Pie Valsts prezidenta

— Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš

Otrdien, 17. septembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieņēma ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu pēc viņa lūguma. J. Skrastiņš informēja par izmeklēšanas gaitu krimināllietā par nesankcionēto telefonsarunas noklausīšanos. Tikšanās dalībnieki atzina, ka augstāko amatpersonu sarunu noklausīšanās ir apkaunojums Latvijas valstij un tāpēc nepieciešams veikt visus likumā paredzētos pasākumus vainīgo noskaidrošanai, arī piesaistot ārvalstu speciālistu palīdzību, pieļaujot, ka tādēļ var tikt pievērsta papildu uzmanība šim faktam.

Valsts prezidenta un ģenerālprokurora sarunas laikā tika skartas arī vairākas citas aktuālas tiesiskas tēmas.

“LV” informācija

— literāts Knuts Skujenieks

Trešdien, 18.septembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar literātu Knutu Skujenieku. Prezidents apsveica K.Skujenieku 60 gadu jubilejā, kā arī pārrunāja mūsdienu aktualitātes Latvijas oriģinālliteratūras izdevniecības jomā.

K.Skujenieks šī brīža situāciju latviešu oriģināldarbu izdošanā nevērtēja kā bezcerīgu, jo arī pietiekami smagos apstākļos esot izdevēji, kas atrod līdzekļus latviešu rakstnieku un dzejnieku darbu izdošanai. “Literatūra Latvijā nevar kļūt par tirgus preci, tā vienmēr būs luksus prece. Tomēr labāk, lai būtu mazas tirāžas un vairāk autoru, nevis tā kā bija padomju laikos, kad darbus izdeva lielās tirāžās neatkarīgi no pieprasījuma. Tas zināmā mērā bija nedabisks process. Šī situācija atšķirībā no tā laika ir reāla,” atzina K.Skujenieks.

Prezidents un literāts bija vienisprātis, ka šobrīd Latvijā trūkst literatūrkritikas izdevumu, arī laikraksta “Literatūra un Māksla” vieta pagaidām nav aizņemta, jo NRA pielikums LMM pašlaik ir izaugsmes stadijā. “Kritiķi ir bez darba, jo nopietna kritikas darba izdošanai nepieciešams mecenāts. Ir skaidrs, ka peļņu šāds izdevums nenes,” piebilda K.Skujenieks.

Valsts prezidenta preses dienests

— Kipras vēstnieks Tass Panaīds atvadu vizītē

Vakar, 18. septembrī, Rīgas pilī notika Kipras vēstnieka Tasa Panaīda atvadu vizīte.

Vēstnieks atzina, ka viņa darbības laikā Kipras un Latvijas tautas ir tuvinājušās viena otrai, parakstīti un vēl tiek izstrādāti vairāki līgumi, piebilstot, ka šobrīd Rīgā uzturas divi augsta ranga tūrisma biznesa pārstāvji no Kipras, kas pēta sadarbības paplašināšanas iespējas šajā jomā. Viņš uzsvēra, ka pastāv perspektīvas pilnveidot Kipras un Latvijas savstarpējās attiecības, darbojoties tirdzniecības, ekonomikas un citās sfērās.

Sarunas laikā tika apspriesti Eiropas Savienības paplašināšanas procesi. Vēstnieks akcentēja to, ka Kipra ir ieinteresēta, lai ES būtu iekļautas mazās valstis, turklāt būtisks apstāklis ir šo valstu lielākā vai mazākā mērā līdzīgā vēsturiskā pieredze. T. Panaīds runāja par to, ka Kipra un Latvija patlaban risina līdzīgas problēmas gan ekonomikas, gan citās sfērās, uzsverot, ka Baltijas valstis savos centienos tuvoties ES varētu daudz ko aizgūt no Kipras pieredzes. Vēstnieks pauda savu gandarījumu, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē laikā, kad tās prezidējošā valsts bija Kipra, piebilstot, ka vēl lielāks gandarījums būtu vērot, ka Kipra un Latvija kopīgi īsteno savus centienus iestāties ES. Kipras vēstnieks uzsvēra, ka valstu neatkarība un suverenitāte ir jāciena visiem un šajā sakarībā runāja par ES drošības aspektu.

Valsts prezidents pauda savu pārliecību par to, ka Latvijas un Kipras draudzīgās attiecības vēl vairāk tiks nostiprinātas ceļā uz ES, īstenojot sadarbību ekonomikas, kultūras un dažādās biznesa jomās. G.Ulmanis minēja, ka Latvija vēlas aktīvi līdzdarboties Eiropas un tās jauno principu veidošanā un turpina strādāt pie daudziem sagatavošanas periodā izvirzītajiem jautājumiem, lai iestātos ES. Sarunas dalībnieki pieskārās arī vairākiem Kipras un Latvijas vēsturiskajiem aspektiem, vērtējot abu valstu attīstības un sadarbības perspektīvas nākotnē.

Nobeigumā Kipras vēstnieks pateicās Latvijas Valsts prezidentam par viņam izrādīto godu un privilēģiju dalīties savās pārdomās par globāliem, svarīgiem jautājumiem, uzsverot, ka vienmēr būs domās ar Baltijas valstīm. Prezidents savukārt pateicās vēstniekam par viņa ieguldījumu Kipras un Latvijas savstarpējo attiecību veidošanā un padziļināšanā, vēlot turpināt sekmīgu darbu savas tautas un valsts labā.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”