VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta 17.septembra sēdes

Papildus par Ministru kabineta 17.septembra sēdi

(“LV”, 18.sept., 7.lpp.)

Ministru kabinets par Satversmes tiesas tiesneša kandidātiem izvirzīja Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāri Ilmu Čepāni un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu.

Valdība akceptēja grozījumus MK noteikumos “Par alkoholisko dzērienu marķēšanas kārtību”. Grozījumi nosaka, ka ar 1997.gada 1.janvāri LR licencētajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem aizliegts realizēt ar akcīzes nodokli apliekamus alkoholiskos dzērienus, kuriem nav akcīzes nodokļa markas. No 1997.gada 1.janvāra no ražotājuzņēmumiem būs aizliegts iegādāties alkoholiskos dzērienus, kuriem nav akcīzes nodokļa markas. Valdības

18.09.1996. preses dienests

Finansu ministra Aivara Gunta Kreitusa

atbildes, skaidrojumi un komentāri

Šoreiz, lai informētu par likumprojektu “Par valsts budžetu 1997. gadam”, nākamajā dienā pēc valdības sēdes, 18.septembrī, uz sarunu ar žurnālistiem bija atnācis tikai finansu ministrs Aivars Guntis Kreituss:

— Valsts budžets 1997. gadam galvenajās līnijās ir akceptēts. Tas nozīmē, ka vēl divas dienas ir iespējams analizēt šā projekta galveno daļu, kurā ir parādīts visu ministriju budžetu sadalījums pa pantiem. Tas viss jau iepriekš bija izrunāts un izdiskutēts un par visu bija panākta vienošanās. Taču tas neizslēdz, ka var parādīties neprecizitātes un kļūdas. Tas viss līdz piektdienai ir jānovērš.

Tagad par budžetu kopumā. Galvenie skaitļi. Ieņēmumos mēs paredzam 544 miljonus latu pamatbudžetā, bet speciālajā budžetā 567 miljonus latu. Izdevumos tieši tāpat — 544 miljonus latu. Tātad budžets plānots bez deficīta. Taču tajā pašā laikā katra mēneša sākumā tēriņi pārsniegs ieņēmumus, un nauda — kaut nedaudz — būs jāaizņemas. Pēc tam līdz mēneša beigām tas būs jākompensē un atkal jāatdod. Protams, par aizņemšanos būs jāmaksā procenti. Kopsummā šis papildu tēriņš ir 50,1 miljons latu. Savukārt iekšējā parāda saistību izpildei 31,29 miljoni latu. Par budžeta deficīta finansēšanu nākamajā gadā mēs turpināsim maksāt, un šī summa sastāda 22,75 miljonus latu. Tātad to veido procenti par iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem, par komercbanku kredītiem un vēl citi maksājumi.

Par ārējā parāda izpildi jāmaksā 18,1 miljons latu. Kā redzam, mēs gan mēģinām dzīvot no tā, ko nopelnām, taču mums nākas daudz maksāt par radītajiem parādiem.

Tagad es nedaudz atreferēšu valsts pamatbudžeta ieņēmumus — no kādiem nodokļiem tas sastāv un cik mēs plānojam ieņemt. Ieņēmumu nodoklis, ko saņemam no uzņēmumiem ir 59,4 miljoni latu, pievienotās vērtības nodoklis — 290 miljoni latu, akcīzes nodoklis — 82,4 miljoni latu, muitas nodoklis — 16,3 miljoni latu. Jāņem vērā, ka šīs summas es nosaucu, nepieskaitot Valsts ieņēmumu dienesta pieskaitījumus par iespējamiem kavējumiem, saistību nepildīšanu un citiem pārkāpumiem. Tālāk: procentu maksājumi par kredītiem — 8,7 miljoni; valsts nodevas un maksājumi 7,9 miljoni; budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem — 45 miljoni; Valsts privatizācijas fonda iemaksas — 15,46 miljoni. Ievērojiet, kāda liela summa nāk no Valsts privatizācijas fonda. Tas tāpēc, ka sākusies privatizācija, un mēs ceram, ka nākamgad tā dos pirmos lielos augļus. Plānots, ka privatizācija speciālā Ekonomikas ministrijas valsts privatizācijas fondā ienesīs 32 miljonus.

