Nr.
p.k.

Izdevumu pozīcija

Cena vai vērtība (ar pievienotās vērtības nodokli), euro

Piešķirtā kredīta (finanšu līzinga) līguma numurs, gads

Provizoriskā kredītprocentu (finanšu līzinga) likme kārtējā atbalsta periodā

Provizoriskā maksājamā kredītprocentu (finanšu līzinga) summa kārtējā atbalsta periodā, euro

ar pievienotās vērtības nodokli, euro

bez pievienotās vērtības nodokļa, euro

"

Nr.
p.k.

Izdevumu pozīcija

Cena vai vērtība (ar pievienotās vērtības nodokli), euro

Piešķirtā kredīta (finanšu līzinga) līguma numurs, gads

Provizoriskā kredītprocentu (finanšu līzinga) likme kārtējā atbalsta periodā

Provizoriskā maksājamā kredītprocentu (finanšu līzinga) summa kārtējā atbalsta periodā, euro

ar pievienotās vērtības nodokli, euro

bez pievienotās vērtības nodokļa, euro

"

Nr.
p.k.

Izdevumu pozīcija

Cena vai vērtība (ar pievienotās vērtības nodokli), euro

Piešķirtā kredīta (finanšu līzinga) līguma numurs, gads

Provizoriskā kredītprocentu (finanšu līzinga) likme kārtējā atbalsta periodā

Provizoriskā maksājamā kredītprocentu (finanšu līzinga) summa kārtējā atbalsta periodā, euro

ar pievienotās vērtības nodokli, euro

bez pievienotās vērtības nodokļa, euro

"

Nr.
p.k.

Nosaukums

Darba uzdevumi

Finansējums (euro)

Izpildītājs

Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments

2. Noteikt augsnes agroķīmiskos rādītājus, slāpekļa dinamiku augsnē veģetācijas periodā trijos dažādos dziļumos un augu slimību izplatību.

3. Noteikt katra varianta graudu un sēklu ražu, ražas struktūru, kvalitatīvos rādītājus, pamatprodukcijas un blakusprodukcijas ķīmisko sastāvu un aprēķināt barības vielu iznesi un bilanci.

4. Veikt variantu agroekonomisko izvērtējumu

42 500

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

1) izvērtēt augu augšanas un attīstības rādītājus veģetācijas periodā no aprīļa līdz augustam;

2) noteikt nozīmīgākos augsnes fizikālos un agroķīmiskos rādītājus (tostarp augsnes oglekļa saturu) periodā no maija līdz septembrim;

3) noteikt nezāļu spektra izmaiņas ilgtermiņā;

4) noteikt labību lapu slimību izplatību un to ietekmi uz drošu un nekaitīgu pārtikas produktu ražošanas izejvielu ieguvi periodā no maija līdz septembrim;

5) noteikt iegūtās ražas lielumu un tās kvalitāti periodā no augusta līdz septembrim;

6) izvērtēt jauno tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus, kā arī sniegt priekšlikumus par šādu tehnoloģiju izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā periodā no septembra līdz novembrim

35 572

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasaras kviešu un miežu sējumos atkarībā no šķirnes.

3. Novērtēt rapša stublāju vēža, baltās puves un tumšplankumainības izplatību atkarībā no šķirnes

8964

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

2. Iegūt datus par agrotehnisko pasākumu nozīmi kvalitatīvas pākšaugu (zirņu, vīķu, lauka pupu, lupīnas) ražas ieguvē.

3. Veikt kvalitatīvo un ekonomisko izvērtējumu proteīna ražai no Latvijā audzētajiem pākšaugiem salīdzinājumā ar importēto vai Latvijā audzēto soju.

4. Noteikt nozīmīgāko proteīnaugu barības vērtību un iespēju tos iekļaut pilnvērtīgas barības maisījumos slaucamo govju, kazu un cūku barības devās.

5. Izstrādāt optimizētas barības devas dažādām dzīvnieku grupām ražošanas apstākļos.

6. Izvērtēt dažādu proteīnaugu ietekmi uz lopkopības produktu (piena, gaļas) kvalitātes rādītājiem.

7. Sagatavot dažādu pākšaugu sugu audzēšanas tehnoloģiju ekonomisko pamatojumu.

8. Sagatavot informatīvu bukletu (brošūru) par zirņu, pupu un lupīnas nozīmi un izēdināšanas iespējām dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem Latvijas saimniecībās.

9. Organizēt semināru-diskusiju lauksaimniekiem par pākšaugu audzēšanas un izmantošanas praksi.

10. Noteikt augu virszemes un sakņu biomasu (sausnu), kas paliek uz lauka un augsnē pēc sēklu ražas novākšanas

53 916

Agroresursu un ekonomikas institūts

Lauksaimniecības departaments

2. Kontrolnobarošanā (stacijā) veikt jēru dzīvmasas kontroli, ultraskaņas mērījumus muskuļaudu un taukaudu attīstības novērtēšanai pirms kaušanas, analizēt un salīdzināt iegūtās gaļas ķīmisko sastāvu, veikt izmantotās barības uzskaiti un barības izmaksu kalkulāciju, novērtēt jēru liemeņus un to daļas.

3. Šķirnes aitu audzētāju saimniecībās veikt pētījumā izmantoto šķirņu un krustojumu jēru svēršanu, aprēķināt dzīvmasas pieaugumu, veikt ultraskaņas mērījumus muskuļaudu un taukaudu attīstības novērtēšanai (atbilstoši ciltsdarba programmas prasībām aitkopībā).

4. Veikt iegūto datu apstrādi un iegūto rezultātu analīzi.

5. Informēt aitu audzētājus par pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem

42 686

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

2. Turpināt lauka izmēģinājumus, lai izvērtētu, kāda ir miežu un auzu šķirņu konkurētspēja ar nezālēm, audzējot attiecīgās miežu un auzu šķirnes tīrsējā un šķirņu maisījumos. Apkopot triju gadu periodā veikto izmēģinājumu datus, izveidot datubāzi rekomendāciju izstrādei praktiķiem, kuri strādā pēc bioloģiskās saimniekošanas principiem.

3. Veikt visu izmēģinājumos iekļauto šķirņu izvērstu salīdzināšanu, lai kopā ar sadarbības partneriem izveidotu kopēju katalogu ar vasarāju labību šķirnēm, kas sekmīgi konkurē ar nezālēm.

4. Ierīkot un kopt izmēģinājumu lauku ar pasēju vasarājos, lai noteiktu dažādu pasējas augu sugu efektivitāti nezāļu ierobežošanā

16 000

Agroresursu un ekonomikas institūts

Veterinārais un pārtikas departaments

2. Veidot literatūras apkopojumu par sedzējaugu ietekmi uz augsni, biotisko un abiotisko stresu mazināšanu kultūraugiem, SEG emisijas samazināšanu un ilgtspējīgu lauksaimniecību.

3. Veikt izmēģinājuma plānošanu un uzskaiti atbilstoši projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar ārzemju partneriem:

1) audzēt dārzeņu stādus (galviņkāpostus, lauka tomātus) siltumnīcās 2017. gada pavasarī;

2) ierīkot dārzeņu stādījumus (galviņkāposti, sīpoli un lauka tomāti) 2017. gada pavasarī platībās, kas jau iepriekš sagatavotas 2016. gada rudenī ar ziemāju variantiem (zaļmēslojums un ASC) un kontroles variantiem (ar kūtsmēsliem un bez mēslojuma);

3) veikt kopšanas darbus, augsnes analīzes (N, P, K, organiskās vielas un pH izmaiņas augsnē pie konkrētās tehnoloģijas pirms un pēc sedzējauga), ražas (produkcijas iznākums, auga virszemes un sakņu daļas masa) un nezāļainības uzskaiti (nezāles uz platības vienību pirms sedzējauga aizlaušanas un kultūrauga ražas laikā) izmēģinājumā atbilstoši metodikai.

4. Veikt datu apkopojumu un analīzi, gatavot publikācijas, prezentēt rezultātus konferencē.

5. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem, sagatavot informāciju lauksaimniekiem, lai nodrošinātu pētījuma rezultātu praktisko piemērošanu

17 000

Agroresursu un ekonomikas institūts

Veterinārais un pārtikas departaments

2. Iesaistīt ābeļu audzētājus FAD paaugstināšanas pasākumu novērtēšanas metožu praktiskā salīdzināšanā lauka apstākļos un analizēt augļkopju iegūtos rezultātus.

3. Piedalīties Eiropas informācijas tīkla izveidē par funkcionālās bioloģiskās daudzveidības pārvaldīšanu bioloģiskajos augļu dārzos, sniedzot nepieciešamo informāciju.

4. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem, sagatavot informāciju lauksaimniekiem, lai nodrošinātu pētījuma rezultātu praktisku piemērošanu

6 500

Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs

Veterinārais un pārtikas departaments

1.1. sociālekonomiskās ietekmes novērtējuma bloka izstrāde un integrēšana LASAM modelī, kas ļaus ne tikai prognozēt un vērtēt politikas pasākumu ietekmi uz lauksaimnieciskajām darbībām, bet arī analizēt sociālekonomisko ietekmi – nodarbinātību, pievienoto vērtību, izlaidi;

1.2. visu LASAM modeļa datu aktualizācija. LASAM modeļa datu masīva un izmantojamo mainīgo datu optimizēšana, modeļa skripta datu aktualizācijas procesa vienkāršošanai;

1.3. nozīmīgāko VPP 2014.–2020. gadam EVIDEnT projekta siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanas pasākumu iespējamās ietekmes novērtējuma integrēšana LASAM modelī.

2. Aktualizēt AG-MEMOD modeļa datus sadaļā par Latviju:

2.1. pārskatīt un atjaunināt politikas pieņēmumu datni;

2.2. atjaunināt visu AG-MEMOD vienādojumu sistēmu, tehnisko iespēju robežās to saskaņojot ar LASAM modeļa pieeju.

3. Turpināt analizēt un sniegt ekspertīzi par Eiropas Komisijas izstrādātajām Latvijas lauksaimniecības ilgtermiņa attīstības prognozēm (RefScen). Ar CAPRI modeļa palīdzību pilnveidot Eiropas Komisijas prognozes par lauksaimniecības sektora attīstības iespējām

80 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

1) monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās četrās monitoringa stacijās drenu lauka, mazā sateces baseina līmeņos, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmes uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus trijos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Monitoringa izpildes biežums – ne retāk kā reizi mēnesī;

2) monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu – sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Monitoringa izpildes biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī;

3) trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu noplūdēm (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecība lielajās lopkopības fermās) – ne retāk kā reizi mēnesī.

2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes baseinam, tās 15 daļbaseinos īpaši jutīgās teritorijas platībā – ne retāk kā reizi mēnesī. Modelēt piesārņojumu ar starptautiskajā praksē izmantoto FyrisNP (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.

3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara pali, epizodiski plūdi, augsnes ūdens erozija, ziemas perioda noplūdes) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un lielumu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures un pašattīrīšanās procesus, kuri vajadzīgi piesārņojuma slodzes aprēķiniem.

4. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrāciju (N un P savienojumi) astoņās vietās īpaši jutīgās teritorijās upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī.

5. Uzturēt un pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses (Nitrātu direktīvas monitoringa vadlīnijas) un HELCOM rekomendācijām.

6. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot papildu informāciju Latvijas pārskatam par Nitrātu direktīvas izpildi no 2012. līdz 2015. gadam un uzkrāt informāciju Nitrātu direktīvas kontekstā Latvijas 2016.–2019. gada pārskatam

46 600

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

2. Iegūt datus par vējauzas un citu viendīgļlapju nezāļu sugu izplatību Latvijā, to ietekmi uz saimniecisko darbību un veiktajiem ierobežošanas pasākumiem.

3. Ievākt sēklu paraugus no vējauzas augiem laboratorijas analīzēm sēklkopības saimniecību apsekošanas laikā.

4. Iegūt datus vasarāju labības lauka izmēģinājumā (veģetācijas pētījums daļēji kontrolētos apstākļos) un vasarāju labības ražošanas sējumos par vējauzas izplatības līmeņu ietekmi uz labības ražību un ražas kvalitāti pēc iepriekšējā projektā izmantotās shēmas un metodikas.

5. Iegūt datus par vējauzas sēklu dīgšanas īpatnībām, miera periodu un tā saistību ar sēklu ģenētisko daudzveidību un vējauzas attīstības īpatnībām (piemēram, dinamika, morfoloģija) tās agrīnās veģetācijas stadijās.

6. Iegūt datus par nezālēm, kuru ierobežošanā potenciāli efektīvu herbicīdu iedarbība bijusi būtiski nepietiekama apsekotajos laukos nezāļu monitoringa laikā.

7. Ievākt sēklu paraugus no nezālēm, kuru ierobežošanā potenciāli efektīvu herbicīdu iedarbība bijusi būtiski nepietiekama apsekotajos laukos nezāļu monitoringa laikā.

8. Iegūt datus laboratorijas testos par nezāļu rezistenci pret herbicīdiem, izmantojot ievāktos nezāļu sēklu paraugus no augiem, kuru ierobežošanā potenciāli efektīvu herbicīdu iedarbība bijusi būtiski nepietiekama apsekotajos laukos nezāļu monitoringa laikā.

9. Matemātiski apstrādāt un izvērtēt visus nezāļu monitoringā, lauka izmēģinājumos un nezāļu sēklu laboratorijas testos iegūtos datus.

10. Sagatavot publicēšanai zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos nozares žurnālos, izmantojot nezāļu monitoringā, lauka izmēģinājumos un nezāļu sēklu laboratorijas testos iegūtos datus.

11. Sagatavot izglītojošus materiālus un publikācijas lauksaimniecības nozares žurnālos, izmantojot nezāļu monitoringā, lauka izmēģinājumos un nezāļu sēklu laboratorijas testos iegūtos datus.

12. Sākt vispārīgu ieteikumu izstrādi normatīvajiem aktiem (diskusijas un pārrunas ar lauksaimniecības nozares valsts pārvaldes iestādēm un zemnieku organizāciju pārstāvjiem) vējauzas un citu izplatītāko nezāļu sugu ierobežošanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos

99 962

Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs

Lauksaimniecības departaments

2. Izvērtēt atveseļota stādmateriāla kvalitātes ietekmi uz ābeļu augšanu un ražību (Dobelē).

3. Veicot izmēģinājumus Dobelē un Pūrē, izdalīt piemērotākās šķirņu un potcelmu kombinācijas, kā arī jaunajām šķirnēm izvērtēt piemērotākos vainagu veidošanas paņēmienus, ražības un kvalitātes parametrus.

4. Izvērtēt slāpekļa mēslojuma un tā pievadīšanas veidu ietekmi uz ābeļu augšanu un ražošanu, kā arī augļu un rindstarpu zālāja kvalitāti.

5. Sadarbībā ar Lietuvas dārzkopības institūtu salīdzināt dažādu Rietumeiropas izcelsmes plūmju potcelmus, kā arī šķirņu un potcelmu kombinācijas atbilstošu stādīšanas attālumu izvēlei, pētīt vainaga veidošanas paņēmienus Dārzkopības institūtā Dobelē.

6. Pārbaudīt potcelmu piemērotību saldo ķiršu audzēšanai Dobelē un Pūrē

51 000

Dārzkopības institūts

Lauksaimniecības departaments

2. Izvērtēt jauno un perspektīvo zemeņu šķirņu piemērotību dažādām audzēšanas tehnoloģijām Dārzkopības institūtā un četrās zemnieku saimniecībās dažādos Latvijas reģionos.

3. Izvērtēt krūmu atjaunošanas paņēmienu un apgriešanas intensitātes ietekmi uz krūmmelleņu augšanu un ražošanu.

4. Pilnveidot krūmmelleņu mēslošanas tehnoloģijas minerālaugsnē un kūdrā.

5. Izvērtēt mēslošanas tehnoloģiju ietekmi uz lielogu dzērveņu augšanu un ražas veidošanos

47 000

Dārzkopības institūts

Lauksaimniecības departaments

2. Ierīkot demonstrējuma izmēģinājumu ābeļu kraupja ierobežošanai augļu dārzā ar augstu slimības izplatības līmeni, lai nodrošinātu augļkopjus ar informāciju par efektīvu augu aizsardzības pasākumu kopumu, izmantojot RIMpro prognozes un fitosanitāros paņēmienus.

3. Sekot līdzi ābolu tinēja attīstībai, izmantojot datorizēto atbalsta sistēmu RIMpro, nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par ābolu tinēja attīstību un informēt audzētājus par populācijas ierobežošanas nepieciešamību.

4. Turpināt RIMpro jaunā modeļa – Neonectria – efektivitātes pārbaudi augļu koku vēža izplatības un precīza fungicīdu smidzināšanas laika noteikšanai.

5. Sagatavot informatīvu materiālu par ābeļu un bumbieru kraupi, augļu koku vēzi un ābolu tinēju un to ierobežošanu integrētajā augļkopībā

20 000

Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs

Lauksaimniecības departaments

2. Oglekļa un slāpekļa ieneses prognožu laika rindu (2017.–2050. gads, ienese tonnas C ha–1 gadā) izstrādāšana pirmajā darba uzdevumā identificētajiem laukkopības scenārijiem, tajā skaitā oglekļa ienese ar augu atliekām, kūtsmēsliem un citiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Ieneses rādītāju novērtēšanai izmantojamas lauksaimniecības sektora prognozes un zinātniskajā literatūrā pieejamie biomasas pārrēķinu koeficienti.

3. Aprēķinu parametru sagatavošana augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņu raksturošanai pirmajā darba uzdevumā identificētajās laukkopības sistēmās, izmantojot Yasso modeli, tajā skaitā sākotnējais (šī brīža) augsnes oglekļa uzkrājums aramzemēs un ilggadīgajos zālājos izplatītākajās augšņu granulometriskā sastāva grupās (granulometriskais sastāvs izmantojams, lai nodrošinātu sasaisti ar Starpvalstu Klimata izmaiņu padomes 2006. gada vadlīnijām), klimata izmaiņu prognozes un platības rādītāji.

4. Aprēķinu parametru sagatavošana augsnes oglekļa uzkrājuma raksturošanai ar Yasso modeli laukkopības scenārijiem, kas ietver Lauku attīstības plāna agrovides pasākumus, salīdzinot ar konvencionālajām sistēmām, kurās nav prognozēta agrovides pasākumu īstenošana. Aprēķinos jāņem vērā agrovides pasākumu ietekme uz aramzemju platību, kas nepieciešama prognozētā lauksaimniecības produkcijas apjoma saražošanai.

5. Augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņu aprēķini ar Yasso modeli pirmajā darba uzdevumā identificētajām laukkopības sistēmām un trešajā darba uzdevumā raksturotajām augšņu grupām, tajā skaitā platībās, kur prognozēta agrovides pasākumu īstenošana. Slāpekļa oksīda (N₂O) tiešo un netiešo emisiju aprēķini, izmantojot Starpvalstu Klimata izmaiņu padomes 2006. gada vadlīnijas, kā arī pētījumā iegūtos oglekļa uzkrājuma izmaiņu un slāpekļa ieneses rādītājus.

6. Aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO₂) piesaistes prognožu pārrēķins 2017.–2050. gadam atbilstoši pētījuma rezultātiem. Augsnes N₂O emisiju prognožu sagatavošana ziņošanai lauksaimniecības nozares jautājumu ietvaros.

7. Aramzemēs un ilggadīgajos zālājos īstenojamo ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas pasākumu ekonomiskā analīze, nosakot katra pasākuma prognozējamā SEG emisiju samazinājuma izmaksas (euro par tonnu CO_2-1)

12 000

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

Lauksaimniecības departaments

Izvērtēt zinātniskajā literatūrā CO₂, metāna (CH₄), vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) emisiju cēļoņsakarības atkarībā no augsnes tipa, granulometriskā sastāva, kultūraugiem, augšņu apstrādes veida, hidroloģiskajiem apstākļiem, izkliedētā mēslojuma veida un devām.

2. Noteikt un analizēt CO₂, CH₄, N₂O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām organiskajām augsnēm un minerālaugsnēm.

Projekta īstenošanas gaitā tiks veikti CO₂, CH₄ un N₂O gāzu emisiju mērījumi organiskajās augsnēs un minerālaugsnēs, izmantojot Picarro G2508 gāzu analizatoru. SEG emisiju mērījumi minerālaugsnēs notiks tiešā triju Lauksaimniecības noteču monitoringa objektu tuvumā, ļaujot kompleksi izvērtēt paraugteritorijās notiekošos procesus, tajā skaitā kultūraugu, izkliedētā mēslojuma veida un devas, drenu noteces, kā arī augu barības vielu noplūdes saistību ar SEG emisijām. Pētījumā tiks izmantota Lauksaimniecības noteču monitoringā apkopotā informācija par meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, augu barības vielu noplūdēm un citiem pētījuma vietām raksturīgajiem apstākļiem. Papildus tiks izvēlētas divas pētījumu vietas lauksaimnieciskās darbības ietekmētās platībās, kurās dominējošās ir organiskās augsnes. Šajā gadījumā nebūs iespējams kompleksi izvērtēt mērījumu gaitā iegūtās SEG emisiju vērtības un augu barības vielu zudumus ūdenī.

3. Noteikt un analizēt SEG emisiju cēloņus pētāmajās teritorijās.

Tiks izvērtēti nozīmīgākie SEG emisiju ietekmējošie faktori pētāmajās teritorijās, tajā skaitā augsnes mitruma mērījumi, augsnes ķīmiskā sastāva analīzes, gaisa temperatūras un nokrišņu analīze, audzētie kultūraugi, izkliedētā mēslojuma laiks, veids un devas

25 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

2. Projekta priekšizpētes gaitā raksturot potenciālos ģenētiski modificētu augu sēklu un pavairojamā materiāla ienākšanas ceļus Latvijas teritorijā. Turpināt ienākšanas ceļu monitoringu visā projekta laikā.

3. Veikt ekspozīcijas novērtējumu – eksperimentālu situācijas novērtēšanu Latvijas teritorijā, ietverot sēklu un pavairojamā materiāla paraugu vākšanu un laboratoriskos izmeklējumus, tajā skaitā ievākt sēklu paraugus no audzēšanai paredzētajām sēklām, kā arī pārtikas un dzīvnieku barības vajadzībām paredzētajām sēklām un noteikt projekta priekšizpētes gaitā identificēto paaugstināta riska grupas ĢMO klātbūtni.

