savām īpašībām atbilst, varbūt glabātu, būtu iespējams ierīkot glabātavu citā valstī, un mums vajadzētu kooperēties, bet es arī atbalstu Bišera kunga priekšlikumu, jo šis tiešām ir ārkārtīgi būtisks jautājums. Un es arī uzskatu, ka uz trešo lasījumu vajadzētu starpvaldību līgumu vietā paredzēt starpvalstu līgumus, jo tiešām šī problēma ir ārkārtīgi nozīmīga. Es aicinu atbalstīt otrajā lasījumā, bet uz trešo lasījumu varbūt arī pats iesniegšu analoģisku priekšlikumu Bišera kunga priekšlikumam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jūs aicināt balsot pret iesniegto priekšlikumu, ja?

Dz.Ābiķis. Jā.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es atbalstu deputātu Celmiņa un Čerāna priekšlikumu izslēgt no likumprojekta 1.panta ceturto daļu, tātad šo papildinājumu attiecīgi, jo te jau tika sacīts par to, ka Latvijā nav skaidrs, kā, kur un kādos apmēros un tā tālāk glabāt, un arī par atkritumu pārstrādi nav skaidrs. Es 5.Saeimā darbojos Vides un sabiedrisko lietu komisijā, un mēs daudz debatējām par šīm lietām, bija dažādi priekšlikumi, bija tikšanās ar ārzemniekiem, kuri šeit gribēja celt atkritumu pārstrādes rūpnīcas, vārdu sakot, ir skaidrs, ka Latvijā šis jautājums, šī problēma nav atrisināta. Un es, godīgi sakot, brīnos,kāpēc bija nepieciešams mainīt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju: “Latvijas Republikā aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu, pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu.” Es domāju, ka šobrīd, kad šī problēma absolūti nav atrisināta, vajadzētu palikt pie šādas redakcijas šajā likumā. Ja nu tie, kuri grib tomēr ievest, kuri atbalsta ievešanu, pārstrādāšanu vai uzglabāšanu varbūt, ja viņi piedāvās trešajā lasījumā deputātiem pieņemamāku redakciju un ja šo atļauju dotu nevis Ministru kabinets, bet Saeima ar savu akceptu, varbūt mēs varētu spriest par šādu variantu, bet šobrīd es atbalstu Celmiņa un Čerāna priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, vienīgais jūs nolasījāt nevis pirmā lasījuma redakciju, jūs nolasījāt to, kam ir izdarīts grozījums, jo pirmā aile ir tā, kas ir šobrīd, bet kas nav izskatāmā likumprojektā tā redakcija, vienīgais es gribēju precizēt, lai jūs pievērstu tam uzmanību.

P.Tabūns. Paldies!

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es varbūt vienkārši runāšu par jautājuma būtību. Ar šo tekstu, šo papildinājumu, jautājums, vienalga, nav atrisināts, to uzsvēra arī tie runātāji, kuri atbalsta šī teksta atstāšanu. Viņi runāja par teksta grozīšanu. Tātad šeit jau izskanēja doma, ka nepietiek ar starpvaldību līgumiem, šī doma jau šeit ir izskanējusi no tribīnes. Tātad, ja mēs trešajā lasījumā esam gatavi apspriest iespēju par starpvalstu līgumu noslēgšanu, tātad par šo līgumu ratifikāciju šeit, Saeimā, tad jau tas teksts ir jāmaina. Un, ja šis teksts ir jāmaina, tad, piedodiet, kāpēc tas vispār ir

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 12.septembra sēdē uzņēmusi Valēriju Kiseļevu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Rīgā 1996.gada 12.septembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 12.septembra sēdē ievēlējusi Ansi Epneru par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli.

