Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 11 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 228
Rīgā 2017. gada 3. maijā (prot. Nr. 22 1. §)
Pārstāvības nodrošināšanas kārtība starptautisko ieguldījumu strīdu izskatīšanā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas
starptautiskajiem līgumiem" 12. panta trešo daļu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodrošina Latvijas interešu pārstāvību (turpmāk – pārstāvība) starptautisko ieguldījumu strīdu izskatīšanā, kā arī strīdā iesaistīto institūciju sadarbības, lēmumu pieņemšanas un informācijas aprites kārtību.
2. Pārstāvību starptautiskajos ieguldījumu strīdos (turpmāk – strīds) nodrošina Valsts kanceleja sadarbībā ar strīdā iesaistītajām institūcijām, citām atbildīgajām institūcijām, kuru kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar konkrēto strīdu, kā arī piesaistot ārējos ekspertus, ja tas nepieciešams pārstāvības nodrošināšanai.
3. Īstenojot pārstāvību, Valsts kanceleja, pamatojoties uz strīdā iesaistīto institūciju un citu atbildīgo institūciju sniegto informāciju, kā arī ievērojot attiecīgās starptautiskās šķīrējtiesas darbību regulējošajos noteikumos, starptautiskās šķīrējtiesas pieņemtajos nolēmumos un attiecīgajā starptautiskajā līgumā par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību noteiktos procesuālos nosacījumus un termiņus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo nepieciešamos dokumentus un veic atbilstošās darbības saskaņā ar Ministru prezidenta un Ministru kabineta lēmumiem.
4. Ja saņemts iesniegums par potenciālu strīdu, Valsts kanceleja iesniedz Ministru prezidentam iesnieguma sākotnējo izvērtējumu un priekšlikumus turpmākai rīcībai (ja, pamatojoties uz iesnieguma sākotnējo izvērtējumu, pirmšķietami pastāv iespējamība potenciālam strīdam). Iesnieguma sākotnējā izvērtējumā ietver vismaz šādu informāciju:
4.1. potenciālā strīda būtība;
4.2. sākotnējais (pirmšķietamais) iesnieguma pamatotības izvērtējums;
4.3. priekšlikumi turpmākai rīcībai;
4.4. priekšlikumi par nepieciešamību izstrādāt valsts sākotnējo pozīciju vai valsts pamatpozīciju;
4.5. priekšlikumi par nepieciešamību veidot darba grupu iesnieguma izvērtēšanai un valsts sākotnējās pozīcijas vai valsts pamatpozīcijas sagatavošanai.
5. Valsts sākotnējo pozīciju sagatavo, ja iesnieguma saņemšanas un sākotnējās pozīcijas sagatavošanas laikā nav ierosināts starptautiskās šķīrējtiesas process atbilstoši starptautiskās šķīrējtiesas noteikumiem. Valsts sākotnējā pozīcijā ietver šādu informāciju:
5.1. potenciālā strīda būtība un iesnieguma tiesiskais pamatojums;
5.2. iesniedzēja pozīcijas analīze;
5.3. iespējamie valsts rīcības scenāriji un to īstenošanas iespēju analīze;
5.4. cita informācija, kas saistīta ar potenciālā starptautiskā ieguldījumu strīda risināšanu.
6. Valsts pamatpozīciju sagatavo, ja atbilstoši starptautiskās šķīrējtiesas noteikumiem ir ierosināts starptautiskās šķīrējtiesas process. Valsts pamatpozīcijā papildus šo noteikumu 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā norādītajam ietver šādu informāciju:
6.1. pārstāvības stratēģija;
6.2. cita informācija, kas saistīta ar strīda risināšanu starptautiskajā šķīrējtiesā.
7. Valsts sākotnējo pozīciju un valsts pamatpozīciju sagatavo informatīvā ziņojuma veidā, kam pievieno Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu par turpmāko rīcību, un noteiktā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.
8. Ja Ministru prezidents vai Ministru kabinets ir uzdevis izveidot darba grupu iesnieguma izvērtēšanai un valsts sākotnējās pozīcijas vai valsts pamatpozīcijas izstrādei, Valsts kanceleja nosūta uzaicinājumu attiecīgajām institūcijām noteiktā termiņā deleģēt pārstāvi dalībai darba grupā. Institūcija deleģē attiecīgā strīda jomā kompetentu pārstāvi.
9. Darba grupas sastāvu, veicamos uzdevumus, to izpildes termiņus, kā arī, ja nepieciešams, citus jautājumus, kas saistīti ar darba grupas darbu, ar rīkojumu nosaka Valsts kancelejas direktors.
10. Darba grupu vada un valsts sākotnējās pozīcijas un valsts pamatpozīcijas izstrādi iesniegšanai Ministru kabinetā nodrošina Valsts kancelejas pārstāvis.
11. Strīdā iesaistītās institūcijas un citas atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei Valsts kancelejas vai darba grupas (ja tāda ir izveidota) noteiktajā termiņā sniedz savu viedokli, vērtējumu, dokumentus un citu informāciju, kas nepieciešama pārstāvības nodrošināšanai. Informācijas iesniedzējs ir atbildīgs par sagatavotās informācijas pareizību un atbilstību.
12. Pēc starptautiskās šķīrējtiesas galīgā nolēmuma saņemšanas Valsts kanceleja sagatavo un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par starptautiskās šķīrējtiesas sprieduma izvērtējumu un priekšlikumus turpmākai rīcībai.
13. Valsts kanceleja atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi gadā informē Ministru prezidentu un Ministru kabinetu par strīda izskatīšanas gaitu.
14. Publisko komunikāciju par pārstāvību strīdos nodrošina Valsts kanceleja vai cita Ministru kabineta noteikta institūcija.
15. Valsts kanceleja savā tīmekļvietnē publicē šādu informāciju par ierosinātiem starptautiskās šķīrējtiesas procesiem pret valsti, kuros ir noteikts šķīrējtiesas sastāvs, ja piemērojamais starptautiskais līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, starptautiskās šķīrējtiesas noteikumi vai strīdā iesaistīto pušu vienošanās nenosaka citādi:
15.1. lietas nosaukums;
15.2. datums, kad saņemts paziņojums par starptautiskās šķīrējtiesas procesa uzsākšanu;
15.3. prasītāja vārds, uzvārds vai nosaukums un izcelsmes valsts;
15.4. starptautiskais līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas ir strīda pamatā;
15.5. piemērojamie starptautiskās šķīrējtiesas noteikumi;
15.6. institūcija, kas izskatīs strīdu (ja tāda ir noteikta);
15.7. ieguldījumu nozare;
15.8. prasītais apmierinājums vai atlīdzība (ja norādīts);
15.9. starptautiskās šķīrējtiesas sastāvs (ja piemērojams).
16. Valsts kanceleja var publicēt arī citu šo noteikumu 15. punktā neminētu informāciju, kas saistīta ar strīdu, ja tas ir pieļaujams saskaņā ar piemērojamo starptautisko līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, starptautiskās šķīrējtiesas noteikumiem, starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumiem un strīdā iesaistīto pušu vienošanos.
17. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2004. gada 5. marta rīkojumu Nr. 146 "Par koncepciju "Par valsts interešu pārstāvības mehānisma izveidošanu saistībā ar tiesvedības procesiem"" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 37. nr.).
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens