Latvijas autoritāte visas pasaules priekšā — ANO

ANO Ģenerālās Asamblejas viceprezidents — Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Aivars Baumanis — “Latvijas Vēstnesim”

Aizvadītās otrdienas numurā, rakstot par piekto gadskārtu, kopš Latvija uzņemta Apvienoto Nāciju Organizācijā, “Latvijas Vēstnesis” izteica cerību, ka 17. septembrī, kad darbu sāks ANO Ģenerālās Asamblejas 51. sesija, mūsu valsts tiks ievēlēta par vienu no šīs sesijas viceprezidentiem. Tā arī notika, un “Latvijas Vēstnesis” Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam ANO Aivaram Baumanim lūdza šī izcilā notikuma diktētu interviju.

— Vēstnieka kungs, “Latvijas Vēstneša” apsveikumam šoreiz ir divkāršs iemesls. Apritējuši pieci gadi kopš Latvijas uzņemšanas Apvienoto Nāciju Organizācijā. Un jūs tieši šajā jubilejas dienā kļuvāt par ANO Ģenerālās Asamblejas 51. sesijas viceprezidentu.

— Paldies par apsveikumu! Patiešām, pieci gadi aizskrējuši nemanot, lai gan notikumu un pārvērtību ziņā, šķiet, pagājis vismaz gadsimta ceturksnis. Un tā nu sagadījās, ka tieši šajā pašā dienā, kad Latviju pirms pieciem gadiem uzņēma ANO, mūsu valsts tika ievēlēta par vienu no Ģenerālās Asamblejas 51. sesijas viceprezidentiem, kura pienākums būs jāpilda man līdz nākamā gada septembrim. Prezidents būs Malaizijas diplomāts Razali Ismails.

— Ko mūsu zemes vēsturē šis notikums nozīmēja pirms pieciem gadiem?

— Uzņemot Latviju ANO, pasaules lielākā starptautiskā organizācija atzina mūsu atjaunoto valstiskumu. Latvija kļuva par līdztiesīgu dalībvalsti šajā vērā ņemamajā forumā, kurš tagad apvieno jau 185 zemes.

Kaut arī ANO juridiski nav Nāciju līgas mantiniece, taču Latvijas uzņemšana šajā pasaules organizācijā no jauna apstiprināja, ka vēsturiski un juridiski Latvijas Republika ir 1918. gadā dibinātās neatkarīgās valsts pēctece.

— Kā jūs pats uzzinājāt par Latvijas uzņemšanu ANO? Kur jūs tolaik bijāt, ko darījāt un kā uz šo ziņu reaģējāt?

— Kad 1991. gada 17. septembrī Latvija kļuva par ANO dalībvalsti, es biju aģentūras LETA direktors, un šī vēsts, protams, bija galvenā tās dienas ziņu izlaidumā. Droši vien tāpat kā ikviens latvietis jutos priecīgs un lepns. Otrajā dienā, it kā vēlreiz gribēdams droši pārliecināties, šo pašu ziņu vēlreiz uzmanīgi izlasīju visās rīta avīzēs.

— Vai tobrīd jūs varējāt iedomāties, ka pavisam drīz nāksies kļūt par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku ANO?

— Tobrīd man ne prātā nenāca, ka pēc nepilniem trim mēnešiem iesniegšu akreditācijas rakstu ANO ģenerālsekretāram Peresam de Kueljaram. Lai gan no Ārlietu ministrijas jau pirms kādām trim nedēļām biju saņēmis piedāvājumu pāriet diplomātiskajā darbā, par iespēju strādāt ANO toreiz nebija ne runas, turklāt neko vēl nebiju izlēmis.

— Kādi jums pašam bijuši šie darba gadi ANO? Un kāda bija Latvijas misija ANO tajā laikā, kad ieradāties Ņujorkā?