Rīgā 1996.gada 12.septembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 12.septembra sēdē apstiprinājusi:

Aivaru Keišu — par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi;

Regīnu Knabi — par Talsu rajona tiesas tiesnesi;

Lilitu Kosoju — par Bauskas rajona tiesas tiesnesi;

Ligitu Kuzmani — par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi;

Dianu Mašinu — par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi;

Jevgēniju Salimu — par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Rīgā 1996.gada 12.septembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

Pirmdien, 16.septembrī

8.00 Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas

Komunikāciju komitejas (J.Ādamsons, M.Rudzītis,

J.Bunkšs, J.Vidiņš u.c.) izbraukuma sēde uz Latvijas un Krievijas

robežu.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

Likumprojekti “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksā” (dok.Nr.655; dok.Nr.709; dok.Nr.736; dok.Nr.745;

dok.Nr.921; dok.Nr.945; dok.Nr.974; dok.Nr.1083).

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

14.30 Prezidija sēde.

15.30 Eiropas lietu komisijas sēde.

1. Eiropas Komisijas papildjautājumi Latvijai.

2. Par Tulkošanas un terminoloģijas centru.

15.30 “Bankas Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības

noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai

izveidotās Saeimas parlamentārās izmeklēšanas

komisijas sēde.

Tikšanās ar LR Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu

izmeklēšanas nodaļas virsprokurori Birutu Ulpi.

Japānas — Latvijas parlamentāriešu asociācijas

delegācijas vizītes Latvijā programma

9.00 — 9.45 Tikšanās ar ārlietu ministru Valdi Birkavu.

11.00 — 12.00 Tikšanās ar Latvijas un Japānas parlamentu

sadarbības grupu.

12.00 — 13.30 Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses

rīkotās pusdienas.

13.30 — 14.00 Tikšanās ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju

Induli Bērziņu.

14.15 — 14.45 Tikšanās ar Ministru prezidentu Andri Šķēli.

15.00 — 15.30 Tikšanās ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani.

15.45 — 16.05 Preses konference.

Otrdien, 17.septembrī

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu

zemesgrāmatās”.

2. Likumprojekti:

1) “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu

likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” (Satversmes

81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr.117);

2) “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu

likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” (Satversmes

81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr.6).

3. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās

padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā “Par Latvijas Republikas

apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu nodibināšanu un to priekšnieku

un viņu vietnieku iecelšanu””.

4. Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”

(Otrā daļa “Pamattiesības”).

2. Likumprojekts “Obligātā militārā dienesta likums”(Vatikāna

Svētā Krēsla vēstniecības Latvijā oficiālā nota).

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un

speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai””.

2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas

civilo aizsardzību””.

3. Likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”.

4. Likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja

likumā”.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Kārtības rullī”.

2. Likumprojekts “Latvijas Republikas Krimināllikums”.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Par prakses ārstiem”.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par preču ražotāja un pakalpojumu sniedzēja

drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību”.

2. Par zemnieku parādu SIA “Agrolīzings” par 1992.gadā uz kredīta

no Somijas iepirkto lauksaimniecības tehnikas problēmu

risinājumu.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansu speciālistiem

par finansu stāvokli izglītībā šodien un budžeta perspektīvām

nākamajam gadam.

12.30 Preses konference “Neatkarīgas cilvēktiesību institūcijas:

EDSO seminārs Taškentā”. Piedalās A.Seiksts, K.Gertnere, I.Ziemele.

13.00 Deputāta V.Krisberga preses konference “V.Krisberga

Žurnālisu profesionālā atbalsta fonda dibināšana”.

14.00 Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.

14.00 Saimnieciskās komisijas sēde. Dokumentu kopēšanas

tehnikas piegādes konkursa nolikums.

15.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

15.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

15.00 Preses konference par likumprojekta “Obligātā militārā

dienesta likums” piemērošanu augstskolu studentiem. Piedalās

Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāts O.Grīgs, deputāts

M.Vītols, Zemessardzes štāba pārstāvji un Studentu

padomes pārstāvji.

15.30 Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses tikšanās

ar Indonēzijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas

Republikā Haringunu Hardjotanojo (Haringun Hardjotanojo).

Saeimas preses dienests