Ja šo 1997. gada valsts budžeta projektu salīdzina ar šā gada budžetu, tad atcerēsimies, ka pamatbudžets bija aptuveni 399 miljoni latu. Tagad pamatbudžets ir lielāks par 145 miljoniem. Varam secināt, ka ieņēmumi ir palielinājušies vairāk nekā prognozējamais inflācijas procents (16%). Ja runājam par nākamo gadu, tad inflācija tiek plānota 10 līdz 12 procentu. Protams, ja valstī tiks saglabāts līdzsvarotais darba ritms, kāds ir patlaban.

Speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 567 miljoni latu. Sociālais nodoklis dod 376,5 miljonus. Kopumā valsts speciālais apdrošināšanas budžets — 390 miljoni latu. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa, kas tiek iedalīta iedzīvotāju veselības aprūpes budžeta daļā, ir 53,6 miljoni. Vispār iedzīvotāju ienākumu nodokli mēs prognozējam 189 miljonu latu apmērā. Šogad tas bija 166 miljoni. Šā nodokļa iekasējums no gada gadā aug, un tas ir arī pašvaldību liela darba rezultāts. Vēl varētu pieminēt Mežniecības attīstības fondu — 15 miljoni (Ls). Daļa azartspēļu ienākumu tiek iedalīta Izglītības un zinātnes ministrijai sporta pasākumiem — 800 tūkstoši latu un Kultūras ministrijai — 800 tūkstoši.

Šim likumprojektam ir arī 6 pielikumi. Es pieminēšu mērķdotācijas. Tautas mākslas pašdarbību kolektīvu vadītāju izdevumiem, darba algām un sociālā nodokļa maksājumiem domātās mērķdotācijas ir izņemtas no Kultūras ministrijas budžeta un nodotas pašvaldībām — tieši 174 tūkstoši latu. Mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām un rajoniem — 2,8 miljoni.

Sestajā pielikumā minēts maksimālais kopējais valsts parāds — 540,425 miljoni latu, un maksimālais ārējais parāds par valdības garantijām un galvojumiem — 56,5 miljoni, tajā skaitā valsts izsniedzamās garantijas 1997. gadā — 21,8 miljoni latu. Valdības rīcībā (pieļaujamās robežās saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos) — 12,2 miljoni latu. Ir sarēķināts, ka vissliktākajā gadījumā, ja tiešām netiek atgūti G–24 kredīti, visi šie 12,2 miljoni latu jātur gatavībā, lai samaksātu par valdības sniegtajām garantijām. Garantijas par šo kopsummu bija izsniegtas “Latvenergo”, Jūras administrācijai, Ainažu ostai, Mērsraga ostai, Ventspils ostai, Rīgas Tirdzniecības ostai, valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Eksportkredīts”. Kopumā 21,8 miljoni latu. Kopējā garantētā summa ir lielāka — 56 miljoni. Taču no tās iedalītā summa 1997. gadam ir 21,8 miljoni latu. Liekas, ka šīs garantijas valdība ir rūpīgāk izvērtējusi nekā iepriekšējos gados.

Es varu nosaukt summas, kādas nākušas papildus klāt ministriju budžetiem pēc tam, kad sadalījām vēl gandrīz 26 miljonus latu. Atlikušajās pāris dienās šajos skaitļos var notikt arī nelielas izmaiņas. Aizsardzības ministrijai klāt nākuši divi miljoni. Ārlietu ministrijai — 400 tūkstoši, te jāpiebilst, ka šī ministrija, veicot konsulāros pakalpojumus, šo naudu atpelna; Eiropas Integrācijas birojam — vairāk nekā 150 tūkstoši latu; Ekonomikas ministrijai, Statistikas biroja darba uzlabošanai — 170 tūkstoši; Finansu ministrijai muitas darba uzlabošanai — 600 tūkstoši; Iekšlietu ministrijai — 6,2 miljoni programmu “Policija”, “Ugunsdrošība” realizēšanai, kā arī ieslodzījumu vietu pārraudzībai; Zemkopības ministrijai — 1,7 miljoni latu; Labklājības ministrijai — vairāk par 9 miljoniem; Kultūras ministrijai — 600 tūkstoši (320 tūkstoši paredzēti kādai mākslas filmai); Tieslietu ministrijai — 68 tūkstoši; Augstākajai tiesai — 390 tūkstoši; Prokuratūrai — 1,24 miljoni; Augstākās izglītības padomei — 60 tūkstoši latu.

Tādi ir galvenie skaitļi.

Tālāk Aivars Guntis Kreituss stāstīja par Ministru kabineta sēdes beigu daļā pieņemtajiem grozījumiem MK 1996. gada 23. jūlijā izdotajos noteikumos “Par alkoholisko dzērienu marķēšanas kārtību”:

— Mēs mainījām termiņus, jo paredzētajos termiņos — 1. septembris un 1997. gada 1. janvāris — nebija iespējams veikt to, kas bija paredzēts.

Līdz 1. septembrim Latvijā licencētos alkoholiskos dzērienus aizliegts realizēt, ja tiem nav akcīzes nodokļa marku. Tātad ražotājuzņēmums ir licencēts, tas ražo, bet arī saražotie alkoholiskie dzērieni ir jāapzīmē ar akcīzes nodokļa markām.

Nākamais. Pēc 1997. gada 1. marta aizliegts uzglabāt un iegādāties, pārvadāt un realizēt ar akcīzes nodokli apliekamos Latvijas Republikā ražotos alkoholiskos dzērienus, kuriem nav akcīzes nodokļa marku.

Pēc tam Aivars Guntis Kreituss atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums:— Kad paredzēta pensiju indeksācija?

Aivars Guntis Kreituss: — Šis jautājums skar Labklājības ministrijas darbības loku. Ministrs Makarovs nesen, atbildot uz šādu jautājumu, teica, ka indeksācija notiks 1. novembrī.

Skaidri un gaiši jāpasaka, ka ne ar kādu nodokli netiks apliktas tās pensijas, kas aprēķinātas pensionāriem līdz 1996. gada 1. janvārim. Arī tie, kas piedalījušies Černobiļas avārijā un saņem vidēji 68 latu pensiju, arī tās kategorijas, kas saņem apmēram 55 latus lielas pensijas un citi var justies mierīgi — šīs pensijas ar nodokli apliktas netiks. Nodoklis var attiekties vienīgi uz darba algu, ja pensionārs strādā.

Jautājums: — Kas, lūdzu, 7. oktobrī Saeimā aizstāvēs budžeta projektu?

Aivars Guntis Kreituss: — Tas nav manā kompetencē. Taču es domāju, ka pašreizējā situācijā budžeta projektu, ja izveidojas tādi apstākļi, var aizstāvēt pats premjers. Premjeram, kā zināms, likumdošana paredz tiesības vadīt arī ministriju.

Jautājums: — Vai jūsu rīcībā ir kādas prognozes par ienākuma nodokļa pieaugumu no rūpniecības?

Aivars Guntis Kreituss: — Prognozes nāk no trim avotiem — Statistikas komitejas, Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas. Neliels šī nodokļa pieaugums saistāms ar kokapstrādes rūpniecību. Rūpniecības izaugsme un naudas ieplūšana valsts budžetā no rūpniecības nākamajā gadā nav īpaši sagaidāma. Kaut arī notiek totāla rūpniecības objektu privatizācija, es domāju, ka nav iespējams viena gada laikā no šī privatizācijas procesa sagaidīt rezultātus. Šajā jautājumā es esmu visai skeptisks.

Jautājums: — Jūs prognozējāt, ka nākamajā gadā inflācijas koeficients varētu būt 10 līdz 15 procentu. Vai bez starptautiskā Valūtas fonda vēl kādas starptautiskas institūcijas ir izteikušas līdzīgas prognozes?

Aivars Guntis Kreituss: — Šie 10 līdz 15 procenti parādījās pēc Starptautiskā Valūtas fonda misijas divu nedēļu ilga darba ar mūsu dokumentiem. Tas ir viņu vērtējums.