4. Raksturot risku un sniegt riska novērtējumu, pamatojoties uz zinātnisko informāciju par iespējamo apdraudējumu un iegūtajiem analītiskajiem rezultātiem

112 900

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

2. Pirms zālāju pļaušanas noteikt to botānisko sastāvu.

3. Pēc katra pļāvuma noteikt zālāju ražu.

4. Noteikt zāles ražas ķīmisko sastāvu un analizēt ražas kvalitātes izmaiņas pa izmantošanas gadiem.

5. Informēt lauksaimniecības dzīvnieku audzētājus un citus interesentus par iegūtajiem rezultātiem zinātniski praktiskajās konferencēs, semināros, kā arī publicējot rakstus nozares populāros žurnālos.

6. Izstrādāt un sagatavot izdošanai grāmatu "Pļavu ekosistēmas un ganības"

55 550

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

2. Izstrādāt projektu amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumu ieviešanas vidēja un ilgtermiņa darbības plānam (rekomendācijas) lopkopības un augkopības sektorā.

3. Izstrādāt iespējamos risinājumus amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumu ieviešanas rezultātu novērtējumam.

4. Izstrādāt priekšlikumus labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem par amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumiem.

5. Sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem pētniecības projektiem, lai izstrādātu Latvijai piemērotāko indikatoru kopumu amonjaka emisijas ierobežojošo un samazinošo pasākumu ieviešanas rezultātu novērtēšanai (monitoringam).

6. Aprēķina metodikas izstrāde amonjaka (NH₃) emisiju noteikšanai lopkopības sektorā un priekšlikumu izstrāde emisiju samazinājuma nodrošināšanai

51 595

Agroresursu un ekonomikas institūts

Lauksaimniecības departaments

2. Uzturēt un īstenot nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu mākslīgi izveidoto tetraploīdo ganību airenes augu izlases audzētavā.

3. Pēc starptautiskās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu projekta darba grupas izstrādātas metodikas izvērtēt un veikt hibridizāciju dažādas ģeogrāfiskās izcelsmes ganību airenes selekcijas izejmateriālam, lai izveidotu īpaši plastiskas ganību airenes populācijas jaunu šķirņu veidošanai nākotnē.

4. Pēc vienota plāna un metodikas veikt novērojumus, uzskaiti un izstādīto tetraploīdo augu (750 augu) fenotipēšanu.

5. Noteikt ploiditāti mākslīgi iegūtajiem un lauka apstākļos vērtētajiem tetraploīdajiem ganību airenes augiem (750 augu)

6 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

2. Ieteikt Latvijai piemērotākos līdzekļus, kā mazināt dzeramā ūdens izraisītu risku cilvēku veselībai un izstrādāt priekšlikumus ūdens drošuma plānu un iekļaujošas riska novērtēšanas pieejas ieviešanai praksē saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem un PVO vadlīnijām.

3. Izstrādāt dažāda apjoma ūdens piegādātājiem vadlīnijas ūdens drošuma plānu sagatavošanai un ieviešanai Latvijā.

4. Izstrādāt ūdens drošuma plānu struktūrshēmu, kā arī ietvaru un moduli riska novērtēšanai

26 660

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

Pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) un citu lauka pupu (Vicia faba) kaitēkļu monitorings un ierobežošanas iespējas

2. Dažādu monitoringa metožu izvērtējums pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai.

3. Citu lauka pupu kaitēkļu monitorings.

4. Novērtēt dažādu ierobežošanas metožu efektivitāti lauka pupu sējumos pupu sēklgrauža populācijas ierobežošanai

15 000*

**

Lauksaimniecības departaments

2. Novērtēt dažādu grupu fungicīdu efektivitāti dzeltenās rūsas izplatības ierobežošanai.

3. Novērtēt plašāk audzēto un perspektīvo ziemāju un vasarāju kviešu šķirņu izturību pret dzeltenās rūsas infekciju.

4. Izvērtēt dzeltenās rūsas datormodeļa prognožu precizitāti Latvijas agroklimatiskajos apstākļos

57 000*

**

Lauksaimniecības departaments

"4.

15"