— Aizvadītie gadi ANO bijuši vispirms intensīvs mācību un darba laiks, jo visu vajadzēja apgūt pašam, būtībā sākt no nulles. Palīdzēja svešvalodu zināšanas, žurnālista darbā iegūtā prasme kontaktēties ar cilvēkiem, un, protams, arī juridiskā izglītība.

Toreiz Latvijas misijas darba telpas atradās Bronksā vienā “Daugavas Vanagu” nama istabiņā. Tagad mums ir savs nams netālu no ANO galvenās mītnes, sava mazā Latvija Manhetenā.

Toreiz sākām divatā ar padomnieci Māru Treimani. Tagad jau esam pieci diplomāti. Piecos gados esam piedzīvojuši tikpat straujas pārvērtības, kādas bijušas Latvijā.

— Kā šajos gados augusi Latvijas loma un autoritāte ANO? Kādi nozīmīgākie notikumi bijuši Latvijai ANO šajā laikā?

— Neapšaubāmi, ka Latvijas autoritāti ANO cēla prasme panākt kompromisu ar Krieviju, izstrādājot rezolūcijas par šīs valsts karaspēka izvešanu no Baltijas. ANO ir cieņā lēmumi, kas pieņemti vienprātīgi, jeb, kā mēdz sacīt, ar konsensusu. Balso parasti tikai par kandidatūrām, ievēlot to vai citu ANO komiteju vai padomi. Cik ļoti ANO saista šis vienprātības princips, liecina nesenā Ģenerālās Asamblejas sēde, kad dalībvalstis tikai pēc nedēļām ilgām debatēm Ženēvā un Ņujorkā galu galā izšķīrās balsot par kodolieroču izmēģinājumu aizlieguma līgumu.

Atgriežoties pie divām ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcijām par Krievijas karaspēka izvešanu no Baltijas, jāatzīst, ka Latvijai tas līdz šim bijis nozīmīgākais notikums ANO, jo paātrināja un sekmēja šī karaspēka pilnīgu izvākšanu. Negribu atcerēties, cik mēnešu, nedēļu vai dienu nervozu sarunu un konsultāciju prasīja šīs rezolūcijas. Diplomātija jau ir konfliktu novēršanas māksla. Tāds ir mūsu darbs, un pārņem gandarījums, ja tas godam veikts. Tāpat laiku un nervus prasa Kreivijas Federācijas atkārtotās apsūdzības par “krievvalodīgo” iedzīvotāju masveida cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā un Igaunijā. Acīmredzot šajā, 51. Ģenerālās Asamblejas sesijā, pēc ANO ģenerālsekretāra vārdā sniegtās informācijas 3. komitejā šim politizētajam jautājumam beidzot tiks pielikts punkts.

— Kā ANO risinās Latvijai patlaban sāpīgākais jautājums — par maksājumiem?

— Jā, kopš iestāšanās ANO dalībmaksājumi Latvijai sagādājuši daudz rūpju. Novecojusī, birokrātiskā maksājumu sistēma aizskārusi tik daudzu mazo valstu intereses, ka speciāla augsta līmeņa darba grupa pērn beidzot nopietni ķērās pie reformām, un, cerams, šajā sesijā sagaidīsim pirmos rezultātus. Runājot tieši par Latviju, jāteic, ka mūsu pārstāvis 5. komitejā, un jau trešo gadu arī eksperts Kontribūciju komitejā, Uldis Bluķis ar neatlaidīgu, pacietīgu pārliecināšanu un skaidrošanu ir panācis Latvijas dalībmaksas ievērojamu samazināšanu, un visai drīz tā jau pilnībā atbildīs Latvijas patiesajai maksātspējai.

ANO nav iespējams ātri mainīt pat acīm redzami aplamas lietas. Piemēram, Statūtos joprojām ir termins “ienaidniekvalstis”, lai gan visiem ir skaidrs, cik tas absurds.

— Kādi ir mūsu valsts turpmākie uzdevumi vai mērķi ANO?

— Šoruden, Ģenerālās Asamblejas 51. sesijā, Latvija kandidēs uz vietu Ekonomiskajā un sociālajā padomē (ECOSOC), kur pārstāvētas 54 valstis. Jau kopš pērnā gada vidus gan Latvijas Ārlietu ministrija, gan mūsu vēstniecības ārzemēs, gan, protams, arī pastāvīgā pārstāvniecība ANO darbojas kā intensīvi lobiji, aģitējot par Latvijas kandidatūru. Augustā vien esmu ticies ar vairāk nekā 80 vēstniekiem (ar daudziem vairākkārt), un, liekas, ka Latvijas izredzes ir labas. Tikšanās sēriju turpināšu oktobrī, īsi pirms ECOSOC vēlēšanām.

Darbs ECOSOC būs vēl viena, augstāka pakāpe Latvijas misijas diplomātu pieredzei. Ar šo padomi ir cieši saistītas ANO Attīstības aģentūras (UNDP) aktivitātes un palīdzība, kuras nodrošināšanā šogad ir labi strādājis mūsu misijas padomnieks Māris Dindums. Nākamgad Latvija kandidēs uz vietu arī ANO Cilvēktiesību komisijā un Sieviešu sabiedriskā stāvokļa komisijā.

Starp citu, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kura jau labu laiku pārstāvēta divās ANO struktūrās — Kontribūciju komitejā un Konferenču komitejā, kur Māra Treimane ir priekšsēdētāja vietniece. Tagad Ģenerālās Asamblejas vicepriekšsēdētāja pienākumus gadu pildīšu es.

Protams, misijas diplomātu slodze palielināsies, taču vienlaikus tā būs neatsverama daudzpusēja attiecību skola un Latvijas starptautiskā prestiža apliecinājums.

Visbiežāk pieminētais vārds jebkura līmeņa ANO saietos ir “reformas”. Par Drošības padomes Ģenerālās Asamblejas un citu ANO struktūru darba uzlabošanu un pārveidošanu notiek diskusijas jau vairākus gadus. Sevišķi asas šīs problēmas kļuvušas kopš pērnā gada, kad sāka just ANO finansiālo krīzi. Latvija kopš laika gala ir aktīvi piedalījusies dažāda līmeņa darba grupās, kas mēģina rast risinājumus un priekšlikumus reformu īstenošanai, un darīs to arī turpmāk. Latvijas tēls ANO ir noturīgs un aktīvs.

— Vai būtu vēl ko piebilst?

— Neatņemama mūsu misijas darba daļa ir Latvijas valstsvīru vizītes ANO. Par iepriekšējām prese jau rakstījusi, tāpēc dažus vārdus par gaidāmo. 24. septembrī vispārējās debatēs Ģenerālās Asamblejas 51. sesijā runās Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle. Pamatvilcienos jau saskaņota viņa vizītes programma, kurā paredzēta gan tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru Butrosu Butrosu Gali, Attīstības programmas direktoru Džeimsu Spetu, gan vairākas divpusējas diplomātiska un ekonomiska rakstura sarunas. Sadarbībā ar Ministru prezidenta padomniekiem un Ārlietu ministriju tapis arī A. Šķēles runas pirmais variants.

Ne visas valstis vispārējās debatēs pārstāvēs valdības galva, tāpēc mūsu Ministru prezidenta gatavība to darīt vēlreiz pierāda, cik lielu vērību Latvija pievērš savai lomai ANO. Andris Šķēle runās tūdaļ pēc ASV prezidenta Bila Klintona. Vēl rīta cēlienā uzstāsies Īrijas premjerministra vietnieks Diks Springs, kurš runās ES valstu vārdā, uzstāsies Krievijas Federācijas, Anglijas un Beļģijas ārlietu ministri. Arī tas liecina par Latvijas vietu ANO.

— Paldies par interviju!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors